Trūkst satiksmes drošības profesionāļu

Latvijā tikpat kā nav satiksmes drošības speciālistu. Šāds viedoklis gandrīz vai negaidīti parādījies laikā, kad atbildīgās institūcijas jau ilgstoši bez sevišķiem panākumiem cenšas mazināt traģisko ceļu satiksmes negadījumu skaitu valstī. Problēmas galvenie iemesli – atbilstošas izglītības un finansējuma trūkums Latvijā.

Atziņa, ka valstī trūkst plaša profila satiksmes drošības speciālistu, pirmoreiz plašāk izskanēja šovasar saistībā ar atskārsmi, ka Latvijā nav vienotas visu satiksmes jomā iesaistīto institūciju saskaņotas darbības, kā arī nenotiek visaptveroša negadījumu cēloņu analīze un neseko kompleksi risinājumi. Līdz šim ar ceļu drošības jautājumiem lielā mērā nodarbojušies politiķi, bet par satiksmes organizēšanu galvenokārt atbildīgi ceļu īpašnieki.

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Speciālistu nav ne valsts, ne pašvaldību institūcijās

“Speciālistus tieši satiksmes drošības jautājumos Latvijā nesagatavo. Tie, kas ar to nodarbojas, galvenokārt ir inženieri,” skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks satiksmes drošības jautājumos Jānis Kancevičs. Padomju laikā šādas ievirzes speciālistus sagatavojis kāds institūts Maskavā. Latvijā līdz šim arī nav bijis pieprasījuma pēc šādas izglītības, taču patiesībā darbiniekus, kuriem tāda būtu, vajadzētu gan katrā ar satiksmi saistītā institūcijā, gan vismaz lielākajās pašvaldībās.
Tā kā ārvalstu attiecīgi sagatavotu speciālistu piesaistīšana darbam Latvijā varētu būt problemātiska gan valodas barjeras, gan citu iemeslu dēļ, labākais risinājums būtu pašu darbinieku sūtīšana stažēties uz valstīm, kur pieejama plaša profila izglītība satiksmes drošībā, atzīst J. Kancevičs.
“LAD ir satiksmes organizēšanas pārvalde, kura veic gan satiksmes organizēšanas plānošanu, gan uzraudzību,” skaidro Latvijas Autoceļu direkcijas (LAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Mežapuķe. Taču lielākoties tas attiecoties uz ceļiem ārpus lielajām pilsētām un saistoties ar ceļu būves inženieru darbu. Savukārt ceļu auditu, tā saukto melno punktu apzināšanu un citu problēmu izpēti LAD pasūta veikt CSDD.
Arī D. Mežapuķe atzīst vispusīgu, laikmeta prasībām atbilstoši izglītotu speciālistu trūkumu Latvijā, kā arī norāda uz finansējuma trūkumu LAD jau esošās darbības ietvaros, piemēram, gājēju tiltiņu un citu ar drošību saistītu ceļu infrastruktūras objektu ierīkošanai. “Vienmēr esam spiesti balansēt starp iespējām un vajadzībām,” atzīst LAD pārstāve. Kā vienu no iemesliem lielajam autoavāriju skaitam D. Mežapuķe min arī satiksmes vadības un kontroles sistēmu trūkumu, kas neļauj pietiekami kontrolēt transportlīdzekļu plūsmu un tehniski fiksēt pārkāpumus.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv