Uzturoties valstsvizītē Spānijā un apmeklējot Granadas universitāti

2004.gada 20.oktobrī El Pardo pilī Spānijas karalis Huans Karloss I, atvadoties un labu vēlot Latvijas Valsts prezidentei Vaira Vīķei-Freibergai Foto: EPA/A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 20.oktobrī, apmeklēja Granadas universitāti, kas dibināta pirms aptuveni 500 gadiem. Uzrunājot akadēmisko aprindu auditoriju, prezidente stāstīja par Latvijas dibināšanu 1918.gadā, uzsverot, ka Latvija bija viena no Nāciju līgas dibinātājām, uzreiz pēc valstiskuma nodibināšanas aktīvi iesaistījās starptautiskajā valstu sadarbības dienaskārtībā. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija 20.gadsimtā pārdzīvojusi gan Pirmā un Otrā pasaules kara šausmas, gan vairākas okupācijas un vairāk nekā 50 gadus totalitāra režīma apspiestībā, tomēr, par spīti tam, valsts kļuvusi atkal demokrātiska, neatkarīga, ir spējusi pārkārtot savu ekonomiku un pilntiesīgi iesaistīties starptautiskās institūcijās, tajā skaitā Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Pamatojoties uz šiem vēsturiskajiem faktiem, prezidente pauda vēl jo lielāku pateicību Spānijai par to, ka tā neatzina brutālo Latvijas inkorporāciju PSRS, kā arī pateicās par atbalstu Latvijas ceļā uz ES un NATO 20.un 21.gadsimta mijā. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka ES un NATO paplašināšanās nozīmēja vēsturiskās Eiropas atkalapvienošanos, beigas dalījuma līnijām, ietekmju zonu laikam, kā arī mākslīgam dalījumam lielajās un mazajās valstīs. “Šī ir pirmā reize Eiropas vēsturē, kad mēs visi varam vienoties par principiem, uz kuriem būvēt nākotnes Eiropu, lai šī jaunā Eiropas māja būtu droša un labklājīga,” sacīja prezidente. Viņa atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta, lai šis tā sauktais Eiropas lielās kartes projekts tiktu īstenots arī tālāk un Eiropa turpinātu paplašināties. Pēc prezidentes sacītā, 2007.gadā Latvija gribētu redzēt Rumānijas un Bulgārijas iestāšanos ES, tāpat atvērtām durvīm ir jābūt Horvātijai un Turcijai, jo arī tām vajadzētu būt ES sastāvā, ja vien šajās valstīs tiek īstenotas visas reformas, kas nepieciešamas, lai valsts varētu būt pilntiesīga ES dalībniece.
Runājot par jaunās Eiropas uzdevumiem, prezidente atzīmēja, ka Eiropai ir jāturpina centieni spēcīgākas ārējās politikas izveidošanā, migrācijas jautājumu risināšanā, kā arī sociālekonomisko atšķirību mazināšanā starp dažādām Eiropas valstīm un reģioniem. Prezidente arī akcentēja ES lomu kontinenta drošības garantēšanā, sakot, ka ir jāturpina darbs pie tā, lai iespējamās krīzes Eiropā tiktu novērstas ātrāk un efektīvāk.
Runā tika atzīmēts, ka ES ir būtiski rūpēties, lai pie tās ārējām robežām kaimiņos valdītu stabilitāte un labklājība. Viņa atzīmēja, ka, piemēram, Spānijai ir būtiski, kāda situācija valda Ziemeļāfrikā, Marokā, toties Latvijai ir būtiski, lai tādās valstīs kā, piemēram, Ukrainā turpinātos demokrātiskās reformas un ekonomiskā izaugsme.
Runājot par Eiropas Savienības un Krievijas turpmākajām attiecībām, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka Latvijai ir būtiski, lai tiktu īstenoti tie principi, kas ietverti ES un Krievijas partnerības hartā. Prezidente arī sacīja, ka Latvija atbalsta Krievijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā nākotnē, jo Latvijai ir svarīgi, lai tās kaimiņvalstī Krievijā valdītu ekonomiska izaugsme, lai starptautiskajās tirdznieciskajās attiecībās valdītu visiem zināmi un akceptēti principi.

Valsts prezidenta preses dienests