Ārzemju presē

Krievu “RiaNovosti” vēsta, ka Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs norādījis: Latvijai un Igaunijai jāizpilda visas Eiropas organizāciju rekomendācijas cilvēktiesību jomā. “Mēs negaidām šajā jomā neko vairāk kā to, kas ticis fiksēts kopīgajā Krievijas un ES paziņojumā 27. aprīlī,” ārlietu ministrs paziņojis preses konferencē Hāgā.

•

Vācu “Tagesspiegel” rakstā “Kontinenta beigas” vēsta: ziņas par notikumiem Eiropā rāda, ka kopējais mantojums no austrumu bloka laikiem nav izkūpējis dažu gadu laikā. Taču vienlaikus šīs ziņas liecina arī par to, ka jēdziens “Austrumeiropa” vairs neder visas telpas politiskai apzīmēšanai. Polija, Čehija, Ungārija un Baltijas valstis vēl pilnībā nepieder pie Rietumiem, taču noteikti vairs nepieder Austrumiem. Tās ir Viduseiropa – šeit vietā ir šis kulturāli vēsturiskais un politiskais jēdziens, kas kopš astoņdesmitajiem gadiem ne bez iemesla atkal piedzīvo renesansi. Šīs jaunās demokrātijas un tiesiskās valstis ievērojami atšķiras no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas.

•

Franču “Le Monde” ziņo, ka neviena no desmit jaunajām dalībvalstīm pašlaik neizpilda Māstrihtas līgumā noteiktos ekonomiskos kritērijus, lai pievienotos eirozonai. No šā kopuma varot izdalīt vienu valsti – Igauniju, kurai ir izdevies īstenot gandrīz visus nepieciešamos ekonomiskos kritērijus (inflācija, valsts parāds, valsts budžeta deficīts).

•

ASV izdevums “New York Times” raksta, ka Eiropai steidzami būtu jāvienojas par kopēju politiku attiecībā uz patvēruma meklētājiem, bēgļiem un nelegālajiem imigrantiem. Vācijas un Itālijas iniciētās pārejas nometnes nesniegšot atrisinājumu, bet gan būs tikai veids, kā piesegt problēmas esamību. Šis piedāvājums sastapis Francijas un Spānijas valdības pretestību, savukārt Igaunija, Latvija, Lietuva, Austrija un Slovākija izteikušas bažas par čečenu bēgļiem. Kamēr Eiropa nenoformulēšot kopīgu patvēruma politiku, to šāda veida iniciatīvas neatrisinās. Ieteicams būtu racionalizēt arī legālās imigrācijas procedūras.

•

Krievu “Izvestija” ziņo, ka galvenais rezultāts Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili braucienam uz Baltijas valstīm bijis Tallinas, Viļņas un Rīgas solījums atbalstīt Aizkaukāza valstu “integrāciju ES un NATO”. Pēc Saakašvili vārdiem, “Gruzija ir ieguvusi trīs ietekmīgus draugus”.

•

Vācu “Tageszeitung” publicējis interviju ar ASV Džordža Māršala fonda ārpolitikas pētnieku Ronaldu Asmusu. Viņš skaidro, ka daudzi ārpolitikas eksperti pēdējos divos gados pastāvīgi jautājot, kāpēc neviens Rietumos pastiprināti nepievēršas bīstamajai tendencei, ka Krievija atkal veidojas par autoritāru valsti. Ekspertiem par politisko stratēģiju varot būt atšķirīgi priekšstati, taču beidzot esot jāskatās acīs patiesībai un jāsāk par Krieviju godīgas debates. Rietumu politika, kas balstījās uz cerībām, ka Krievija, lai arī ar grūtībām, tomēr kļūs par demokrātisku valsti, esot izrādījusies neveiksmīga. Intervijā Asmuss izsakās arī par iemesliem, kāpēc rietumvalstu politiķi izliekas neredzam, ka Krievija novirzījusies no demokrātijas ceļa.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem