Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Turpinājums. Sākums — "LV" Nr.270/271, 26.07.2000.;

"LV" Nr.272/274, 28.07.2000.

II. Ilgtspējīga dzīvās dabas resursu izmantošana

15. Zivsaimniecība

15.2. Saglabāt sugu daudzveidību, bagātību un produktivitāti

15.2.10. Veicināt zvejnieku, makšķernieku un pašvaldības pārstāvju un privāto ūdeņu valdītāju informētību par racionālu zivju krājumu izmantošanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Skatīt arī risinājumu 15.1.7.

Akvakultūras vai akvāriju kultūras objekti var nonākt dabiskajā vidē un strauji izplatīties, izkonkurējot vietējās sugas. Tie var ievazāt vietējām sugām bīstamus parazītus un slimības.

Latvijā zināmas 8 zivju sugas, kas apzināti introducētas vai nejauši nonākušas dabiskajos ūdeņos.

15.3. Nepieļaut svešzemju zivju un citu ūdens organismu sugu nokļūšanu dabiskajā vidē (skatīt 1.6. )

Risinājumi 1.6.1.,1.6.3.

15.3.1. Ierobežot un izskaust jau izplatījušās ekspansīvās sugas.

15.3.2. Novērtēt akvakultūras uzņēmumos izmantoto audzēšanas tehnoloģiju drošumu un audzējamo svešzemju sugu iespējamo ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām.

15.3.3. Nepieļaut ģenētiski modificētu ūdens organismu izlaišanu dabā.

Zivju sugu ilgstoša selektīva zveja, atsevišķu populāciju pārmērīga nozveja vai ilgstoša selektīva mākslīgā atražošana ietekmē šo zivju populāciju ģenētisko daudzveidību. Upju aizsprostošana, nārsta vietu iznīcināšana un ūdeņu piesārņošana var izraisīt attiecīgu zivju sugu dabīgo populāciju izzušanu un zivju krājumu izsīkšanu. Visi minētie faktori samazina sugu un indivīdu adaptācijas un izdzīvošanas spējas mainīgos vides apstākļos.

15.4. Aizsargāt zivju populāciju un individuālo ģenētisko daudzveidību

15.4.1. Sadarbojoties ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm, izstrādāt un realizēt ilglaicīgu starptautisko Baltijas jūras laša dabīgo populāciju aizsardzības darbības plānu.

15.4.2. Nodrošināt ceļotāju zivju dabīgo populāciju uzskaiti un izpēti.

15.4.3. Noteikt speciālu aizsardzības un monitoringa režīmu nozīmīgākajās ceļotāju zivju dabīgā nārsta upēs.

15.4.4. Samazināt upju aizaugumu, atjaunot nārsta vietas, izvietot mākslīgos nārsta substrātus.

15.4.5. Ierobežot zveju un hidrotehniskos darbus upju grīvās un ostās ceļotāju zivju un to mazuļu migrācijas laikā.

15.4.6. Samazināt zvejas ietekmi uz ceļotāju zivju dabīgā nārsta populācijām.

15.4.7. Veicot ceļotāju zivju pavairošanu, ievērot mazuļu piederību konkrētām upju baseinu populācijām.

15.4.8. Samazināt mākslīgās atlases ietekmi uz mākslīgi ataudzējamo zivju populācijām.

16. Medību saimniecība

Medības tradicionāli ir populārs atpūtas veids. Pagātnē zināmi vairāki negatīvi fakti par medību un medību saimniecības ietekmi uz dabas daudzveidību. Starp medību saimniecības un citu nozaru interesēm var rasties pretrunas medījamo dzīvnieku vai pašu medību nodarīto zaudējumu dēļ.

Medību resursu apsaimniekošanu Latvijā pašlaik ietekmē tas, ka nav vienota stratēģiska dokumenta, kas nosaka medību saimniecības attīstības principus.

Ja medniekiem ir interese par kādu medījamo dzīvnieku sugu, reizēm pastāv iespēja, ka subjektīvi tiek interpretēta informācija par šo sugu populāciju stāvokli. Šādos gadījumos var tikt kļūdaini noteikts nomedījamo dzīvnieku skaits. Medību saimniecībās mērķtiecīgi veic biotehniskos pasākumus noteiktu medījamo sugu īpatņu skaita palielināšanai, kā arī pastiprināti iznīcina to dabīgos ienaidniekus. Atsevišķos gadījumos medību saimniecība ir pretrunā ar sugu dabisko filoģenētisko procesu saglabāšanu.

Medniekus, kā nopietnu interešu grupu, savukārt varētu iesaistīt dažu citu dabas aizsardzības problēmu risināšanā. Pēdējos gados, samazinoties bebru medībām , ievērojami palielinājies bebru skaits. Bebru īpašais dzīvesveids nodara lielus zaudējumus mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, kā arī nereti, iznīcinot retus biotopus, ir pretrunā ar dabas aizsardzības interesēm. Aizaugušas daudzas ūdensputniem un bridējputniem piemērotas teritorijas , kuru atjaunošana saskan ar mednieku interesēm. Medniekus varētu iesaistīt arī introducēto plēsēju skaita regulēšanā.

16.1. Veicināt ilgtspējīgas medību saimniecības attīstību

Risinājumi 16.1.1.–16.1.5 . saistīti arī ar visām pārējām medību saimniecības radītajām problēmām.

16.1.1. Sagatavot programmu medību resursu un platību izmantošanai.

16.1.2. Teritorijas plānošanā iekļaut medību saimniecības attīstību.

16.1.3. Iekļaut medības un ar tām saistītos pasākumus (medību un medību tūrisma apkalpošana, medību trofeju apstrāde, fotomedības) tūrisma attīstības plānos un lauku attīstības plānos.

16.1.4. Izveidot koordinējošu konsultatīvo padomi medību jautājumu risināšanai.

16.1.5. Veicināt mednieku informētību un izglītību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājumos.

16.1.6. Nodrošināt ekoloģiski pamatotu īpatņu skaitu medījamo dzīvnieku populācijās.

16.1.7. Noteikt teritorijas ar dažādas intensitātes medību saimniecību un izstrādāt teritoriju nodalīšanas kritērijus un apsaimniekošanas principus.

16.1.8. Optimizēt medību iecirkņu lielumu, samērojot to platību ar lielo medījamo dzīvnieku populācijām nepieciešamo teritoriju.

16.1.9. Izstrādāt un ieviest vienotu medījamo dzīvnieku populāciju monitoringu.

Strādājot pie 16.1.6 risinājuma, papildus iekļaujami sekojošie risinājumi:

16.1.10. Izstrādāt zinātniski pamatotus biotehniskos pasākumus bridējputnu biotopu un ūdensputnu ligzdošanas vietu atjaunošanai.

16.1.11. Iesaistīt medību platību izmantotājus bridējputnu un ūdensputnu biotopu apsaimniekošanā.

Skatīt arī risinājumus 4.2.2., 4.2.3..

Joprojām kaitējumu medību resursiem nodara neatbilstošas medības. Ar tām šeit saprot neselektīvas medību metodes un paņēmienus, kā arī metodes, kas aizliegtas starptautiskajos dokumentos. Tā nepiemērotos un nespecializētos slazdos nereti nokļūst to sugu īpatņi, kuru medības nav paredzētas vai ir pat aizliegtas. Ir atļautas medības riesta laikā un vietā, nakts medības, pievilināšana ar elektroniskiem balss atskaņošanas līdzekļiem. Jāmin arī gadījumi, kad mednieki neatšķir medījamās sugas no nemedījamajām, visbiežāk ūdensputnus.

Nav pilnībā izskaustas nelikumīgas medības , kuras ne tikai var būtiski samazināt īpatņu skaitu kādā populācijā, bet neļauj savākt pilnīgu informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, tādējādi ietekmējot resursu novērtējumu un to izmantošanas iespēju prognozes. Klejojoši suņi un kaķi daudzu apdzīvotu vietu un viensētu apkaimē būtiski ietekmē vairāku medījamo dzīvnieku — irbju, zaķu un stirnu — skaitu.

16.2. Novērst neatbilstošas un nelikumīgas medības

16.2.1. Noteikt katrai sugai atbilstošus medību rīkus un to lietojumu.

16.2.2. Pastiprināti kontrolēt medību noteikumu ievērošanu.

16.2.3. Ierobežot medības riesta laikā, pamatojoties uz sugu aizsardzības plāniem.

16.2.4. Pastiprināti kontrolēt suņu un kaķu turēšanas noteikumu izpildi.

16.2.5. Saskaņot medību likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām.

Skatīt risinājumus 4.2.2., 11.1.2., 16.1.5.

Piebarošana un nakts medības var radīt būtiskas izmaiņas medījamo dzīvnieku uzvedībā atsevišķās to populācijās. Arī medības kopumā ir nozīmīgs faktors, kas ietekmē atsevišķu dzīvnieku sugu uzvedību.

16.3. Samazināt medību saimniecības ietekmi uz medījamo dzīvnieku uzvedību

Galvenais risinājums ir 16.1.7. Pie tā strādājot, jāņem vērā daži papildu risinājumi:

16.3.1. Noteikt teritorijas, kurās aizliegtas ūdensputnu medības.

16.3.2. Noteikt teritorijas, kurās medījamo dzīvnieku piebarošana ierobežojama.

16.3.3. Nakts medības atļaut tikai lauksaimniecībai nodarīto postījumu vietās.

16.3.4. Lietot dzīvnieku atbaidīšanas ierīces iespējamās postījumu vietās.

Medības ir nopietns traucējuma faktors citām sugām, īpaši medības pavasarī. Virknei sugu nav noteikta medību lieguma sezona. Medības aizliegtas tikai rezervātu stingra režīma zonā un tās ir ļoti nelielas platības. Migrējošo putnu sugas būtiski ietekmē medības to atpūtas un pārlidojuma vietās. Īpaši nozīmīga šāda ietekme ir tālu migrējošām putnu sugām. Liela daļa piemērotu teritoriju ir pārveidotas vai degradētas, kā arī pilnīgi iznīcinātas.

16.4. Samazināt medību izraisītos traucējumus nemedījamām sugām

Izstrādājot risinājumus 16.1.7., 16.2.5. , jāizmanto daži papildu risinājumi:

16.4.1. Nodalīt medībām slēgtas teritorijas.

16.4.2. Aizliegt medības aptuveni 10% no putnu atpūtai piemērotiem biotopiem.

16.4.3. Ierobežot medības pavasarī.

16.4.4. Ieviest medību ierobežojumus visām vietējām sugām.

Lielu kaitējumu vietējām sugām nodarījis agrāk introducētais jenotsuns un Amerikas ūdele. Pēdējos gados ir ievestas dažas svešzemju medījamo dzīvnieku sugas un pasugas, šis process tiek popularizēts un netiek pietiekami kontrolēts, lai garantētu šo dzīvnieku neizkļūšanu savvaļā.

16.5. Novērst introducēto dzīvnieku ietekmi uz dabīgajām populācijām

16.5.1. Veicināt introducēto plēsēju sugu medības.

16.5.2. Sekot introducēto plēsēju sugu populāciju dinamikai.

16.5.3. Nepieļaut jaunu svešzemju sugu ievešanu.

17. Tūrisms, rekreācija, sports

Populāri tūrisma objekti bieži vien ir saistīti ar vērtīgām dabas teritorijām un līdz ar to tūrisms būtiski ietekmē bioloģisko daudzveidību. Atpūtnieku plūsma ietekmē ekosistēmu dabisko struktūru vai pat pilnīgi iznīcina jutīgākos biotopus . Īpaši jutīgas ir tās ekosistēmas, kurās ir neliels sugu skaits: kāpas un liedags, arī sausie priežu meži. Liela atpūtnieku slodze gulstas uz daudzu ezeru un upju krastiem. Populāri tūrisma objekti ir vairākas alas un daudzi iežu atsegumi, kurus nobradā un kuros ieskrāpē uzrakstus. Dažus dolomīta atsegumus izmanto sporta un tūrisma pasākumiem un noplicina uz tiem izveidojušās augu un dzīvnieku sabiedrības.

Tūrisma un rekreācijas objektu tuvumā izzūd reto un dekoratīvo augu sugas .

Celtniecība, tūrisma un sporta objektu labiekārtošana var pilnīgi iznīcināt nozīmīgus un retus biotopus. Tūrisma nepareiza plānošana var izraisīt to resursu un objektu bojāeju, kas veicina paša tūrisma attīstību un piesaista cilvēkus konkrētai vietai.

17.1. Saglabāt vērtīgos biotopus, kā arī to dabisko struktūru un sugu sastāvu populāros tūrisma un rekreācijas objektos

17.1.1. Veicināt Latvijas tūrisma attīstības koncepcijā (skatīt 6.atkāpi) un Tūrisma likumā noteikto principu un uzdevumu īstenošanu.

17.1.2. Saglabāt vērtīgos biotopus esošajās un potenciālajās tūrisma vietās.

17.1.3. Populārākajos tūrisma un rekreācijas objektos noteikt tūrisma plūsmas intensitāti un atpūtas veidu un kontrolēt šo prasību ievērošanu.

17.1.4. Ievērot dabas aizsardzības plānu prasības īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās.

17.1.5. Sadalīt tūristu plūsmu, novirzot to no īpaši jutīgiem objektiem uz vietām, kur tā nodara vismazāko ļaunumu.

17.1.6. Veicināt specializēta dabas tūrisma attīstību.

17.1.7. Tūrisma un sporta infrastruktūras objektus, saskaņojot ar attiecīgās vides ietilpību, projektēt tādās vietās un tā, lai dabai tiktu nodarīts vismazākais kaitējums.

17.1.8. Sporta, tūrisma un citus sabiedriskos pasākumus organizēt vietās, kur tiek nodarīts minimāls kaitējums dabai.

17.1.9. Veicināt tūrisma pakalpojumu sniedzēju sadarbību ar vides speciālistiem un pašvaldībām ilgtspējīga tūrisma nodrošināšanai dabai nozīmīgās vietās.

17.1.10. Attīstīt un veicināt vietējo kultūršķirņu kolekciju — tūrisma objektu veidošanu.

17.1.11. Veidot un attīstīt speciāli izglītotu un sertificētu dabas gidu tīklu.

17.1.12. Pētīt tūrisma objektu vides ietilpību, lai noteiktu pieļaujamās rekreācijas slodzes tajos.

Skatīt arī risinājumu 8.1.2 .

6. atkāpe

Latvijas tūrisma attīstības koncepcija

Latvijas tūrisma attīstības koncepcijas mērķi ir:

• noteikt tūrisma valsts politikas vispārējos ilglaicīgos mērķus un tūrisma attīstības pamatprincipus;

• likt pamatus valsts un pašvaldību iestāžu, sabiedrisko organizāciju un uzņēmēju saskaņotas rīcības mehānismam;

• noteikt pamatvirzienus tūrisma attīstībai.

Koncepciju veido tūrisma valsts politikas mērķi, nozares attīstības pamatprincipi un tūrisma attīstības stratēģiskie uzdevumi, kā arī uzdevumi un rīcība tuvākajam laikam.

Galvenais tūrisma valsts politikas mērķis ir padarīt Latviju par iedzīvotājiem un tūristiem pievilcīgu un daudzveidīgu tūrisma zemi, kurā tūrisma nozare ir labi organizēta, saimnieciski un sociāli efektīva, vidi saudzējoša, droša un ceļ Latvijas starptautisko prestižu. Līdz ar to

• tūrisma attīstības plānošanā jāintegrē vides aizsardzības principi un mērķi;

• jāveicina dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un aizsargāšana;

• jāveicina ainavu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsardzība un attīstība.

Viena no tūrisma valsts politikas pamatnostādnēm ir atzīt un attīstīt tūrismu kā tautsaimniecības nozari, kas dod jūtamu ieguldījumu iekšzemes kopproduktā un stimulē reģionu, kā arī citu tautsaimniecības nozaru attīstību.

Intensīva atpūtnieku plūsma, masveida pasākumi un specifiski atpūtas veidi ir nozīmīgs traucējums dzīvnieku sugām . Vislielāko kaitējumu tas var nodarīt dzīvnieku vairošanās un mazuļu barošanas periodā. Piemēram, lielas orientēšanās sporta sacensības, motosporta sacensības, īpaši autoralliji. Atpūta ar motorlaivām, ūdensmotocikliem, ūdensslēpēm var iznīcināt zivju nārsta vietas, zivju ikrus un mazuļus, kā arī retas ūdensaugu sabiedrības.

17.2. Mazināt traucējumus dzīvnieku sugām, it īpaši to vairošanās periodā

Risinājumi kopīgi ar 17.1. (17.1.1.–17.1.12.)

18. Būvniecība

Būvniecība piesaista pusi no valsts kapitālieguldījumiem un rada arī bāzi visām citām tautsaimniecības nozarēm. Būvniecības process ļoti būtiski un daudzveidīgi ietekmē un izmaina vidi. Veidojot būvniecības ilglaicīgas attīstības programmu, tajā tiek iekļauti arī būvmateriālu ražošanas uzdevumi.

Jebkuri būvniecības darbi iznīcina konkrētā vietā līdz tam eksistējošos biotopus . To vietā tiek uzcelta pati būve, bet tās apkārtnē tiek izveidotas mākslīgas sabiedrības (apstādījumi, parki, dārzi) vai stihiski veidojas cilvēka darbības stimulētas sabiedrības. Īpašs kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai tiek nodarīts, iznīcinot retus biotopus, kā arī retu sugu atradnes. Būvlaukumi ir ievazātu svešzemju augu sugu, nezāļu un dārzbēgļu savairošanās vieta, kā arī dzīvesvieta noteiktām dzīvnieku sugām.

18.1. Novērst biotopu un retu sugu atradņu iznīcināšanu būvniecības gaitā

18.1.1. Izstrādājot teritorijas plānojumu, potenciālajās apbūves vietās veikt bioloģiskās daudzveidības pētījumus, izvērtēt un prognozēt ietekmi uz vidi.

18.1.2. Teritorijas plānojumā (arī pilsētu un pagastu detālplānojumos) norādīt bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas ar specifiskām, būvniecības procesā obligāti ievērojamām prasībām.

18.1.3. Panākt, ka, izsniedzot būvatļaujas apbūves zonās ar specifiskām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prasībām, obligāti tiek ievērots vides aizsardzības institūcijas slēdziens.

18.1.4. Būvniecību plānojot neapbūvētā teritorijā vai vietā bez teritorijas plānojuma, izskatot būvniecības pieteikumu, veikt bioloģiskās daudzveidības izpēti un ievērot vides aizsardzības institūciju slēdzienu.

18.1.5. Arhitektu un būvinženieru mācību programmās ieviest kvalitatīvas programmas vides aizsardzībā.

18.1.6. Nebūvēt dabas rezervātos un liegumos, kā arī kāpu, ūdeņu un ūdenstilpju aizsargjoslās.

18.1.7. Neapbūvēt aizsargājamo augu un dzīvnieku atradnes.

18.1.8. Kontrolēt esošo būvniecības aizliegumu ievērošanu.

Nozīmīgi biotopi var tikt iznīcināti, iegūstot būvmateriālus. Ar to saistītie risinājumi apskatīti sadaļā "Neorganisko derīgo izrakteņu ieguve".

Būvlaukumā savairojušās sugas var ietekmēt apkārtnes dabiskās augu sabiedrības un izplatīties dabīgajos biotopos. Bieži būvniecības ietekmē izmainās dabiskais ūdens režīms plašākā apkārtnē. Tas savukārt izraisa strauju sabiedrību nomaiņu vai būtiskas izmaiņas tajās. Izmaiņas apkārtējos biotopos ir jāprognozē, novērtējot ietekmi uz vidi.

18.2. Mazināt izmaiņas dabiskajās augu un dzīvnieku sabiedrībās būvobjektu apkaimē

Risinājumi kopīgi ar 18.1.

19. Enerģētika

Apmēram 19% no kopējā enerģijas apjoma Latvijā iegūst no ūdens un koksnes. Pēdējos gados pieaugusi vietējo energoresursu izmantošana un līdz ar to koksnes un hidroresursu īpatsvars enerģijas ieguvē. Atjaunotas vairākas mazās hidroelektrostacijas un tiek projektētas jaunas. Ievērojamas teritorijas aizņem enerģētikas infrastruktūra un elektropārvades līnijas.

Nozīmīgākie risinājumi minēti 18. sadaļā.

Pēdējos gados palielinājusies interese par vietējā kurināmā izmantošanu gan individuālo māju apkurē, gan vietējās katlumājās. Pieaugusi arī interese par vēja resursu izmantošanu un vēja ģeneratoru izmantošanas iespējām. Šīs attīstības tendences veicina elektroenerģijas iepirkšanas tarifi, kas paredz paaugstinātas iepirkuma cenas no mazajiem alternatīvās enerģijas ražotājiem.

19.1. Veicināt vietējo energoresursu izmantošanu

19.1.1. Plānojot nepieciešamos energoresursus pašvaldībās, ņemt vērā aprobežojumus mežu un kūdras purvu izmantošanai konkrētajās teritorijās.

19.1.2. Maksimāli izmantot kokapstrādes atkritumus.

19.1.3. Veicināt enerģētisko mežu audzēšanu, īpaši lauksaimniecībā neizmantoto tīrumu platībās.

19.1.4. Veikt ietekmes uz vidi novērtējumu bagātāko vēja resursu rajoniem, lai noteiktu teritorijas, kurās bez ierobežojumiem var izvietot vēja ģeneratoru stacijas, nekaitējot putnu un sikspārņu sezonālajām migrācijām.

19.1.5. Izvērtēt ekonomisko instrumentu efektivitāti un panākt, lai tie nebūtu pretrunā ar valsts politiku citās nozarēs (piemēram, zivsaimniecībā) un dabas aizsardzībā.

Skatīt arī risinājumu 23.2.1.

Elektropārvades līnijas Latvijā, īpaši zemsprieguma līnijas lauku apvidos, ļoti būtiski ietekmē ainavu. Vietās, kur trases šķērso mežus, tiek izcirstas stigas, tās sadrumstalo mežu masīvus.

Lielākā daļa balto stārķu ligzdu pašlaik atrodas uz elektropārvades līniju stabiem. Dažreiz ir konstatēti elektriskajos vados sapinušies un bojā gājuši putni. Līdz šim par šo problēmu nav vākta aptveroša informācija.

19.2. Samazināt elektropārvades līniju ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ainavu

19.2.1. Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu trašu projektiem, izvērtēt to ietekmi uz bioloģisko daudzveidību.

19.2.2. Plānojot un projektējot trases, sekot mazākā iespējamā kaitējuma principam, savietot dažādas lineāro komunikāciju trases un meža stigas.

19.2.3. Īpaši izvairīties no trašu plānošanas atsevišķās īpaši aizsargājamo teritoriju kategorijās un krasta kāpu aizsargjoslā.

 

19.3. Mazināt balto stārķu bojāeju uz elektrolīniju stabiem

19.3.1. Veicināt ligzdu platformu izvietošanu uz alternatīviem paaugstinājumiem un elektrolīniju stabiem.

19.3.2. Regulāri vākt informāciju par balto stārķu un citu lielo putnu bojāeju uz elektropārvades līnijām.

Lielo Daugavas hidroelektrostaciju celtniecība ir iznīcinājusi vairāku sugu migrācijas ceļus un nārsta vietas, izmainījusi zivju populāciju proporcijas. Pļaviņu HES ūdenskrātuve applūdināja 3 ziedaugu sugu vienīgās atradnes Latvijā un ievērojami samazināja vismaz 6 ļoti retu ziedaugu sugu, kā arī lielā susura izplatību. Tā iznīcināja vienīgās atradnes vai samazināja izplatību arī vairākām aļģu, sūnu un bezmugurkaulnieku sugām.

19.4. Novērst reto biotopu iznīcināšanu un zivju migrāciju ceļu pārtraukšanu, būvējot hidroelektrostacijas

19.4.1. Pirms atļauju izsniegšanas veikt projektējamo un atjaunojamo HES ūdenskrātuvju teritorijas vispusīgu bioloģiskās daudzveidības ekspertīzi.

19.4.2. Pirms projektu realizācijas izvērtēt ieguvumus un zaudējumus. Veicot ekonomisko izvērtējumu, ietvert tajā ne vien peļņu no elektroenerģijas pārdošanas, bet arī zaudējumus, kas rodas no zivju resursu samazināšanās, gruntsūdeņu līmeņa izmaiņām, citu bioloģisko resursu iznīcināšanas.

19.4.3. Atjaunot un izbūvēt zivju ceļus.

19.4.4. Panākt, lai elektroenerģijas ražotājs kompensē zivju mākslīgo atražošanu vietās, kur nav iespējams saglabāt vērtīgo zivju sugu nārsta migrāciju ceļus.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre