Likumprojekts

Likums par kompensācijas pasākumiem

Saeimas dok.nr.1506; likumprojekts nr.479

Ekonomikas ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2000.gada 18.janvāra sēdē akceptēts (prot.nr.4, 14.§)

un 19.janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) cenu labojumi — labojumi, kurus izdara eksportētājvalsts, likvidējot vai ierobežojot subsīdiju, vai eksportētājs, pārskatot subsidētās preces cenu vai pārtraucot attiecīgās preces eksportu uz Latviju;

2) eksportētājvalsts — importētās preces izcelsmes valsts, kas eksportē šo preci, vai starpniekvalsts, no kuras prece ir importēta Latvijā;

3) līdzīgas preces — preces, kuras ir identiskas, tas ir, visos aspektos līdzīgas pārbaudei pakļautajai importa precei, vai, ja nav šādu preču, citas preces, kuru īpašības, lai arī ne visos aspektos, ir tuvas pārbaudei pakļautās importa preces īpašībām;

4) ražošanas nozares izveidošanās būtiska kavēšana — zaudējumi, kas rodas vietējiem ražotājiem, kad ražošanas nozare vēl nav izveidojusies, bet ir pierādījumi par tās gaidāmo izveidošanos, un subsidēto preču imports būtiski kavē šādas ražošanas nozares izveidošanos, kas citādi būtu notikusi godīgas konkurences apstākļos.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir kompensēt subsīdiju, ja saskaņā ar šā likuma nosacījumiem izdarītās pārbaudes rezultātā tiek noteikts, ka subsidētais imports nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem.

3.pants. Likuma darbības principi

(1) Likums nosaka kārtību, kādā veicami pasākumi, lai kompensētu subsīdiju, kura tieši vai netieši piešķirta eksportētājvalstī, lai ražotu, eksportētu vai transportētu preci, kuras izlaišana brīvam apgrozījumam Latvijas teritorijā rada zaudējumus vietējiem ražotājiem.

(2) Kompensācijas pasākumi šā likuma izpratnē ir cenu labojumi, pagaidu pasākumi vai kompensācijas maksājumi.

(3) Atbilstoši šā likuma noteikumiem prece ir subsidēta, ja tās ražošana vai eksports tiek atbalstīts ar kompensējamu subsīdiju saskaņā ar šā likuma 4. un 5.pantu.

4.pants. Atbildīgā institūcija

(1) Šā likuma, Antidempinga likuma un likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" ieviešanai Ministru kabinets izveido Tirgus uzraudzības padomi un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroju.

(2) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir Ekonomikas ministrijas pārraudzības iestāde, un tā izveidošanu un darbību regulē atsevišķs likums.

II nodaļa. Subsīdijas

5.pants. Subsīdijas jēdziens

(1) Subsīdija ir:

1) valsts finansiāls ieguldījums, kad:

a) valsts tieši vai netieši piešķir līdzekļus preces ražotājam vai eksportētājam;

b) netiek piemērots vai aprēķināts valsts nodoklis (nodeva), kuram citādi vajadzētu tikt iekasētam. Ja, eksportējot preces uz citu valsti, atbrīvojums no šāda nodokļa (nodevas) vai atlaide nepārsniedz nodokli, kuru iekasē par iekšējā tirgus patēriņam paredzētām precēm, šāds atbrīvojums vai atlaide netiek uzskatīta par subsīdiju;

c) valsts preču piegādes vai pakalpojumus nodrošina ar citādiem noteikumiem, nekā ir noteikti vispārējā infrastruktūrā, vai arī iepērk preces ar atvieglotiem noteikumiem;

d) valsts veic maksājumus fondā vai pilnvaro fizisko vai juridisko personu veikt vienu vai vairākas no iepriekšējos šā panta apakšpunktos minētajām funkcijām, kuras parasti veic valsts un kuras neietilpst attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas kompetencē;

2) jebkura veida ienākuma vai cenas atbalsts 1994.gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XVI panta izpratnē.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais valsts finansiālais ieguldījums vai ienākuma vai cenas atbalsts nav uzskatāms par subsīdiju, ja šāda ieguldījuma vai atbalsta dēļ saņēmējam nav piešķirts mantisks labums.

6.pants. Kompensējamās subsīdijas

(1) Subsīdijas ir kompensējamas, ja tās saskaņā ar šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumiem ir īpašas uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), nozarei, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai nozaru grupai. Subsīdija ir īpaša, ja:

1) valsts konkrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) sniedz pieeju subsīdijai, tādējādi ierobežojot pārējo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesības uz subsīdijas saņemšanu;

2) tā ir piešķirta ierobežotam uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) lokam noteiktā ģeogrāfiskā reģionā. Vispārējā nodokļu noteikšana vai izmaiņas nodokļu likmēs netiek uzskatītas par īpašu subsīdiju šā likuma izpratnē;

3) tā ir eksporta subsīdija, kas atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem nosacījumiem juridiski vai faktiski ir atkarīga no preču eksporta. Subsīdija ir faktiski atkarīga no preču eksporta, ja pierādījumi liecina, ka subsīdijas piešķiršana nav juridiski atkarīga no preču eksporta, bet faktiski ir saistīta ar esošo vai paredzēto eksportu vai ienākumiem, kas gūti, eksportējot preces. Fakts vien, ka subsīdija ir piešķirta eksportējošiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), neļauj uzskatīt subsīdiju par eksporta subsīdiju šā likuma izpratnē;

4) tā atsevišķi vai kā viens no vairākiem citiem noteikumiem attiecas uz Latvijas preču lietošanu pretstatā ārvalstu izcelsmes precēm.

(2) Subsīdija nav īpaša, ja valsts nosaka objektīvus kritērijus vai nosacījumus tiesībām uz subsīdijas saņemšanu un apmēru. Objektīvi kritēriji un nosacījumi ir neitrāli, nerada priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ir ekonomiskas dabas, un tos lieto horizontālā līmenī, pamatojoties uz atsevišķiem rādītājiem, piemēram, uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) nodarbināto skaits vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) lielums. Minētie kritēriji ir noteikti normatīvajos aktos.

(3) Ja saskaņā ar pirmās daļas pirmajā punktā un otrajā daļā minētajiem noteikumiem nav nosakāms, vai subsīdija ir īpaša, izvērtēšanā var ņemt vērā citus faktorus, piemēram, subsīdiju programmas izmantošana ierobežotā konkrētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) lokā, atsevišķu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pārsvars subsīdijas izmantošanā, nesamērīgi liela subsīdiju apmēra piešķiršana konkrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un veids, kādā ir pieņemts lēmums par subsīdijas piešķiršanu. Izvērtēšanā ņem vērā informāciju par subsīdijas piešķiršanas pieprasījumu noraidīšanas vai atbalstīšanas biežumu un attiecīgā lēmuma pieņemšanas iemeslus, ievērojot tās institūcijas kompetencē esošās ekonomiskās darbības daudzveidību, kura piešķīrusi subsīdiju, un laikposmu, kurā subsīdiju programma ir darbojusies.

7.pants. Nekompensējamās subsīdijas

(1) Subsīdijas, kuras nav pakļautas kompensācijas pasākumiem (turpmāk — nekompensējamās subsīdijas) ir:

1) subsīdijas, kuras nav īpašas;

2) subsīdijas, kuras ir īpašas šā likuma 6.panta pirmās daļas pirmā un otrā punkta izpratnē, bet kuras atbilst šā panta otrās, ceturtās vai piektās daļas noteikumiem;

3) subsīdijas valsts iekšējā atbalsta pasākumu ietvaros, kas noteikti Pasaules tirdzniecības organizācijas Līguma par lauksaimniecību 2.pielikumā.

(2) Subsīdijas pētniecības darbībai, ko veic zinātniskās darbības subjekti, pamatojoties uz līgumu ar uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ir nekompensējamās subsīdijas, ja šīs subsīdijas sedz ne vairāk kā 75% no rūpniecisko pētījumu izmaksām vai 50% no pirmskonkurences attīstības darbību izmaksām, un ietver tikai un vienīgi:

1) personāla atalgojumu;

2) instrumentu, iekārtu, zemes un ēku izmaksas, ja tās tiek pastāvīgi izmantotas pētniecības darbībai (izņemot gadījumus, kad tās tiek izmantotas, lai gūtu peļņu);

3) pētniecības darbībai nepieciešamo konsultāciju un līdzīgu pakalpojumu izmaksas, arī iepirkto pētījumu, tehnisko zināšanu, patentu un citas izmaksas;

4) jebkuras citas izmaksas, kas radušās pētniecības darbības rezultātā.

(3) Pirmskonkurences attīstības darbības ir rūpnieciskās pētniecības atzinumu ietveršana plānā vai projektā, lai pārdošanai vai lietošanai radītu jaunus, pārveidotus vai uzlabotus produktus, ražošanas tehnoloģijas vai pakalpojumus, izņemot parastas vai periodiskas izmaiņas esošajās precēs, ražošanas līnijās, ražošanas tehnoloģijās vai pakalpojumos, pat ja šīs izmaiņas var radīt uzlabojumus. Pirmskonkurences attīstības darbības var ietvert arī preču, tehnoloģiju vai pakalpojumu konceptuālo formulējumu un dizainu, alternatīvas un paraugdemonstrējumu vai vadības projektus, ja tie netiek izmantoti ražošanai vai komerciālai lietošanai.

(4) Subsīdijas īpaši atbalstāmiem reģioniem eksportētājvalsts teritorijā, kas piešķirtas atbilstoši vispārējai reģionālās attīstības shēmai, ir nekompensējamās subsīdijas, ja:

1) katrs īpaši atbalstāmais reģions ir skaidri noteikta pastāvīga ekonomiska un administratīva teritoriālā vienība;

2) reģions atzīts par īpaši atbalstāmu, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktiem neitrāliem un objektīviem kritērijiem, norādot, ka dotā reģiona grūtības saistītas ar tādiem apstākļiem, kuriem nav pagaidu rakstura.

(5) Subsīdijas, kuras piešķirtas, lai veicinātu esošo ražotņu pielāgošanu jaunām, normatīvajos aktos noteiktām vides prasībām, un kuras rada lielākus ierobežojumus un finansu slogu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), ir nekompensējamās subsīdijas, ja:

1) subsīdija ir vienreizējs un neatgriezenisks pasākums;

2) subsīdija ir ierobežota līdz 20% no izmaksām, kas saistītas ar esošo ražotņu pielāgošanu jaunām vides prasībām;

3) subsīdija nesedz subsidētā ieguldījuma lietošanas izmaksas, kuras pilnībā jāsedz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

4) subsīdija ir tieši saistīta un proporcionāla uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) plānotajai vides piesārņojuma samazināšanai un nesedz iespējamos ražošanas izmaksu ietaupījumus;

5) subsīdija ir pieejama visiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri var ieviest jaunas iekārtas vai ražošanas tehnoloģijas.

8.pants. Kompensējamās subsīdijas apmēra aprēķināšana

(1) Kompensējamu subsīdiju apmērs tiek aprēķināts saņēmēja gūtā mantiskā labuma izteiksmē atbilstoši šādiem principiem:

1) valsts sniegtais kapitāls akciju veidā nav mantisku labumu piešķirošs, izņemot gadījumu, kad ieguldījumu var uzskatīt par neatbilstošu privāto ieguldītāju parastajai investīciju praksei (ieskaitot noteikumu par riska kapitālu) eksportētājvalsts teritorijā;

2) valsts aizdevums nav mantisku labumu piešķirošs, ja vien nav starpības starp summu, ko aizdevuma saņēmējs maksā par valsts aizdevumu, un summu, ko tas maksātu par līdzvērtīgu tirgū saņemamu aizdevumu. Šādā gadījumā mantiskais labums ir starpība starp šīm abām summām;

3) valsts sniegtais galvojums nav mantisku labumu piešķirošs, ja vien nav starpības starp summu, ko uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņem galvojumu, maksā par valsts nodrošinātu aizdevumu, un summu, ko tas maksātu par līdzvērtīgu komerciālu aizdevumu bez valdības galvojuma. Šajā gadījumā gūtais mantiskais labums ir starpība starp šīm divām summām, kas pielāgotas jebkurām likmju starpībām;

4) valsts īstenotais nodrošinājums ar precēm vai pakalpojumiem, vai preču iepirkšana nav mantisku labumu piešķiroša, ja vien tas nav veikts par atlīdzību, kas ir mazāka nekā atbilstošā preču vai pakalpojumu vērtība vai lielākā apmērā nekā atbilstošā atlīdzība. Atlīdzības atbilstību nosaka attiecībā uz vadošajiem tirgus nosacījumiem attiecīgajai precei vai pakalpojumam valstī, kas veic minēto nodrošinājumu vai iepirkšanu (ieskaitot cenu, kvalitāti, pieejamību, tirgus pieejamību, transportēšanu un citus pirkšanas vai pārdošanas nosacījumus).

(2) Kompensējamās subsīdijas apmērs tiek aprēķināts uz vienu subsidētās preces vienību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

III nodaļa. Pārbaudes procedūra

9.pants. Pārbaudes ierosināšana

(1) Lai noteiktu subsīdijas esamību, tās raksturu, apmēru un ietekmi, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs sāk pārbaudi, pamatojoties uz vietējos ražotājus pārstāvošas fiziskās vai juridiskās personas rakstisku iesniegumu, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Pārbaudi var sākt arī pēc Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja iniciatīvas, ja tā rīcībā ir pierādījumi par kompensējamās subsīdijas esamību un tās radītajiem zaudējumiem, kuri pamato pārbaudes sākšanu.

10.pants. Vietējie ražotāji

(1) Vietējie ražotāji ir līdzīgu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējā līdzīgu preču ražošana veido lielāko daļu no šo preču kopējās vietējās ražošanas apmēra, izņemot gadījumus, kad vietējie ražotāji un subsidētās preces eksportētāji un importētāji ir savstarpēji saistītas personas.

(2) Vietējie ražotāji un subsidētās preces eksportētāji un importētāji ir savstarpēji saistītas personas tikai tad, ja tie atbilst vienam no šādiem kritērijiem un ir pamats uzskatīt, ka šo attiecību rezultātā attiecīgais vietējais ražotājs rīkojas citādi nekā savā starpā nesaistītie ražotāji:

1) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru;

2) abus no tiem tieši vai netieši kontrolē trešā persona;

3) abi kopā tieši vai netieši kontrolē trešo personu.

(3) Šā likuma izpratnē uzskatāms, ka viens kontrolē otru, ja pirmais ir spējīgs ierobežot vai vadīt otro.

11.pants. Iesnieguma saturs

Iesniegumā ietverama šāda informācija:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, adrese un tālruņa numurs vai, ja iesniedzējs ir juridiskā persona, nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, tālruņa numurs, kā arī visu citu zināmo attiecīgo ražotāju nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un tālruņa numurs;

2) rakstiska iesnieguma atbalsta apliecinājums, ko sniedz katrs vietējais ražotājs, kurš atbalsta šo iesniegumu;

3) līdzīgās preces kopējais apmērs un vērtība, kā arī iesniedzēja un katra attiecīgā ražotāja ražotās līdzīgās preces apmērs un vērtība;

4) pilnīgs subsidētās preces apraksts, arī preces kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, preces tehniskais apraksts un izmantošana;

5) subsidētās preces eksportētājvalsts;

6) katra zināmā eksportētāja, ārvalstu ražotāja un importētāja identitāte;

7) pierādījumi par subsīdijas esamību, tās veidu un, ja iespējams, apmēru;

8) informācija par izmaiņām subsidētā importa apmērā, šī importa ietekmi uz līdzīgās preces cenu iekšējā tirgū un turpmākā šī importa ietekme uz vietējo ražošanu, ko pierāda attiecīgie vietējās ražošanas stāvokli noteicošie faktori un rādītāji.

12.pants. Iesnieguma atsaukšana

Iesniegumu, kurš iesniegts saskaņā ar šā likuma 9.pantu, iesniedzējs var atsaukt jebkurā laikā pirms vai pēc pārbaudes sākšanas. Šajā gadījumā pārbaude netiek sākta vai tiek pārtraukta bez kompensācijas pasākumu veikšanas, ja vien Tirgus uzraudzības padome nenosaka, ka valsts interesēs ir pārbaudi turpināt.

13.pants. Eksportētājvalsts informēšana

Ja saņemts iesniegums, kurš pilnībā atbilst šā likuma 11.panta nosacījumiem, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs informē eksportētājvalsts valdību par šāda iesnieguma saņemšanu, pirms tiek pieņemts lēmums par pārbaudes sākšanu.

14.pants. Lēmums par pārbaudes sākšanu

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs 45 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas datuma pieņem lēmumu par pārbaudes sākšanu.

(2) Pārbaudi var sākt, ja:

1) iesniegums saņemts no vietējiem ražotājiem, kuri ražo vairāk nekā 50% no līdzīgām precēm, ko ražo tā vietējo ražotāju daļa, kas atbalsta iesniegumu vai ir pret to;

2) ir pietiekami pierādījumi pārbaudes sākšanai.

(3) Pārbaudi nevar sākt, ja:

1) vietējie ražotāji, kuri atbalsta iesniegumu, ražo mazāk nekā 25% preču no kopējā līdzīgu preču ražošanas apmēra;

2) imports no attiecīgās valsts ir mazāk par vienu procentu no līdzīgu preču tirgus kopējā apmēra, ja vien šādas valstis kopīgi neveido trīs vai vairāk procentu no līdzīgu preču vietējā tirgus patēriņa.

(4) Pārbaude notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri reglamentē zaudējumu noteikšanu, cēloniskās saiknes starp subsidēto importu un zaudējumiem konstatēšanu, pārbaudes veikšanu ārvalstīs un kompensācijas maksājumu pārskatīšanas kārtību.

15.pants. Ieinteresēto personu informēšana

(1) Ja ir pieņemts lēmums par pārbaudes sākšanu, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nosūta zināmajiem eksportētājiem un attiecīgajām eksportētājvalsts institūcijām saskaņā ar šā likuma 8.pantu saņemtā iesnieguma tekstu. Ja eksportētāju skaits ir liels, iesniegumu nosūta tikai attiecīgajai eksportētājvalsts institūcijai vai sabiedriskajai organizācijai, kura pārstāv eksportētājus vai ārvalstu ražotājus.

(2) Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir pieņēmis lēmumu pārbaudi nesākt, iesniedzējs tiek informēts par šāda lēmuma pieņemšanas iemesliem.

16.pants. Muitas procedūras

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja sāktā pārbaude nedrīkst traucēt veikt importētās preces muitas procedūras.

17.pants. Informācijas iegūšana

(1) Pārbaudes gaitā Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieprasa nepieciešamo informāciju no ieinteresētajām personām.

(2) Ieinteresētās personas pēc savas iniciatīvas var rakstiski iesniegt Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojā jebkādu pārbaudei būtisku informāciju.

18.pants. Informācijas pārbaude

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs var iepazīties ar ieinteresēto personu rīcībā esošajiem oficiālajiem dokumentiem un pārbaudīt informāciju.

(2) Lai pārbaudītu saņemto informāciju vai iegūtu papildu datus, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs var veikt pārbaudi citās valstīs ar noteikumu, ka tiek panākta vienošanās ar attiecīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), par to paziņots attiecīgās valsts valdībai un tā neiebilst pret pārbaudes veikšanu.

19.pants. Ieinteresēto personu uzklausīšana

(1) Ieinteresētā persona pārbaudes gaitā var pieprasīt individuālu uzklausīšanu vai tādu uzklausīšanu, kurā var piedalīties arī citas ieinteresētās personas, ja tā publiskajā paziņojumā par pārbaudes sākšanu noteiktajā laikposmā iesniegusi rakstisku pieprasījumu, pamatojot pārbaudes rezultāta iespējamo ietekmi uz attiecīgās personas interesēm un šādas uzklausīšanas nepieciešamību.

(2) Nevienai no ieinteresētajām personām nav pienākuma piedalīties uzklausīšanas procesā, un atsacīšanās piedalīties tajā nevar kaitēt ieinteresētajai personai.

(3) Informācija, kas sniegta saskaņā ar šo pantu, tiek ņemta vērā tikai tad, ja ieinteresētās personas to iesniedz arī rakstiski.

20.pants. Nesadarbošanās pārbaudes laikā

(1) Ja ieinteresētā persona pārbaudes laikā nesadarbojas – atsaka piekļūšanu informācijai, noteiktajā laikā nesniedz nepieciešamo informāciju vai citādi būtiski kavē pārbaudes virzību —, Tirgus uzraudzības padome lēmumu pieņem, pamatojoties tikai uz pieejamo informāciju.

(2) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs rakstiski paziņo ieinteresētajām personām par šā panta pirmajā daļā minētās rīcības sekām.

21.pants. Pārbaudē izmantojamā informācija

(1) Jebkura ierobežotas pieejamības informācija pārbaudē izmantojama tikai tiem mērķiem, kādiem tā ir pieprasīta, un šo informāciju ir aizliegts izpaust bez tās personas piekrišanas, kura informāciju sniegusi.

(2) Ieinteresētās personas iesniedz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojā arī vispārpieejamu pārskatu par sniegto informāciju. Ja šīs personas vispārpieejama pārskata sniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.

(3) Ja persona nesniedz vispārpieejamu pārskatu un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka prasība saglabāt ierobežotas pieejamības informācijas statusu nav pamatota, šādu informāciju pārbaudē neizmanto un nosūta atpakaļ tās iesniedzējam.

22.pants. Informācijas pieejamība ieinteresētajām personām

(1) Ieinteresētās personas, kuras ir pieteikušas dalību pārbaudē saskaņā ar šā likuma 25.panta otro daļu, iesniedzot pamatotu rakstisku pieprasījumu, var iepazīties ar visu pārbaudē izmantojamo informāciju, izņemot ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Ieinteresētās personas var prasīt sniegt informāciju, uz kuras pamata Tirgus uzraudzības padome ir pieņēmusi lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanas nepieciešamību. Ieinteresētās personas iesniedz rakstisku informācijas pieprasījumu tūlīt pēc pagaidu pasākumu veikšanas. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs informāciju sniedz rakstiski 14 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas datuma.

(3) Ieinteresētās personas var pieprasīt sniegt informāciju, uz kuras pamata ir pieņemts lēmums par kompensācijas maksājumu nepieciešamību vai pārbaudes izbeigšanu bez pasākumu veikšanas, īpašu uzmanību veltot faktiem vai apsvērumiem, kuri atšķiras no tiem, kuri izmantoti pagaidu pasākumu gadījumā. Ieinteresētās personas iesniedz rakstisku informācijas pieprasījumu ne vēlāk kā mēnesi pēc paziņojuma par pagaidu pasākumu veikšanu publicēšanas. Ja pagaidu pasākumi nav veikti, ieinteresētās personas var iesniegt informācijas pieprasījumu Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja noteiktajā termiņā.

23.pants. Pārbaudes ilgums

Pārbaude pabeidzama 13 mēnešu laikā no tās sākšanas datuma.

24.pants. Pārbaudes pārtraukšana bez kompensācijas pasākumiem

Pārbaudi nekavējoties pārtrauc, ja:

1) iesniegums ir atsaukts saskaņā ar šā likuma 12.pantu;

2) kompensējamās subsīdijas apmērs ir minimāls, tas ir, subsīdijas vērtība ir mazāka par vienu procentu no preces vērtības;

3) zaudējumi ir nelieli;

4) importa apmēri ir nelieli saskaņā ar šā likuma 14.pantu.

25.pants. Paziņojumi

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs sniedz paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo ieinteresētajām personām par:

1) pārbaudes sākšanu;

2) pagaidu pasākumu veikšanu;

3) cenu labojumu pieņemšanu;

4) kompensācijas maksājumu piemērošanu;

5) kompensācijas maksājumu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu;

6) kompensācijas maksājumu un cenu labojumu pārskatīšanu;

7) kompensācijas maksājumu un cenu labojumu termiņa beigšanos.

(2) Paziņojumā par pārbaudes sākšanu ietverama šāda informācija:

1) attiecīgās preces eksportētājvalsts vai valstis;

2) preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķis;

3) pārbaudes sākšanas datums;

4) faktoru kopsavilkums, uz kuriem pamatojas pieņēmumi par subsīdijas esamību, zaudējumiem un cēlonisko saikni starp subsidēto importu un zaudējumiem;

5) adrese, kur sniedzama informācija un komentāri;

6) paredzētais pārbaudes grafiks, arī termiņi, kuros ieinteresētās personas var pieteikt dalību pārbaudē, iesniedzot rakstiskus argumentus.

(3) Paziņojumā par pagaidu pasākumu veikšanu ietverama šāda pārbaudes gaitā iegūtā informācija un secinājumu izklāsts:

1) zināmie eksportētāji un ražotāji (uzvārdi), kuru preces pakļautas pārbaudei;

2) preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķis;

3) kompensējamās subsīdijas apmērs un fakti, uz kuru pamata pierādīta subsīdijas esamība;

4) vērā ņemtie faktori, kas ļāvuši noteikt zaudējumus un konstatēt cēloniskās saiknes starp subsidēto importu un zaudējumiem;

5) noteikto pagaidu pasākumu apmērs un iemesli, kādēļ šādi pagaidu pasākumi ir nepieciešami, lai novērstu zaudējumus pārbaudes laikā.

(4) Paziņojumā par kompensācijas maksājumu piemērošanu ietverama informācija, kas attiecas uz konkrēto lietu un lēmuma pieņemšanas iemesliem, arī:

1) zināmie eksportētāji un ražotāji (uzvārdi), kuru preces pakļautas pārbaudei;

2) attiecīgās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

3) kompensējamās subsīdijas apmērs un fakti, uz kuru pamata pierādīta subsīdijas esamība;

4) faktori, kas ļāvuši noteikt zaudējumus un konstatēt cēloniskās saiknes starp subsidēto importu un zaudējumiem;

5) iemesli, kādēļ ir pieņemti vai noraidīti eksportētāju un importētāju būtiski pamatojumi vai prasības;

6) piemērojamo kompensācijas maksājumu apmērs, arī apsvērumi, kas ir būtiski valsts interešu izvērtēšanai, kā arī apsvērums, vai maksājums, kas ir mazāks par noteikto kompensējamās subsīdijas apmēru, būtu pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem;

7) šāda lēmuma pieņemšanas iemesli, ja kompensācijas maksājums tiek piemērots importam, attiecībā pret kuru veikti pagaidu pasākumi.

IV nodaļa. Pagaidu pasākumi

26.pants. Pagaidu pasākumu veikšana

(1) Pagaidu pasākumi var izpausties kā importētāja atbildības apdrošināšana vai bankas galvojums (turpmāk — galvojums).

(2) Pagaidu pasākumus veic ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā deviņus mēnešus no pārbaudes sākšanas datuma.

27.pants. Pagaidu pasākumu veikšanas nosacījumi

Pagaidu pasākumus var veikt, ja:

1) ir sākta pārbaude saskaņā ar šā likuma 9.pantu;

2) sniegts publisks paziņojums un ieinteresētajām personām dota iespēja iesniegt informāciju un komentārus saskaņā ar šā likuma 25.pantu;

3) pieņemts iepriekšējs apstiprinošs lēmums par to, ka importētās preces ražotājs vai eksportētājs guvis labumu no kompensējamās subsīdijas un radušies zaudējumi vietējiem ražotājiem;

4) pagaidu pasākumu veikšana ir valsts interesēs.

28.pants. Pagaidu pasākumu apmērs

Pagaidu pasākumu apmērs nedrīkst pārsniegt iepriekšēja lēmuma rezultātā noteikto kompensējamās subsīdijas kopējo apmēru. Pagaidu pasākuma apmērs var būt mazāks par noteikto subsīdijas apmēru, ja mazāks apmērs ir pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem.

29.pants. Pagaidu pasākumu veikšanas kārtība

Ministru kabinets noteiktā kārtībā pieņem lēmumu par pagaidu pasākumiem, pamatojoties uz Tirgus uzraudzības padomes sniegtajiem priekšlikumiem.

30.pants. Pagaidu pasākumu ilgums

Pagaidu pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus.

V nodaļa. Cenu labojumi

31.pants. Cenu labojumu principi

(1) Pārbaudi var pabeigt bez pagaidu pasākumiem vai kompensācijas maksājumu piemērošanas, ja no eksportētājvalsts vai eksportētāja saņemti cenu labojumi.

(2) Cenu palielinājums saskaņā ar šādiem cenu labojumiem nedrīkst būt lielāks par to, kas ir nepieciešams, lai atlīdzinātu kompensējamo subsīdiju ietekmi. Šim palielinājumam jābūt mazākam par kompensējamo subsīdiju apmēru, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nosaka, ka mazāks cenu palielinājums ir pietiekams, lai novērstu vietējo ražotāju zaudējumus.

(3) Cenu labojumus var ierosināt Tirgus uzraudzības padome, bet neviena valsts vai eksportētājs nav spiests uzņemties šos labojumus. Pārbaudi nedrīkst ietekmēt tas, ka valsts vai eksportētāji nepiedāvā vai nepieņem ierosinājumu uzņemties cenu labojumus.

(4) Eksportētājs, kurš piedāvā cenu labojumus, sniedz Tirgus uzraudzības padomei vispārpieejamu pārskatu par cenu labojumiem, kurā nav ietverta ierobežotas pieejamības informācija.

32.pants. Cenu labojumu pieņemšana

Tirgus uzraudzības padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ierosina vai pieņem no eksportētājiem cenu labojumus, ja tā ir pieņēmusi apstiprinošu iepriekšēju lēmumu par kompensējamās subsīdijas esamību un vietējo ražotāju zaudējumiem.

33.pants. Cenu labojumu noraidīšana

Tirgus uzraudzības padome nepieņem piedāvātos cenu labojumus, ja to pieņemšana uzskatāma par nelietderīgu tajos gadījumos, kad faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels vai arī citu iemeslu dēļ. Ja Tirgus uzraudzības padome nolemj nepieņemt piedāvātos cenu labojumus, eksportētāji tiek informēti par iemesliem, kuru dēļ cenu labojumu pieņemšana uzskatīta par nelietderīgu. Eksportētājiem ir tiesības izteikt savu viedokli par šādu lēmumu.

34.pants. Pārbaudes izbeigšana, ja pieņemti cenu labojumi

(1) Ja ir pieņemti cenu labojumi, subsidēšanas un zaudējumu pārbaude attiecībā uz konkrēto eksportētāju tiek pabeigta. Šādā gadījumā, ja Tirgus uzraudzības padome ir pieņēmusi lēmumu, ka nepastāv kompensējama subsīdija un zaudējumi, cenu labojumi tūlīt zaudē spēku, izņemot gadījumus, kad šādu lēmumu lielā mērā ietekmējusi cenu labojumu esamība. Ja Tirgus uzraudzības padomes lēmums par subsidēšanu un zaudējumiem ir apstiprinošs, cenu labojumi ir spēkā.

(2) Tirgus uzraudzības padome pieprasa, lai eksportētājs, no kura pieņemti cenu labojumi, periodiski sniegtu informāciju par cenu labojumu pildīšanu, kā arī atļautu attiecīgo datu pārbaudi. Uz šo datu izplatīšanu attiecas attiecīgie šā likuma 21.panta nosacījumi par ierobežotas pieejamības informāciju.

(3) Šā panta otrās daļas nosacījumu nepildīšana uzskatāma par cenu labojumu pārkāpšanu, un ir piemērojami šā likuma 35.panta noteikumi.

35.pants. Cenu labojumu pārkāpšana

Ja cenu labojumi ir pārkāpti vai atcelti, galīgais lēmums par subsidēšanu un zaudējumiem pieņemts un eksportētājam dota iespēja izteikt savu viedokli, saskaņā ar šā likuma nosacījumiem nekavējoties piemērojami kompensācijas maksājumi. Ja ir iemesls uzskatīt, ka cenu labojumi ir pārkāpti vai cenu labojumi ir pārkāpti, kad pārbaude, kuras rezultātā ir veikti cenu labojumi, vēl nav pabeigta, veicami tūlītēji pagaidu pasākumi saskaņā ar šā likuma 26.panta nosacījumiem, kā arī pamatojoties uz faktiem, kuri konstatēti pārbaudes laikā un ir bijuši par pamatu cenu labojumu pieņemšanai.

VI nodaļa. Kompensācijas maksājumu piemērošana

36.pants. Kompensācijas maksājumi un to apmērs

(1) Kompensācijas maksājumus piemēro papildus citiem muitas maksājumiem, kas noteikti attiecīgajai importa precei. Attiecībā uz subsidēto importu, kas rada zaudējumus, muitas iestādes iekasē kompensācijas maksājumus attiecīgos apmēros no visām valstīm, uz kurām attiecas pārbaude, izņemot importu no tām valstīm, kuru ierosinātie cenu labojumi ir pieņemti saskaņā ar šā likuma nosacījumiem. Kompensācijas maksājumi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(2) Kompensācijas maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt kompensējamās subsīdijas apmēru. Tirgus uzraudzības padome izvērtē, vai maksājums, kas ir mazāks par kompensējamās subsīdijas kopējo apmēru, varētu būt pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem. Ja tiek noteikts, ka šāds mazāks maksājums var būt pietiekams zaudējumu novēršanai, kompensācijas maksājumu apmērs nedrīkst pārsniegt mazāko maksājumu.

37.pants. Kompensācijas maksājumu piemērošanas kārtība un valsts interešu izvērtēšana

(1) Kad Tirgus uzraudzības padome ir pieņēmusi galīgo lēmumu par kompensējamu subsīdiju, zaudējumiem un cēlonisko saikni starp subsidēto importu un zaudējumiem, kā arī ir noteikts, ka pastāv visi nosacījumi kompensācijas maksājumu piemērošanai, Tirgus uzraudzības padome izvērtē, vai šo maksājumu piemērošana ir valsts interesēs. Ja Tirgus uzraudzības padome, pamatojoties uz visu saņemto informāciju, pieņem lēmumu, ka kompensācijas maksājumu piemērošana nav valsts interesēs, šie maksājumi netiek piemēroti.

(2) Tirgus uzraudzības padome pieņem lēmumu par valsts interesēm tikai pēc tam, kad ieinteresētajām personām ir dota iespēja paust savu viedokli šajā jautājumā, iesniedzot informāciju vai pieprasot noklausīšanos publiskajā paziņojumā par pārbaudes sākšanu noteiktajā termiņā, kā arī ir saņemti atzinumi no citām valsts pārvaldes institūcijām.

(3) Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas maksājumu piemērošanu, pamatojoties uz Tirgus uzraudzības padomes sniegto informāciju, un nosaka kompensācijas maksājumu piemērošanas un iekasēšanas kārtību.

38.pants. Kompensācijas maksājumu piemērošanas nosacījumi

Izņemot šā likuma 32., 39. un 40.pantā paredzētos gadījumus, kompensācijas maksājumus piemēro tikai tām precēm, kuras ievestas patēriņam attiecīgajā datumā vai pēc tam, kad publicēts apstiprinošs iepriekšējais vai galīgais lēmums par pārbaudi vai pārskatīšanu, kas veikta saskaņā ar šā likuma VII nodaļā noteikto.

39.pants. Pagaidu pasākumu rezultātā noteikto maksājumu iekasēšana

(1) Ja ir veikti pagaidu pasākumi un pieņemts galīgais lēmums par kompensējamu subsīdiju un zaudējumiem, Ministru kabinets neatkarīgi no tā, vai tiek piemēroti kompensācijas maksājumi, izlemj, kāds pagaidu pasākumu rezultātā noteikto maksājumu apmērs tiks iekasēts. Pagaidu maksājumu iekasēšanas nolūkos uzskatāms, ka zaudējumi neietver kādas ražošanas nozares izveidošanās būtisku kavēšanu un zaudējumu draudus, izņemot gadījumus, kad tiek konstatēts, ka, neveicot pagaidu pasākumus, subsidētā importa ietekme varētu radīt zaudējumus.

(2) Ja kompensācijas maksājums ir lielāks par pagaidu pasākumu veikšanas laikā noteikto maksājumu, starpība netiek iekasēta. Ja kompensācijas maksājums ir mazāks par pagaidu pasākumu veikšanas laikā noteikto maksājumu, tas tiek pārrēķināts, un starpība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek atmaksāta.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par zaudējumu draudiem vai kādas ražošanas nozares izveidošanās būtisku kavēšanu (bet zaudējumi vēl nav radušies), kompensācijas maksājumu var piemērot tikai ar dienu, kad pieņemts lēmums par zaudējumu draudiem vai kādas ražošanas nozares izveidošanās būtisku kavēšanu, izņemot šā panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus. Galvojums, kas sniegts pagaidu pasākumu veikšanas laikā, tiek atzīts par spēkā neesošu.

(4) Ja lēmums par kompensācijas maksājumu piemērošanu ir negatīvs, pagaidu pasākumi netiek apstiprināti un galvojums, kas iesniegts pagaidu pasākumu laikā, tiek atzīts par spēkā neesošu.

40.pants. Kompensācijas maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu datumu

(1) Kompensācijas maksājumus var piemērot precēm, kuras ievestas patēriņam ne vairāk kā 90 dienu pirms pagaidu pasākumu sākšanas datuma, bet ne pirms pārbaudes sākšanas, ja šīs preces pakļautas reģistrācijas procedūrai saskaņā ar šā panta otro daļu un tiek noteikts, ka:

1) pastāv kritiski apstākļi, kuros grūti atlīdzināmus zaudējumus radījis būtisks subsidētās preces imports salīdzinoši īsā laikposmā;

2) lai novērstu zaudējumu atkārtošanos, nepieciešams piemērot kompensācijas maksājumus ar atpakaļejošu datumu.

(2) Muitas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem reģistrē pārbaudāmās preces, lai pēc tam kompensācijas maksājumus varētu veikt attiecībā pret šīm precēm, ņemot vērā to reģistrācijas datumu.

(3) Šā likuma 35.pantā noteiktajos gadījumos saskaņā ar šā likuma noteikumiem kompensācijas maksājumi var tikt piemēroti precēm, kuras nonākušas patēriņā ne vairāk kā 90 dienu pirms pagaidu pasākumu veikšanas, ar nosacījumu, ka preces tikušas reģistrētas un ka šāds novērtējums ar atpakaļejošu datumu neattiecas uz preču importu, kuras ievestas pirms cenu labojumu pārkāpšanas.

VII nodaļa. Kompensācijas maksājumu

un cenu labojumu spēkā esamības termiņš un pārskatīšana

41.pants. Kompensācijas maksājumu spēkā esamība

Kompensācijas maksājums paliek spēkā tikai tik ilgi un tādā apmērā, kas nepieciešams, lai atlīdzinātu subsīdijas radītos zaudējumus.

42.pants. Pārskatīšana pirms kompensācijas maksājumu piemērošanas termiņa beigām

Kompensācijas maksājumus pārtrauc piemērot ne vēlāk kā piecus gadus pēc to veikšanas dienas vai ne vēlāk kā piecus gadus no pašas pēdējās pārskatīšanas dienas saskaņā ar šo pantu, ietverot gan subsīdiju, gan zaudējumus. Tomēr kompensācijas maksājumu piemērošana šajā termiņā netiek pabeigta, ja Tirgus uzraudzības padome nolemj, ka maksājuma iekasēšanas pabeigšana varētu izraisīt subsidēšanas vai zaudējumu turpināšanos vai atkārtošanos. Tirgus uzraudzības padome lēmumu pieņem, pamatojoties uz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja veikto pārskatīšanu, kas sākta pirms noteiktā termiņa beigu dienas, pēc Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja iniciatīvas vai pēc pamatota vietējo ražotāju iesnieguma, kurš iesniegts ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām. Kompensācijas maksājums paliek spēkā, līdz tiek iegūti pārskatīšanas rezultāti.

43.pants. Pārskatīšana apstākļu maiņas gadījumā

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pārskata kompensācijas maksājumu turpmākās piemērošanas nepieciešamību pēc savas iniciatīvas vai, ja ir pagājis vismaz gads pēc galīgo kompensācijas maksājumu piemērošanas, pēc tam, kad saņemts ieinteresētās personas rakstisks iesniegums, kas pamato pārskatīšanas nepieciešamību.

(2) Pārskatīšanu apstākļu maiņas gadījumā sāk, ja iesniegumā ir ietverti pierādījumi, ka turpmākā kompensācijas maksājumu piemērošana vairs nav nepieciešama, lai kompensētu subsīdiju, un nav iespējama zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, ja kompensācijas maksājumu atceltu vai grozītu, vai spēkā esošais maksājums vairs nav pietiekams, lai atlīdzinātu subsīdijas radītos zaudējumus.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, veicot pārskatīšanu saskaņā ar šā panta nosacījumiem, izvērtē, vai apstākļi attiecībā uz subsīdiju un zaudējumiem ir būtiski mainījušies, kā arī to, vai spēkā esošais kompensācijas maksājums dod paredzētos rezultātus zaudējumu kompensēšanai.

(4) Ja Tirgus uzraudzības padome, pamatojoties uz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja veiktās pārskatīšanas rezultātiem nosaka, ka kompensācijas maksājumi vairs ilgāk nav attaisnojami, Ministru kabinets pēc Tirgus uzraudzības padomes priekšlikuma noteiktā kārtībā pieņem lēmumu par kompensācijas maksājuma atcelšanu.

44.pants. Pārskatīšana individuālā kompensācijas maksājuma noteikšanai

Ja prece ir pakļauta kompensācijas maksājumam, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pēc eksportētāja pieprasījuma nekavējoties pārskata, lai noteiktu individuālā kompensācijas maksājuma apmēru eksportētājam, kura prece nav tikusi individuāli pārbaudīta pārbaudes gaitā tādu iemeslu dēļ, kuri neietver šā likuma 20.pantā noteikto nesadarbošanos.

45.pants. Cenu labojumu spēkā esamības termiņš un pārskatīšanas kārtība

Šā likuma 41., 42., un 43.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz cenu labojumiem, kuri pieņemti atbilstoši šā likuma V nodaļai.

46.pants. Kompensācijas maksājumu atmaksāšana

Importētājam iekasētos kompensācijas maksājumus atmaksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja no importētāja saņemts iesniegums par atmaksāšanu un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nosaka, ka kompensējamās subsīdijas apmērs, uz kura pamata maksājumi ir maksāti, likvidēts vai samazināts līdz līmenim, kas ir zemāks par spēkā esošā kompensācijas maksājuma līmeni.

47.pants. Kompensācijas maksājumu atlikšana

Valsts interesēs uz laiku līdz deviņiem mēnešiem var atlikt noteikto kompensācijas pasākumu piemērošanu. To piemērošanas atlikšanu var pagarināt līdz gadam. Kompensācijas pasākumu piemērošanu var atlikt gadījumos, kad tirgus apstākļi ir īslaicīgi mainījušies un Tirgus uzraudzības padome nosaka, ka kompensācijas pasākumu piemērošana nav valsts interesēs, un dod vietējiem ražotājiem iespēju izteikt savu viedokli. Kompensācijas pasākumi var tikt atjaunoti, ja apstākļi, kuru dēļ notikusi to piemērošanas atlikšana, vairs nav spēkā.

48.pants. Pārsūdzēšana

Ieinteresētā persona, kas piedalās pārbaudē, pārskatīšanā vai kompensācijas maksājumu atmaksāšanas procedūrā, Tirgus uzraudzības padomes lēmumus var pārsūdzēt tiesā likumos noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikums

Līdz Tirgus uzraudzības padomes izveidošanai tās funkcijas likumā noteiktajā kārtībā veic Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs:

a) pašreizējā situācija — jāpamato, kādēļ neapmierina spēkā esošais tiesiskais regulējums,

b) likumprojekta koncepcija — jāpaskaidro, kāpēc šis likums nepieciešams.

Pašlaik kompensācijas pasākumu normas noteiktas likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)", tomēr minētais likums neparedz Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) un Eiropas Savienības (ES) standartiem atbilstošu administratīvo procedūru kompensācijas pasākumu veikšanai. Līdz ar Latvijas dalību PTO un integrāciju ES nepieciešama starptautiskajiem standartiem atbilstošas nacionālās likumdošanas izstrāde un pieņemšana, lai nodrošinātu efektīvu iekšējā tirgus un vietējo ražotāju interešu aizsardzību negodīgas konkurences gadījumos.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību:

a) tautsaimniecības konkurētspēju,

b) eksporta attīstību,

c) nodarbinātību,

d) investīciju pieplūdi,

e) vidi u.c.

Likuma mērķis ir kompensēt subsīdiju, ja saskaņā ar šī likuma nosacījumiem izdarītās pārbaudes rezultātā tiek noteikts, ka subsidētais imports nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem.

Piemērojot likuma normas, tiks ierobežoti negodīgas konkurences precedenti un veicināta vietējā ražojuma preču un importa konkurētspēja iekšējā tirgū. Līdz ar vietējo ražotāju interešu aizsardzību tiks nodrošināta attiecīgajā nozarē strādājošo darbavietu saglabāšana.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu:

a) vai likums prasa valsts budžetā neparedzētus izdevumus,

b) vai likums samazinās vai palielinās valsts budžeta ienākumus,

c) vai likums nākamajos piecos gados samazinās vai palielinās budžeta ienākumus.

Likuma ieviešanai paredzēti līdzekļi 2000.gada valsts budžeta ietvaros. Likums palielinās valsts budžeta ienākumus gadījumos, kad attiecīgajai importa precei tiks piemēroti kompensācijas maksājumi.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Kādi normatīvie akti — likumi un Ministru kabineta noteikumi — papildus ir jāizdod un vai to projekti ir sagatavoti?

Līdz ar likumprojekta pieņemšanu nepieciešami grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)". Likuma darbības nodrošināšanai paredzēts izstrādāt MK noteikumus, kas reglamentē subsīdiju apjoma aprēķināšanu, pārbaudes procedūru un citus jautājumus.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām:

a) atbilstība saistībām pret ES — no kāda starptautisko tiesību akta saistība izriet, kāda ir saistību būtība, kā šis likumprojekts izpilda šo starptautisko saistību,

b) atbilstība Eiropas Kopienu tiesībām attiecīgajā nozarē, tiesību aktu nr.,

c) atbilstība saistībām pret Pasaules tirdzniecības organizāciju,

d) atbilstība citām Latvijas starptautiskajām saistībām.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz EK noteikumiem Nr.2026/97 un saskaņā ar PTO pamatprincipiem.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde:

a) kā tiks nodrošināta likuma izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas,

b) kā tiks nodrošināta kontrole no indivīda puses — kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likumprojekts viņu ierobežo.

Likuma normu ieviešana saskaņā ar MK akceptēto koncepciju par vienotu likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību", Antidempinga likuma un likuma "Par kompensācijas pasākumiem" administrēšanu tiks uzticēta jaunizveidojamai institūcijai — Tirgus uzraudzības padomei.

Saskaņā ar likuma normām ieinteresētās personas var pārsūdzēt atbildīgās institūcijas lēmumus un aizstāvēt savas intereses, griežoties tiesā.

Ekonomikas ministrs V.Makarovs