Durvis uz Spāniju atvērtas

Valstsvizīte tās dalībnieku vērtējumā

No 18. līdz 21.oktobrim notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīte Spānijas Karalistē

Ainārs Šlesers,

Ministru prezidenta biedrs:

– Es uzskatu, ka šī vizīte ir pagrieziens Latvijas un Spānijas attiecībās. Ņemot vērā to, ka Spānijas karaļnams ir viens no ietekmīgākajiem pasaulē, tad jau tas, cik krāšņi, grezni noritēja mūsu valstsvizītes uzņemšana, liecina, ka Spānija parādīja Latvijai ļoti lielu godu. Vienlaikus tas bija arī apliecinājuma žests, ka Spānija patiesi ir ieinteresēta divpusējās attiecībās ar Latviju. Tiekoties ar Spānijas vicepremjeru un citiem Spānijas valdības pārstāvjiem, mēs apspriedāmies, kā turpmāk veidosim divpusējās attiecības. Mēs vienojāmies par sadarbību dažādos sektoros. Spānijas puse mums piedāvāja izveidot darba grupu, kas apspriestu dažādus aspektus, kā varētu ne vien uzlabot mūsu divpusējās attiecības, bet arī palīdzēt Latvijai nostiprināt savas pozīcijas Eiropas Savienībā. Vienlaikus Spānijas puse ir gatava uzņemt un apmācīt Latvijas pārstāvjus gan ES strukturālo fondu apgūšanā, ja mums būs tāda vajadzība, gan arī vairākos citos jautājumos, kas saistīti ar mūsu integrāciju Eiropas Savienībā.
Spānijas pieredze ir unikāla, jo arī Spānija vēl pirms dažiem gadu desmitiem bija ne pārāk attīstīta valsts. Bet tagad mēs skaidri varējām redzēt, cik strauja bijusi Spānijas attīstība pēc iestāšanās ES. Taču pats būtiskākais ir tas, ka Spāniju interesē ne vien Latvija, bet arī viss reģions, kura centrā atrodas Latvija. Interesē arī Krievijas jeb bijušās PSRS tirgus un viss Ziemeļaustrum-eiropas reģions. Vienlaikus es apstiprināju, ka Latviju interesē Spānijas biznesa tīkls pasaulē. Īpaši spāniski runājošajā pasau-les daļā, kur arī mēs varētu izmantot viņu sakaru tīklu.

– Vizītes laikā bija jūtams ļoti labs psiholoģiskais kontakts starp abu valstu pirmajām personām – Latvijas Valsts prezidenti un Spānijas karali.

– Es domāju, ka ļoti liels nopelns šeit bija mūsu Valsts prezidentei. Viņas autoritāte Eiropā un pasaulē jau ir novērtēta. Atcerēsimies, ka ne Igaunijas, ne Lietuvas prezidenti pagaidām vēl nav bijuši Spānijā. Daudzas valstis gadiem gaida uz iespēju ierasties valstsvizītē Spānijā. Es domāju, tas, ka tieši Latvijas Valsts prezidente tika uzaicināta valstsvizītē uz Spāniju, apliecina arī Spānijas karaļnama personiskās simpātijas, jo mūsu prezidente jau iepriekš bija tikusies gan ar Spānijas karali, gan šīs valsts politiķiem. Tā ka lielā mērā gods mums jāatdod Vairai Vīķei-Freibergai, jo, tieši pateicoties viņai, Latvijai tagad ir atvērtas durvis uz Spāniju.

Ivars Lācis,

Latvijas Universitātes rektors

– Izglītības laukā, neraugoties uz lielo attālumu starp Rīgu un Madridi vai Granadu, mums jau ir reāli kontakti un ir daudz kopīga. Kopīga no tāda viedokļa, ka gan mums, gan spāņu universitātēm jāielaužas pasaules universitāšu elitē. Tāpēc starp Latvijas Universitāti un Granadas universitāti noslēgtais nodomu protokols ir ļoti nozīmīgs. Universitāšu sistēmā, atšķirībā no biznesa sadarbības, ir viena nianse. Var noslēgt līgumu, labāk vai sliktāk, – Latvijas Universitātei tādu šobrīd ir ap septiņdesmit, bet nekas nenotiks, ja idejas nenāks no apakšas. Ja nebūs ieinteresēti studenti, kas grib doties uz Madridi, uz Granadu. Ja nebūs ieinteresēti pasniedzēji, kas grib sadarboties ar spāņu kolēģiem. Man ļoti cerīgi liekas tie jaunie spāņu zinātnieki, kas grib savu profesionālo nākotni saistīt ar Latviju. Cilvēki, kas pēc doktora grāda iegūšanas ir ar mieru trīs gadus strādāt Latvijas Universitātē.

Iļja Podkolzins,

Daugavpils domes Ekonomiskās attīstības nodaļas vadītājs:

– Tiekoties ar Kordobas pārstāvi, es atdevu sadarbības līguma projektu. Mēs apsveram sadarbību vispirms tūrismā un kultūras jomā. Jo mums ir Daugavpils cietoksnis, un Latgale ir bagāta ar saviem dabas un vēstures objektiem. Mēs plānojam uzaicināt Kordobas mēru uz Latvijas valsts svētkiem 18.novembrī un tad arī ceram Daugavpilī parakstīt abu pilsētu sadarbības līgumu. Jūtams, ka mūsu uzņēmēji kopš 1.maija, kad Latvija iestājās ES, it kā gaida kādus piedāvājumus no ārpuses, bet šī vizīte skaidri parādīja, ka jābrauc pašiem un jāmeklē jaunas sadarbības iespējas. Sarunās ar spāņiem mēs uzsvērām, ka Daugavpils atrodas ļoti tuvu Krievijas robežai un ka mums jau ir laba sadarbība ar četriem Krievijas apgabaliem. Līdz ar to spāņiem būtu ērti ar Daugavpils starpniecību attīstīt arī sadarbību ar Krieviju.

Linda Baltiņa,

a/s “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja:

– Mēs saņēmām uzaicinājumu vizītes ietvaros piedalīties Spānijas kompānijas “Talgo” apmeklējumā – iepazīties ar viņu ražotajiem vilcieniem, kam ir ļoti augsti kvalitātes parametri. Latvijā pasažieru vilcieni ir kritiskā stāvoklī. Negribētu vēl teikt ne jā, ne nē, vai mēs pirksim “Talgo” vilcienus vai citus, bet iepriecina tas, ka “Talgo” vēlas kontaktus ar Latviju. Viņi grib arī iepazīties ar Rīgas Vagonu rūpnīcu, jo arī šeit varētu būt dažādi sadarbības varianti. Tikai jāizmanto jauns menedžments un jāvēlas radīt jaunu vērtību. Varbūt arī jaunu vilcienu Latvijai.

Pēteris Ozoliņš,

“LatCharter” aviokompānijas lainera “Jak- 42” komandieris:

– Kā jūtaties, vedot prezidenti valstsvizītē?

Granadas panorāma Foto: Juris Krūmiņš

– Ir lielāka atbildība. Bet ir arī tāda svētku sajūta, ka lidojam kā savas suverēnas valsts pārstāvji. Īpaši ņemot vērā, ka prezidente lido tik daudzās vizītēs. Tas taču arī apliecina mūsu Latvijas autoritāti. Un arī mēs, lainera apkalpe, dzirdam par mūsu valsti un prezidenti tik daudz labu atsauksmju. Madridē lielu iespaidu atstāja daudzie Latvijas karogi pilsētas ielās. Pat krietni vairāk nekā citās valstsvizītēs.

– Vai maršruts Rīga – Madride – Granada ir sarežģīts?

– Nu, kā jau maršruts virs Eiropas, īpaši sarežģīts tas nav, jo lidojuma vadība virs Eiropas ir perfekta. Vienkārši ļoti daudz jāuztur sakari ar zemes dienestiem. Taču lidojums no Madrides uz Granadu iekrita ļoti nejaukos laika apstākļos. Ceļā visu laiku bija negaisa mākoņi, ko nebija iespējams apiet. Jūs jau pats jutāt, ka lidmašīnu stipri kratīja. Arī sakari ar Granadas lidostu parādījās tikai pašā pēdējā brīdī, jo tur ir kalnains apvidus, un mums bija jābūt ļoti uzmanīgiem.

– Vai pēc 1.maija, kad Latvija ir iestājusies ES, kas mainījies lidojumu praksē?

– Jā, mums kļuvis daudz vieglāk lidot. Agrāk mums bija jāprasa diplomātiskās atļaujas visām valstīm, bet tagad mums ir vienkārši civilais lidojums, un, pat ja tā ir valstsvizīte, mums nav vajadzīgas nekādas īpašas atļaujas.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv