• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Bērnu skaita pieaugums nav gaidāms. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.10.2004., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95507

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācijas birojs - gan pašu ļaudīm, gan ārzemniekiem

Vēl šajā numurā

26.10.2004., Nr. 169

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Bērnu skaita pieaugums nav gaidāms

Šogad dzimstības līmenis valstī varētu būt nedaudz zemāks nekā 2003.gadā, prognozē Centrālā statistikas pārvalde. Pērn pirmo reizi kopš 1996.gada reģistrēts lielākais dzimušo bērnu skaits – 21 006.

VECUMS.PNG (21888 bytes)Šā gada deviņos mēnešos Latvijā ir dzimuši aptuveni 15 800 bērnu. Ja dzimstība līdz gada beigām saglabāsies pirmajā pusgadā sasniegtajā līmenī, tiek prognozēts, ka Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Rīgas, Tukuma, Valkas, Valmieras un Ventspils rajonā šogad piedzims vairāk bērnu nekā 2003.gadā. Taču valstī kopumā jaundzimušo skaits varētu būt mazāks, liecina provizoriskie aprēķini.
2003.gadā no visu jaundzimušo skaita 51,6% bija zēni un 48,4% – meitenes. Jaundzimušo zēnu pārsvars vērojams vairākumā valstu, skaidro CSP. Ņemot vērā zēnu augstāko mirstību dzīves pirmajos gados, vēlākajos dzīves gados sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpils, Saldus un Valmieras rajonā pērn piedzima vairāk meiteņu nekā zēnu. Ja šī tendence saglabāsies, būtu lietderīgi izpētīt tās cēloņus, uzskata CSP.
Summārais dzimstības koeficients – vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim –, 2003.gadā turpināja pieaugt, taču tas ir viens no zemākajiem Eiropā. Pašlaik šis koeficients ir 1,29. Tas ir tikai nedaudz vairāk nekā puse no lieluma, kas nepieciešams normālai paaudžu nomaiņai.
Statistikas dati liecina, ka pēdējos gados mainās dzimstības tendences sievietēm dažādās vecuma grupās. 2003.gadā straujāks dzimstības kāpums bija sievietēm vecumā virs 30 gadiem. Pērn dzimušo bērnu mātes vidējais vecums bija 27,6 gadi, bet mātes vidējais vecums, pirmajam bērnam piedzimstot – 24,9 gadi.
2003.gadā latviešu īpatsvars dzimušo vidū bija 64,4% (jaundzimušo tautība norādīta pēc mātes tautības) jeb par 0,7% vairāk nekā 2002.gadā. Krievu tautības pārstāvju jaundzimušo vidū 2003.gadā bija 25,5%, baltkrievu – 2,6%, poļu – 2%, ukraiņu – 1,9%, lietuviešu – 1,5%, citu tautību – 2,1%. Apmēram 25 – 30% bērnu dzimst etniski jauktajās ģimenēs.
Vēl arvien palielinās dzimušo bērnu skaits sievietēm, kuras nav precējušās. Pērn nedaudz vairāk nekā puse bērniņu dzima vecākiem reģistrētā laulībā un 44,2% – nereģistrētā laulībā. Salīdzinājumā ar 2002.gadu nereģistrētā laulībā dzimušo bērnu skaits pieaudzis par vienu procentu.

“LV” informācija

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!