Sargājot un ārstējot jūru

Aizvadītās nedēļas nogalē Daugavā bija noenkurojusies NATO atmīnēšanas kuģu eskadra. NATO jūras atmīnēšanas kuģu vienības komandieris komandkapteinis Pērs Kartvets 22.oktobrī uz norvēģu kuģa “Vidar” sarīkoja preses konferenci, bet sestdien un svētdien septiņi eskadras kuģi bija apskatāmi interesentiem.

NATO pretmīnu eskadras kuģi Foto: Andris Kļaviņš

No Ziemeļatlantijas līdz Vidusjūrai

Mīnu mednieki vai dažreiz žargonā arī par jūras sētniekiem dēvētie bija ieradušies Rīgā no Tallinas, un nu jau viņu kuģi šūpojas pie muliņa Ventā. Viņus varētu godāt arī par jūru ārstiem, jo mīnas ir kā augoņi to dzīvajā organismā. Tā ir NATO pretmīnu sistēmas spēku Ziemeļeiropā (Mine Countermeasures Force Northen Europe) eskadra, kas ietilpst NATO ātrās reaģēšanas spēku sastāvā, multinacionāla vienība ar norvēģu, nīderlandiešu, vācu, britu un beļģu kuģiem. Septiņu kuģu eskadra, kuru kopējais sastāvs ir trīsdesmit virsnieku un divsimt ierindnieku no dažādām tautām, demonstrē labu savstarpējo sapratni un profesionālo sadarbību operācijās. Galvenais tās uzdevums ir nodrošināt visu NATO dalībvalstu militāro aizsardzību pret jūras mīnām, strādāt un trenēties, slīpēt kopējo sadarbību, lai sekmīgi veiktu uzdevumus. Tās darbības areāls ir visai plašs – Atlantijas okeāns, Ziemeļjūra, Īrijas jūra, Baltijas jūra, Vidusjūra.

Dzīlēs paslēpies karš

Mīnas var nodarīt milzīgus zaudējumus kuģniecībai. Tās apdraud jūrnieku dzīvības, tirdzniecības un zvejas kuģus, un akvatorijos, kuros notikusi aktīva karadarbība, dzelmē guļ tonnām bīstamo ragaiņu vai cita veida nāves nesēju. Baltijas jūras dibens arī ar tām nosēts, kaut gadā vidēji ap desmit tūkstošus no tām padara nekaitīgas. Otrajā pasaules karā lietoja peldošas kontakta tipa mīnas vai jūras dibena mīnas, kas detonēja no garām braucoša kuģa magnētiskajiem vai akustiskajiem viļņiem.

Foto: Andris Kļaviņš

Pēc kara ūdeņus atmīnēja ar samērā primitīvām metodēm. Kuģa pakaļgalā tauvā tika vilkts tralis, aprīkots ar griešanas ierīcēm, kas pārgrieza peldošo mīnu enkuru troses, vai arī tika modelēta garām braucoša kuģa iedarbība.
Augstas precizitātes sonāra izgudrošana veicināja mīnu meklēšanas jaunu attīstību. 1980.gadā ekspluatācijā nodotā “Hunt” kategorijas pretmīnu sistēma sevī ietvēra vismodernākos tralēšanas un meklēšanas tehniskos paņēmienus, jo savā darbā izmantoja datortehnoloģiju. Problēma tā, ka mīnu konstruktori izgudroja īpašas mīnas, kas paredzētas specifisku kuģu tipu selektīvai iznīcināšanai. Eskadrā ietilpstošais britu Karaliskās jūras kara flotes kuģis “Shoreham” ir viens no visefektīvākajiem un modernākajiem mīnu meklētājiem pasaulē. Tieši tāds kuģis spēj atrisināt šo problēmu, jo ir aprīkots ar modernāko “Sandown” kategorijas mīnu meklēšanas sistēmu, kuras pamatā ir visjaunākais sonārs datorizētai mīnu meklēšanai un klasifikācijai dažādos dziļumos. Kad sonārs mīnu atradis, tiek palaista tālvadības mīnu iznīcināšanas sistēma, kurai ir savs sonārs, prožektori, manipulatori, kabeļu griezēji un citas iekārtas. Tā spēj nest eksplozīvu lādiņu un pārsniegt ūdenslīdēju ieniršanas dziļumu. Kuģis tika nolaists ūdenī 2001.gadā. Ekipāžā ir pieci virsnieki un trīsdesmit ierindnieki.

Kopā ar labākajiem mīnu medniekiem

Mūsu kara jūrniekiem ir lieliska iespēja celt savu profesionālo meistarību kopējās mācībās ar vienu no pasaulē vislabāk trenētajām un tehnoloģijas ziņā apgādātākajām vienībām cīņai ar jūras mīnām. Vizītes Tallinā un Latvijas ostās ir daļa no divu nedēļu kopējām mācībām ar “Baltron” eskadru. Mācībās trenēs savietojamības un sadarbības spējas, tiks apgūta jaunākā taktika, procedūras un tehnoloģijas. Sadarbības treniņi plānoti arī manevrēšanā, sakaros un jūras kuģošanā. Tā būs laba prakse abām vienībām, jo sniegs iespēju apmainīties pieredzē, apmeklējot citus kuģus, iepazīties ar dažādu tehnoloģiju, vērot, kā tiek veiktas procedūras. Atliek vien piekrist komandierim Pēram Kartvetam, ka Baltijas kara kuģi, apvienoti “Baltron”, ir ļoti jauna flote un ir vajadzīgs laiks, lai tā sasniegtu augstu līmeni tik sarežģītā kara mākslā kā mīnu neitralizēšana. Bet, tā kā flote bija jāveido no jauna, jūrnieku profesionālais līmenis ir augsts, un šādas kopīgas mācības zem vienojošā NATO karoga ir garants turpmākai izaugsmei.

Andris Kļaviņš