Kā Latvija palīdzēs Eiropai kļūt konkurētspējīgākai?
Ekonomists Uldis Osis: “Ekspertu vidū jau sen ir skaidrs – Eiropa kā konkurētspējīgākais reģions pasaulē 2010. gadā – tas ir nereāli.” Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Stratēģijas ieviešana – “viena liela neveiksme”
Lisabonas stratēģija paredz, ka
Eiropas Savienībai (ES) līdz 2010. gadam jākļūst par pasaulē
konkurētspējīgāko ekonomiku un jāapsteidz ASV. Intervijā
“Financial Times” Eiropas Komisijas (EK) prezidents Romāno
Prodi teicis, ka ES centieni panākt ASV ir “viena liela
neveiksme” un par tādu arī uzskatāma Lisabonas stratēģijas
īstenošana. Kā galveno neveiksmju cēloni R.Prodi min to, ka
dalībvalstis ir izmantojušas veto tiesības, lai bloķētu EK
centienus panākt ekonomisko izaugsmi. “Visās ekonomikas jomās
nevar lēmumus pieņemt vienbalsīgi. Ja tas tiek darīts, tad
jāsamierinās ar Lisabonas stratēģijas izgāšanos,” atzinis
R.Prodi. Savukārt nākamās EK prezidents Žozē Manuels
Durau-Barrozu norādījis, ka Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu
realizēšana būs viens no jaunās Komisijas galvenajiem uzdevumiem.
Tas, ka Lisabonas stratēģija kļūst arvien aktuālāka, bija redzams
arī komisāra amatu kandidātu iztaujāšanā. Katrs tika klaušināts
arī par savu redzējumu Lisabonas stratēģijas mērķu
sasniegšanā.
Ambiciozie Lisabonas stratēģijas mērķi izstrādāti 2000.gadā.
Nākamais – 2005. – gads ir stratēģijas ieviešanas vidusposms.
Tāpēc nākamgad Eiropadomē tiks izvērtēts, kā līdz šim veicies ar
mērķu sasniegšanu un vai ir pamats uzskatīt, ka vēl pēc pieciem
gadiem Eiropa būs apsteigusi ASV. Tā kā arī Latvija ir ES
dalībvalsts, mums jādod savs pienesums kopējo mērķu
sasniegšanā.
Eiropa atpaliek
Komentējot Lisabonas stratēģijas
ieviešanu, ekonomists Uldis Osis saka, ka “ekspertu vidū jau sen
ir skaidrs – Eiropa kā konkurētspējīgākais reģions pasaulē
2010.gadā – tas ir nereāli. Politiķi klusībā tam piekrīt, bet
nezina, kā to pateikt, lai nebūtu izgāšanās”. Ekonomists piekrīt
daudzkārt izskanējušajam viedoklim, ka patiesībā šo piecu gadu
laikā ASV pat ir vēl vairāk “atrāvusies” no Eiropas. “Eiropa
atpaliek tieši augsto tehnoloģiju ieviešanā, kā arī šeit ir
zemāka darba produktivitāte. Turklāt Eiropa atpaliek arī ASV
sasniegumu ieviešanā. Būtu vismaz ņēmuši un ASV sasniegumus
ieviesuši...”
Domājot par nākotni, U.Osis saka, ka ES, visticamāk, vajadzēs
“definēt, ko tā īsti saprot ar jēdzienu “konkurētspēja”. Augsto
tehnoloģiju produkti, telekomunikācijas, informācijas
tehnoloģijas – tās ir jomas, kur ASV neapšaubāmi ir priekšā. Un
tāpēc tiek uzskatīts, ka Eiropa fundamentāli atpaliek. Šeit ir
īstais laiks, lai atkal aktualizētu jautājumu par globālo
specializāciju. Varbūt Eiropai nevajag tiekties panākt ASV šajās
jomās, bet domāt par citām stiprajām pusēm”. Jautāts, kāda varētu
būt īpašā Eiropas niša, ekonomists min, ka “Eiropa varētu
konkurēt ar kvalitāti. Jau tradicionāli ES valstis un Šveice
izcēlušās ar mehānismu precizitāti. Visā pasaulē pazīstami
Šveices pulksteņi, arī Eiropas auto ir pārāki. Tiesa, šeit uz
papēžiem min Japāna, bet savas pozīcijas varam arī noturēt”.
Latvija atbalsta, bet…
Latvijai kopumā Lisabonas
stratēģijas ieviešana ir izdevīga, jo tās mērķi sniedz iespēju
nodrošināt sabalansētu ekonomisko un sociālo attīstību. U.Osis
atzīst, ka Latvija pagaidām īpaši nepalīdz sasniegt ambiciozos
mērķus. “Viens ir tas, kas rakstīts plānošanas dokumentos,
stratēģijās, bet pavisam kas cits – tas, kas reāli notiek.
Latvijas vājā vieta ir mēģinājums būt stiprai visās jomās, bet
tas nav iespējams. Objektīvi jāizvērtē, ko varam dot. Kas tas
varētu būt? Dabiski lauksaimniecības produkti, apstrādāti
kokmateriāli, nevis papīrmalka, koksnes ķīmija. Tās ir jomas, kas
pašlaik ir Latvijas stiprā puse. Spēcīga mums pagaidām ir arī
zinātne.” Tiesa, ekonomists piebilst, ka par zinātnes attīstību
būtu īpaši jādomā, bet “pagaidām ir nevis zinātnei pienācīgs
finansējums, bet gan sociālo pabalstu sistēma noteiktai personu
grupai. Tāpēc nepieciešama radikāla reorganizācija. Pagaidām esam
tālu no vēlamā un no veco Eiropas valstu finansējuma”.
Šeit jāatzīmē, ka tieši zinātnes un pētniecības attīstība un
īpaši tādu pētījumu attīstība, kas ieviešami praksē, ir viens no
Lisabonas stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem. Bet ikvienam
zināms, ka Latvijā zinātne atstāta pabērna lomā un valsts
atvēlētais finansējums tai ir niecīgs pat tad, ja salīdzina ar
citām Austrumeiropas valstīm, par veco Eiropu nemaz
nerunājot.
Ilze Sedliņa, “LV”
Uzziņai:
Kas ir Lisabonas
stratēģija
Lisabonas stratēģija ir 2000.gadā Lisabonā
Eiropadomes apstiprināts ES stratēģiskās attīstības dokuments,
kas nosaka Savienības ekonomiskās attīstības virzienus līdz
2010.gadam. Stratēģijas pamatmērķis ir panākt, lai ES līdz
2010.gadam kļūtu par viskonkurētspējīgāko ekonomisko bloku
pasaulē.
Kā panākt ES
izaugsmi
Lisabonas stratēģija paredz, ka ES
konkurētspējas izaugsme ir panākama, veicinot katras dalībvalsts
un visas ES ekonomisko attīstību. Šīs attīstības sasniegšanai ir
izvirzīti precīzi uzdevumi, kuri iedalīti trīs lielos
blokos:
• ekonomiskā izaugsme (stabila makroekonomika un
konkurētspēja);
• sociālā kohēzija (nodarbinātība un sociālā iekļaušana);
• vide (ekoloģiski pieļaujama un efektīva dabas resursu
izmantošana, piesārņojuma samazināšana).
Visi trīs bloki ir savstarpēji sabalansēti, lai nodrošinātu
ilgtspējīgu attīstību. Katrā blokā ir izvirzīti stratēģiskie
mērķi dalībvalstīm un noteikti ES līmeņa pasākumi, kas jārealizē
stratēģijas sasniegšanai.
Latvijas priekšlikumi Lisabonas
stratēģijas realizācijas uzlabošanai ES kopumā
1.
Koncentrēt uzmanību uz galvenajām jomām. Ņemot vērā aptverto jomu
plašo loku, būtu apsverams jautājums par nepieciešamību
sašaurināt Lisabonas stratēģisko mērķu sasniegšanai paredzēto
pasākumu un uzdevumu loku. Latvijas skatījumā svarīgākais būtu uz
zināšanām balstīta ekonomikas attīstība, nodarbinātības
veicināšana un ar tām cieši saistīti pasākumi.
2. Pabeigt iekšējā tirgus pasākumu un citu ES iniciatīvu
ieviešanu. Ir jāpievērš pastiprināta uzmanība jau pieņemto ES
līmeņa instrumentu (direktīvu un regulu) savlaicīgai, pareizai un
efektīvai īstenošanai, kas nodrošinātu izvirzītā mērķa – iekšējā
tirgus pilnvērtīga darbība un brīva konkurence – sasniegšanu pēc
būtības. Jaunu pasākumu iniciēšana nedrīkst kavēt jau iesākto un
turpināmo pasākumu īstenošanu.
3. Uzlabot Lisabonas stratēģijas vadību. Jāveido efektīva
dalībvalstu kompetencē esošo saistību izpildes monitoringa
sistēma, kas balstīta uz vienotu atskaites sistēmu kopējo
stratēģisko mērķu izvērtēšanai.
Avots: Eiropas lietu birojs