ATSAUCĒ IETVERT:
Par Grīsles un Grases uzvārdu jaukšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.2000., Nr. 278/280 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9552
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Grīsles un Grases uzvārdu jaukšanu
Atklāta vēstule Latvijas Valsts archīva direktoram
Jūsu vadītās iestādes publicētajā dokumentu krājumā "Okupācijas varu polītika Latvijā 1939–1991" ( Nordik 1999), aplam uzrādot uzvārdu, Grīsles (t.i., mani) "grēki" ir uzvelti citai personai: Grasei. Proti, tur 431.lpp. O.Stroda 1951.g. aprīļa slepenziņojumā par buržuaziskā nacionālisma izpausmēm arī universitātē lasāms: "Valsts universitātes pasniedzēja Grase atsakās pārkārtot latviešu valodas mācīšanu tā, lai tā atbilstu biedra Staļina darbiem valodniecības jautājumos, bet māca saskaņā ar Endzelīna uzskatiem."
Taču, kā redzams arī no datiem personu rādītājā (552.lpp.), Helga Grase nav darbojusies universitātē (LVU) Endzelīna vajāšanas laikā. Un, cik man zināms, viņa nav vainota pārkāpumā, par kādu 239. dokumentā ziņo O.Strods. Bet īstā vaininiece Endzelīna nepiekāpīgā atzīšanā ir Rasma Grīsle, kas tolaik bija LVU docētāja (1947. 16.X–1951. 6.VI). R.Grīsle izpelnījās padomju režīma pārmetumus un saņēma sodu. Tas ir jau aprādīts grāmatā "Latvijas Valsts universitātes vēsture 1940–1990" (Rīga 1999) 373.–374. lpp. (skat. šai vēstulei pievienoto kopiju). Tur par R.Grīsli lasāmais atbilst faktiem, izņemot to, ka pēc amata nebiju "Endzelīna asistente", bet lektore, krieviski "prepodavateļ", viņa (vēlāk A.Ozola) vadītajā latviešu valodas katedrā.
Ļoti gribētos zināt, kas ir atbildīgs par uzvārdu resp. personu sajaukumu — ziņojuma autors, tulkotājs no krievu valodas vai publicētājs un kādējādi kļūda tiks labota, jeb vai to atstās arī krājuma krievu un angļu izdevumā.
Valodniece Dr.phil. Rasma Grīsle
2000.g. 28.jūnijā
Rīgā, Rītupes ielā 3/5–5, LV 1019
