• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas "Kafija slimnīcā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.10.2004., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95520

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vērienīgs sākums

Vēl šajā numurā

26.10.2004., Nr. 169

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas “Kafija slimnīcā”

Tā nu ceļā uz Franciju dosies 2. novembrī. Taču ne kafijas, ne slimnīcu līdz ar to mazāk mums nepaliks, jo “Kafija slimnīcā” ir apmēram 20 Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un Rīgas Dizaina un mākslas skolas audzēkņu kopīgi veidota ekspozīcija, kas atradīs vietu Sentetjēnas starptautiskajā dizaina biennālē.

IZSTADE1.PNG (116554 bytes)
Izstāde Mākslas akadēmijā. Baiba Bērziņa-Skrīvere, Agnese Narņicka un Dace Retējuma
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

– Šī lielā funkcionālā dizaina izstāde pulcē māksliniekus, aģentūras un skolas no visiem pieciem kontinentiem – no gandrīz 80 valstīm, – stāsta ekspozīcijas kuratore Anitra Bērziņa. – Mēs pirmoreiz piedalījāmies pirms diviem gadiem. Veicās ļoti labi, un pašlaik ir turpinājums. Toreiz biennāles tēma bija “Ekoloģija”, šogad – “Kafija un kafejnīcas”. Kāpēc slimnīca? Tāpēc, ka kafijai ir divējāda – ambivalenta daba: ar mēru lietota, kafija ir uzmundrinoša, taču pārdozējot var kļūt dzīvībai visai bīstama. Rezultāts tādā gadījumā – balta gulta slimnīcā. Tomēr mēs nedomājam parādīt slimnīcu tik tiešā, reālā veidā. Gluži vienkārši slimnīca – tā, pēc mūsu sajūtas un ieceres, vairāk ir pasaules sajūta: visapkārt ir tik daudz vardarbības, ka kafija kļūst gandrīz vai par tādu dzīvības un enerģijas eliksīru.

Tomēr laikam vienkāršāk ir izstrādāt studentu kopizstādes koncepciju nekā teoriju piepildīt ar reāliem, domu savstarpēji papildinošiem eksponātiem.

– Par rezultātu visobjektīvāk mēs varēsim spriest pēc skatītāju reakcijas. Modes nodaļas studentes veidoja tērpus apkalpotājām, kas ir no papjēmašē – ļoti smalkas, elegantas…

– Un šie elegantie torsiņi ieguvuši eņģeliski sudrabainu mirdzumu…

– Jā, tieši tāds šoreiz ir “domas lidojums”.

– Un, ja jau reiz ir torsi, jābūt arī svārciņiem. Jaunajām modes māksliniecēm tie padevušies sārti, gaisīgi un no iekšpuses izgaismoti.

– Tas – Baibas Bērziņas-Skrīveres darbs.

– Šķiet, ka līdzās sudrabotām māsiņām un sanitārēm ir jābūt arī viņu rūpju objektiem.

– O, jā! – sarunā iesaistās Elīna Ģibiete, kas ir Mākslas akadēmijas izstāžu kuratore un arī viena no darbu autorēm. – Lienei Ķikutei ir ļoti interesants darbs: slimnīcas kolbiņās – mazi, brūni cilvēciņi. Kā viņa teica, – tādi, kas pārmēram sadzērušies kafiju. Man pašai – spēle ar klucīšiem: lai no procedūrām brīvajā laikā pacientiem ir kam prātu piesiet. Varēs darboties pēc izvēles: vai nu kādu šaha kompozīciju atcerēties, vai, ja vājniekam tīk, slimnīcas emblēmu – krustu – salikt, bet atveseļojoties jau padomāt, varbūt no klucīšiem var izveidot arī kafijas krūzīti.

– Tomēr laikam katrai izstādei ir nepieciešams centrālais akcents, koncepcijas izteicējs. Citādi darbs līdzās darbam, bet kopsaucēja nav.

– Mūsu izstādes centrā būs keramiķes Evijas Zujevas realizētā iecere, no kuras izstaros kopideja, – ikviens, kam ir nācies pabūt slimnīcā, lieliski zina, ko nozīmē vārds “sistēma”. Un, lūk, pie pamatīgi augstiem statīviem ir piekārti porcelāna sistēmmaisiņi, veidoti kā kafijas servīze. Tātad, ja citas zāles vairs nelīdz, talkā nāk kafija. Evijas darbs ir ļoti liels un spēcīgs – gan apjoma, gan jēdzieniskās slodzes ziņā, uzreiz piesaista uzmanību. Tāpēc tam mēs pakārtojām visus pārējos. Un, protams, nevar neņemt vērā vēl kādu aspektu: Sentetjēnā mums būs ļoti neliela vieta, kur izvērst savu ekspozīciju. Tāpēc iecerēm it kā jāsaraujas. Taču augstuma ierobežojumi netika noteikti. To, lūk, mēs veiksmīgi izmantosim.
Studenti savus darbus pirms sūtīšanas uz starptautisko izstādi montē tik pašatdevīgi, ka prorektoram Aleksejam Naumovam atliek vien parauties maliņā.
– Visus ar biennāli saistītos darbus un rūpes – no iecerēm līdz to pilnīgai realizācijai un nogādāšanai Francijā – šogad ir ņēmuši studenti.
Ne tikai ieceres, bet arī izpildījuma ziņā projekts ir interesants. Pirmoreiz, kad mūsu topošo dizaineru darbu izstāde devās uz Franciju, ar padomu līdzās bija arī pasniedzēji. Tagad – patstāvība un patīkama daudzveidība. Un ļoti simpātiski, ka mūs finansiāli atbalsta Kultūras ministrija un Rīgas dome, kā arī daži citi sponsori. Ir mums sadarbība arī ar Latvijas vēstniecību Francijā, kas ļoti palīdzēja, atrodot mums nākamās mājvietas. Ar Sentetjēnas skolu mums “Erasmus” programmas ietvaros tagad ir noslēgts līgums par studentu apmaiņu – arī tas veicinās sadarbību.

Baiba Šāberte

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!