"Piedzīvojumi un futbols Latvijā"

"Dalarnas Tidningar"

— 2000.07.24.

Jaunieši no Hēdemūras piedalījās neparastā piedzīvojumā.

Jauniešu futbola komanda no Hēdemūras bija devusies apmaiņas braucienā uz Latviju, taču apmeklējums nesastāvēja tikai no futbola vien. Viņi paguva piedalīties arī citos piedzīvojumos.

Ceturtdiena, 29. jūnijs, bija izbraukšanas datums. 16 zēnu un 12 meiteņu ar prāmi devās uz Hēdemūras sadraudzības pilsētu Bausku. Līdzi brauca arī astoņi vadītāji, kā arī vecāku un brāļu un māsu grupa.

Brauciens ar prāmi ilga 18 stundu, un šo laiku jaunieši pavadīja, guļot un spēlējot kārtis. Daudzi vienu otru kronu iztērēja uz kuģa uzstādītajos spēļu automātos, bet tie, kas vēlējās dejot, varēja iet uz diskotēku.

Kad kuģis piestāja Rīgas ostā, jau bija pienākusi piektdiena. Pēc tam notika izbrauciens pa Rīgu un tika apmeklēts hamburgeru restorāns, iekāms grupa brauca tālāk uz skolu, kur tai bija jādzīvo.

"Istaba, kurā mēs gulējām, nebija gluži tāda kā te, mājās. Kāds zem gultas atrada žurku, bet es uz mūsu istabas tapetēm redzēju tārpu", stāsta Ērika Berglunda, kura piedalījās šajā braucienā. "Tur uzturēties bija ārkārtīgi interesanti, kaut arī daudz kas bija citādāks."

Sestdien futbola laukumā notika pompoza atklāšanas ceremonija. Visas komandas iesoļoja mūzikas pavadījumā, un tad cita pēc citas tika stādītas priekšā. Līdz ar Hēdemūras jauniešiem turnīrā piedalījās arī divas komandas no Bauskas, viena no Rīgas un igauņu komanda no Viļņas (tā avīzē).

Ērika stāsta, ka ar latviešu un igauņu jauniešiem viņa sarunājusies angliski. "No sākuma tā kā īsti negāja, bet vēlāk viss bija kārtībā."

Sestdienas pēcpusdienā bija organizēts brauciens uz Rundāles pili, kas atrodas netālu no Bauskas. Turp devās tie, kuri vēlējās un nespēlēja futbolu. Vakarā notika diskotēka, kurā piedalījās visas futbola komandas. Svētdien futbols tika spēlēts vēl vairāk, un pēc tam liela daļa grupas aizbrauca uz Rīgu, kur notika lieli tautas mūzikas svētki.

"Lai gan daži, protams, labāk vēlējās skatīties Eiropas futbola čempionāta finālspēli, kas notika tajā pašā vakarā", Ērika teica.

Līdztekus festivāla piedāvātajiem grandiozajiem uzvedumiem uz milzu skatuves festivāla teritorijā atradās tivoli jeb izpriecu parks, kur jaunieši izklaidējās.

Pirmdien bija pienācis laiks braukt uz mājām. Jauniegūtajiem draugiem tika māts ar roku, un pēc tam grupa devās uz Rīgu. Pusdienas tika ēstas milzīgā restorānā, kas ir ierīkots vienā no lielākajām baļķu ēkām Eiropā.

"Tur bija visi ēdieni, kādus vien iespējams iedomāties. Bērni bija pilnīgi apstulbuši", stāsta Ērikas Berglundas tēvs Ulle, kas arī piedalījās braucienā kā treneris.

"Jā, gribējās ņemt gandrīz visu, ko redzējām", Ērika papildina.

Iepriekšējā nedēļā brokastis, pusdienas un vakariņas grupa ēda skolā, un, pēc jauniešu domām, ēdiens varēja būt mazliet labāks.

"Lai gan tas tikai tādēļ, ka viņi nebija pieraduši pie šāda ēdiena", Ulle teica.

Pēc paēstām pusdienām viņi laiku pavadīja Rīgā, un pulksten 18 prāmis izbrauca uz Zviedriju. Mājupceļā spīdēja saule, un jaunieši peldējās kuģa baseinā. Citādi laiks ceļojumā lielākoties bija mainīgs, un saule uzspīdēja tikai pāris reižu.

Otrdien, 4. jūlijā, viņi atkal bija mājās Hēdemūrā.

"Jauka sajūta bija atkal atgriezties mājās, lai gan braucienā mums gāja tik jauki. Visbrīnišķīgāk bija atkal ielīst savā gultā", teica Ērika, kas droši vien varētu pieļaut, ka kādu reizi atkal aizbrauks uz Latviju.

Anna Nordkvista