"Rietumi pievelk un biedē"

"Veidas"

— 2000.07.13.

Pagājušajā nedēļā Lietuvas Konkurences padome pieņēma lēmumu par 36% liela muitas tarifa ieviešanu no Baltkrievijas un Krievijas ievedamajiem celtniecības kaļķiem. Antidempinga likums ir attiecināts arī uz Latvijas sērkociņu un rauga ražotājiem.

Tajā pašā laikā Jonavas "Achema" jau vairākus gadus cīnās ar Eiropas Savienības institūcijām, lai pret Lietuvas minerālmēslojumu netiktu lietota antidempinga muita. Pagaidām ir izdevies tikai šīs muitas lielumu samazināt. Daudz labāk veicas Panevēžas uzņēmumam "Ekranas", kas ir pierādījis, ka uz Eiropu eksportējamo kineskopu cena atbilst pašizmaksai. Zemās maksas dēļ lietuviešu kineskopi ir konkurētspējīgi un tikai šogad vien uzņēmuma "Ekranas" tīrā peļņa jau sastāda 27 miljonus litu. Savukārt cits Lietuvas uzņēmums "Lifosa", kam Rietumos pirms vairākiem gadiem izdevās iegūt fantastisku peļņu, šobrīd ir dziļā krīzē.

Tāda ir Lietuvas realitāte: lai arī cik lielā mērā valsts censtos aizsargāt savu iekšējo tirgu, tas ir atvērts pasaules ekonomikas caurvējiem.

Reiz neviens nešaubījās, ka Rietumos ir labāk, bet šobrīd šāds apgalvojums daudziem jau ir pagātne. Ledusskapju ražuzņēmuma "Snaige" vadītājs Antans Andruļonis atklāti atzīstas, ka pirms krīzes Krievija bijis pats labākais tirgus. Zaudējusi Krievijas tirgu, vēl aizvien nevar atgūties arī Lietuvas pārtikas rūpniecība.

Šodien gandrīz visi Lietuvas uzņēmēji uzskata, ka Eiropas tirgus ir pats prasīgākais, visvairāk aizsargātais un tajā ir viszemākā peļņa. Vienlaikus šis tirgus ir arī visvairāk iekārojams, jo tas ir reāls, liels un stabils. Šobrīd apmēram puse Lietuvas eksporta attiecas uz Eiropas Savienību.

Ne tikai Lietuva iet uz Rietumiem, bet arī Rietumi nāk uz Lietuvu. Ar savām precēm, savu kapitālu un menedžmentu. Sakari, banku sfēra, televīzijas kanāli, pat alus bizness jau pieder ārzemniekiem.

Lietuvas uzņēmēji saprot, ka viņi no centrālajām ekonomikas jomām aizvien lielākā mērā tiek izstumti uz nomalēm. Pat tik ievērojama uzņēmuma kā "Vilniaus prekyba" prezidents Nerjus Numavičus atzīstas, ka viņam nav nekādu garantiju, ka pēc gada vai diviem viņš vēl aizvien būs patstāvīgs uzņēmējs. Vienlaikus lietuvieši ir arī sapratuši, ka centieni norobežoties no ārzemju kapitāla invāzijas ir tāda pati ilūzija kā mēģinājumi nosargāt savu tirgu.

Kompānija "Spinter" savā aptaujā konstatējusi, ka lielākā Lietuvas uzņēmēju daļa ir par iestāšanos Eiropas Savienībā, bet vienlaikus saskata arī lielus draudus nacionālajam biznesam. Tāpēc vairāki uzņēmēji izmantojuši jēdzienu "daļēji piekrītu".

Socioloģiskā aptauja liecina, ka Lietuvas valsts institūcijām ir vēl daudz kas darāms, taisnojot ceļu uz Eiropas Savienību, jo bez nacionālās uzņēmējdarbības tur nebūs ko darīt.

Lietuvas uzņēmēji objektīvi vērtē Lietuvas iespējas, lai iestātos Eiropas Savienībā. Vairākums uzskata, ka vislabāk būtu iestāties līdz 2005. gadam, bet daudzi norāda, ka tas ir maz ticami, jo vājā valsts ekonomika nevarēs konkurēt attīstītajā Eiropas Savienības tirgū.

Lietuvas uzņēmēju stāvoklis un attieksme ir divdomīga. Puse respondentu atzīst, ka viņu veiksme ir tieši atkarīga no situācijas Rietumu tirgū, bet otra liela uzņēmēju daļa gribētu, lai valsts vara atļautu viņiem nostiprināties pirms galīgās integrācijas Rietumos.

Ludviks Gadeikis