• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1990.gada 6.jūnija sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.10.2004., Nr. 171 https://www.vestnesis.lv/ta/id/95590

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi

Vēl šajā numurā

28.10.2004., Nr. 171

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

1990.gada 6.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.



Priekšsēdētājs:
Cienījamie deputāti, pulkstenis jau ir pāri trijiem, mūsu rindas ir kļuvušas vēl tukšākas, jo pēc kāda laika uzsāk darbu Latvijas kompartijas, es nezinu, kā viņu saukt– PSKP nodaļas–, kongress un vairāki deputāti, kuri sēdē piedalījās pirms pārtraukuma, tagad arī ir devušies uz šo kongresu. Tā ka deputātu skaits zālē ir vēl mazāks. Pēc mirkļa mums droši vien vajadzēs reģistrēties, lai konstatētu, cik mēs esam. Bet pirms tam, vēl cerot, ka ienāks kāds deputāts, es nolasīšu vienu deputātu pieprasījumu un sniegšu informāciju.
Tas ir vairāku deputātu pieprasījums. Es varu salasīt tikai Ivanova un Āboltiņa uzvārdu. Tātad nolasu pieprasījumu:
*/Lūdzam izskaidrot, kas izraisījis traucējumus republikas iedzīvotāju apgādē ar benzīnu. Ar ko var pamatot benzīna talonu sistēmas ieviešanu un ar to saistīto kooperatoru darbību? Pašlaik, pēc mūsu datiem, republikas apgāde ar benzīnu norit normāli. Tāpēc izbrīnu rada pašreizējais stāvoklis./
Šis pieprasījums tiek nosūtīts izskatīšanai enerģētikas ministram Auseklim Lagzdiņam. Konkrētu atbildi par benzīna jautājumu no Ausekļa Lagzdiņa mēs prasīsim nākamnedēļ.
Vēl ir informācija– lūgums pastāvīgo komisiju priekšsēdētājiem līdz sēdes beigām iesniegt priekšlikumus par jautājumiem, kuri ir sagatavoti izskatīšanai Augstākās padomes plenārsēdēs laikā no 11. līdz 13.jūnijam, jo sekretariāts ziņo, ka viņiem šobrīd priekšlikumi iesniegti nav. Kuri likumprojekti ir gatavi, kurus vajadzētu izskatīt, lai Prezidijs rīt varētu šos jautājumus iekļaut darba kārtībā?
Tagad, lūdzu, reģistrēsimies, cik mēs esam palikuši šajā zālē. Lūdzu rezultātu– kopā 95. Juristi strādā, tā ka skaitlis 100 laikam ir, kaut gan viena juristu grupa ir augšā zālē. Mums tagad vajadzētu izšķirties, kā mēs strādāsim, jo, neraugoties uz to, ka var atnākt pieci vai seši cilvēki, kuru tagad trūkst līdz kvorumam, lai mēs varētu strādāt, ir skaidrs, ka nevienu lēmumu mēs nevaram pieņemt. Par kaut ko nobalsot arī mēs šodien nevaram. Varbūt tiešām mēs varētu izskatīt jautājumus, kuri satrauc deputātus. Darba kārtībā varētu būt punkts– dažādi jautājumi. Deputāti varētu nākt ar savām pretenzijām un izteikt to, kas uz sirds, gan par darba organizēšanu, gan par tiem jautājumiem, kas būtu iekļaujami nākošās nedēļas darba kārtībā, gan arī par politisko un ekonomisko situāciju. Man personīgi cita priekšlikuma pašreiz nav. Mums ir likumprojekti par tautību konsultatīvo padomi, bet, arī 100 cilvēkiem klātesot, to nav nozīmes skatīt. Ja piedalītos kaut mazliet vairāk deputātu, mēs varētu turpināt darbu pie Dabas aizsardzības likuma, bet tad ir jānobalso visiem 100 deputātiem, lai tie punkti, kuri ir pieņemami visiem, būtu vismaz pieņemti. Tagad situācija ir ļoti muļķīga.

V.Gerasimovs: */Cienījamie biedri! Man ir labs priekšlikums, lai nevilktu laiku un neatņemtu to ne sev, ne biedriem, kolēģiem. Priekšlikums ir šodien beigt darbu. Labāk pastrādāt pirmdien produktīvāk. Un viss. Bet līdz tam ceturtdien un piektdien jāpastrādā komisijās, sagatavojot likumu projektus. Ar ko mēs pašlaik nodarbosimies? Lai tikai strādātu, lai tikai sēdētu šeit? Kamdēļ?/

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, 2.mikrofons.

I.Bērziņš:
Kā jūs dzirdējāt, tas bija arī mans priekšlikums no rīta. Bet tagad pavisam nopietni, varbūt mēs varam tomēr izdarīt to, ko mēs neizdarījām ar šī projekta otro variantu. Varbūt tiešām mēs varam palikt, mēs, tie, kuriem bija konkrēti priekšlikumi, taču tie netika ņemti vērā. Tos vēlreiz vajadzētu iestrādāt, lai mēs nākošreiz varētu ar otro lasījumu arī pabeigt. Man ir bailes, ka nākošreiz mēs sanāksim un ar likumu sāksies tieši tas pats, kas notika šodien, kaut vai te būtu 200 cilvēku. Tātad palikt šajās telpās, nosaukt to varbūt par paplašinātu komisijas sēdi un turpināt darbu pie likumprojekta, lai nebūtu tukša pļāpāšana.

Priekšsēdētājs:
Es domāju, tas būtu diezgan labs priekšlikums. Lūdzu, 2.mikrofons.

I.Movels:
Man tomēr būtu priekšlikums precīzi nofiksēt, kas pēcpusdienā nav ieradies. Rīdzinieki varbūt var izmantot to laiku, bet tie, kas atbraukuši no laukiem, viņiem taču rīt jāstrādā komisijās, bet šodien nav ko darīt.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāts Endele.

J.Endele:
Man jautājums– kādi jautājumi Prezidija sēdē tiek spriesti?

Priekšsēdētājs:
Prezidija sēdēs parasti apstiprina nākamās nedēļas darba kārtību, un tieši tāpēc ir lūgums visiem komisiju priekšsēdētājiem iesniegt tos likumprojektus jeb informēt par tiem likumprojektiem, kurus varētu apskatīt. Prezidija sēdē rīt ir paredzēts apstiprināt arī dažas Augstākās padomes aparāta struktūrvienības.
Lūdzu, 1.mikrofons.

O.Batarevskis:
Es atbalstu deputāta Bērziņa priekšlikumu– palikt tiem cilvēkiem, kuriem ir iebildumi pret likumu par Vides aizsardzības komiteju, un izskatīt jautājumu, un pirmdien jau varētu sākt strādāt radošāk.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, 2.mikrofons.

No zāles: Man būtu tāds priekšlikums jeb ierosinājums. Varbūt būtu lietderīgi deputātus iepazīstināt ar Augstākās padomes darbības struktūru, kādas šajā mājā ir telpas, kur mēs varam griezties, kur ir bibliotēka, kur informācijas centrs, kur esam tiesiski griezties un kur mums iet nav vēlams. Pašlaik mēs pat nezinām, kā bibliotēka un informācija ir izmantojama, saņemam tikai to, kas ir šeit.
Un vēl derētu viena informācija: kā mēs strādāsim, kad būs jaunā struktūra, t.i., kad sāks strādāt tikai pastāvīgi darbojošies deputāti. Cik mēs tādi deputāti būsim plenārsēdē, un cik mēs tādi būsim komisijās? Un tiem, kuri nestrādās pastāvīgi, cik dienas vajadzēs tomēr šeit obligāti ierasties un kā to saskaņot ar darbavietu, un kā darbavieta to uztvers? Tādās lietās ir neskaidrība. Krievijas Federācija to visu jau ir atrisinājusi, mums vēl tās skaidrības nav. Un vēl viena lieta, es nezinu, vai cilvēki ir iesnieguši iesniegumus, lai paliktu šeit pastāvīgā darbā. Vai šie jautājumi risinās? Kad tos risināt? Vai alga ir atkarīga no tā, no kuras dienas iedots iesniegums? Tāda informācija ir nepieciešama. Visur tas ir nokārtots, tikai mūsu Augstākajā padomē nav nokārtots.

Priekšsēdētājs:
Mēs visu to lemsim pēc nolikuma, bet, kā jūs zināt, mēs atgriežamies vēlreiz pie algu pārskatīšanas. Savukārt par deputātiem, kuri strādās pastāvīgi, kuri savienos darbu, šobrīd ir pilnīga informācija komisijās, un tā tiks pavairota, un ar to mēs varēsim iepazīstināt. Prezidija sēdē es došu tādu ierosinājumu. Kas attiecas ar iepazīstināšanu ar Augstākās padomes telpām, tad to vajadzētu darīt lietu pārvaldniekam Zigfrīdam Brenčevam, jo diemžēl es to nevaru izdarīt. Arī es šīs telpas nepazīstu, jo mums visu laiku ir bijušas plenārsēdes. Es pat savu kabinetu vēl īsti neesmu apguvis.
Lūdzu, 1.mikrofons.

F.Stroganovs:
*/Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir priekšlikums– atbrīvot no visiem darbiem nepieciešamo deputātu skaitu pastāvīga Augstākās padomes darba reglamenta izstrādāšanai, lai nākošās nedēļas beigās, es domāju sēdi, plenārsēdi, mēs varētu ķerties pie reglamenta projekta izskatīšanas. Citādi mēs nepārtraukti buksēsim. Jāatbrīvo 20 deputāti no visām komisijām, no visām plenārsēdēm. Lai viņi strādā./

Priekšsēdētājs: Es būtu par šādu priekšlikumu. Es domāju, ka rīt Prezidijā tas jāizlemj. Es arī esmu par to, lai komisijas maksimāli strādātu pie reglamenta. Juristus, kuri šodien jau strādā, mēs lūgsim, lai viņi turpina, un droši vien apstiprināsim vēl kādus citus cilvēkus, kas strādās ar reglamenta jautājumiem.

No zāles: Cienījamo priekšsēdētāj! Aizvadītajā nedēļā lauksaimnieku deputāti iesniedza priekšlikumu plenārsēdes noturēt divas reizes nedēļā– otrdien un trešdien. Tādēļ ir priekšlikums nākošajā nedēļā pirmdien plenārsēdi nenoturēt.

Priekšsēdētājs:
Jautājumi ir uzdoti, tagad vārds sekretariātam.

J.Dobelis:
Cienījamie kolēģi! Es atkal atgriezīšos pie apnicīgā jautājuma par disciplīnu. Es pretinieku frakcijas pārstāvim Dīmaņa kungam lūdzu līdz starpbrīdim iesniegt attaisnojošu vai neattaisnojošu informāciju par frakcijas deputātiem, kuri nav ieradušies šodien. Šādu informāciju es nesaņēmu. Diemžēl vienu mēnesi sekretariāts izturējās liberāli, cerot, ka visi ir pieauguši cilvēki un atnākuši uz šejieni strādāt, nevis traucēt viens otru darbā. Sākot ar jūniju, es acīmredzot parūpēšos, lai par visiem, kuri nav ieradušies, tiktu regulāri informēta prese, radio un televīzija, vai jums tas patiks vai nepatiks. Ja sekretariātā nebūs ienākušas ziņas, es jau nu neskatīšos pakaļ un nemeklēšu, kur jūs esat palikuši. Ir elementāra kārtība– no rīta atnākt un piereģistrēties. Ja ir kāds iemesls, lūdzu paziņot savu komisiju priekšsēdētājam. Es nevaru vairāk ticēt pretējās frakcijas līderim, jo viņš nav spējīgs pildīt savus solījumus. Lūdzu ziņot savu komisiju priekšsēdētājiem, un lai viņi iesniedz ziņas sekretariātā. Ja šādu ziņu nebūs, tad tiks informēti masu informācijas līdzekļi.

Priekšsēdētājs:
Jā, tikai es gribu piebilst, ka šāda informācija vajadzīga no abām frakcijām.

S.Dīmanis: Cik es sapratu, informācija par to, ka deputāts nav spējīgs vai nevar atnākt uz sesiju, ir nododama komisiju vadītājiem, nevis frakcijas līderiem. Tas ir pirmais. Tieši tāpēc es tagad nevarēju noskaidrot, kāpēc nav atnācis viens vai otrs, tāpēc ka man šīs informācijas nav, kā izrādījās. Tālāk visu laiku šeit skan Rubika, Dzintara uzvārdi. Kāpēc neskan Vulfsona, Kalnbērza uzvārdi? Vispār beidziet vienreiz diskreditēt mūsu frakciju. Mēs esam pilnīgi vienādi. Starp citu, visu laiku tiek skaitīta tikai mūsu frakcija. Tas jau ir vienkārši smieklīgi.

Priekšsēdētājs:
Piezīme ir vietā. Vārds deputātam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs:
*/Cienījamais priekšsēdētāj! Es vēlētos kaut ko precizēt no Dobeļa kunga. Es nekur neesmu redzējis, nekādos mūsu dokumentos, ka sekretariāta pienākums ir kaut ko kaut kur publicēt, kā deputāti apmeklē sesijas sēdes. Kas attiecas uz mani, es varu ar tīru sirdsapziņu runāt par to, jo es vispār neesmu izlaidis nevienu sēdi. Bet es nedomāju, ka tās ir Dobeļa kunga tiesības– rūpēties par tādiem jautājumiem. Un jautājums par tādām publikācijām jārisina tikai Augstākajai padomei, bet ne cienījamajam sekretariāta vadītājam./

Priekšsēdētājs:
Tas ir skaidrs, bet tiešām par disciplīnu būs jālemj, lai...

No zāles: Tur bija priekšlikumi, tajā skaitā mans priekšlikums. Varbūt nobalsosim un sāksim.

Priekšsēdētājs:
Acīmredzot pēc mūsu skaita mēs nevaram strādāt. Mēs neesam tiesīgi strādāt pēc zālē sēdošo cilvēku skaita. Reģistrējoties zālē bija 94. Mēs varam izlemt, vai šodien turpinām kaut ko izskatīt, zinādami, ka mēs ne par ko nevaram nobalsot un ne par ko nevaram vienoties šādā situācijā, jeb paliek visi tie cilvēki, kuriem ir pretenzijas pret likumu par Vides aizsardzības komiteju, izsaka pretenzijas likuma sagatavotājiem un nonāk pie kaut kāda kompromisa. Nākošajā apspriešanās reizē mums nevajadzētu atkārtot vienus un tos pašus jautājumus. Tātad man ir tiesības likt uz balsošanu tādu jautājumu, ka paliek tikai tie, kuri apspriedīs Vides aizsardzības komitejas likumu.

A.Providenko:
*/Lūdzu atvainot, ja es aizņemšu nedaudz laika. Mēs nesen pieņēmām likumu par to, ka sesija, kurā piedalās vairāk nekā puse deputātu, ir tiesīga izskatīt visus jautājumus. Sakarā ar to es nekādi nesaprotu: ja mums te ir kvorums, ko mēs te izgudrojam? Saskaitījām pavisam simt cilvēku. Nu, un sakarā ar šo, par ierašanos un apmeklētību. Es domāju, pats likums runā par to, ka sesija ir tiesīga ar 50 procentu piedalīšanos, t.i., 50 procentu principā patiešām var priekš sevis izlemt jautājumu par to, piedalīties attiecīgajā plenārsēdē vai nepiedalīties. Vēl jo vairāk ar publikāciju presē un tā tālāk./

Priekšsēdētājs:
Jā, tas viss ir skaidrs. Bet man šobrīd nav skaidrības, vai mēs esam šie simt cilvēki. Tātad augšā strādā deviņi deputāti plus tie, kuri ir zālē.

I.Ēlerts:
Cienījamo priekšsēdētāj! Mēs pieņēmām Konstitūcijas izmaiņas, kas Augstākās padomes sesijas darbā neprasa kvorumu, tātad mēs varam, kā cienījamais deputāts Bērziņš ierosināja, izskatīt šo likumprojektu tālāk, nepieņemot lēmumus, pilnīgi pareizi.

A.Aleksejevs:
*/Man ir priekšlikums par tirdzniecības ministra uzstāšanās motīviem. Man radās iespaids, ka līgumu un komerciālo cenu jautājumos var būt resora patvaļa. Tāpēc es gribētu ierosināt: vai iekļaut šo jautājumu tirdzniecības komisijas plānā, vai radīt atsevišķu deputātu komisiju, kura izpētītu līgumu un komerciālo cenu pielietošanas praksi republikā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts– 90 deputāti. Acīmredzot mums tagad vajag nobalsot, ka tie, kuri grib apspriest un nonākt pie kompromisa un kuriem šī lieta ir pazīstama, paliek zālē un turpina darbu. Lūdzu balsošanas režīmu. Kurš ir par šādu priekšlikumu? Tas ir procedūras jautājums. Lūdzu, rezultātu.
Mums vajadzētu vienoties par nākošās nedēļas darba kārtību. Es ceru, ka mēs rīt sagaidīsim no komisiju priekšsēdētājiem priekšlikumus par jautājumiem, kas būtu izskatāmi nākošajā nedēļā. Mums vajadzētu vienoties, cik dienas būs plenārsēdes nākamā nedēļā. Pēc pašreizējās kārtības bija pirmdiena, otrdiena, trešdiena. Šonedēļ pirmdien bija tikai puse dienas. Te ir priekšlikums, ka vajadzētu strādāt tikai otrdienā un trešdienā, pārējās dienas– komisijās.

No zāles: Man ir priekšlikums, ka pirmdien vajag plenārsēdi. Pretējā gadījumā būs tā, ka uz šo pirmdienu neviens neieradīsies. Mans priekšlikums ir mainīt Prezidija laiku. Tas jāsasauc attiecīgajā nedēļā vēl pirms pēdējās plenārsēdes, lai plenārsēdē var pieņemt lēmumu, vadoties no tā, ko Prezidijs ir izlēmis par turpmāko darba kārtību.

Priekšsēdētājs:
Tas ir diezgan grūti izdarāms, jo ceturtdienās mēs parasti saņemam priekšlikumus no komisijām un strādāt pēc plenārsēdes ir neiespējami, tas ir smags darbs.
Vārds Jānim Blažēvičam.

J.Blažēvičs:
Vajadzētu apspriesties par nākamās nedēļas darbu. Mēs muļļājamies jau vairākas dienas.

E.Buķele:
Es gribētu ieteikt, ka mums vajadzētu pirmdien tomēr strādāt, jo šonedēļ ir iekrāti darba kārtības jautājumi, kurus neesam izskatījuši, bez tam 15.00 ir paredzētas frakciju sēdes.

A.Panteļējevs: Es arī piekrītu tam, ka vajadzētu vismaz pāris nedēļas šo ritmu ieturēt. Tātad pirmdien līdz pusdienām, otrdien un trešdien. Nav taisnība, ka nav likumprojektu. Paskatieties mapītēs! Ir par konsultatīvo padomi, par apkārtējo vidi, kas jāpabeidz, likums par presi un tā tālāk. Ja mēs to palaidīsim garām, pēc tam nāks visi ekonomiskie likumi. Mūsu pieredze rāda– lai cik ražīgi strādātu komisijās, tikko likumu apspriež plenārsēdē, daudz laika paņem apspriešana. Mēs nevaram paļauties tikai uz komisijām.

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi, nekādā gadījumā mēs nedrīkstam taisīt tagad garu pārtraukumu. Mēs nedrīkstam nenākt šeit uz parlamentu, uz savām vietām augstākajā valsts varas orgānā. Mums jābūt uz vietas visas dienas, kad ir plenārsēdes, un tikai ceturtdien vai piektdien varam strādāt komisijās.

Priekšsēdētājs:
Visi priekšlikumi ir izskanējuši? Būtībā ir divi priekšlikumi par nākošo nedēļu. Es uzskatu, ka tomēr mums pirmdien vajadzētu strādāt, jo mēs neesam izpildījuši šīs nedēļas plānu. Par Vides aizsardzības komiteju mums vajadzētu pieņemt likumu un par konsultatīvo tautību padomi, kas ir pilnīgā gatavībā, arī vajadzētu izskatīt. Turklāt arī tautas tiesneši un Augstākā tiesa jāievēlē. Tas ir organizatorisks jautājums, lai republika varētu normāli funkcionēt un strādāt. Tā ka jābalso par šiem diviem procedūras jautājumiem. Ja mēs balsojam par darbu pirmdienā, droši vien nav racionāli tā, kā pagājušo reizi, sanākt desmitos. Droši vien vajag vienpadsmitos, lai laucinieki varētu paspēt. Man bija sūdzība no lauku deputātiem, ka viņi vienkārši nepaspēj atbraukt tik agri. Pirmais priekšlikums bija strādāt otrdien un trešdien, otrais priekšlikums– strādāt pirmdien, otrdien, trešdien. Pirmdienā pēcpusdienā noturēt frakcijas sēdi. Kas ir par vai pret pirmo priekšlikumu strādāt tikai otrdien un trešdien? Lūdzu, balsojam. Rezultāts– 28. Otrs priekšlikums– strādāt visas trīs dienas kā šonedēļ un nākt uz darbu pirmdien desmitos. Lūdzu, balsojam. Rezultāts– 55. Izlemts.
No zāles:
Man ir būtisks lūgums, lai visi republikā zina, ka mēs strādājam plenārsēdēs pirmdien, otrdien, trešdien un lai neviena sabiedriskā organizācija un deputātu padome neplāno darbu šajās dienās. Pretējā gadījumā tiek izjaukts mūsu sesijas darbs. Arī šie simt cilvēki, kas zālē atrodas, ir tomēr jāciena.

Priekšsēdētājs:
Tātad mēs esam izlēmuši, kam interesē Vides aizsardzības komiteja un ir priekšlikumi, kā arī kuri vēlas diskutēt par šo jautājumu, paliek vai nu šeit pat, vai kādā citā zālē un turpina darbu. Pārējie deputāti ir brīvi līdz komisiju sēdēm rīt. Vai komisiju priekšsēdētājiem nevajag ziņot, kur būs un kā? Nevajag.

(Sēdes beigas)

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!