Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 21. oktobra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

Dz.Ābiķis
(Tautas partijas frakcija):

Šodien izskatījām daudzus svarīgus likumprojektus. Visilgāk diskusija bija par to, vai atļaut kandidēt pašvaldību vēlēšanās tiem, kuri pēc neatkarības atgūšanas darbojušies Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā un citās organizācijās, kuru darbība faktiski bija vērsta pret Latvijas valsti, un Tautas partija bija kategoriski “pret”. Esam gandarīti, ka Saeimas vairākums mūs atbalstīja. “Paldies” jāsaka arī “Jaunā laika” politiķiem, kuri šoreiz atbalstīja mūsu nostāju, atšķirībā no balsojuma par Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās viņi pieļāva kandidēt un tikt ievēlētai Tatjanai Ždanokai.
Vēlos atzīmēt, ka darbs plenārsēdē ir tikai maza, maza daļiņa no Tautas partijas deputātu darba. Mēs strādājam komisijās un frakcijā, sadarbojoties ar mūsu deputātiem pašvaldībās, Tautas partijas dažādu novadu biedriem un arī dažādu nozaru speciālistiem – vēlētājiem kopumā. Tā, piemēram, šonedēļ Tautas partijas Rīgas domes deputātu frakcijas vadītājs Edmunds Krastiņš Tautas partijas vārdā iesniedzis Ģenerālprokuratūrā pieprasījumu ierosināt krimināllietu pret Rīgas domes amatpersonām, kuras ir pieļāvušas, mūsuprāt, nelikumīgu īpašumtiesību atjaunošanu uz Rīgas koncertzāli “Ave sol”. Ir vajadzīga ļoti asa rīcība, lai kreisi noskaņotie politiķi, kuri šobrīd ir pie varas Rīgas domē, nepaspētu līdz pašvaldību vēlēšanām izsaimniekot arī citus domes īpašumus.
Savukārt Tautas partijas kultūras komitejas deputāti un arī speciālisti šobrīd strādā pie Dziesmusvētku likumprojekta, kas ir ārkārtīgi nepieciešams, lai neatgriezeniski tiktu saglabātas kora dziedāšanas tradīcijas. Nākamnedēļ mēs tiksimies ar kordiriģentiem, lai viņus iepazīstinātu jau ar faktiski gatavu likumprojektu.
Tāpat ārkārtīgi smags darbs šobrīd notiek saistībā ar nākamā gada budžetu, kurā esam iesaistījuši ne tikai mūsu Saeimas deputātus, bet arī Tautas partijas nodaļu biedrus visos Latvijas novados, jo viņi vislabāk pārzina vietējās vajadzības. Un ir svarīgi, lai tiešām visu Latvijas novadu cilvēki tiktu iesaistīti šajā darbā. Starp citu, ir atklājušās dažas pavisam dīvainas lietas – mēs esam pamanījuši, ka ne visi ministri godprātīgi ir pildījuši savus pienākumus, sastādot budžetu. Mūs ārkārtīgi pārsteidza fakts, ka izglītības ministrs nav pamanījis, ka nākamgad notiek Vispārējie Latvijas skolēnu dziesmusvētki, un budžetā šiem svētkiem nav paredzēts ne santīms. Tas nepārprotami ir jānovērš.
Un vēlreiz uzsveru, ka mums tiešām šobrīd ir ļoti nopietnas diskusijas par nākamā gada budžeta projektu saistībā ar situāciju gan medicīnā, gan arī daudzās citās jomās, un es ceru, ka mēs iespēju robežās daudzas lietas spēsim atbalstīt.

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību pāragri aizsaulē aizgājušā Latviešu nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja Nikolaja Romanovska kundzei Vijai, radiem, kā arī latviešu leģionāriem un visiem patiesajiem Latvijas patriotiem.
Nikolajs Romanovskis bija īsts Latvijas brīvības cīnītājs, visu savu dzīvi veltot cīņai par brīvu Latviju un taisnīguma augšāmcelšanos. Bet vislielākā iespēja cienīt un godāt šī izcilā vīra piemiņu ir to pierādīt darbos, pabeidzot piemiņas vietu sakārtošanu, pirmkārt, Lestenes brāļu kapus un citas vietas Latvijā, tādējādi veicinot latviešu patriotisma nostiprināšanu.
Daļēji šī cīņa jāturpina arī šeit – Saeimā. To mēs redzējām arī šodien, kad tika noraidīti grozījumi Pilsonības likumā, kuri kārtējo reizi paredzēja noniecināt latviešu valodu. Tāpat tika noraidīti arī citi īpatnēja satura priekšlikumi, kuru būtība ir vienkārša – novilksim strīpu pāri pagātnei, bet šodien mīlēsim un godāsim visus, kuri cīnījušies pret Latvijas neatkarības atjaunošanu. Sāksim, tā teikt, jaunu dzīvi.
Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir kategoriski pret šādu nostāju; mēs nekad savu pārliecību neesam mainījuši un nemainīsim. Ja kāds grib iekļauties Latvijas sabiedriskajā dzīvē, tad lai to, pirmkārt, parāda ar godīgu attieksmi pret Latvijas vēsturi.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas redzeslokā ir vairāki jautājumi.
Ļoti būtisks ir jautājums par tā sauktajiem īres griestiem, kas galvenokārt sāpina rīdziniekus un pensionārus, kā arī citus cilvēkus. Ar pilnu atbildības sajūtu varu apliecināt, ka Zaļo un Zemnieku savienība iestājas par īres griestu saglabāšanu, un mēs nedrīkstam pieļaut to palielināšanu. Es zinu, cik ārkārtīgi smags ir šis jautājums, un namīpašnieki uz mums izdara ārkārtīgi lielu spiedienu. Bet mūsu nostāja būs stingra un nelokāma – mēs nepiekritīsim īres griestu atbrīvošanai. Protams, problēma ir jārisina, jo tā ir radusies daudzu gadu laikā saistībā ar šīm denacionalizētajām ēkām nepieciešamajiem remontiem. Tomēr nedrīkst pieļaut, ka tiek “uzskrūvētas” milzīgas īres maksas, tādējādi sadārdzinot iedzīvotāju dzīvi un pakļaujot vēl lielākam riskam. Mēs tam nepiekritīsim. Varu droši pateikt, ka balsosim “pret” šo īres griestu palaišanu vaļā.
Nākamais jautājums, ko jau vakar skāra premjers, ir par situāciju medicīnā, kas faktiski visus šos divpadsmit un vairāk gadus ir palaists pašplūsmā. Ir skaidrs, ka anesteziologiem darba algas ir par mazu. Tāpat ir skaidrs, ka arī citiem šajā jomā strādājošajiem – medmāsām, ķirurgiem – ir mazas algas. Mēs negribam šos ielāpus likt vienai konkrētai sfērai, tāpēc jāķeras šai nozarei klāt pie “ragiem”, veicot reformas – sāpīgas, grūtas, varbūt pat smagas, bet tikai tā mēs šo sistēmu varam sakārtot. Es varu apliecināt, ka līdz ar to algu jautājums medicīnā strādājošajiem tiks skatīts un algas tiks paaugstinātas. Mēs pie tā strādāsim.
Un vēl par nākamā gada valsts budžetu, kas ir viena no lielākajām zaļo un zemnieku prioritātēm. Ir, protams, atbalsts lauksaimniekiem saistībā ar Eiropas Savienības fondiem, kā arī investīcijas pašvaldībām, kas gadu gadiem ir bijušas piemirstas, lai būvētu sporta halles, remontētu siltuma mezglus un skolas.

P.Ontužāns
(frakcija “Jaunais laiks”):

Partijas “Jaunais laiks” frakcijas deputāti uzskata, ka viens no svarīgākajiem šodien izskatītajiem jautājumiem ir otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Mēs iestājamies par deputātu atbildības palielināšanu un stabilu un prognozējamu pašvaldību darbu, un tas atspoguļots mūsu šodienas balsojumos. Lielākās debates šodien bija par priekšlikumu, kas paredz tiesības kandidēt personai, kura vēlēšanu dienā ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kuru mēs atbalstījām, jo pilna tiesībspēja Latvijas valstī pilsoņiem iestājas 18 gadu vecumā. Piekrītam arī mūsu deputāta Edgara Jaunupa teiktajam, ka mēs dodam signālu jauniem cilvēkiem iesaistīties savas dzīvesvietas attīstības problēmu risināšanā, jo tieši šajā vecumā jaunieši ir visaktīvākie. Un katrā ziņā norma nav pretrunā Satversmei.
Vēl viena būtiska lieta šajā likumprojektā ir par deputātu skaitu iedzīvotāju skaita ziņā nelielajās pašvaldībās. Mēs uzskatām, ka šajās pašvaldībās jāsaglabā 7 deputātu vietas. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka nelielās pašvaldības, kurās ir līdz 1000 iedzīvotājiem, Latvijā ir gandrīz trešā daļa no visām. Taču šajās pašvaldībās ar salīdzinoši lielām teritorijām budžeta līdzekļi neļauj veidot stabilus dienestus, piemēram, sociālo, un deputāti ir atbildīgi par kādas konkrētas apdzīvotas vietas vai teritorijas iedzīvotājiem – veciem cilvēkiem, kā arī nelabvēlīgajām ģimenēm. Lielajās pašvaldībās, protams, tas ir savādāk, jo tur darbojas stabili dienesti, un deputāti tur pamatā veic kontroli pār dienestu darbu.
Runājot par vēlētāju apvienībām, mēs uzskatām, ka pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu virs 5000 deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas politiskas organizācijas vai reģistrētu politisko organizāciju (partiju) apvienības. Tas, mūsuprāt, ceļ deputātu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem. Savukārt, ja runājam par vēlētāju apvienībām, tad dažus mēnešus pēc vēlēšanām bieži vien tās savu aktīvo darbību pārtrauc un par daudzajiem solījumiem nav neviena atbildīgā. Uzskatām arī, ka Rīgas domes deputātiem, kuri pārstāv trešo daļu valsts iedzīvotāju, jākļūst par atbrīvotiem deputātiem, tādējādi daudz vairāk iedziļinoties problēmu risināšanā un ceļot savu profesionalitāti. Tāpēc arī uzskatījām, ka Rīgas domē deputātu skaits ir jāsamazina.

V.Orlovs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

No šodien izskatītajiem likumprojektiem es pievērsīšu uzmanību diviem – grozījumiem Pilsonības likumā un jau minētajiem grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.
Šodien atkal bija sagatavoti priekšlikumi, kas dotu iespēju paplašināt Latvijas pilsonību ieguvušo personu loku. Tie paredzēja, ka pilsonību var saņemt bērni, kuri dzimuši Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, bez vecākiem palikušie bērni un vēl dažādi nepilsoņi. Tas nozīmē, ka mēs esam saprātīgi to atbalstījuši un turpināsim atbalstīt, jo tā ir mūsu pozīcija – pirms neatkarības atgūšanas, kad darbojās Tautas fronte, mums tika solīts, ka visi būsim līdzīgi. Bet, atvainojiet, nepilsoņi, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarību, tika apmānīti. Un līdz ar to mēs turpināsim samazināt nepilsoņu loku. Šodien daļēji tika atbalstīti daudzi mūsu priekšlikumi grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Arī tas, ko minēja deputāts Pēteris Ontužāns, ka kandidēt var cilvēks, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu.
Un tomēr uzsvēršu, ka mēs turpināsim cīņu, lai sakārtotu likumdošanu šajā jomā, jo šajā izskatītajā likumprojektā palikušas pretrunas ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu. Bet gribu pievērst uzmanību tam, ka šajā likumprojektā paliek spēkā 17.pantā noteiktais, ka tam, kas plāno kandidēt pilsētas domē, ir jāsniedz ziņas par ģimenes stāvokli, amatiem dažādos nodibinājumos un biedrībās, kā arī latviešu valodas prasmes pašnovērtējums. Bet būs vēl trešais lasījums, un mēs mēģināsim aizstāvēt savu pozīciju, cerot, ka izdosies pārliecināt koalīcijas deputātus.
Un vēl par dubulto pieeju dažādiem jautājumiem. Runāšu par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pozīciju, kad šodien tika izskatīts likumprojekts par jaunā hokejista Maksima Jakovļeva atzīšanu par Latvijas pilsoni. Viņš ir jauns cilvēks, prot valsts valodu un grib aizstāvēt Latvijas hokeja godu pasaulē, bet “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti šajā balsojumā atturējās. Tas nozīmē “pret”. Taču apmēram pirms gada viņi nobalsoja par amerikāņu basketbolistu, kurš vispār latviski zina tikai “labdien” un “uz redzēšanos”.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Pievērsīšu uzmanību šodien apspriestajiem likumprojektiem “Grozījumi Civilprocesa likumā” un “Grozījumi Pilsētu domes, novadu domes un pagastu padomes vēlēšanu likumā”.
Runājot par grozījumiem Pilsētu domes, novadu domes un pagastu padomes vēlēšanu likumā, jāsaka, ka diemžēl atbildīgā komisija nav atbalstījusi nevienu mūsu frakcijas iesniegto priekšlikumu. Viens no tiem paredzēja tiesības vēlēt domi rīcībspējīgām personām – pavalstniekiem, kuriem ir tiesības uz Latvijas Republikas pasi, kuri ir reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Mēs uzskatām, ka, ja cilvēks pastāvīgi dzīvo kādā teritorijā, maksā nodokļus un ir Latvijas Republikas pavalstnieks, viņam jādod iespēja vēlēt attiecīgās teritorijas domē vai padomē. Mēs piedāvājām arī iekļaut normu, kas nosaka, ka personai ir tiesības vēlēt tikai vienā pašvaldības teritorijā, jo uzskatām, ka likumā šo jautājumu vajadzētu atrunāt, lai nebūtu tā, ka tiek balsots vairākās teritorijās.
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” paredz uzlabot šķīrējtiesu reģistrāciju un kontroli, kā arī sakārtot šķīrējtiesu procesuālo darbību. Mēs to pilnībā atbalstām, jo pašlaik šķīrējtiesas pārsvarā darbojas pēc principa, kurš vairāk samaksās, savā darbībā izdarot daudz pārkāpumu, skatot lietu un taisot spriedumu, bet diemžēl nav nekādu iespēju pārsūdzēt šķīrējtiesas lēmumu. Tādējādi šai institūcijai nav laba reputācija un cilvēki nevēlas tur vērsties, viņi priekšroku dod tiesai, jo tās netaisnīgo lēmumu un spriedumu var pārsūdzēt. Var secināt, ka šķīrējtiesas ne tikai neatvieglo valsts tiesu darbu, bet tieši otrādi, pārstāv to. Šī institūcija taču izveidota, lai atvieglotu tiesu darbu un pārzinātu lietu izskatīšanas gaitu. Otru uzdevumu gan tās izpilda, bet tā, ka dažreiz cilvēki tikai pēc sprieduma pieņemšanas uzzina par to, kā lieta tika izskatīta.
Vēl gribu pievērst uzmanību lēmuma projektam, kas paredz pagarināt Latvijas karavīru uzturēšanās termiņu Afganistānā. Jau vairākkārt ir teikts, ka mūsu frakcija ir pret Latvijas piedalīšanos šajā un arī citās NATO vadītajās operācijās, kā arī pret termiņa pagarināšanu. Mums nevajadzētu iekļauties citu valstu iekšējā politikā, lai tādā veidā palīdzētu citai valstij rīkoties.

O.Kastēns
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Es runāšu par dažiem šodien izskatītajiem likumprojektiem.
Man ir prieks par to, ka Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par pievienošanos Pasaules veselības organizācijas Vispārējai konvencijai par tabakas uzraudzību, kas ir vērsts pret smēķēšanu. Šī konvencija paredz aizsargāt sabiedrību no tabakas ietekmes, jo Latvijā no smēķēšanas izraisītām slimībām ik dienu mirst divpadsmit cilvēku. No vienas puses, mēs šausmināmies par ceļu satiksmes negadījumu upuru skaitu, bet, no otras puses, tieši smēķēšanas dēļ mūsu iedzīvotāju skaits sarūk tieši par divpadsmit cilvēkiem dienā. Mūsu mazajai valstij tas ir pārāk daudz.
Vēl gribu pieminēt, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pastiprināta uzmanība ir pievērsta pašvaldību vēlēšanu likumam. Saeima šodien, skatot priekšlikumus otrajam lasījumam, atbalstīja normu, kas nosaka, ka deputātu vietu sadalē Rīgas domē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kas saņēmuši mazāk nekā 5% no nodoto balsu kopskaita. Manuprāt, tas ir pareizs lēmums, jo, ja, piemēram, paskatāmies uz pirmās Latvijas brīvvalsts laika Saeimu, kad šī procentu barjera bija krietni zemāka par pašreizējo, tad bieži vien par valdības nestabilitātes iemeslu bija tieši šīs mazās partijas, kuras ar dažām balsīm bija ieguvušas ministru posteņus, tāpēc šādas plašas koalīcijas bija ļoti nestabilas.
Un vēl gribētu minēt kādu personīgu lietu – es šodien paziņoju, ka pavisam drīz – novembra sākumā – nolikšu deputāta mandātu, jo esmu saņēmis Ingrīdas Ūdres piedāvājumu strādāt viņas birojā Eiropas Komisijā. Es uzskatu, ka tas ir liels gods tādā vietā strādāt piecus gadus ar mūsu, nu jau var teikt, otro Latvijas komisāru. Es domāju, ka vēlētājiem nekādā gadījumā to nevajadzētu uzskatīt par kaut kādu manu solījumu nepildīšanu, jo galu galā ļoti daudzi Saeimas deputāti Eiropas institūcijās – Eiropas Justīcijas tiesā un Eiropas Parlamentā – turpina savu darbu un arī šādā veidā ceļ Latvijas prestižu Eiropas Savienībā.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien vissvarīgākais jautājums, bez šaubām, bija pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumu izskatīšana otrajā lasījumā. Un atkal tika noraidīti visi eiropeiski domājošās frakcijas PCTVL iesniegtie priekšlikumi, kas paredzēja kopā ar ārvalstniekiem no Eiropas Savienības atļaut kandidēt vai balsot arī nepilsoņiem un personām, kuras represēja pašreizējā vara. Pateicoties nacionāli domājošam deputātu pūlim, likums ir novests līdz galīgam absurdam. Piemēram, saulainās Itālijas pilsonis – Mao Dzeduna un Osama bin Ladena piekritējs – ir tiesīgs kļūt par Rīgas mēru. Toties latvietis, kas nepaspēja savlaicīgi aprakt jau sen nepastāvošas partijas biedra karti, nevar balotēties pat uz Jaunpiebalgas mēra amatu. Jūs smiesieties, taču šim latvietim tomēr ir tiesības balotēties Eiropas Parlamentā. Jūs smiesieties vēl skaļāk, ja uzzināsiet, ka Rīgā dzimis nepilsonis, kuram abi vecāki un vecvecāki ir dzimuši Rīgā, nevar balotēties ne Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ne uz Rīgas, ne Jaunpiebalgas mēra posteni. Viņam, tāpat kā nepieskaitāmajiem un kriminālnoziedzniekiem, pat ir liegtas tiesības šajās vēlēšanās balsot. Taču nerunāsim vairs par skumjo.
Šodien Saeima nodeva izskatīšanai komisijās valdības sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz ierobežot dažu ļoti bīstamu procedūru izmantošanu šķīrējtiesās. Jāsaka, ka jau tūkstošiem cilvēku, pateicoties šīm tiesām, ir zaudējuši gan darbu, gan arī dzīvokļus. PCTVL jau divus gadus piedāvā aizliegt izskatīt šķīrējtiesā lietas, kas ir saistītas ar personu izlikšanu no dzīvojamām telpām, kā arī strīdus starp darbinieku un darba devēju. Un, lūk, mūsu priekšlikumi beidzot ir iesniegti no valdības puses, kas veicinās ātrāku grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Ceru, ka tas pats notiks arī ar PCTVL priekšlikumiem par pastāvošo īres griestu saglabāšanu denacionalizēto māju īrniekiem. Šonedēļ atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā balsojums par to bija 5 “par” un 5 “pret”. Visiem, kuriem tā ir izdzīvošanas problēma, varu dot sekojošu padomu: rakstiet vēstules, nāciet uz pieņemšanām, izdariet psiholoģisku spiedienu uz Tautas partijas, TB/LNNK un “Jaunā laika” deputātiem, jo tieši viņi ir tie galvenie īres griestu atcelšanas piekritēji. Savukārt PCTVL šajā jautājumā ir gatava atbalstīt jebkuru saprātīgu priekšlikumu, neskatoties uz to, no kā tas nāk.

Saeimas preses dienests