Ministru kabineta noteikumi Nr.894

Rīgā 2004.gada 26.oktobrī (prot. Nr.62 28.§)

Valsts kultūrizglītības centra nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Valsts kultūrizglītības centrs (turpmāk — centrs) ir Kultūras ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kultūrizglītībā un atbilstoši savai kompetencei sniedz metodisko, informatīvo un cita veida atbalstu mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes un profesionālās izglītības iestādēm un profesionālajām organizācijām.

II. Centra funkcijas, uzdevumi un kompetence

2. Centram ir šādas funkcijas:

2.1. izstrādāt kultūrizglītības attīstības stratēģiju atbilstoši valsts kultūrpolitikai;

2.2. organizēt kultūrizglītības attīstības stratēģijas ieviešanu;

2.3. veikt citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas kultūrizglītības jomā.

3. Centram ir šādi uzdevumi:

3.1. plānot kultūrizglītības programmu un iestāžu attīstību;

3.2. piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē un atzinumu sniegšanā par citu iestāžu sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem, kā arī politikas plānošanas dokumentu sagatavošanā atbilstoši kompetencei;

3.3. kontrolēt izglītības programmu īstenošanas kvalitāti Kultūras ministrijas padotībā esošajās mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības iestādēs;

3.4. sniegt ieteikumus kultūrizglītības iestādēm kultūrizglītības programmu īstenošanā;

3.5. sniegt Kultūras ministrijai priekšlikumus par nepieciešamā finansējuma apmēru mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanai Kultūras ministrijas padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs;

3.6. sniegt Kultūras ministrijai priekšlikumus par nepieciešamā finansējuma apmēru pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības programmu īstenošanai pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības iestādēs;

3.7. izveidot un uzturēt informācijas sistēmas, kas nepieciešamas pārvaldes funkciju izpildei, un nodrošināt tajās iekļauto personas datu aizsardzību;

3.8. sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošināt nozares profesiju standartu projektu izstrādi un ekspertīzi;

3.9. veikt izglītības programmu īstenošanas kvalitātes pārbaudes Kultūras ministrijas padotībā esošajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs;

3.10. veikt profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības programmu īstenošanas kvalitātes pārbaudes pašvaldību profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības iestādēs;

3.11. koordinēt mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēm nepieciešamo mācību materiālu izstrādi;

3.12. organizēt mācību līdzekļu izstrādi un izdošanu profesionālajos mācību priekšmetos kultūrizglītībā;

3.13. izvērtēt mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības programmas un mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības programmas;

3.14. saskaņot licencēšanai mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības programmas un mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības programmas un sniegt attiecīgus atzinumus;

3.15. organizēt ekspertu komisijas mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības iestāžu un programmu akreditācijai, kā arī mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu akreditācijai;

3.16. lai nodrošinātu mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības kvalitāti, atbilstoši kompetencei sniegt metodisku, organizatorisku, informatīvu un cita veida atbalstu valsts un pašvaldību profesionālās vidējās un profesionālās ievirzes mūzikas, mākslas un horeogrāfijas izglītības iestādēm un to sociālajiem partneriem;

3.17. organizēt satura un vērtēšanas kritēriju izstrādi valsts noslēguma pārbaudījumiem profesionālajos mācību priekšmetos — kvalifikācijas eksāmeniem mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības iestādēs;

3.18. analizēt mūzikas un mākslas profesionālās vidējās izglītības un mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes izglītības skolotāju tālākizglītības vajadzības, sekmēt profesionālās izglītības pedagogu tālākizglītības un profesionālās pilnveides kursu un semināru norisi;

3.19. koordinēt valsts noslēguma pārbaudījumu norisi mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības iestādēs Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā;

3.20. koordinēt mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās vidējās izglītības un mūzikas, mākslas un horeogrāfijas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītāju tālākizglītību;

3.21. organizēt valsts konkursus mūzikā un mākslā, kā arī koordinēt kultūrizglītības iestāžu radošā darba un profesionālās meistarības pilnveides konkursus, olimpiādes, izstādes un skates.

4. Centram ir šādas tiesības:

4.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, Kultūras ministrijas struktūrvienībām un izglītības iestādēm, kā arī citām iestādēm un organizācijām centra darbam nepieciešamo informāciju;

4.2. izveidot ekspertu komisijas, padomes un darba grupas centra funkciju veikšanai;

4.3. slēgt līgumus ar iestādēm, organizācijām, uzņēmumiem un privātpersonām, lai nodrošinātu centra darbību.

III. Centra struktūra un amatpersonu kompetence

5. Centra darbu vada direktors. Direktors ir valsts civildienesta ierēdnis. Direktoru amatā ieceļ un atbrīvo no amata kultūras ministrs.

6. Centra direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

7. Centra struktūrvienības ir daļas. Daļu reglamentus apstiprina centra direktors.

8. Daļu vada daļas vadītājs. Daļas vadītājs ir atbildīgs par daļas uzdevumu izpildi.

9. Centra amatpersonu un darbinieku amata pienākumus nosaka amatu aprakstos un darba līgumos.

IV. Centra darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati par centra darbību

10. Centra darbības tiesiskumu nodrošina centra direktors. Centra direktors ir atbildīgs par centra lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

11. Centra direktoram ir tiesības atcelt centra amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

12. Centra direktora izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Kultūras ministrijā. Kultūras ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

13. Centrs ne retāk kā reizi gadā sniedz Kultūras ministrijai pārskatu par centra funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu. Kultūras ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par centra darbību.

14. Centra darbību finansē no valsts budžeta dotācijas.

Ministru prezidents I.Emsis

Kultūras ministre H.Demakova

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 29.oktobri.