"Morālāka Eiropa"

"Aftenposten"

— 2000.07.28.

Morālais norēķins pēc Otrā pasaules kara vēl nav pabeigts, lai arī daudz ir darīts, lai sniegtu sava veida taisnību nacisma upuriem.

Viduseiropā un Austrumeiropā, sevišķi Baltijas valstīs, ir sāktas daudzas norēķinu iniciatīvas, kas vērstas arī pret varasvīriem agrākajās sociālistiskajās valstīs.

Kādu dienu 1996. gadā gāju pa Viļņas galveno ielu. Agrākās VDK galvenās nodaļas priekšā, kas bija iesaukta par tautas slepkavu muzeju, stāvēja vecāka gadu gājuma vīru pulks. Viņi vāca parakstus prasībai, lai tiktu atvērti šīs iestādes arhīvi un tādējādi varētu saukt pie atbildības tos, kuri apkaroja un spīdzināja partizānu kara dalībniekus, kas karoja ar padomju varām 1944.—54.gadā. Tā ir tikai viena no daudzajām tautas prasībām pēc taisnības.

Baltijas valstīs šis tiesiskais un morālais norēķins notiek gan starptautiskā (attiecībās ar Krieviju), gan iekšējā līmenī. Vēstures izpratnes nozīme ir labi ilustrēta pretrunīgajos tulkojumos, ko mums dod baltiešu un krievu attiecības pēdējos sešdesmit gados. Baltieši uzskata, ka viņi bijuši pakļauti netaisnīgai tautas okupācijai, kura saistīta ar tautas slepkavošanu. Bet krievi uzskata, ka tā bijusi brīvprātīga savienība. Balstoties uz šiem pretrunīgajiem izejas punktiem, veidojas dažādi secinājumi par sodiem, ko veica padomju izpildvīri, kā, piemēram, Baltijas valstu iedzīvotāju arestēšanu un deportāciju.

Pirms Krievija kļuva par Eiropas Padomes locekli, tai tika izvirzīta vesela rinda noteikumu, tai skaitā arī tas, ka Krievija palīdzēs personām, kuras agrāk tika deportētas no okupētajām Baltijas valstīm, vai arī to pēcnācējiem, sūtot tos atpakaļ uz savām mājām un samaksājot atlīdzību. Šīs prasības nav izpildītas, un baltieši pieprasa Rietumu politiķiem to neaizmirst.

Toties krievi protestē pret padomju izpildvīru tiesāšanu un pieprasa daudz enerģiskāku noziegumu izpēti, kas veikti Baltijas valstīs vācu okupācijas laikā 1941.—45. gadā. Baltijas valstis uzskata, ka abu veidu noziegumi ir jāsoda objektīvi un nevis pēc ideoloģiskām kategorijām.

Šādi jautājumi tika diskutēti jūnija vidū starptautiskajā konferencē par komunisma noziegumiem. Tā pieredze, kas tur tika prezentēta un diskutēta, vēlreiz uzsvēra to, ka nacisms un staļinisms ir vienādi ļaunumi. Nobela prēmijas ieguvējam un agrākajam Polijas prezidentam Leham Valensam bija žēl, ka Rietumeiropa uztraucas tikai par nacisma upuriem un nevis arī par komunisma. Igaunijas premjerministrs uzskata, ka komunisms ir nodarījis lielāku ļaunumu nekā nacisms. Viņš teica:"Ir grūti iedomāties nākotni ar cilvēciskām vērtībām, ja mēs nenorēķināsimies ar komunismu."

Šī norēķināšanās Baltijā ir īpaša, jo tā ir cieši iesaistīta politiskajās attiecībās ar lielo kaimiņzemi austrumos. Tāpēc tā ir arī bīstama. Bet tajā pašā laikā to var skatīt arī kā Eiropas mēģinājumu likt šo kara mantojumu kopīgā ētiskā gaismā, kas varētu veicināt morālākas Eiropas apzināšanos.

Tormods Peters Svennevigs, bijušais vēstnieks