ATSAUCĒ IETVERT:
"Putina izaicinājums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.2000., Nr. 278/280 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9566
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
"Putina izaicinājums"
"Der Standard"
— 2000.07.14.
Pēc Krievijas ārlietu ministra Igora Ivanova domām, jaunās ārpolitiskās koncepcijas galvenā ideja ir "veselīgs pragmatisms".
Ivanovs, iepazīstinot ar koncepciju, teica, ka tā Krievija grib apliecināt savu lielvaras vietu pasaulē.
Dažas dienas vēlāk notika tās pirmā konkrētā realizācija: Krievija grib jūtami pastiprināt savu militāro kontingentu Vidusāzijas republikās. Oficiāli tas tiek pamatots ar augošajiem draudiem, ko rada "separātisms, terorisms un reliģiskais ekstrēmisms".
Protams, ka pašreiz nedrīkst nenovērtēt draudus, kādus rada ekstrēmistisku ideju izplatīšana ar islāma karogu — galvenokārt saistībā ar Taliban režīmu Afganistānā. Taču tieši Čečenijas piemērs rāda, ka ekstrēmismu militāriem līdzekļiem nav iespējams efektīvi apkarot, bet tikai veicināt vēl vairāk. Tā cēloņi ir meklējami cilvēku sociālajā postā un nākotnes perspektīvu trūkumā.
Tik ilgi, kamēr Krievijas vadība to nesapratīs un attiecīgi nerīkosies, valsts nespēs panākt stabilitāti Kaukāzā un Vidusāzijā.
Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Volfgangs Išingers par Krievijas turpmāko lomu nesen izteicās šādi: "Šodien lielumu tik daudz nenosaka vara, kā spēks radīt. Svarīgāk ir pārliecināt, nekā draudēt, svarīgāk ir iesaistīties, nekā pārvaldīt, svarīgāk ir iegūt partnerus, nekā turēt grožos pretiniekus. Tāds ir 21. gadsimta bauslis."
Acīmredzot jaunais Kremļa šefs Vladimirs Putins nav pareizi sapratis galveno valsts problēmu. Taču vērtēts viņš tiks pēc konsekvencēm, kādas viņš no tā izdarīs.
Jozefs Kirhengasts