"Stratēģiskā kapitulācija"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.07.26.

"Kvašina plāns" un Krievijas kodolpolitika.

Par autoru: Sergejs Mihailovičs Rogovs — KZA korespondentājloceklis, ASV un Kanādas Institūta direktors.

Apstākļos, kad valsts ekonomiskās iespējas strauji samazinājas, uzticama kodolarsenāla saglabāšana ir svarīgs faktors lielvalsts statusa saglabāšanai, kamēr Krievija nespēs atjaunot savu ekonomisko varenību un iekļūt pasaules attīstītāko valstu sarakstā. Zīmīgi, ka Okinavas sanāksmē Krievijai faktiski bija liegta iespēja apspriest ekonomiskās un finansiālās problēmas, taču tā bija pilntiesīga diskusijas dalībniece politiskajos jautājumos. Nesenajā prezidenta vēstījumā caurvijas doma, ka par spīti visai ierobežotaajiem resursiem Krievijai ir jākļūst par vienu no daudzpolārās pasaules centriem. KF atkarība no kodolieročiem ir lielāka nekā citām valstīm. Citām kodollielvalstīm, kā Ķīna, pat teorētiski nav scenārija, pēc kura varētu aizsargāt savu teritoriju no plaša mēroga agresijas, lietojot parastos bruņotas cīņas līdzekļus. Krievijai pie savas robežas tuvākajā nākotnē būs darīšana ar lielvalstīm vai koalīcijām, kurām ir ievērojami lielāks pārsvars pār mūsu valsts parastajiem bruņotajiem spēkiem. Pilnīgi iespējams, ka Krievijas attiecības ar saviem rietumu un austrumu kaimiņiem veidosies pozitīvi un iegūs partnerattiecību raksturu, taču iespējami arī citi varianti, ja netiks izveidota uzticama starptautiskās drošības sistēma globālā un reģionālā līmenī.

ASV cenšas panākt radikālas militārā līdzsvara pārmaiņas savā labā ar mērķi nostiprināt vienīgās virslielvaras lomu. Ir radušies reāli draudi stratēģiskās stabilitātes izjaukšanai, pateicoties Vašingtonas mērķim atteikties no savstarpējā kodoluzturēšanas modeļa.

Šajā situācijā vienīgais reālais solis, lai brīdinātu ASV par iespējamiem ātriem KF atbildes pasākumiem stratēģiskā līdzsvara uzturēšanai, var būt tikai paziņojums par "Topoļ – M" kompleksa kodolgalviņu izmēģināšanu. Straujas Krievijas stratēģisko kodolspēku palielināšanas draudi visticamāk krasi aktivizēs PRA pretiniekus kā ASV, tā arī amerikāņu sabiedroto vidū. Tas arī nostiprinās Krievijas Federācijas pozīcijas pārrunās par START – III un PRA ASV.

Krievijai nav izdevīgi kopēt ASV stratēģisko spēku sistēmu, kā to piedāvā Kvašins. Jo, lai palielinātu jūras un aviācijas stratēģiskās triādes komponentes, būs nepieciešami milzīgi līdzekļi, kuru pašlaik KF vienkārši nav. Ideja par tā saucamo minimālo kodolarsenāla uzturēšanu pašreizējos apstākļos Krievijai nav pieņemama. Tajā pašā laikā "Kvašina plāns" iznīcinās mūsu kodolarsenāla uzturēšanas potenciālu. Vienpusēja Krievijas kodolspēku samazināšana ļaus Pentagonam plānot apsteidzošu atbildes triecienu, izvairoties no kodolraķešu atriebības.

Pentagons iepērk tūkstošiem jūrā bāzēto spārnoto raķešu un jaunākās aviācijas sistēmas, kas spēj kontrolēt lielāko daļu stratēģisko mērķu Krievijas teritorijā. "Kvašina plāns" asi palielina amerikāņu piedāvātās PRA efektivitāti. Gadījumā, ja amerikāņi attīstīs blīvu PRA sistēmu ar kosmisko trieciena elementu, krievu kodolpotenciāls pilnībā var tikt neitralizēts. Radikāli pasliktināsies arī Krievijas spēku samērs ar citām kodollielvalstīm. Pēc 10 — 15 gadiem KNR varēs sacensties un iespējams arī apsteigt mūs kodolbruņojuma jomā. Ja Krievija paziņos par vienpusēju radikālu atbruņošanos, ASV zaudēs interesi samazināšanai uz abpusējības pamata. Būtībā arī tiks ieslēgta zaļā gaisma jebkādiem PRA līguma pārkāpumiem un pamatīgas PRA izveidošanai.

Kvašina piedāvājumi ir stratēģiska kapitulācija: Krievijas Federācija atsakās no divpusējas kodolarsenāla uzturēšanas modeļa, pēc kura pāris desmitgades tika veidota stratēģiskā stabilitāte.

Lai aizsargātu KF nacionālās drošības intereses, nedrīkst izvēlēties vienpusējus kompromisus, bet jāintensificē kompromisa risinājumu meklēšana ar ASV.

Sergejs Rogovs