Deputātu viedokļi par nākamās Eiropas Komisijas prezidenta lūgumu atlikt uzticības balsojumu jaunajam EK sastāvam
Debates: 2004.gada 27.oktobrī
Vakar, 27.oktobrī, stundu pirms
Eiropas Parlamenta plānotā balsojuma par jaunās Komisijas
apstiprināšanu Žozē Manuels Barrozu lūdza Eiropas
Parlamentu atlikt minēto balsojumu, neizvirzot komisāru sarakstu
apstiprināšanai.
Īsi pirms balsojuma pastāvēja augsts risks, ka Ž.M. Barrozu
sastādītā Komisija negūs Eiropas Parlamenta uzticību un tādējādi
nevarēs uzsākt darbu 1.novembrī.
Vēl 26.oktobra debatēs daudzi Eiropas Parlamenta deputāti pauda
bažas par atsevišķu kandidātu piemērotību amatam, norādot uz
tādām problēmām kā kandidātu politiskās pārliecības pretruna ar
Eiropas Savienības vērtībām, politiskās prasmes un zināšanu
trūkums attiecībā uz piedāvāto amatu, neatbildētie jautājumi
attiecībā uz interešu konfliktiem vai iespējamu nelikumīgu
politisko vai tiesisko darbību. Tādi Eiropas Parlamenta
politiskie spēki kā sociāldemokrāti, Zaļo un Eiropas Brīvās
apvienības grupa, Neatkarības un demokrātijas grupa, Eiropas
Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā
grupa atklāti paziņoja, ka neatbalstīs Komisiju kopumā. Arī liela
daļa Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputātu
eventuāli plānoja balsot pret Barrozu sastādīto Komisiju.
Savukārt Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas
Demokrātu grupa, kā arī Nāciju Eiropas grupa solīja Komisiju
atbalstīt.
Debašu laikā kā problemātiski komisāri vairākkārt tika minēti:
taisnīguma, brīvības un drošības komisārs, viceprezidents Roko
Butiljone (Itālija), enerģētikas komisārs Lāslo Kovāčs
(Ungārija), konkurences komisāre Nēlī Krusa-Smita (Nīderlande),
nodokļu politikas un muitas savienības komisāre Ingrīda Ūdre
(Latvija), kā arī Vides komisārs Stavross Dimss (Grieķija).
Žozē Manuels Barrozu teica: “Ja šodien notiks balsojums
par manis piedāvāto Komisiju, tad balsojuma rezultāts nebūs
pozitīvs nedz Eiropas institūcijām, nedz Eiropas projektam. Šajā
situācijā es esmu nolēmis šodien neiesniegt Komisijas sarakstu
jūsu apstiprināšanai. Man ir vajadzīgs vairāk laika, lai
izskatītu šo jautājumu un lai konsultētos ar Padomi, lai mēs
varētu nodrošināt pienācīgu atbalstu šai Komisijai.” Deputāti
nākamā Komisijas prezidenta lēmumu uzņēma ar vētrainiem
aplausiem. Preses konferences laikā Ž.Barrozu apsolīja: “Es
strādāšu, lai atrastu kompromisu, (..) un pēc dažām nedēļām es
piedāvāšu jaunu komandu un atgriezīšos ar spēcīgāku komandu,
kurai būs plašs EP atbalsts.”
Eiropas Padomes pārstāvis Atzo Nikolajs pauda sapratni par
radušos situāciju un apstiprināja, ka “pašreizējā [R.Prodi]
Komisija paliks amatā un darbosies tik ilgi, cik tas būs
nepieciešams”.
Eiropas Parlamenta prezidents Josē Borels (José
Borrel) pārtrauca sēdi, lai apspriestos par radušos situāciju
un ievāktu turpmākā politiskā procesa organizēšanai nepieciešamo
informāciju.
Pēc sēdes pārtraukuma Eiropas Parlamenta prezidents Josē Borels
deva vārdu politisko grupu līderiem, lai tie paustu savu
attieksmi par radušos situāciju.
Eiropas Tautas partijas līderis Hans Gerts Peterings
(Hans-Gert Poettering) teica: “Šodien Žozē Manuels Barrozu
ir parādījis, ka viņš ir spējīgs vadīt Komisiju.” H.Peterings
apstiprināja, ka viņa grupa vienmēr atbalstījusi Barrozu un bija
gatava viņa komandu atbalstīt arī šodien. “Spēcīga Komisija
vienmēr ir bijusi mūsu frakcijas stratēģiskais mērķis,” teica
H.Peterings un norādīja, ka neviens no tās biedriem nedrīkst tikt
izolēts, jāizvērtē Komisija kopumā. “Mums ir jāpanāk, lai
nākamais Komisijas prezidents varētu atteikties no dažiem
kandidātiem,” teica H.Peterings, solot pilnībā atbalstīt
Ž.Barrozu.
Sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Mārtins Šulcs
(Martin Schulz) uzsvēra, ka Barrozu kungs ir izdarījis
pareizos secinājumus un “spēris soli pretī Eiropas Parlamentam.
Tas ir pareizais solis, jo Barrozu mums ir devis iespēju panākt,
lai viņa komanda iegūtu lielu mūsu atbalstu.” M.Šulcs arī
paskaidroja, ka lēmums neatbalstīt jauno Komisiju tās šībrīža
sastāvā nav bijis viegls, bet grupā tomēr pieņemts vienbalsīgi.
Sociāldemokrātu līderis aicināja Barrozu pārdomāt viņa grupas
priekšlikumus un tos ņemt vērā: “Mēs piedāvājam jums sadarbību.
(..) Mēs jūs lūdzam nākt ar jaunu Komisijas priekšlikumu un
neatgriezieties ar tādu pašu.”
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas līderis
Greiems Vatsons (Graham R. Watson) atzīmēja, ka
Eiropas Parlaments [vakardien] ir izturējis smagu pārbaudījumu,
vēloties, lai tā domas tiktu ņemtas vērā, un uzstājot uz savu
viedokli. G.Vatsons teica, ka, pretēji Barrozu sacītajam, “balsot
pret doto Komisiju nebūtu antieiropeiski (..), šodien
eiroskeptiķi ir cietuši sakāvi, jo demokrātijas balss Eiropā ir
pacēlusies un atbalsojusies katrā Eiropas galvaspilsētā. Mēs
gribam spēcīgu Komisiju. Ja Eiropas Parlaments ir vājš, tad arī
Komisija būs vāja, mūsu spēks padara jūsu spēku lielāku”. Viņš
aicināja Barrozu strādāt ātri, zinot, “kādas personālijas
jāmaina, lai jūsu reputācija mūsu acīs celtos.” Noslēgumā
deputāts atzīmēja, ka “Eiropas Parlaments ir audzis briedumā.
Šodien tika pārbaudīta mūsu griba, un tā ir izturējusi šo
pārbaudījumu”.
Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vadītājs Daniels
Kons-Bendits (Daniel Marc Cohn-Bendit) uzskata, ka
“jānoiet garš ceļš, lai iegūtu EP uzticību, mēs jums palīdzēsim”.
Deputāts uzstāja, ka trešdienas notikumu kontekstā jādiskutē par
piedāvāto kandidātu kompetenci: “Ja būs kandidāta priekšlikums no
dalībvalstīm, kuram trūks kompetences, tad mēs jums sniegsim
atbalstu, lai jūs varētu šo priekslikumu noraidīt. Tam nav nekāda
sakara ar ideoloģiju – es gribu kompetentu Komisiju, labus
profesionāļus un nevis kaut kādus valdību izvirzītus klēpju
sunīšus.” D.Kons-Bendits aicināja Barrozu izlasīt EP rezolūcijas,
par kurām 27.oktobrī netika balsots, jo tajās norādītas komisāru
kandidātu nepilnības.
Runājot Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso
spēku konfederālās grupas vārdā Frānsiss Vurcs (Francis
Wurtz) uzsvēra, ka “šodien notikusi demokrātijas uzvara
Eiropā (..). Barrozu grib, lai mēs vienotos par kopīgu pozīciju.
(..) Es ticu Barrozu un paļaujos uz to, ka viņš vadīs Eiropu tādā
virzienā, kas satrieks mūsu pretiniekus – eiroskeptiķus”.
Eiroskeptiķu līderis Jenss Pēters Bonde (Jens-Peter
Bonde) iestājās pret Eiropas Komisiju kā supranacionālu
veidojumu:
“Mēs gribam nacionālo parlamentu lielāku iesaistīšanu Komisijas
likumdošanas darbā.” Tāpat būtu jānodrošina Komisijas darba grupu
lielāka caurskatāmība. “Mēs nevēlamies iesaistīties diskusijās
par personālijām, mēs neatbalstām tādus supranacionālus monstrus
kā Komisija.” J.Bonde ieteica, ka katram nacionālajam parlamentam
vajadzētu ieteikt savu komisāra amata kandidātu.
Nāciju Eiropas grupas līdere Kristiāna Muskardīni
(Cristiana Muscardini) teica, ka “būtu bijis labāk, ja
šodien Parlaments būtu nobalsojis par Komisiju”. Viņas vadītā
grupa uzaicina Eiropas Parlamentu izstrādāt kopējus noteikumus
visām komitejām, “lai uzklausīšanas procedūras notiktu pēc
vienota modeļa, jo dažādas procedūras kaitē demokrātijai”.
Muskardīni kundze teica, ka R.Prodi Komisijai ir jāpaliek amatā,
bet Barrozu kungam būtu jāiesniedz jauns Komisijas priekšlikums
līdz nākamajai EP plenārsesijai Strasbūrā.
Neatkarīgais deputāts Rišards Čerņeckis (Ryszard
Czarnecki) lūdza neaizmirst, ka komisāru kandidātus izvirza
dalībvalstis, “to loma ir augstāka, nekā līdz šim tas
atzīts”.
Eiropas Parlamenta prezidents Josē Borels informēja, ka
šajā situācijā runa nav par balsošanas pārcelšanu, jo “Eiropas
Parlamentā netika iesniegts priekšlikums, par kuru mēs varam
balsot. Barrozu kungam ir vajadzīgs vairāk laika”. Tāpēc EP
uzskata, ka R.Prodi Komisijai jāpaliek savā amatā līdz brīdim,
kad deputāti varēs nobalsot par jauno Komisiju. J.Borels lūdza
Padomi apsvērt iespēju pēc iespējas drīzāk iesniegt jaunu
priekšlikumu.
Eiropas Parlamenta Masu saziņas līdzekļu direktorāta preses dienests