Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra sēdē

Pieņemts Nacionālās drošības koncepcijas projekts. Valsts kancelejai uzdots sagatavot koncepcijas projektu iesniegšanai Nacionālās drošības padomē.
Dalība Eiropas Savienībā (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) maina Latvijas ģeopolitisko stāvokli un drošības vidi. Jaunais Latvijas valsts statuss nosaka nepieciešamību izstrādāt atbilstošu Nacionālās drošības koncepciju.
Īstenojot drošības politiku, Latvija arī turpmāk ievēros starptautisko tiesību principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtos, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dokumentos, kā arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos. Latvijas drošības politika tiek īstenota, neapdraudot nevienu citu valsti.
Latvijas drošība sasniedzama, nodrošinot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko situāciju, attīstot efektīvas aizsardzības spēku struktūras, pilnveidojot krīžu vadības un civilās aizsardzības sistēmas, nostiprinot tiesiskas valsts sistēmu un struktūras, ievērojot starptautiskas saistības un normas, kā arī pilnībā integrējoties Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās.
Valsts drošības politika un tās mērķu sasniegšana ir visu valsts institūciju un valsts iedzīvotāju atbildība.
NATO un ES dalībvalsts statuss būtiski maina Latvijas ārējo drošības vidi, maksimāli samazinot ārēju militāru un politisku apdraudējumu. Latvijai paveras līdz šim nebijušas iespējas izmantot ES piedāvātās ekonomiskās un politiskās iespējas un salīdzinoši īsā laika posmā kļūt par līdzvērtīgu pārējo Eiropas valstu sadarbības partneri kopējās Eiropas telpas drošības stiprināšanā.
Pēdējos gados Latvijas iekšējā drošības vidē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr pastāv ekonomiskās neatkarības apdraudējumi, neatrisināti vides aizsardzības jautājumi, organizētās noziedzības un korupcijas problēmas, kas var negatīvi iespaidot valsts drošību un iedzīvotāju uzticību esošai demokrātiskai valsts iekārtai.
Šobrīd Latvija ir dalībvalsts visās svarīgākajās pasaules un reģionālajās starptautiskajās organizācijās. Kļūstot par pilntiesīgu dalībvalsti ES un NATO, Latvija ir realizējusi pēdējo desmit gadu būtiskākos ārpolitiskos mērķus. ES un NATO uzskatāmas par Latvijas neatkarības neatgriezeniskuma, drošības un saimnieciskās augšupejas garantiem. Latvijas interesēs ir, neraugoties uz valsts nelielo teritoriju un ierobežotajiem resursiem, konstruktīvi un līdzvērtīgi darboties starptautiskajās organizācijās, ieņemt iespējami aktīvu lomu starptautiskās drošības politikas veidošanā.
Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz apdraudējumu un potenciālo riska faktoru novēršanu. Nacionālo drošību nodrošina, īstenojot vienotu, mērķtiecīgu un sistemātisku valsts un sabiedrības politiku: attīstot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko vidi, attīstot efektīvus Nacionālos bruņotos spēkus (NBS), nodrošinot krīzes pārvarēšanas spējas, veidojot tiesisku valsti, ievērojot starptautiskās tiesības, kā arī līdzdarbojoties Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās.
Latvijas nacionālās drošības politikas veiksmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir sabiedrības izpratne par šajā koncepcijā minētajiem mērķiem un atbalsts to īstenošanai.
Par galvenajām prioritātēm valsts iekšējā drošībā uzskatāmas šādas jomas: likuma varas garantēšana, robežu kontrole, noziedzības mazināšana, korupcijas izskaušana, sabiedriskā kārtība un drošība, sabiedrības integrācijas veicināšana, kritiskās infrastruktūras un kritiskās informācijas aizsardzība, kā arī gatavība krīzes situāciju un katastrofu novēršanai un pārvarēšanai.
Koncepcijā noteiktie principi ir pamats valsts institūciju darbībai, veidojot valsts kopējo drošības politiku un izstrādājot atsevišķus nozaru plānus un programmas.
Nacionālās drošības koncepcijā noteiktie principi iekļaujami, izstrādājot jaunus politikas plānošanas un programmu dokumentus. Pamatojoties uz šajā koncepcijā noteiktajām prioritātēm, Ministru kabinets izstrādā Nacionālās drošības plānu, kurā noteiktas nākamā gada prioritātes, lai uzlabotu valsts drošības stāvokli.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm””.
Likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm” tiek lietots termins “uzņēmums” un “uzņēmējsabiedrība”, kas pēc sava juridiskā satura neatbilst Komerclikumā lietotajam vārdam “komersants”, tādējādi tiek saskaņoti likumā lietotie termini.
Likumprojekts paredz noteikt, ka izņēmuma kārtā ar iekšlietu ministra atļauju un viņa noteiktajā termiņā materiālos resursus var aizdot sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanai. Ikdienā, un it īpaši masu sabiedrisko pasākumu laikā, sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanā dažreiz ir nepieciešams operatīvi iesaistīt ne tikai plašus cilvēku resursus, bet arī izmantot mehāniskās iekārtas un mehānismus. Viena no tādām kārtības nodrošināšanas mehāniskām iekārtām ir ūdensmetējs, kura jauda ir spējīga noturēt, novirzīt, sadalīt utt. lielas cilvēku masas. Latvijā šāds ūdensmetējs atrodas Latvijas Republikas valsts materiālo rezervju fondā.
Analoģiskā situācija attiecas uz robota operatīvās izmantošanas nepieciešamību, kas palīdz noteiktā attālumā izpētīt vietu, kurā ir konstatēts sprāgstvielai līdzīgs priekšmets. Ar šīs mehāniskās iekārtas palīdzību speciālisti var likvidēt materiālā vai morālā zaudējuma nodarīšanas draudus, iznīcinot “aizdomīgus” priekšmetus, kā arī veikt citas dažāda rakstura darbības noziedzības apkarošanas jomā.
Likuma 28.pants paredz soda naudas par materiālo rezervju patvaļīgu izlietošanu un nokavējuma naudu par materiālo rezervju savlaicīgu neatdošanu piedziņu bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz valsts materiālās rezerves uzraugošas institūcijas lēmumu. Šī normas darbība bija iespējama atbilstoši likumam “Par bankām”, bet saskaņā ar Kredītiestāžu likumu šīs normas piemērošana nav iespējama, tādējādi minētais pants no likuma tiek izslēgts.
Pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu”.
Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā Nolikumu par Ministru kabineta balvu piešķīra Ministru kabineta balvu:
Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, profesoram, habilitētajam ķīmijas doktoram Edmundam Lukevicam – par izciliem zinātniskiem sasniegumiem silīcija un germānija organisko savienojumu izpētē;
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklei, teātra zinātniecei, mākslas zinātņu doktorei Lilijai Dzenei – par mūža ieguldījumu teātra vēstures pētniecībā un teātra kritikā;
Korim “Kamēr.” – par izcilu sniegumu kora mākslā;
diriģentei Ausmai Derkēvicai – par mūža ieguldījumu kora mākslas attīstībā, Dziesmu svētku kustībā un par Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē;
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim, Vidzemes augstskolas rektoram, profesoram, habilitētajam bioloģijas zinātņu doktoram Pēterim Cimdiņam – par nozīmīgu ieguldījumu augstākajā izglītībā un zinātnē.
Pieņemts rīkojums “Par Aeronavigācijas institūta rektora apstiprināšanu”.
Rīkojums saskaņā ar Augstskolu likumu paredz apstiprināt inženierzinātņu doktoru Olafu Brinkmani par Rīgas Aeronavigācijas institūta rektoru.
Pieņemts rīkojums “Par Transporta un sakaru institūta rektora apstiprināšanu”.
Rīkojums saskaņā ar Augstskolu likumu paredz apstiprināt habilitēto inženierzinātņu doktoru, profesoru Jevgeņiju Kopitovu par Transporta un sakaru institūta rektoru.
Pieņemti noteikumi “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”, kuri nosaka studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus.
Noteikts, ka studiju līgumu studējošais ar augstskolu slēdz uz visu studiju programmas apguves laiku. Līgumā ietver šādu informāciju par līguma slēdzējiem: studējošā vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese; augstskolas nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs izglītības iestāžu reģistrā, akreditācijas dati (akreditācijas lapas reģistrācijas datums un numurs), bankas rekvizīti, rektora vārds un uzvārds vai – ja līgumu paraksta pilnvarotā persona – pilnvarotās personas vārds, uzvārds, amats un tā dokumenta datums un numurs, kas apliecina pilnvarojumu; norāde, vai studējošais studē par valsts budžeta līdzekļiem vai par fizisko vai juridisko personu līdzekļiem.
Studiju līgumā ietver šādu informāciju par studiju programmu: studiju programmas nosaukums, ilgums, apjoms kredītpunktos, iegūstamais grāds un/vai profesionālā kvalifikācija; studiju programmas licences un/vai akreditācijas lapas numurs un termiņš, līdz kuram tā izsniegta; studiju veids.
Studiju līgumā ietver šādus augstskolas pienākumus: nodrošināt licencētas un noteiktā kārtībā akreditētas studiju programmas apguvi; nodrošināt studējošajam informācijas pieejamību par iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas regulē augstskolas darbību; vienoties ar studējošo par viņa intelektuālā īpašuma izmantošanu; informēt studējošo par izmaiņām augstskolas un/vai studiju programmas akreditācijas un/vai licencēšanas datos; kā arī noteikt studiju maksas samaksas termiņus; ja termiņi tiek grozīti, ne vēlāk kā mēnesi pirms kārtējā akadēmiskā gada beigām informēt studējošo par studiju maksas samaksas termiņu nākamajam akadēmiskajam gadam.
Noteikumi paredz noteikt, ka līgumā ietverami šādi studējošā pienākumi: ievērot līguma saistības; ievērot iekšējos normatīvos aktus, kas regulē augstskolas darbību.
Papildus šajos noteikumos minētajai informācijai līgumā norāda: kārtību, kādā puses informē viena otru par grozījumiem līgumā minētajā informācijā; studiju maksas apmēru par visu studiju programmu kopumā. Tas ir vienīgais maksājums, ko augstskola var saņemt no studējošā par augstskolas noteiktajā kārtībā sekmīgi apgūtu studiju programmu; kā arī – vai puses paredz vai neparedz grozīt noslēgto studiju līgumu, lai mainītu līgumā norādīto studiju finansējuma avotu gadījumos, ja studējošajam augstskolas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības tikt pārskaitītam no valsts budžeta finansētas studiju vietas uz studiju vietu, kas tiek finansēta par fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, vai otrādi. Ja studiju līguma grozīšana tiek paredzēta, studiju līgumā norāda, ka, mainoties studiju vietas finansējuma avotam (no valsts budžeta līdzekļu dotācijas uz fizisko vai juridisko personu līdzekļiem), studējošajam tiks noteikta tāda pati studiju maksa, kāda noteikta pārējiem attiecīgajā semestrī studējošajiem; vai puses paredz vai neparedz augstskolai tiesības noteikt citus maksājumus (piemēram, par atkārtotu pārbaudījuma kārtošanu vai atkārtotu citu studiju uzdevumu izpildi, par diploma dublikāta izsniegšanu), un līguma laušanas nosacījumus.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 21.oktobra noteikumos Nr.360 “Slimokasu izveides un darbības noteikumi””.
Grozījumi noteikumos izstrādāti, pamatojoties uz Komerclikuma spēkā stāšanās likumu, kas paredz pašvaldības statūtsabiedrību reorganizāciju līdz 2004.gada 31.oktobrim, piesakot tās ierakstīšanai komercreģistrā vai pārveidojot par pašvaldības iestādi vai nodibinājumu.
Grozījumi noteikumos precizē pašvaldību slimokasu juridisko statusu, pārveidojot tās no bezpeļņas organizācijām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (BO SIA) par pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī paredz, ka ar 2005.gada 1.janvāri Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra realizē veselības aprūpes finansēšanu visā Latvijas Republikas teritorijā ar piecu reģionālo struktūrvienību starpniecību, nodrošinot noteikumos paredzēto slimokasu funkciju izpildi. Slimokases atbilstoši noslēgtiem līgumiem veiks norēķinus ar tiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un aptiekām, kuri ir snieguši šos pakalpojumus līdz 2004.gada 31.decembrim.
Tādējādi Veselības ministrija uzskata, ka samazināsies noslēdzamo līgumu skaits starp finansētājiem un pakalpojumu sniedzējiem un tiks radīta iespēja izveidot vienotu līgumu uzskaites un kontroles sistēmu, kā arī optimizēt finanšu plūsmu pēc vienotiem principiem.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos”, kuri nosaka kārtību, kādā organizējamas dzīvnieku sacensības, tirgi, izsoles, izstādes un citi pasākumi ar dzīvnieku piedalīšanos.
Noteikts, ka Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē šajos noteikumos minēto prasību izpildi. Pasākuma organizētājs ir atbildīgs par šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu. 
Pasākuma organizētājs 15 dienas pirms pasākuma saskaņo ar vietējo pašvaldību pasākuma norises vietu un laiku. Pasākuma (izņemot ceļojošo cirku) organizētājs rakstiski informē attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību par vietēja mēroga pasākuma norises vietu un laiku ne vēlāk kā 15 dienas pirms pasākuma, bet par starptautiska mēroga pasākumu – ne vēlāk kā mēnesi pirms pasākuma.
Ceļojošā cirka organizētājs ne vēlāk kā 15 dienas pirms izrādes rakstiski informē attiecīgo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālo struktūrvienību par izrādi un norāda cirka nosaukumu, adresi, tālruņa numuru, maršrutu, izrādes norises vietu un laiku, cirka darbības veidu, dzīvnieku sugas un dzīvnieku skaitu.
Pasākuma organizētājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtību reģistrē pasākuma norises vietu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs”.
Pasākuma organizētājs pēc Pārtikas un veterinārā dienesta valsts veterinārā inspektora pieprasījuma uzrāda šādus dokumentus: juridiskā persona – Uzņēmumu reģistra izsniegtās apliecības kopiju, fiziskā persona – personu apliecinoša dokumenta kopiju; ar telpas vai teritorijas īpašnieku vai viņa pilnvarotu personu noslēgtu līgumu par telpu vai teritorijas izmantošanu pasākumu rīkošanai vai telpas vai teritorijas īpašnieka apliecinājumu; īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, ja telpa vai teritorija ir pasākuma organizētāja īpašums.
Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots praktizējošs veterinārārsts pasākuma laikā: veic dzīvnieku klīnisko apskati; izlases veidā pārbauda dzīvnieku identifikāciju; ja nepieciešams, veic dopinga kontroli sporta dzīvniekiem; ja nepieciešams, sniedz dzīvniekam neatliekamu palīdzību; kritiskās situācijās ar dzīvnieka īpašnieka atļauju pieņem lēmumu par dzīvnieka nogalināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pasākuma organizētājs nodrošina dzīvnieku sugai un vecumam atbilstošu normatīvajos aktos noteikto labturības prasību ievērošanu.
Pasākumā piedalās reģistrēti, apzīmēti vai identificēti dzīvnieki, ja šāda prasība ir noteikta normatīvajos aktos par dzīvnieku reģistrēšanu, apzīmēšanu un identifikāciju.
Ja Latvijas teritorijā organizētā pasākumā piedalās Latvijā reģistrēti dzīvnieki, nepieciešami šādi dokumenti: lauksaimniecības dzīvniekiem (izņemot zirgus un govis) – dzīvnieku pārvietošanas deklarācija; zirgiem – zirgu pase un dzīvnieku pārvietošanas deklarācija; govīm – liellopu pase un dzīvnieku pārvietošanas deklarācija; suņiem un kaķiem – mājas (istabas) dzīvnieku pase vai suņu un kaķu vakcinācijas apliecība; mājas (istabas) seskiem – mājas (istabas) dzīvnieku pase vai veterinārā apliecība; pārējiem dzīvniekiem – veterinārā apliecība.
Ja dzīvniekus uz pasākuma laiku ieved no ārvalstīm, nepieciešami nosūtītājvalsts kompetentas institūcijas izsniegti pavaddokumenti atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku ievešanu un pārvadāšanu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments