ATSAUCĒ IETVERT:
"Krievijas nafta - tikai pa Krievijas cauruli". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.2000., Nr. 278/280 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9568
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
"Krievijas nafta — tikai pa Krievijas cauruli"
"Rosijskaja gazeta"
— 2000.07.22.
Jau 2002. gadā caur Primorskas terminālu un ar to saistīto BCS mūsu valsts ik gadu varēs izvest 12 miljonu tonnu naftas.
Tā ir gandrīz puse tā apjoma, kas tiek transportēts caur Ventspili un citām Baltijas ostām: tranzīta izmaksas šeit sastāda 700–800 miljonus dolāru gadā.
Būtībā tieši Krievijas naftas tranzīts jau desmit gadu subsidē Latvijas budžetu, kurā tranzīta ienākumi sastāda gandrīz ceturto daļu, un, piemēram, Ventspils ostas ienākumos "Krievijas naftas koridora" daļa sen jau pārsniedz 65 procentus.
Pašlaik Rīga dara visu, lai noturētu klientus. Latvijas valdība piedāvā Krievijas kompānijām gandrīz vai stratēģisku darījumu. Apmaiņā pret stabilu tranzītu tiem tiek piedāvātas ilgtermiņa atlaides ne tikai tranzīta tarifiem, bet arī naftas, naftas produktu un šķidro ķimikāliju glabāšanas un transportēšanas cenām.
Interesanti, ka par Krievijas kompānijas naudu tiek piedāvāts izbūvēt jaunu tranzīta "cauruli" uz Ventspili, kas būs BCS konkurents.
Turklāt Latvijas valdība, baidoties no tranzīta ienākumu "aiziešanas" uz Krieviju, labprat šantažē ES un NATO ar Krievijas agresijas draudiem. Aprēķins ir vienkāršs: tā kā 60 procentu no BCS celtniecības līdzekļiem ir iecerēts piesaistīt no Rietumeiropas avotiem, ES piekrišana latviešu "prognozēm" var novest pie investicionālām un finansiālām Briseles sankcijām pret Krieviju. Tajā skaitā arī pie investīciju iesaldēšanas BCS projektam. Taču pašlaik šāds scenārijs nedarbojas.
Aleksejs Balijevs