Eiropas nauda tiek Latvijas turīgākajiem reģioniem

Trūcīgajiem tiek mazāk

“Līdz šim aktīvākie Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu apguvē bijuši Zemgales un Vidzemes lauksaimnieki,” tā vakar, 27.oktobrī, Saeimas Eiropas lietu komisijai atzina Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma. Viņa ziņoja par ES struktūrfondu apguvi programmās, kas ir Zemkopības ministrijas kompetencē. “Trūcīgāko reģionu lauksaimnieki nav bijuši tik naski projektu iesniedzēji, līdz ar to arī naudas šajos reģionos ieplūdīs mazāk.” Tajā pašā laikā L. Straujuma atzina, ka pašlaik notiek diskusijas par nosacījumu izmaiņām. “Ir vairāki varianti, par kuriem diskutējam ar lauksaimnieku organizācijām. Piemēram, viens no variantiem – varētu samazināt sabiedriskā finansējuma apjomu. Tas nozīmētu, ka lielāka daļa naudas jāiegulda pašam lauksaimniekam. Pašlaik Latvijā ES līdzfinansējuma daļa ir maksimāli iespējamā, bet varam lemt arī par tās samazināšanu. Iespējams, ka finansējums tiks tikai būvniecības un meliorācijas darbiem, kā arī kalšu celtniecībai. Tomēr gribu uzsvērt, ka tās ir tikai diskusijas. Lēmums tiks panākts, vienojoties ar zemniekiem.”
Vairāki deputāti norādīja, ka nav pareiza situācija, kad uz ES naudu var pieteikties visi, kam ir vēlēšanās. “Ja var pieteikties visi, kam nav slinkums, netiek nodrošināta reģionu vienmērīga attīstība,” teica deputāts Dzintars Rasnačs. “Zemkopības ministrijai īpaši vajadzētu domāt par to, lai struktūrfondu apguve neizraisītu reģionālo atšķirību palielināšanos.” Deputāts arī atgādināja, ka līdzsvarota attīstība ir viena no ES prioritātēm un struktūrfondu sadalē to vajadzētu ņemt vērā.
Uz deputātu replikām L. Straujuma atbildēja: “Jāatceras, ka pirms iestāšanās ES bija liels sabiedrības spiediens, jo bija bažas, ka struktūrfondus nevarēsim apgūt. Un šādā situācijā pateikt, ka kāds ES naudu nevarēs saņemt... nu, saprotiet paši. Protams, ar šodienas pieredzi daudz ko darītu citādi. Tomēr tajā brīdī jebkādi ierobežojumi tiktu uztverti negatīvi. Kā jau teicu, nevarējām pateikt, ka nauda būs tikai būvniecības darbiem. Tagad ir skaidrs, ka visiem naudas nepietiks un kādam tā nebūs pieejama.”

Naudas lāde gandrīz iztukšota

L. Straujuma pastāstīja, ka lauksaimniekiem paredzētā struktūrfondu nauda no Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda gandrīz izlietota. 4. prioritātē “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pagaidām nav iespējams iesniegt pieteikumu nevienam pasākumam.
Apakšprioritātē “Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana” trijos pasākumos pieteikts vairāk projektu, nekā pieejams finansējums. Pasākumā “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” pieprasīts par 6,5 miljoniem latu vairāk, nekā pieejams. Arī pasākumā “Atbalsts jaunajiem zemniekiem” pieprasīts par 800 tūkstošiem latu vairāk, bet pasākumā “Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” pieteiktais finansējums par 420 tūkstošiem latu pārsniedz pieejamo finansējumu.
L. Straujuma norādīja, ka “pagaidām, kopumā analizējot pieteikto un pieejamo finansējumu šajā apakšprioritātē, ir 3 miljonu latu pārpalikums. Bet jāatceras, ka uz diviem pasākumiem zemnieki vēl nav varējuši pieteikties. Skaidri zināms, ka neatvērtie pasākumi – “Vietējo rīcību attīstība” un “Apmācības” – ir jāatver. Daudzi zemnieki gaida šo naudu.”
Savukārt apakšprioritātē “Ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana” tikai divos pasākumos pieteikts vairāk projektu, nekā pieejama nauda. Pasākumā “Zvejas intensitātes sabalansēšana” pietrūkst 2 miljonu latu, savukārt pasākuma “Akvakultūras attīstība” pieteikto projektu finansēšanai pietrūkst nedaudz vairāk nekā 100 tūkstošu latu.
Kā atzina L.Straujuma, “sākumā šķita, ka apakšprioritātē “Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana”, kurai kopumā no 2004. līdz 2006.gadam bija paredzēti teju 92 miljoni latu, naudas nepietrūks. Tagad, ja pieņemam, ka visi projekti tiks apstiprināti, pāri palikuši 3 miljoni, bet vēl ir neatvērti divi pasākumi. Savukārt zivsaimniecības programmā no kopējā pieejamā finansējuma – 21,4 miljoniem latu – pieteikumi saņemti par gandrīz pusi naudas – 9,5 miljoniem latu.”
Deputāte Liene Liepiņa interesējās, “vai šāda politika nebija tuvredzīga – naudu piešķirt tikai tiem, kas paspēja pieteikties. Tagad pāris mēnešos esam izsmēluši trim gadiem paredzēto finansējumu.” L. Straujuma atzina: “Jā, naudu arī varējām sadalīt pa trim gadiem, bet finansējuma apjoms tāpēc nemainītos. Šeit jāpiemin, ka Lietuvā, lai gan nosacījumi ir līdzīgi, pieteikšanās rit daudz lēnāk. Savukārt Igaunijā ir līdzīga situācija kā pie mums. Tur līdzekļi ekonomikas dažādošanai tika izsmelti četrās stundās. Tātad varam secināt, ka Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki bija gatavi ES struktūrfondu apgūšanai. Savukārt Polijai un Lietuvai naudas apgūšana tik veikli nesokas. Ja atgriežamies pie jautājuma par finansējuma izsmelšanu, jāatceras par labo – šī nauda ir nonākusi Latvijas laukos.”
L. Straujuma arī atklāja, ka, visticamāk, tiks pieņemti projekti par summu, kas par 10% pārsniedz pieejamo finansējumu. “Tas tāpēc, ka daži projekti netiek īstenoti un līgumi tiek lauzti. Arī SAPARD līdzekļu apgūšanā, saskaņojot ar Eiropas Komisiju, tika pieņemts vairāk pieteikumu, nekā reāli bija pieejama nauda. Un tas attaisnojās.”

Ar spēcīgu lobiju

Deputātam Oskaram Kastēnam savukārt, vērojot struktūrfondu apgūšanu, radušās aizdomas, ka īpaši tiek atbalstīti lielie lauksaimnieki. “Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošanai kopējais pieejamais finansējums ir 18 miljoni latu, bet viena projekta maksimālais pieļaujamais apjoms – 6 miljoni. Vai šādi netiek atbalstīti tieši lielie uzņēmumi?” jautāja O. Kastēns. L. Straujuma skaidroja, ka nosacījumi saskaņoti ar attiecīgās nozares pārstāvjiem. “Tāpat jāatceras, ka pārbūve un modernizācija prasa lielu naudu.” Šeit gan deputāti norādīja, ka konsultācijas ar nevalstisko sektoru ir “laba lieta”, bet “lielo balsis ir skaļākas”. Tāpēc atsevišķos gadījumos, domājot par valsts attīstību kopumā, galvenā iniciatīva jāuzņemas tieši ministrijai.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Uzziņai

Kā lauksaimnieki apgūst Eiropas nauda
(situācija uz 15.10.2004.)
4. prioritāte
“Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana”
Apakšprioritāte “Lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana”
(Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds)

* jāņem vērā, ka daudzi projektu pieteikumi vēl nav izskatīti, līdz ar to arī nav lēmuma par finansējuma piešķiršanu.

** vēl nav uzsākta projektu pieņemšana

Avots: Zemkopības ministrija