Jauni vēstnieki Latvijā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Libānas Republikai

Masūds Mālūfs dzimis 1945. gada 25. novembrī Beirutā. Precējies, ģimenē ir divi bērni. Beidzis Svētā Džozefa universitātes Ekonomikas fakultāti, pēc diviem gadiem turpat ieguvis ekonomikas zinātņu maģistra grādu. Strādājis Valsts administrācijas un attīstības institūtā un Plānošanas ministrijā. No 1972. gada Libānas ārlietu dienestā. Strādājis Libānas vēstniecībā Lagosā (Nigērijā) un konsulātā Monreālā (Kanādā), pēc tam vēstniecībā Tunisā (Tunisijā) un vēstniecībā pie Svētā Krēsla. Bijis Ārlietu ministrijas protokola vadītājs un padomnieks vēstniecībā Vašingtonā. No 1995. līdz 1999. gadam vēstnieks Čīlē. Pēc tam četrus gadus strādājis Ārlietu ministrijā Beirutā – bijis Arābu valstu nodaļas vadītājs, tad Ekonomikas jautājumu departamenta direktors. No 2003. gada Libānas vēstnieks Polijā. Viņa rezidence ir Varšavā. Apbalvots ar Maltas, Vatikāna un Čīles ordeņiem. Pārvalda arābu, franču, angļu un spāņu valodu.

Otrdien, 26. oktobrī, savu akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai iesniedza Libānas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Masūds Mālūfs (Massoud Maalouf). Svinīgās ceremonijas laikā viņš novēlēja Latvijas tautai veiksmi un panākumus.
Sarunā ar Valsts prezidenti vēstnieks pauda apņēmību veicināt dažādu veidu kontaktus starp Latviju un Libānu, īpaši pievēršoties uzņēmēju sadarbībai, investīcijām un tūrisma jomai. Vaira Vīķe-Freiberga un vēstnieks bija vienisprātis, ka līdz ar Latvijas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā (ES) abu valstu sadarbības iespējas ir paplašinājušās. Abas puses pārrunāja arī Libānas un Latvijas traģiskās vēstures lappuses un problēmas, kas jārisina mūsdienās. Vēstnieks informēja prezidenti par situāciju Tuvo Austrumu reģionā.

“Latvijas Vēstnesim”

– Vēstnieka kungs, kādas, jūsu vērtējumā, ir potenciālās sadarbības iespējas starp Latviju un Libānu?

– Es uzskatu, ka mēs sadarbībā varam dot ļoti daudz. Un es arī centīšos šajā jomā padarīt, cik vien iespējams. Latvija taču ir vārti tirdzniecībai ar ļoti plašu reģionu Eiropas ziemeļaustrumos. Arī Libāna ir vārti, pa kuriem Latvijas ražojumi, investīcijas un sadarbības idejas var ieplūst mūsu reģionā, sasniedzot visas arābu un Persijas līča valstis. Mēs cenšamies darīt visu iespējamo, lai sadarbotos ar Latvijas privāto sektoru un iespējami plaši iepazīstinātu abas puses ar biznesa iespējām mūsu valstīs.

– Diemžēl Rīgā nav Libānas vēstniecības.

– Taču mums ir vēstniecība Varšavā, un attālums starp Varšavu un Rīgu nav īpaši liels. Es plānoju iespējami bieži apmeklēt Rīgu, lai uzturētu regulārus sakarus ar Latviju, arī ar jūsu darījumu aprindu pārstāvjiem.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Sīrijas Arābu Republikai

Muhameds Alī Hamvī dzimis 1942. gada 6. oktobrī. 1970. gadā ieguvis jurista diplomu Alepo universitātē. Precējies, ģimenē ir divi bērni. Sīrijas ārlietu dienestā no 1974. gada. Strādājis Sīrijas vēstniecībās Ankarā, Vašingtonā, Bonnā un Atēnās, pārmaiņus ieņemot aizvien atbildīgākus amatus Sīrijas Ārlietu ministrijā Damaskā. Kopš 2003. gada 14. jūlija Sīrijas vēstnieks Polijā ar rezidenci Varšavā. Pārvalda arābu un angļu valodu.
Otrdien, 26. oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas pilī pieņēma arī Sīrijas Arābu Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Muhameda Alī Hamvī (Mohamad Ali Hamoui) akreditācijas vēstuli.
Sarunā abas puses atzīmēja, ka līdz ar pirmā Sīrijas vēstnieka akreditāciju Latvijā tiek atšķirta jauna lappuse abu valstu attiecībās. Vēstnieks pauda apņēmību veicināt ekonomiskos, kultūras un izglītības sakarus starp Latviju un Sīriju. Valsts prezidente apsveica Sīriju ar noslēgtajām sarunām par sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību. V.Vīķe-Freiberga un vēstnieks apsprieda arī terorisma apkarošanu, situāciju Sīrijā un visā Tuvo Austrumu reģionā. Prezidente un vēstnieks pārrunāja arī abu valstu traģiskās vēstures lappuses un izaicinājumus, ko izvirza šodienas situācija.

“Latvijas Vēstnesim”

– Vēstnieka kungs, pagaidām starp mūsu valstīm ir niecīgs tirdzniecības apjoms.

– Taču es esmu optimistiski noskaņots par mūsu valstu sadarbības iespējām, īpaši ekonomikā. Manu optimismu būtiski pavairoja nule notikusī saruna ar Latvijas Valsts prezidenti. Esmu pārliecināts, ka mums ir labas sadarbības iespējas visās jomās: gan ekonomikā, gan kultūrā un politikā.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv ,
sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju