"Prezidents maina bruņoto spēku vadību"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.08.01

Vladimiram Putinam ir diezgan trūcīgas kadru rezerves.

Pirmo reizi vēsturē par militārās reformēšanas atskaites punktu tiek ņemti valsts makroekonomiskie attīstības rādītāji līdz 2010. gadam, kurus pavisam nesen tā deklarēja premjers Mihails Kasjanovs. Šāda pieeja principiāli atšķiras no iepriekšējiem armijas un flotes pārveidošanas modeļiem, kas nepārkāpa proporcionāli strukturālos samazināšanas rāmjus. Bruņotajiem spēkiem ir jābūt efektīviem un spējīgiem pildīt vismaz valsts drošības aizsardzības pamatuzdevumus, aizsargāt no iekšējiem un ārējiem draudiem.

Šajā ziņā "Kvašina dumpis" izrādījies pašā laikā. Tas pamudinājis prezidentu uzticēt Drošības padomei ļoti rūpīgi izpētīt militārās reformēšanas rādītājus un noteikt tās maģistrālos ceļus.

Taču šāda situācija nemaz nenozīmē, ka prezidenta konsultatīvais aparāts pilnībā balstās uz "Kvašina koncepciju" un mēģina noskaidrot savu vietu šajās problēmās, izejot no aizsardzības vajadzībām un valsts ekonomiskajām iespējām.

Bruņotie spēki iegūs jaunu tēlu. Visiem ekspertiem ir skaidrs, ka Bruņoto spēku kopējo skaitu nepieciešams samazināt apmēram par trešo daļu, tas nozīmē, ka jāsamazina arī to pienākumu skaits. Visvairāk atlaišanai pakļautā kategorija ir virsnieki un praporščiki.

Vēl viens marginālais reformēšanas virziens sastāv no mēģinājuma Bruņotos spēkus izveidot kā attīstošos organismu, nevis organizāciju, kas pēdējos desmit gadus pati sevi noēd un tērē 70% militārā budžeta, lai uzturētu personāla sastāvu, bet pārējo — bruņojuma un kara tehnikas remontam. Tiek izvirzīts mērķis novest šo attiecību līdz rādītājiem 50 pret 50. Tas savukārt ļautu iepirkt jaunus ieročus un tehniku, kas tiešā atkarībā nodrošinātu izeju no aizsardzības ražošanas krīzes.

Prezidents — galvenais virspavēlnieks, kā plānots, piešķirs mandātu jauniem militārajiem vadītājiem, jo pašreizējiem šajos jautājumos nav uzticības.

Viens no drošākajiem pretendentiem — Drošības padomes sekretāra vietnieks Aleksejs Moskovskijs. Viens no viņa karjeras mīnusiem: nekad nav vadījis karaspēka operatīvo darbību, bet politiski — civilai personai laikam tas nav nemaz tik svarīgi.

Iespējama arī vicepremjera Iļjas Kļebanova iecelšana militārā resora vadītāja amatā. Pagājušajā svētdienā tieši viņš pavadīja prezidentu militārajos jūras svētkos, savukārt pašreizējais aizsardzības ministrs Igors Sergejevs nepiedalījās, kas ir visai zīmīgi, atceroties pavisam neseno inaugurāciju, kurā nepiedalījās oligarhs Gusinskis, un pēc tam sākās arī visas izskaidrošanās.

Trešais kandidāts aizsardzības ministra amatam — arī cilvēks no prezidenta apkārtnes, DP sekretāra pirmais vietnieks Mihails Fradkovs.

Daži novērotāji uzskata, ka uz politiskās debesmalas var atdzimt Andreja Kokošina zvaigzne, kas ir kādreizējais aizsardzības ministra pirmais vietnieks. Ievērojamas pēdas pēc ilgstošas uzturēšanās Aizsardzības ministrijā ne darbos, ne cilvēku sirdīs nav atstājis.

Un vispār — Vladimiram Putinam ir diezgan ierobežota kandidātu izvēle gan aizsardzības ministra amatam, gan Ģenerālštāba priekšnieka amatam.

Tomēr tīrīšana ir sākusies — maršala Sergejeva grupējums kūst acu priekšā.

Vadims Solovjovs