Dabas un atpūtas parkā Kurzemē

2001.gadā Briselē Eiropas Parlamenta komisijas kopā ar Eiropas Privāto mežu īpašnieku federāciju un Eiropas lauksaimnieku un zemnieku organizācijām rīkoja semināru “Ģimeņu mežsaimniecība Eiropā – inovatīvs un nākotnē orientēts mežu apsaimniekošanas modelis”. Sanākšanas nobeigumā tika uzsvērts, ka Eiropas Savienībā būs kopēja lauku attīstības politika, tā aptvers gan lauksaimniecību, gan mežsaimniecību, tūrismu, medniecību, zvejniecību un mazapjoma ražošanu. Lai lauku saimnieki neapjuktu šajā iespēju daudzveidībā un ieraudzītu vienu no attīstības ceļiem, lieti var noderēt Riekstiņu ģimenes pieredze.

Viesu māja tiek būvēta ar SAPARD atbalstu Foto: Gunārs Ģērķis

Talsu rajona Īves pagasta un Valdemārpils ar lauku teritoriju robežās uz Laumu un Liānu māju zemēm ir izveidots Laumu dabas un atpūtas parks(www.laumas.lv), kas gadu no gada kļūst arvien populārāks. Apmeklētāju vidū īpaši daudz skolu jaunatnes.

No nulles

Kad Ilmārs Riekstiņš atguva tēva zemi, tā bija aizaugusi un pārpurvota platība bez ceļiem un elektrības, ar pussagruvušām ēkām. Doma par lauksaimniecību, iepazīstot pašreizējo attieksmei pret lauku attīstību, drīz vien izplēnēja. Zemes īpašnieks, izmantojot savas ilggadējās darbības pieredzi un zināšanas, kas gūtas, strādājot mežzinātnes institūtā “Silava”, kur tika veikti pētījumi un sarakstīts nopietns darbs “Savvaļas rozes” (Rīga, “Zinātne”, 1980), kopā ar dēliem Robertu un Jāni nolēma ierīkot Laumās dabas parku.
Viss bija jāsāk no nulles. Jābūvē no jauna ēkas, daļēji jāiekopj lauksaimniecības zeme, jāatjauno ceļi un jāsāk meža platību apsaimniekošana. Tas viss bija saistīts ar diezgan plašiem meliorācijas darbiem, jo teritorija ir nedaudz viļņota uz māla pamatslāņa, tāpēc bija izveidojušās daudzas beznoteces slīkšņas. Pirmie meliorācijas darbi sākās 1992.gadā. Finansējumu projektu sastādīšanai un darbu veikšanai nodrošināja Breša zemnieka statuss un toreizējie meliorācijas celtniecības uzņēmumi. Platības apgūtas diezgan oriģināli – mazāk raka grāvjus, bet izveidoja 16 lielākas un mazākas ūdenskrātuves 1,5 ha kopplatībā. Līdztekus tika izveidota dekoratīvo augu stādaudzētava. Šo augu plānveida stādījumi Laumu zemē arī nostiprināja domu par dabas un atpūtas parka izveidi ar dažādām izziņas takām.

Augu taka

Vispirms 1995. gadā tapa Augu taka. Tā sākās ar rododendru, ziedošu krūmu un vīteņaugu ekspozīcijām. Turpmākos piecus gadus taka arvien papildinājās ar dažādiem dekoratīvajiem augiem, kas iekļāvās lauku ainavā. Augu takā zaļo ap 40 īvju šķirņu, dažādu formu kadiķi, pacipreses un citi mūžzaļie augi. Rododendru krāšņums priecē apmeklētājus no aprīļa līdz jūnijam, bet parka dīķos zied 12 šķirņu ūdensrozes. 2000.gada inventarizācijas dati liecina – kopumā zaļo 727 sugas, šķirnes un varietātes, kas sadalās 52 dzimtās un 125 ģintīs. Tiek paplašināta dekoratīvo stādu izaudzēšana un pārdošana. Mērķis ir panākt, lai pēc takas apskates apmeklētājs varētu iegādāties iepatikušos augu savam dārzam.

Bišu taka

Visvairāk ciemiņu interesi saista Bišu taka. Tās sākumu norāda no koka grebta lielākā medus speciālista lāča statuja. Šī taka pārsvarā pulcē gados jaunākos apmeklētājus. Viesi zinoša gida pavadībā var iepazīties ar bišu valstības noslēpumiem, aplūkot dažādus eksponātus, kas par bitēm un biškopību sniedz gan simboliskas, gan patiesas liecības. Ir arī iespēja tāpat kā senos laikos ar dzeini uzkāpt kokā, apskatīt senās bišu koku īpašuma zīmes. Vislielāko interesi vasaras sezonā izraisa biškopja Ilmāra Krišmaņa stāstījums par bitēm pie atvērta stropa. Lai pasargātos no bišu kodumiem, visi skatītāji tiek ietērpti speciālos aizsargtērpos.

Meža taka

Tā aizvijas un izlīkumo 2,3 kilometru garumā. Šeit pastaigas laikā var gan paelpot svaigu gaisu, gan arī papildināt savas zināšanas par kokiem un par mežu vispār. Pie mūsu galveno koku sugu dižākajiem eksemplāriem atrodami interesanti apraksti par attiecīgo koku sugu. Vēl taka vēsta par mežā esošajām sūnām, skudru pūžņiem un kokos redzamām vējslotām.

Aktīvā atpūta

Jaunās paaudzes vidū viena no populārākajām ir Sporta taka. Tajā ierīkotas šķēršļu joslas, kas paredzētas ne tikai iešanai un skriešanai, bet arī lēkšanai un kāpšanai. Tie, kas nejūtas pietiekami stipri vai arī nav noskaņoti piepūlēties, šķēršļus var apiet un paskatīties, kā tos pārvar citi. Šī taka paredzēta arī riteņbraucējiem. Ja pašam divriteņa nav, to var nomāt. Turklāt parka darbinieki sniedz informāciju par tuvākās apkārtnes ievērojamākām vietām, lai ar velosipēdu apbraukātu un apskatītu arī tās.
Bieži vien parkā kāzu dienā iegriežas jaunlaulātie. Viņus bez patīkamas laika pavadīšanas vēl sagaida svarīgs uzdevums – iestādīt kādu mūžzaļu augu. Katrs jaunais pāris, kas to vēlas, dārznieka ierādītā vietā var iedēstīt savu piemiņas stādu. Tam tiek pievienota plāksnīte ar jaunlaulāto vārdiem un datumu.
Vēl parkā rīko daudz tematisku pasākumu, arī dažādus svētkus – Zāļu dienu, Medus svētkus. Samērā bieži notiek minigolfa sacensības.
Ja aktīvi pavadīts laiks un sāk mākt izsalkums, ir plašas iespējas to apmierināt: pie labiekārtota ugunskura var notiesāt līdzpaņemto ēdienu vai iegriezties paviljonā un apēst tikko ceptas pankūkas. Parka apmeklētājiem, kas grib pārnakšņot, uzbūvētas trīs kempinga tipa mājiņas ar daļējām ērtībām.

Kas nākotnē?

Šogad sākta Putnu takas veidošana, tā noris sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālistiem. Uz šīs takas kompetentu gidu vadībā īpašos stājpunktos pie informatīviem stendiem ar dažādiem eksponātiem un atrakcijām varēs apskatīt putna spalvu un spārnu uzbūvi, aplūkot putnu ligzdošanas un ligzdu daudzveidību, putnu olu, knābju un kāju dažādību. Par spārnoto senčiem un rašanos paudīs īpašs kokgriezums – putnu priekštecis pterodaktils.
Viens no interesantākajiem un arī mūsu jaunatnei nepieciešamākajiem jaunveidojamiem objektiem ir nacionālo partizānu jeb mežabrāļu zemnīcas būve. Tā top saziņā un ar tiešu bijušo mežabrāļu un arī jaunsargu līdzdalību. Tai jāpauž par tiem varonības un traģisma pilnajiem gadiem, kas bija tik raksturīgi šim apvidum, kad oficiāli beidzās Otrais pasaules karš.
Pats galvenais papildinājums parkam ir topošais viesu nams. Tas tiek celts ar SAPARD finansējuma atbalstu. Būvēšanas noteikumi gan drakoniski – 2003.gada decembrī apstiprināja projektu, bet šogad uz Ziemassvētkiem ēkai jābūt gatavai. Vērojot darbu gaitu, šķiet, iecerētais piepildīsies. Līdz ar to būs telpas, kur rīkot konferences, seminārus, svinības un citus pasākumus vismaz 80 personām, kā arī nakšņošanas iespējas 20 viesiem.
Dabas parka saimniecība ir gan plaša, gan sarežģīta, tā prasa zināšanas, enerģiju un darbu. Visu pienākumu smagumu uz saviem pleciem iznes brāļi Roberts un Jānis Riekstiņi ar savām dzīvesbiedrēm. Robertam kā dabas parka direktoram atbildības nasta ir vislielākā.
Laumu dabas parks nav vientuļa parādība. Tas ar savām aktivitātēm iekļāvies kopējā mūsu valsts tūrisma nozares attīstībā. Ir tieša sadarbība ar Talsu rajona informācijas centru un Talsu rajona padomi, kas saprot tūrisma nozīmi mūsu valstī un atbalsta to morāli un materiāli. Aktīvi darbojas Talsu rajona tūrisma informācijas centrs, ko vada Inese Roze. Tiek rīkoti semināri, apmācība tūrismā un pieredzes apmaiņas braucieni. Citiem rajoniem te ir ko pamācīties. Roberts Riekstiņš ar savām aktivitātēm iekļāvies arī starptautiskā apritē. Ir bijuši pieredzes apmaiņas braucieni uz Franciju un Zviedriju, arī piedalīšanās kopprojektos ar Dāniju.

Gunārs Ģērķis