"Es jūtos neaizsargāts"

"Neue Zūricher Zeitung"

— 2000.07.26.

Kāda krievu oligarha, kurš šobrīd tāds vairs nav, bažas.

Krievijas varas iestādes, jo īpaši Ģenerālprokuratūra un Nodokļu policija, pēdējā laikā ir izvirzījušas apsūdzības pret daudziem lielajiem koncerniem. Kā nesen izteicās Krievijas ministru prezidents Mihails Kasjanovs, Krievijas vadošie uzņēmumi ir zaudējuši savu imunitāti, kāda tiem šķietami bija agrāk, pateicoties ciešajiem kontaktiem ar Kremli. Viens no šiem oligarhiem, naftas magnāts Hodorkovskis uzskata, ka ekonomiskie riski Krievijā neapšaubāmi ir palielinājušies. Hodorkovskis atbildēja uz NZZ korespondenta Maskavā Andreasa Rīša jautājumiem.

AR:

Vairāki tā dēvētie oligarhi ir izjutuši varas iestāžu spiedienu. Vai jums nepastāv risks, ka arī jūs nonāksiet to redzeslokā?

VH:

Vispirms runāsim par terminu — oligarhs. Ja kāds mani dēvē par oligarhu, tad es allaž jautāju: ko jūs ar to domājat? Ja ar to ir domāta mana daļa valsts iekšzemes kopproduktā, tad tā neapšaubāmi ir tāda kā daudziem lieluzņēmumiem Savienotajās Valstīs vai citur. Ja turpretī jūs ar to domājat manu ietekmi uz politiskajiem lēmumiem, tad ir jāsaka, ka lielo koncernu vara Amerikā ir daudz lielāka. Pēdējos divos gados eksporta nodevas Krievijas naftai ir paaugstinājušās vairākkārt — vai tad mēs to būtu pieļāvuši, ja mums patiešām būtu piedēvētā ietekme? Runājot par to, vai es, vai citi lieluzņēmēji izjūtam draudus, tad tie nav apšaubāmi. Ir palielinājies politiskais risks. Tādēļ arī es skaidri esmu brīdinājis ārvalstu investorus: cienītie kungi, ja jūs vēlaties ar mums sadarboties, tad jums ir jāuzņemas politisks risks. Kad pret mani tiek īstenoti juridiski vai administratīvi nepamatoti pasākumi, es par to atbildēt nevaru, jo es tos vadīt nespēju.

AR:

Vai jums tiešām nav nekādas ietekmes uz situāciju? Jūs taču nesen bijāt kopā ar prezidentu Putinu Ķīnā, un jums ir arī iespēja tikties ar viņu Kremlī.

VH:

Es neietekmēju valsts globālos politiskos procesus. Runājot par ekonomisko politiku, nav ne mazāko šaubu, ka zināma ietekme man ir — es nodarbojos ar lobismu mani interesējošajos jautājumos Valsts domē, kā arī reģionālajos līmeņos. Es to uzskatu par pilnīgi normālu lietu.

AR:

Arī biznesmenis Berezovskis, kas tagad ir atteicies no parlamentārieša amata, šķiet, ir satraucies par pašreizējo situāciju. Atšķirībā no viņa jūs atturaties uzstāties publiski.

VH:

Es vēlētos norobežoties no Berezovska. Viņš vairs nav nekāds uzņēmējs, bet gan vistīrākais politiķis. Pavisam citas kategorijas cilvēki ir tādi kā, piemēram, Alekperovs (naftas koncerna "Lukoil" šefs) vai Potaņins (metālrūpniecības koncerna "Noriļsk nikeļ" vadītājs). Mani uzskati atšķiras no Berezovska domām. Es novērtēju reālos ekonomiskās politikas soļus. Es tos atbalstu — tie ir liberāli, kaut arī ne vienmēr konsekventi. Taču ģenerālprokurora vēstule Potaņinam, kurā piecus gadus pēc "Noriļsk nikeļ" privatizācijas tiek pieprasīta papildu samaksa 140 miljonu dolāru apmērā, arī manī, dabiski, izraisa nemieru. Es to uzskatu par prettiesisku un bezjēdzīgu.

Man ir radušās šaubas arī par augstāko tiesu orgānu īstenoto revīziju lēmumu pieņemšanā.

Tā ir ārkārtīgi nopietna problēma. Mūsu juridiskā sistēma pēdējos desmit gados ir attīstījusies no nulles līmeņa. Piemēram, privātās uzņēmējdarbības sodāmība tika atzīta tikai 1994.gadā. Tādu piemēru ir simtiem. Mūsu likumdošana ir ārkārtīgi pretrunīga, daļēji arī antikonstitucionāla. Tāpēc paralēli likumdošanas pamatu iedibināšanai tika izmantotas arī anglosakšu precedenta tiesības: tika noteikti precedenta gadījumi un tiesas pieņēma spriedumus, balstoties uz šiem precedentiem. Bet tagad ierodas prezidents Putins un tiesu iestādes piepeši vairs neatzīst precedenta tiesības, balstoties vienīgi uz likuma burtu. Turklāt ir jāatzīmē, ka likumdošana neregulē ievērojamu daļu tiesisko attiecību.

Dabiski, var teikt, ka privatizācija tolaik nenotika pareizi, jo atbilstošie likumi nebija skaidri. Taču tai pašā laikā eksistēja tiesas lēmumi, kas balstījās uz precedentu, kas savukārt leģitimēja toreizējo privatizāciju. Pat Krievijas dibināšana var tikt uzskatīta par nelegālu, jo tā norisinājās ārpus konstitūcijas ietvariem.

AR: Labi. Taču kādreiz ir jārodas situācijai, kad likumi tiks ievēroti. Piemēram, daudzi uzņēmumi nemaksā nodokļus, jo tie zina, ka valsts iestādes nespēj un nevēlas visu kontrolēt.

VH:

Nav šaubu, ka kādā noteiktā brīdī ir nepieciešama striktāka likumu ievērošana. Taču pēc ikviena posma ir jāpavelk svītra, piemēram, tas ir sakāms par privatizāciju. Cilvēkiem ir jādod iespēja dzīvot aprēķināmā pasaulē. Kas attiecas uz pārmetumiem, ka "Lukoil" un "Avtovaz" slēpj nodokļus, tad ir jāsaka, ka šīs firmas likumus tieši nav pārkāpušas. Būtu prātīgāk šādos strīdīgos gadījumos izmantot tradicionālās metodes, neiesaistot nodokļu policiju. Pret mūsu koncernu ir ierosinātas 150 lietas par nodokļiem, kuras mēs nokārtojam bez lieka trokšņa tiesas priekšā. Gada laikā ierēdņi no mums apmēram 1500 gadījumos pieprasa uzrādīt dokumentus. Ja ierēdņi ikreiz šos pieprasījumus gribētu īstenot ar automātu palīdzību, kā tas notika Gusinska Media—Most gadījumā, tad policisti mūsu uzņēmumā skraidītu vēl šodien.

AR:

No kurienes šī asā attieksme pret valsts iestādēm? Vai jūs zināt, ko domā Putins par šo situāciju?

VH:

Neviens nezina, ko domā mūsu prezidents …

AR:

Kā jūs izturēsieties tagad?

Es nesaskatu nekādu iespēju aizkavēt tiesībsargājošo orgānu uzbrukumu. Tas var notikt jebkurā brīdī, ar jebkādu ieganstu. Es jūtos neaizsargāts. Vai es spēju kaut ko izdarīt? Nē. Būdams prātīgs cilvēks, es vienkārši cenšos neņemt vērā tās lietas, kuras es nespēju ietekmēt. Ja kāds mani piepeši uz ielas arestēs, tad tāds būs mans liktenis.