Ārzemju presē

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Pēc Darba partijas ne pārāk labajiem rezultātiem Lietuvas parlamenta izšķirošajās vēlēšanās Viļņā ir sākušies mēģinājumi izveidot stabilu valdības koalīciju. Ministru prezidenta Brazauska sociāli liberālā koalīcija un labējie, kuru pozīcijas pēc vēlēšanām ir kļuvušas spēcīgākas, mēģina novērst to, ka valdības sastādīšana tiktu uzticēta Viktora Uspaskiha Darba partijai.”

•

Polijas “Rzeczpospolita”: “Lietuvas premjers Aļģirds Brazausks piepeši ir mainījis savu nostāju un vairs neizslēdz valdības veidošanu kopā ar krievu izcelsmes multimiljonāra Viktora Uspaskiha populistisko partiju. Tomēr lietuviešus vairāk pārsteidza ziņa, ka tiesa noraidījusi bijušajam prezidentam Rolandam Paksam izvirzītos pārmetumus valsts noslēpumu izpaušanā.”

•

Franču “Le Monde”: “Latvijas galvaspilsētas Rīgas ielās ir norimušas manifestācijas. Kopš septembra skolu reforma, kas saņēmusi nopēlumu no Baltijas valstīs dzīvojošajām krievvalodīgo minoritātēm, izcieš krustugunis diezgan mierīgos apstākļos. Reforma paredz palielināt stundu skaitu latviešu valodā, kas ir vienīgā oficiālā valsts valoda skolās, kurās mācās bērni, kuru vecāki ir krievi, baltkrievi, ukraiņi u.c. Valsts varas iestādēm tas nozīmē palīdzēt jauniešiem integrēties. Taču reformas nievātājiem tas nozīmē soli tuvāk piespiedu asimilācijai.”

•

ASV “The Washington Times”: “1981.gadā padomju rakstnieks disidents Andrejs Amalriks uzrakstīja grāmatu “Vai PSRS izdzīvos līdz 1984.gadam?”. Tā tik tikko izdzīvoja, un A.Amalriks kļūdījās par septiņiem gadiem. 2004.gadā “The Economist” publicēja “nekrologu” Krievijai ar nosaukumu “Nāves vēlējums: izskatās, ka Krievija izdara pašnāvību”. Krievija sastopas ar demogrāfisku “katastrofu” ... Vai Krievija ir pašnāvnieciska vai arī attīstās pareizajā virzienā – kurš gan lai atbild uz šo jautājumu? Kā reiz izteicās Vinstons Čērčils: “Es nevaru jums paredzēt Krievijas rīcību. Tā ir mīkla, ko apvij mistērija noslēpuma iekšienē”.”

•

Franču “Le Monde”: “Neraugoties uz to, ka trīs Baltijas valstis nesen iestājās ES un NATO, Maskava joprojām cenšas atstāt savu ietekmi uz šīm trim valstīm. Bieži vien krievu investori, kuriem ir problēmas darboties Krievijā, Baltijas valstis uzskata par daudz drošāku reģionu, kurā attīstīt savu biznesu.”

•

Krievijas “The Moscow Times”: “Drošības padomes sekretārs Igors Ivanovs paziņoja, ka padome “attīsta jaunu nacionālās drošības konceptu”, norādot, ka tas nepieciešams “nevis tāpēc, ka vecais ir slikts, bet gan tāpēc, ka drošības situācija ir mainījusies”.” “The Moscow Times” autors īsumā izskaidro ilgo aizkavēšanos un problēmas drošības koncepcijas izstrādē, nobeigumā secinot, ka Kremļa pastāvīgā divkosība, mēģinot būt vienlaikus kopā ar Rietumiem un pret tiem, kavē centienus formulēt visaptverošu nacionālās aizsardzības un drošības politiku. Pat uzrakstīt sakarīgu dokumentu šķiet neiespējams uzdevums.

Pēc ĀM Preses analīzes