Šodien paraksta Eiropas konstitūciju

Šodien Romā pulcējas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi, lai svinīgi parakstītu ES Konstitucionālo līgumu. Arī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Indulis Emsis un ārlietu ministrs Atis Pabriks šodien ir Romā.

Valsts augstākās amatpersonas ir vienisprātis, ka Eiropas Savienības Konstitucionālais līgums ir Latvijai vajadzīgs un izdevīgs. Indulis Emsis saka, ka līgumu “parakstīšu pilnībā ar drošu roku, jo tas ir labs un atbilst Latvijas nacionālajām interesēm”. Viņš atzina, ka līgums ir Latvijai izdevīgs, jo tas padarīs mūsu valsti drošāku, kā arī nodrošinās iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos. Līdz šim visi norādījuši, ka kārtība, kāda paredzēta konstitūcijā, ir izdevīgāka nekā pašlaik, jo dod lielākas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu.
Ārlietu ministrs prognozē, ka līguma ratifikācijai kopumā vajadzēs aptuveni divus gadus. Latvijā Saeimas balsojums varētu būt gaidāms nākamā gada pavasarī vai vasarā. Savukārt I.Emsis uzsver, ka Latvijai līgums jāratificē iespējami ātrāk. Pirmā ES Konstitucionālo līgumu gatavojas ratificēt Spānija. Tur referendums gaidāms jau nākamā gada februārī.
Amatpersonas uzskata, ka par konstitūcijas ratifikāciju jālemj Saeimai un referendums nav nepieciešams. Tomēr Ārlietu ministrija uzskata, ka sabiedrība par jauno Eiropas Savienības pamatdokumentu ir jāinformē. Tāpēc ārlietu ministrs izteica gatavību piedalīties diskusijās par konstitūciju. Kā skaidroja ārlietu ministra preses sekretāre Dagnija Stuķēna, īpaša nauda informēšanas kampaņai nav izdalīta, bet ārlietu ministrs skaidros konstitūcijas nozīmi, tiekoties ar žurnālistiem, kā arī diskutējot ar dažādu augstskolu studentiem.

Viedokļi

Indulis Emsis, Ministru prezidents
Lietu, kas pilnībā neatbilstu Latvijas interesē, konstitūcijā nav. Protams, bija jautājumi, kuros gribējām savu situāciju uzlabot. Latvijas sasniegums ir tas, ka turpmāk ES lēmumu pieņemšanā tiks izmantots tā sauktais kvalificētais balsu vairākums, kas paredz, ka “par” jābalso 55% dalībvalstu, kas pārstāv 65% ES iedzīvotāju. Tas bija kompromiss, kas tika panākts mazo un lielo valstu starpā. Šeit noteikti piekāpās abas puses.

Atis Pabriks, ārlietu ministrs
Eiropas Konstitūcijas ratifikācija atbilst mūsu nacionālajām interesēm. Līguma stāšanās spēkā padarīs Latviju drošāku, stiprāku un vienotāku. Latviju interesē, lai ES kļūtu stiprāka. ES Konstitucionālais līgums ir solis uz Savienības ekonomisku un politisku nostiprināšanos. Tāpat pozitīvi vērtējams tas, ka ES Konstitucionālajā līgumā skaidri sadalītas kompetences – noteikts, kas jādara ES institūcijām, kas – dalībvalstīm. Konstitucionālais līgums dod lielas iespējas Eiropas Komisijai. Nostiprinoties pārvaldes centrālajam mehānismam, ieguvējas būs mazās Eiropas valstis, jo, veidojot vienotu ārpolitiku, atsevišķām valstīm vairs nav tik daudz iespēju vienoties par lēmumiem, kuri neatbilst mazo valstu interesēm.
ES konstitūcijas teksts nav tik skaidrs kā atsevišķo valstu konstitūcijas, tomēr tas ir daudz skaidrāks nekā visi iepriekšējie ES līgumi. Pozitīvi arī, ka ES konstitūcija apvieno visus iepriekšējos līgumus, proti, tagad vairākas grāmatas ir apvienotas vienā plānākā grāmatā.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”,

Normunds Mežiņš, A.F.I.

Uzziņai:

Eiropas konstitūcijai ir četras daļas:
1. Konstitūcijas pamatnosacījumi. Šeit ietilpst nosacījumi, kas definē Savienību, tās mērķus, pilnvaras, lēmumu pieņemšanas kārtību un iestādes;
2. Pamattiesību harta. Dokuments ar šādu nosaukumu tika svinīgi proklamēts Nicas Eiropadomē 2000. gada decembrī;
3. ES politikas un darbība ietver daudzus esošo līgumu noteikumus;
4. Nobeiguma noteikumi, tajā skaitā konstitūcijas pieņemšanas un grozīšanas kārtība.

Konstitūcijas spēkā stāšanās
Konstitucionālais līgums balstās uz pieņēmumu, ka to ratificēs visas ES dalībvalstis saskaņā ar katras valsts konstitucionāliem noteikumiem (apstiprināšana parlamentā un/vai referendums). Ja divus gadus pēc tā parakstīšanas to būs ratificējušas tikai četras piektdaļas dalībvalstu, Eiropadome izvērtēs situāciju.

Avots: Eiropas Kopienas

Kas ir Eiropas konstitūcija
Konstitūcija ir dokuments, kurā ietverti valstu grupas pamatnoteikumi. Šie noteikumi sniedz atbildes uz virkni jautājumu: kā darbojas iestādes; kāda ir varas sadale; kādus līdzekļus izmanto dažādu politiku īstenošanai; kādas vērtības tiek aizstāvētas; kādas ir pilsoņu pamattiesības.
Eiropas konstitūcija ar vienu dokumentu aizstāj esošos Eiropas līgumus.
Eiropas konstitūcija tika sagatavota un tiks pieņemta caurskatāmā un demokrātiskā procesā. Konstitūcijas projektu sagatavoja 72 deputāti (no 105 dalībniekiem), kas tikuši ievēlēti tiešās, vispārējās vēlēšanās. Vienlaikus tā jāratificē 25 Savienības dalībvalstu parlamentos, kas arī ir ievēlēti tiešās, vispārējās vēlēšanās vai referendumā.

Avots: Eiropas Kopienu oficiālo publikāciju birojs

Kur atrast informāciju par ES konstitūciju:
– Konstitucionālais līgums latviešu valodā

www.am.gov.lv/lv/eu/konstitucionalais-ligums;

– Papildu informācija par Konstitucionālo līgumu

www.latvija-eiropa.gov.lv/lv/konvents;

– Diskusija par ES nākotni europe.eu.int/futurum/index_en.htm;
– ES Konvents

european-convention.eu.int/bienvenue.asp?lang=EN;

– Starpvaldību konference

ue.eu.int/cms3_fo/showPage.asp?id=579&lang=EN&mode=g.