"Jaunie dievi nesēdēs Baltajā namā"

"Frankfurter Rundschau"

– 2000.07.31.

Līdz ar republikāņu Konventu ASV sāksies vēlēšanu cīņa par prezidenta amatu: varoņi piedāvāti netiks.

Pirmdien, līdz ar ikgadējo republikāņu partijas kongresu, ASV sāksies karstākā vēlēšanu sezona.

Savukārt augusta vidū Losandželosā pulcēsies demokrāti, lai par savu kandidātu uz Bila Klintona pēcteča vietu oficiāli izvirzītu viceprezidentu Alu Goru. Pašam Bilam Klintonam tad vajadzēs amatu atstāt. Šim vīram, kurš deviņdesmitajos gados ASV politiku ietekmēja tāpat kā Ronalds Reigans desmit gadu pirms tam, lai gan viņš to nevēlas, nākošā gada janvārī Baltais nams pēc diviem pilnvaru termiņiem tomēr būs jāatstāj. Tagad pastiprinās nojausma, ka ar Goru un Bušu šoreiz netiks piedāvāti politiķi uz desmit gadiem.

Taču arī laiks nav tāds, kad ir vajadzīgi lieli varoņi. Ekonomikā valda ilgākais uzplaukums miera laikā, samazinās noziedzība un bezdarbs, valsts budžetā ir pārpalikums, noskaņojums visumā ir labs. Kā rāda Gallup aptauja, 56% amerikāņu ir apmierināti ar to, kā lietas virzās uz priekšu.

Jaunos dievus sauc Bils Geits vai Džerijs Jangs. Viņi ir nodibinājuši tādus uzņēmumus kā Microsoft un Yahoo un ir kļuvuši ārkārtīgi bagāti. Viņi pieder pie tās high – tech elites, kas deviņdesmitajos gados no jauna definēja amerikāņu sapni: no computerhacker līdz miljardierim.

Tam visam ir arī savas politiskās sekas: Džordžs V. Bušs iesaka, piemēram, daļu obligātās vecuma apdrošināšanas vairs neiemaksāt valsts pensiju fondā Social Security, bet ieguldīt biržā, taču tie galvenokārt ir jaunie ASV pilsoņi, kuri samierinās ar risku un priekšroku dod izdevībai iegūt lielāku peļņu.

Līdz šim akciju kursu krišanās biržās jaunos Volstrītas proletāriešus ir biedējusi tikpat maz kā Centrālās bankas vadītāja Alana Grīnspena brīdinājumi par "neracionālajām" tendencēm. Tiek izdota pat tā nauda, kuras vēl nav. Arvien biežāk tiek izmantoti ne tikai ietaupījumi vien, bet arī kredītlīnijas. Pat vairāk – veikali sākumā preces gadu piedāvā par brīvu un pirmais maksājums ir jāizdara tikai pēc 12 mēnešiem. Tātad var kļūt vienīgi labāk.

Un tomēr daudzi eksperti brīdina neapžilbināties no nepārtrauktā patēriņa skurbuma un rožainās statistikas. Ne Bils Geitss un Jangs ir atklājuši Perpetuum mobile , ne arī Amerika 21. gadsimta sākumā ir pilnībā pasargāta: "aizmirstais vairākums" joprojām ir smagi strādājošā vidējā un zemākā šķira, kam visādā ziņā "labie" laiki nav nekādi Leiputrijas gadi.

Šī "aizmirstā vairākuma" tipiskie pārstāvji, kā saka TV seriālā "Roseanne", ir balti un darbu atrod okay , bet ne pārāk labi atalgotu. Viņi pārsvarā apdzīvo mazās pilsētas un priekšpilsētas un strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, viņiem ir maz laika ģimenei, un, ja tāds ir, tad viņi drīzāk remontē garāžas jumtu, nekā sērfo internetā. Galvenā tēma novembra vēlēšanām vēl nav skaidri iezīmējusies. Taču arvien biežāk tiek runāts par nožēlojamo izglītību valsts skolās, kā arī par 44,3 miljonu ASV pilsoņu dilemmu, kuriem 1998. gada beigās nebija veselības apdrošināšanas – par 4,5 miljoniem vairāk nekā Klintona ēras sākumā. Kamēr tādas tradicionālās konservatīvo tēmas kā narkotikas, noziedzība un valsts parāds šoreiz nespēlē nekādu lomu un pat astronomiskais nodokļu dāvinājums nav guvis cerēto atbalsi, demokrāti satura ziņā ir tuvāk patiesībai. Gors cer, ka viņam vairākumu savā pusē izdosies dabūt, iestājoties par stingrāku ieroču likumu.

Republikāņi iepriekšējos gados Bilam Klintonam labprāt pārmeta, ka viņš pārņem viņu tēmas un kopē viņu koncepcijas, šoreiz tieši Džordžs V. Bušs ir iegājis pretinieka teritorijā: "Katram ir jāmācās. Mēs neatstāsim novārtā nevienu bērnu." Taču vēl nesen republikāņi gribēja pilnībā likvidēt Izglītības ministriju Vašingtonā. Tagad šai tēmai partijas kongresā tika veltīta vesela pēcpusdiena. Pat jautājumā par nāvessodiem Džordžs V. Bušs, kas Teksasā ir apzīmogojis vairāk nāves spriedumu nekā visi pārējie ASV gubernatori, pēkšņi ir kļuvis līdzjūtīgāks.

Kā rāda aptaujas, "ekonomiskā ziņā labi laiki prasa mērenākus uzskatus". Pirmo reizi prezidenta vēlēšanas neapgrūtina vajadzība taupīt. Als Gors un Džordžs V.Bušs vieniem sola nodokļu atvieglojumus, bet citiem — naudu medikamentiem vai apkārtējās vides projektiem.

Par visiem šiem labajiem darbiem maksās no valsts budžeta pārpalikuma, ko ASV plāno nākamajos gados.

Ditmars Ostermans