"Zviedri neuzticas Eiropai"

"Aftonbladet"

— 2000.07.27.

Tikai 34 procenti zviedru pozitīvi vērtē savas valsts atrašanos Eiropas Savienībā, redzams tā sauktajā Eiropas barometrā, ES statistikas biroja Eurostat veiktajā sabiedrības viedokļa aptaujā.

Atbilstošais skaitlis Īrijā un Luksemburgā, divās valstīs, kur atbalsts Eiropas Savienībai ir vislielākais, ir 75 procenti. Tikai Lielbritānijā un Austrijā atbalsts ES ir vēl mazāks nekā Zviedrijā — atbilstoši 25 un 33 procenti.

Nav nekā jauna vai īpaši pārsteidzoša, ka nostāja pret Eiropas Savienību Zviedrijā ir diezgan nelabvēlīga. Šeit maz ir tādu, kas saka labus vārdus par Eiropas Savienību un tās centieniem. Daudz vairāk ir to, kas laikā un nelaikā mūsu pašu problēmās un neveiksmēs enerģiski vaino ES.

Zīmīgākais ir tas, ka daudzi zviedri ne tikai apšauba Eiropas Savienību, bet arī Zviedriju. Mazs ir labklājības valsts mazbērnu skaits, kas ir lepni par Zviedriju. Turklāt antizviedrs — zviedrs, kurš gaužas par nodokļiem, labklājību un uzņēmējdarbības klimatu Zviedrijā un apgalvo, ka citās valstīs esot vairāk no visa tā, kas cilvēkiem ir svarīgs un pēc kā viņi var tiekties — kļūst par viszviedriskāko.

Zviedri neuzticas Zviedrijai un ES. Viņi ir eiropieši, bet nejūtas tādi esam. Viņi ir zviedri, taču kaunas par to.

Vai tā ir? Jā, tā var izskatīties, taču ir zviedri un zviedri, kas šajā sakarā ir izšķirošais.Tie zviedri, kuri mēdz runāt sliktu par Zviedriju, nav identiski ar tiem, kuri šaubās par Eiropas Savienību. Antizviedrs visbiežāk ir sastopams starp tiem, kuri nejūtas labi sociāldemokrātiskajā labklājības valstī. Savukārt visuzticamāko Zviedrijas labklājības valsts piekritēju vidū maz ir Eiropas Savienības entuziastu, lai gan ir sastopami arī tādi. Īsi sakot, antizviedram ir tieksme uzlūkot ES kā līdzekli, lai tiktu prom no sociāldemokrātiskās labklājības valsts, kamēr pārējie Eiropas Savienību uzskata par draudu tieši šai labklājības valstij.

Pie visa iepriekš teiktā vēl jāpiebilst, ka Eiropa sastāv no daudzām tautām un tautībām. Tās nav asimilētas. Eiropai nav arī savas identitātes.

Eiropas Savienībai (vēl) nav pamatlikuma, ko eiropieši varētu padarīt par kopēju īpašumu un ideoloģiju, kam varbūt varētu arī ticēt. Neviens nezina, ko nozīmē būt "neeiropeiskam". Būt "nezviedram" droši vien nav nekas cits, kā ar izskatu un varbūt uzvedību nedaudz atšķirties no vairākuma, bet, ja tu esi "neamerikānisks" ASV, tad esi viens no tiem, kas ir gatavs pievilt visas federācijas pamatvērtības.

Būtu vērts piezīmēt, ka 70% ES iedzīvotāju uzskata, ka ES nepieciešams radīt savu kopīgu konstitūciju. Šajā ziņā Zviedrija neatšķiras no kopīgās tendences — 72% aptaujāto zviedru vēlas vienu visai Eiropas Savienībai kopīgu pamatlikumu. Par spīti visam tas tomēr norāda, ka viņi vēlas piedalīties un nākotnē veidot Eiropas Savienību.