Par sadarbību starp valsts institūcijām un privātā sektora uzņēmumiem

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un vakar, 28.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tika nodotas “Latvijas valsts un privātās partnerības politikas pamatnostādnes”.
Jau vairāk nekā desmit gadu visā pasaulē valstis, meklējot labāko attīstības ceļu, veido un attīsta instrumentu, kas tiek dēvēts par valsts un privāto partnerību. Ar šo terminu – “valsts un privātā partnerība” (VPP) – tiek saprasta sadarbība starp valsts vai pašvaldības institūciju un privātā sektora uzņēmumu, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums uz līguma pamata tiek nodots privātajam uzņēmējam uz noteiktu laika periodu un ar nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus un piesaistītu privāto kapitālu.
“Valsts un privātā partnerība ir būtisks instruments ne tikai tautsaimniecības nozaru attīstībai kopumā, ne tikai dialoga veicināšanai starp valsti un uzņēmējiem, bet, manuprāt, pats svarīgākais – tas ļauj īstenot būtiskus projektus sabiedrības dzīves līmeņa celšanai šobrīd un tagad, negaidot nepārredzamu nākotni,” – tā Latvijas valsts un privātās partnerības politikas pamatnostādnes komentē ekonomikas ministrs Juris Lujāns.
“Pamatnostādnes” izstrādātas ar mērķi noteikt valdības politiku, pamatprincipus, mērķus un prioritātes valsts un privātās partnerības izmantošanas veicināšanā. “Pamatnostādnēs” definētais Latvijas VPP politikas mērķis ir – panākt, lai VPP kļūst par nozīmīgu mehānismu publisko pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā.
“Pamatnostādnes” analizē esošo situāciju, formulē pastāvošās problēmas un nosaka pasākumu kopumu valsts un privātās partnerības veicināšanai. “Pamatnostādnes” ir izstrādātas laikam no 2005. līdz 2009.gadam. Ik gadu šajā posmā tiek paredzēta atskaitīšanās par “Pamatnostādņu” ieviešanu.
Īstenojot “Pamatnostādnēs” ietvertās aktivitātes, tiek plānots, ka valstī tiks realizēts lielāks skaits sabiedrībai svarīgu investīciju projektu, kas citādi netiktu realizēti vispār vai tiktu realizēti vēlāk publiskā finansējuma trūkuma dēļ. Papildus tiek plānots nodrošināt VPP procesu regulējošo normatīvo aktu atbilstību starptautiskajām normām, kā arī stiprināt institucionālo kapacitāti.
Kā galvenie rīcības virzieni izvirzītā mērķa un rezultātu sasniegšanai noteikti: VPP izpratnes un zināšanu pilnveidošana; VPP sasaiste ar publisko investīciju plāniem un programmām; koordinēta VPP procesā iesaistīto institūciju un organizāciju darbība; VPP procesu veicinošu instrumentu izveide; tiesiskā ietvara sakārtošana.
Plānots, ka Ekonomikas ministrija trīs mēnešu laikā pēc “Pamatnostādņu” apstiprināšanas Ministru kabinetā izstrādās Valsts un privātās partnerības politikas rīcības plānu laikam no 2005. līdz 2009. gadam.
Latvijā VPP iedzīvināšana tika sākta 2002. gada aprīlī, kad Ministru kabinetā apstiprināja “Koncesiju veicināšanas (privātā kapitāla piesaiste valsts funkciju veikšanai) koncepciju”, kurā par atbildīgo valsts pārvaldes institūciju VPP politikas izstrādē tika nozīmēta Ekonomikas ministrija.
VPP politika Latvijā ir jaunas un līdz šim šīs politikas mērķi, pamatprincipi un virzieni nav noteikti nevienā politikas plānošanas dokumentā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa