Dators aprij realitāti

Ar desmitiem durtu brūču, žņaugšanas pēdām uz kakla, izsistiem zobiem mirušo padsmitgadīgo rīdzinieci pērn decembrī tuvinieki atrada dzīvoklī, no kura bija pazudis dators. Apgalvojumam, ka meitenes vienaudzi uz nežēlīgo skolasbiedrenes slepkavību bija pamudinājusi atkarība no datorspēlēm, ar kurām tas aizrāvies, nav tiešu pierādījumu, taču tas, ka nozieguma motīvs bija vēlēšanās iegūt datoru, ir fakts. Jebkurā gadījumā šīs traģēdijas centrā ir pusaudža attieksme pret datoru, precīzāk, tā piedāvātajām iespējām. Un cilvēkbērnu, kuriem dators pārvērties par fantomu, kas nomāc visas citas intereses, kļūst arvien vairāk. Cik plaša ir problēmas izplatība?

Atkarību rada vairāki datora izmantošanas veidi – internets, “čats” un spēles Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Virtuālās pasaules piedāvātais bezdibenis

Agresīva uzvedība, miega traucējumi, murgi, intereses zudums par apkārtējo pasauli, stundu sebošana, pavirša attieksme pret ēdienu un personisko higiēnu – tās ir tikai dažas no psiholoģiskajām un sociālajām problēmām, ar kurām aci pret aci nonāk datoratkarīgo bērnu vecāki un skolotāji. Ar datoratkarību kopumā sabiedrība saskārusies salīdzinoši nesen, tas arī izskaidro, kādēļ šīs problēmas nopietnība līdz galam nav izprasta. Savulaik tā bija ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanas vilni. Taču datoratkarība savā varā pārņem gluži tāpat kā atkarība, piemēram, no alkohola, narkotikām vai azartspēlēm. Dzīves centrā ir tikai datora piedāvātās iespējas. Bērns atņem sev realitāti, un apkārtējie zaudē viņu.
Rīgas Narkomānijas profilakses centra, kas nākotnē, visticamāk, pārtaps par Rīgas pilsētas Atkarību profilakses centru, pieredze liecina, ka pirmie signāli par datoratkarību kā problēmu bijuši pirms vairākiem gadiem. Centra atbalsta grupās palīdzību sāka meklēt izmisuši vecāki, kuriem radušies nopietni sarežģījumi ar atvasēm. “Pērn nopietni pievērsāmies šai problēmai. Interese radās arī valsts līmenī. Speciālisti mēģināja izzināt, cik īsti ir atkarīgo. Izskanēja aptuvenas aplēses un secinājums – tā vēl nav problēma. Mēs ainu redzējām citādu. Skolēnu vidū pieaug datoratkarīgo skaits. Par to liecina arī Rīgas skolotāju aptauja. Proti, pedagogi no atkarībām, kas, viņuprāt, ieņem līderpozīcijas, pirmo nosauca datoratkarību. Tādēļ izlēmām izpētīt problēmas izplatību,” skaidro Rīgas Narkomānijas profilakses centra direktora pienākumu izpildītāja Ārija Lodziņa, argumentējot nule veiktā pētījuma “Jauno tehnoloģiju atkarību izplatība jauniešu vidū Rīgas pilsētā” nepieciešamību.

Problēma zem lupas

“Jaunās atkarības arvien vairāk ienāk mūsu dzīvē, īpaši tas jūtams galvaspilsētā, kur daudziem mājās datori un plašs internetsalonu tīkls. Tas, ka jaunieši tajos pavada ne tikai brīvo laiku, bet arī uzturas mācībstundu laikā, ir vispārzināms fakts. Dažus šī aizraušanās pamudina uz noziegumiem, jo nepieciešami līdzekļi, piemēram, jaunu spēļu iegādei,” uzskata Rīgas domes Drošības un kārtības komitejas priekšsēdētājs Andrejs Vilks, uzsverot, ka datoratkarība mūsdienās kļūst par smagāko atkarību. Taču līdzekļus, ar kādiem tai stāties pretī, atrast grūti, kamēr pati problēma nav likta zem lupas. “Vispirms objektīvi jāizzina situācija, nepieciešama tās zinātniska izpēte, un tad var rast risinājumus jauno tehnoloģiju atkarības ierobežošanai,” atzīst A.Vilks. Par lupu kļuvis minētais pētījums, kas izgaismo datoratkarības izplatību. Tas gan aptver tikai Rīgu, taču notiekošais galvaspilsētā signalizē par tendencēm Latvijā kopumā.

“Čats” meitenēm, spēles puišiem

Pētījumu veica Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta sociologi sadarbībā ar Rīgas Narkomānijas profilakses centru. Tā rezultātus vēl apkopo un analizē, taču ieskatu par galvenajām problēmām sociologi sniedza.
Veiktas trīs lielas aptaujas. Proti, aptaujāti Rīgas vispārizglītojošo skolu 7.–12.klašu skolēni un arodvidusskolu 1.–3.kursa audzēkņi kopumā 90 mācību iestādēs, skolēnu un audzēkņu vecāki, kā arī interneta kafejnīcu apmeklētāji. Pirms vētīt datoratkarīgo riska grupu, daži kopainu raksturojoši atzinumi. Pētījums liecina, ka datorspēles un internets izkonkurē grāmatu lasīšanu. Jāpiebilst, aizraušanās ar datorspēlēm vairāk raksturīga puišiem.
Aptuveni piektā daļa jauniešu pie datora pavada vairāk par četrām stundām dienā. Ilgāk par četrām stundām katru dienu pie datora ir 11% aptaujāto, bet sešas un vairāk stundas pie datora pavada 7% respondentu.

Lielākajai daļai dators (82% jauniešu) un internets (55% jauniešu) pieejami mācību iestādē. Savukārt mājās tas pieejams 70% jauniešu, bet internets – 38%. Cits jautājums – kur viņi parasti tos lieto. Lielākā daļa to dara mājās, apmēram trešdaļa – draugu mājās un skolā, vairāk nekā piektā daļa – interneta kafejnīcā, bet katrs desmitais – vecāku darbavietā. Tā atzinuši paši jaunieši. Par to, ka bērni apmeklē datorsalonus, daļai vecāku maza nojausma. Proti, 72% no aptaujātajiem vecākiem atzina, ka viņu atvases neapmeklē interneta kafejnīcas, tajā pašā laikā 67% aptaujāto skolēnu atzina, ka apmeklējuši gan.
Kā zināms, atkarību rada vairāki datora izmantošanas veidi – internets, “čats” un spēles. Vairākums aptaujas dalībnieku atzinuši, ka viņiem vissaistošākais datora izmantošanas veids ir internets, teju trešdaļai – datorspēles, katram sestajam – “čats”. Līdzīgs skaits – aptuveni katrs sestais – nosaucis citas nodarbes, piemēram, stundu gatavošanu, zīmēšanu, programmēšanu, filmu skatīšanos. Internets un “čats” vairāk simpatizē meitenēm, savukārt zēnus īpaši valdzina datorspēles. Būtiskas atšķirības ir dažādās vecuma grupās. Piemēram, internets šķiet pievilcīgāks vidusskolniecēm, “čats” – jaunāko klašu audzēknēm. Gados jaunākie zēni skaitliski vairāk aizraujas ar datorspēlēm nekā vidusskolnieki, taču pēdējie tik un tā ir nospiedošā vairākumā salīdzinājumā ar skolasbiedreņu skaitu.

Katrs septītais jau atkarīgs

Kur ir tā robežšķirtne, aiz kuras iestājas datoratkarība? Tā ir faktoru buķete, piemēram, pie datora pārmērīgi ilgi pavadītais laiks, kontroles zudums pār savu uzvedību un rīcību, konflikti ģimenē, skolā utt. Lai izzinātu, cik liela ir riska grupa, sociologi izmantoja K.Jangas testu, kurā doti astoņi apgalvojumi, papildinātu ar vēl četriem apgalvojumiem. Kopumā datoratkarības riska grupā ir 14% jauniešu jeb aptuveni katrs septītais, secinājuši sociologi. Runājot par atsevišķiem datoratkarības veidiem, jāteic, ka interneta atkarība spilgtāk iezīmējas 2% aptaujāto, “čata” atkarība – tikpat, bet spēļu atkarība – gandrīz 5%.
Tāda ir kopaina, taču dažādām vecuma grupām, kā arī zēnu un meiteņu vidū raksturīgas atšķirīgas tendences. Proti, starp aptaujātajiem puišiem teju katrs piektais (!) pieskaitāms datoratkarības riska grupai, no meitenēm – katra devītā. Tas ir vidējais raksturlielums. Savukārt vidusskolas vecuma jaunieši salīdzinoši mazāk ir atkarības varā nekā pamatskolas audzēkņi. Vēl mazāk riska grupā ir arodskolu audzēkņu. Taču, kā uzsver pētījuma autori, jāņem vērā, ka viņiem, visticamāk, ir arī mazākas iespējas tikt pie datora.
Datoratkarības pazīmes cieši saistītas ar pie datora pavadīto laiku un tā lietošanas regularitāti. Tā gandrīz katrs sestais datoratkarīgais pie datora pavada sešas un vairāk stundas dienā. Pārmērīgā datora lietošana ietekmē šo jauniešu sekmes skolā. Sociologi norāda, ka datoratkarības riska grupā visbiežāk minētās atzīmes ir “pieci” un “seši”, kamēr pārējo jauniešu grupā – “seši” un “septiņi”. Turklāt datoratkarības riska grupas jauniešiem gandrīz trīsreiz biežāk nekā pārējiem ir bijuši konflikti ģimenē datora lietošanas dēļ.

Ar vienu kāju bezdibenī

Datoratkarība, it īpaši spēļu, var būt ļoti cieši saistīta ar azartspēļu atkarību, norāda speciālisti, piebilstot, ka šajā kontekstā azartspēles jāizprot visplašākajā nozīmē. Pētījums liecina, ka dator-atkarības riska grupas jaunieši biežāk apmeklē spēļu zāles nekā citi. Piemēram, gandrīz katru dienu to dara 4% datoratkarīgo, dažas reizes nedēļā – 2%, reizi nedēļā – tikpat, pāris reižu mēnesī  – 8%, dažas reizes gadā – 14%.
Pētījuma autori arī norāda, ka pastāv mijiedarbība starp pārmērīgu datora lietošanu un veselības stāvokļa pasliktināšanos. Dažādus veselības traucējumus, kas visbiežāk izpaužas kā sāpes un nogurums acīs, galvā, skaustā, atkarības riska grupas jaunieši sajūt biežāk nekā pārējie.
Vislielākā un izplatītākā problēma jauniešiem, kurus dators pārņēmis savā varā, ir laika izjūtas zudums. Gandrīz trešdaļa atzīst, ka pilnībā nejūt, kā paiet laiks, ja viņš rosās internetā vai spēlē spēles. Turklāt viņi paši neslēpj, ka paliek pie datora ilgāk, nekā sākotnēji plānojuši. Raksturīgas izjūtas, kas saistītas ar jauniešu psihi. Piemēram, 16% jauniešu uzskata, ka spēļu spēlēšana ir labākās zāles pret sliktu garastāvokli, nemieru, depresiju. Attiecīgi 12% domā, ka šādas zāles ir internets. Patiesas jūtas un pārdzīvojumus daļa aizvieto ar virtuālās pasaules izjūtām un piedzīvojumiem, piemēram, katrs devītais jūtas pacilāts jau no domām par spēļu spēlēšanu, bet katrs desmitais – no domām par internetu.

***

Pētījums Rīgas mērogā izgaismojis problēmas izplatību. Rīgas Narkomānijas profilakses centrs gatavojas uzlabot esošās vai izstrādāt jaunas programmas, lai palīdzētu datoratkarīgajiem un veiktu profilaksi. Vai valsts līmenī esam gatavi datoratkarības vilnim?

Ilze Apine, “LV”

ilze.apine@vestnesis.lv