"Cik — Eiropai un cik — no Eiropas"

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.07.25.

Vēl divus gadus Polijai nāksies piemaksāt par integrāciju Eiropā. Bet no 2003.gada Briseles līdzekļi var pat divkārtīgi pārsniegt mūsu pašu izmaksas — tādi ir ziņojuma secinājumi, kurus savā rīcībā ir ieguvusi "Gazeta".

Februārī Seims pieprasīja sagatavot ziņojumu par izmaksām integrācijai Eiropā. Ziņojums bija jāsagatavo līdz maija beigām, taču tā sagatavošana aizkavējās dažādu iemeslu, arī koalīcijas sabrukšanas dēļ. Vakar ziņojumu apstiprināja valdības Eiropas Integrācijas komiteja. Šodien tas ir jāapstiprina valdībā.

Iegūsim vairāk…

Aptuveni 140 lappušu garā dokumentā valdība izvērtēja mūsu izdevumus un ES solījumus Polijai.

No šī gada līdz pat uzņemšanai Eiropas Savienībā 2003.gadā (kā tagad rēķina valdība) mēs ik gadu varam saņemt apmēram 1 miljardu eiro (aptuveni 4 miljardus zlotu) no ES palīdzības fondiem. Brisele to ir apsolījusi (ar nosacījumu, ka mēs izstrādāsim labus projektus, bet Brisele pagūs sagatavot izpildes noteikumus).

Pirmajos piecos gados pēc uzņemšanas piemaksas Polijai varētu pārsniegt tās iemaksas no pusotras līdz pat četrām reizēm. Īpaši daudz naudas no Briseles mums ir cerības saņemt reģionālās politikas un lauksaimniecības jomā, tikai ar nosacījumu, ka lauksaimniecība tiks iekļauta kopīgajā lauksaimniecības politikā.

… nekā izdosim

Jau pēc trim gadiem Polijas izdevumi sakarā ar integrāciju būs mazāki par līdzekļiem, kas tiks saņemti no Eiropas Savienības. Pašlaik izmaksas pieaug ārkārtīgi strauji: no 2.5 miljoniem zlotu 1997.gadā līdz 50.2 miljoniem 1998.gadā un 217 miljoniem 1999.gadā.

Sarunu laikā pieņemto saistību izpildei 1999.–2002.gada laikā mums nāksies izdot apmēram 13 vai 14 miljardu zlotu. Tas tomēr ir daudz mazāk, nekā mums būtu jāsaņem no ES. No 2003.gada ieguvumi no integrācijas varētu pat divkārt pārsniegt izdevumus.

Attīstības tempi

Pozitīvus rezultātus ir devusi jau asociācija ar Eiropas Savienību. Mūsu eksports uz ES no 1989.gada ir audzis vairāk nekā 2,5 reizes, bet imports — 3,5 reizes.

Pateicoties uzņemšanai E, Polijas IKP izaugsmes temps varētu palielināties no 0,2 līdz 1,7 procentiem, bet tas nozīmē, ka "pēc 20 gadiem saimniecības attīstības līmenis būs par 40 procentiem augstāks, nekā saglabājot pašreizējās attīstības tendences". Atgādināsim, ka patlaban Polijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir nedaudz zemāks par 40 procentiem no vidējā līmeņa Eiropā.

Pateicoties konkurences pieaugumam, cenas varētu kristies, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumiem, aviatransportam un dzelzceļa transportam, elektroenerģijas un gāzes piegādei. Vidēji par 6 procentiem pieaugs pārtikas cenas.

Konkurences plusi un mīnusi

Vai integrācija radīs draudus Polijas saimniecībai? Kā liecina ziņojums, uzņēmumiem nāksies rēķināties ar konkurences pieaugumu ne tikai no Eiropas puses vien. Muitas tarifi rūpniecības produkcijai ārpus ES robežām ir apmēram 2,5 procentu līmenī, bet Polijā pašlaik — 6 procentu līmenī. Šī iemesla dēļ, kā uzskata ziņojuma autori, poļu firmas sākotnēji negūs nekādu labumu no integrācijas. Vispirms tām nāksies modernizēties un pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Ar konkurenci būs jārēķinās arī pakalpojumu sniedzējiem, kuri līdz šim nav bijuši pakļauti ārzemju konkurencei. Mums tomēr ir arī savi trumpji, piemēram, lēti un labi izglītoti darbinieki, kuri var padarīt mūs konkurētspējīgus, kā arī panākt, lai Eiropas firmas ražošanu pārceļ uz Poliju.

Arī ES dalībvalstīm paplašināšanās būs izdevīga, pateicoties lielākai specializācijai un konkurences pieaugumam. "Eiropas integrācija ir spēle, kurā iegūst visi," secina pētījuma autori.

Danuta Pščulkovska