ATSAUCĒ IETVERT:
"Kādēļ tieši Francija asi kritizē Krieviju?". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.2000., Nr. 278/280 https://www.vestnesis.lv/ta/id/9579
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
"Kādēļ tieši Francija asi kritizē Krieviju?"
"Radio Svoboda"
— 2000.07.21.
RS komentētājs Džovanni Bensi komentē salīdzinājumā ar citām Rietumvalstīm pašreizējo, asāko Francijas kritiku par Krievijas rīcību Čečenijā. Ar viņu sarunājas programmas "Liberty Live" vadītājs Andrejs Šarijs.
AŠ:
Džovanni, kāds ir iemesls attiecību vēsumam starp Maskavu un Parīzi? Vai tas ir karš Čečenijā, vai ir arī kaut kādi citi iemesli, kādēļ Vladimirs Putins nevēlas, teiksim, braukt uz Francijas galvaspilsētu?Dž.B:
Francija ir to valstu starpā, kuras visasāk kritizē Krieviju par tās karu Ziemeļkaukāzā. Starp citu, ar šo kritiku izceļas Francijas inteliģence — Andrē Gliksmans un citi jaunie filozofi… Zināmā mērā tas patiešām ir sašutums, ko rada šis karš. Man ir jāsaka, ka patlaban ES dalībvalstu starpā ir arī tādas valstis, kas pret Krieviju ir daudz pielaidīgākas. Piemēram, Itālija — mēs zinām, ka Itālijas ārlietu ministrs Lamberto Dini vairākas reizes ir runājis pārāk maigi par Krievijas karu. Taču Francija šādu pozīciju neatzīst un kritizē. Tomēr kritizē inteliģence, kritizē laikraksti, jo īpaši — kreisie laikraksti, kā, piemēram "Liberation".Man šķiet, ka līdz ar patiesu sašutumu par to, kas notiek Čečenijā, par cilvēktiesību pārkāpumiem no krievu karaspēka puses un tā tālāk, ir arī kāds cits, psiholoģisks iemesls: ne jau velti, kritizējot Krieviju, izceļas tieši kreisi noskaņotie cilvēki, kreisie intelektuāļi un kreisās avīzes. Tā viņi vēlas atjaunot paši savu "zaudēto nevainību". Galvenokārt tie ir cilvēki, kas pieskaitāmi pie 1968. gada dumpiniekiem, pie tā laika kreisajiem, kuri tolaik ļoti asi kritizēja kapitālismu, taču nepievērsa pietiekamu uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem galēji kreisajos vai komunistiskajos režīmos, piemēram, Pola Pota režīmam Kambodžā. Jāatzīst, ka īpaši pēc Padomju savienības sabrukuma, kaut gan, patiesību sakot, tas sākās jau daudz agrāk, šie ļaudis saprata savu kļūdu un sāka pievērst lielāku uzmanību cilvēktiesību pārkāpumiem dažādās valstīs, arī bijušajā komunistiskajā nometnē. Protams, tas ir tikai mēģinājums izskaidrot situāciju psiholoģiski, es nezinu, cik tas ir pareizi. Tomēr fakts ir tāds, ka šodienas Francija ir valsts, kas ieņem visasāko nostāju pret Krieviju Čečenijas kara dēļ.