"Gadsimta atklājumi"

"Subbota"

— 2000.07.21.

1951

Informācijas aģentūra "Press Assotiation" Lielbritānijā materiālu izsūtīšanā sāk izmantot teletaipus.

1952

Dānijā K.Hamburgers izdara pirmo sekmīgo dzimuma maiņas operāciju. Angļu avīzē "New Musical Ekspress" publicēts pirmais visvairāk pārdoto singlu saraksts. Japāņu korporācija "Sony" izlaiž pasaulē pirmo kabatas tranzistoru radiouztvērēju.

1953

ASV Aiovas universitātes medicīnas koledžā sieviete pirmoreiz apaugļota ar iesaldētu spermu. Frensiss Kriks un Džeimss Votsons paziņo, ka atklāta DNS struktūra. ASV sāk iznākt Hjū Hefnera dibinātais žurnāls "Playboy". Karalienes Elizabetes II kronēšana tiek rādīta televīzijā, tādēļ Lielbritānijā strauji palielinās televizoru pārdošana.

1954

Amerikāņu fiziologa Džonsa E.Solka pretpoliomielīta vakcīna kļūst par vispārējās lietošanas preparātu.

1955

PSRS aviokonstruktora A.Tupoļeva radītā reaktīvā pasažieru aviolainera "TU–104" pirmais lidojums. Anahlaimas pilsētā ASV Kalifornijas štatā tiek atklāts Disnejlendas parks. Vispārēju uzmanību sāk piesaistīt lidojošie šķīvīši (NLO).

1956

ASV izstrādāts fortrans — pirmā datorprogrammēšanas valoda.

1958

PSRS kosmosā palaiž mākslīgo Zemes pavadoni un kosmosa kuģi ar diviem suņiem.

1959

ASV izgudrotas zeķubikses. Britu pasta un telegrāfa pārvalde ievieš pasta kodus.

1960

Japānā sāk pārdot dadzkrāsainus flomāsterus.

1951. gads. Tetrapaka. Zviedrija

Zviedrs Rubens Rausings nodarbojās ar iesaiņojuma izgudrošanu beramiem produktiem — miltiem, putraimiem, cukuram. Šī pieredze viņam noderēja, izstrādājot arī taru pienam — četrkantīgu kartona kārbu ar nosaukumu Tetra Pak , ļoti ērtu, lētu un higiēnisku. Tetrapaka kļuva par vispasaules fenomenu un padarīja tās izgdrotāju bagātu. Bet tikai pienam domāto supertaru drīz vien sāka izmantot arī citiem produktiem — ar vīnu sākot un zupām beidzot.

1952. gads. Rullīšu dezodorants. Lielbritānija

Cilvēce no laika gala cīnījusies pati ar savām smakām. Taču līdz pat 20. gadsimtam galvenā — sviedru problēma — tā arī vēl nebija atrisināta. 1888. gadā Kalifornijā parādījās pirmais cinka oksīda dezodorantkrēms. To pārdeva apaļā skārda kārbiņā un uzklāja ar pirkstiem. Pašā gadsimta sākumā sāka pārdot uz alumīnija oksīda šķīduma pamata veidotus pretsviedru līdzekļus. Tie iedarbojās labi, taču dažkārt no tiem iekaisa āda un notraipījās apģērbs. Jaunu ķimikāliju parādīšanās, kā alumīnija sulfāts, ļāva atrisināt galveno problēmu. Dezodorantus sāka ražot aerosolu un zīmuļu veidā. Meklējot visērtāko formu, britu kompānijas "Mum" inženieris pievērsa uzmanību lodīšu pildspalvas uzbūvei un nolēma izmantot tās mehānismu. Pirmie rullīšu dezodoranta izmēģinājumi notika 1952. gadā: sākumā tirgū parādījās Roll–on , bet 1958. gadā — Mum Rollet .

1955. gads. Zivju nūjiņas. Lielbritānija

Lai gan pēc Otrā pasaules kara pārtikas produktus Lielbritānijā pārdeva par taloniem, salas iedzīvotājiem zivju netrūka. Tās bija lētas, barojošas un kalpoja par bagātīgu olbaltumvielu avotu bērniem — valdība pat ieteica zivju ēdienus ģimenēm, kurās bija bērni. Vienīgā problēma bija asakas, ar kurām bērni netika galā. Šai problēmai uzmanību pievērsa kompānija "Birds Eye", kas ražoja saldētu pārtiku. Tā parādījās ar maizes drupatām pārklātie iegarenie zivju gabaliņi bez asakām. Tā kā Britu salās visizplatītākā zivs bija siļķe, pirmo "Birds Eye" produktu sauca "Herring Savoury". Lai izpētītu pieprasījumu, kompānija izgatavoja arī mencu nūjiņas. Patērētāji deva piekrišanu tām, tādēļ nosaukumu "Herring Savoury" nomainīja ar "Fish Fingers".

1955. gads. Vienreizējās lietošanas šļirce. ASV

Pēc penicilīna parādīšanās 1928. gadā šļirču sterilizācijas problēma kļuva īpaši akūta. Penicilīna un citu antibiotiku kristāli nosēdās uz šļirces iekšējām sieniņām, un tās bija ļoti grūti iztīrīt. 1954. gadā, kad tika rīkota Amerikas bērnu vakcinēšana pret poliomielītu, galvenais valsts šļirču ražotājs Bektons Dikinsons piedāvāja vienreizējas lietošanas stikla šļirci ar metāla adatas turētāju. Taču tā nebija sevišķi ērta, un to bija bīstami lietot. Tikai līdz ar tehnoloģijas attīstību parādījās vienreizējās lietošanas šļirces no plastmasas, kuras bija daudz drošāk lietot un kuras vienmēr bija sterilas.

1956. gads. Pretapaugļošanās tablete. ASV

Jau 1937. gadā ķīmiķi atklāja, ka hormonus var izmantot orālo kontraceptīvu radīšanai. 1950. gadā ASV ģimenes plānošanas kustības uzdevumā doktors Gregorijs Pinkuss sāka savus pētījumus, kuru rezultātā radās pretapaugļošanās tablete. Tā saturēja sievišķos hormonus estrogēnu un progesteronu, kas bremzē ovulāciju. 1956. gadā Pinkuss rīkoja izmēģinājumus, kuros piedalījās 1000 sieviešu: pēc trim gadiem tikai 17 no viņām kļuva grūtas — un tabletes sāka pārdot ar nosaukumu "Enovid 10". Tas bija ne tikai tehnisks sasniegums vien. Tablete piecdesmito gadu biegās, sešdesmito gadu sākumā vainagoja seksuālo revolūciju — jaunu attieksmi pret seksu un dzimstības kontroli. Tagad abi partneri varēja nodarboties ar dabisko seksu, nelietojot traucējošus kontraceptīvus, vajadzēja tikai norīt tableti. 1965. gadā tabletes izkonkurēja kondomus, taču ar AIDS parādīšanos astoņdesmitajos gados droša seksa problēma atkal kļuva aktuāla. Atgriezās vecās mehāniskās kontracepcijas metodes, jo tagad bija runa nevis vairs par grūtniecības novēršanu, bet gan par izvairīšanos no inficēšanās.

1956. gads. Autiņbiksītes. ASV

Kad viens no kompānijas "Procter and Gamble" direktoriem Viks Millzs kļuva par vectētiņu un viņam uzdeva pieskatīt bērnu, viņš ne pārāk labi tika galā ar autiņu mainīšanas un mazgāšanas procedūru. Tāpēc viņš nolēma: jābūt vienreizējās lietošanas autiņiem! Tā viņa nodaļas darbinieki saņēma uzdevumu izstrādāt jauna veida zīdaiņu autiņus. 1950. gadā kompānija sāka masveidā ražot jaunās autiņbiksītes ar nosaukumu "Pampers".

1956. gads. Līplentes aizdare. Šveice

Līplentes aizdarei par savu rašanos jāpateicas dadzim. To izdomāja šveicietis Žoržs de Mestrāls, kas 1941. gadā medīja mežā un sāka pētīt, kādā dadža bumbuļi pieķeras pie apģērba un suņa vilnas. Viņš aplūkoja dadžus mikroskopā un ieraudzīja, ka tos klāj sīki āķīši, kuri tad arī pieķeras pie auduma un kažokādas. De Mestrāls nolēma dabas mehānismu izmantot jauna tipa aizdarei, ko nosauca par "Velcro" — no vārdiem "velours" (samts) un "crochet" (āķītis). Sākumā, lai cik tas arī dīvaini, de Mestrāla izgudrojumu sāka izmantot nevis apģērbu, bet gan aviācijas rūpniecībā. Tikai septiņdesmitajos gados apģērba un apavu ražotāji pievērsa uzmanību līplentei un sāka to izmantot apavu, maciņu, jaku, krūšturu un bērnu apģērba aizdarei.

1959. gads. Drošības josta. Vācija

Pirmo drošības jostu izmantoja automobilī "Volvo PV 544". Lai gan patentu izņēma viens no "Volvo" inženieriem Nilss Bolins, autokompānija demonstrēja lielu augstsirdību, apzināti nepastāvot uz savām tiesībām. Tādējādi citas kompānijas varēja šīs jostas ražot bez licences — un tas bija izdevīgi gan autovadītājiem, gan pasažieriem. Taisnība, vajadzēja daudz laika, lai piespiestu autobraucējus lietot drošības jostas. Sākumā viņus pierunāja to darīt labprātīgi. Bet Čehoslovākija 1969. gadā pasludināja drošības jostu lietošanu par obligātu, tikai pēc 14 gadiem tās paraugam sekoja arī Lielbritānija. ASV drošības jostas ilgu laiku atzina tikai dažos štatos, bet pašlaik vienīgi Ņūhempšīras štatā pieaugušiem autovadītājiem nav obligāti jāpiesprādzējas savā automobilī.