Ārzemju presē

Norvēģijas “Aftenposten”: “Vēstniecību slēdzām pēc nedēļas nogalē veiktā drošības vērtējuma”, ziņu dienestam NTB sacīja Norvēģijas ĀM preses sekretārs Karstens Klepsviks un piebilda, ka informācija, kas bija par pamatu vēstniecības slēgšanai, nav saistīta ar ASV izteikto brīdinājumu par iespējamiem terora aktiem Baltijas un Ziemeļvalstīs.”

•

Krievijas “Rosbalt”: Pēc laikraksta korespondenta domām, esot sagaidāms, ka jaunā valdība Latvijā būs “ne tikai labēja, bet galēji labēja”.

•

Šveices “Neue Zürcher Zeitung”: “Viena lieta ir parakstīt līgumu par Eiropas konstitūciju, bet pavisam cita – to ratificēt. Pirmajā brīdī šķiet gandrīz paradoksāli, ka varētu būt problēmas ar ratificēšanu... Taču, iedziļinoties pamatīgāk, kļūst skaidrs, ka problēmas ar konstitūcijas ratificēšanu varētu būt ne tikai valstīs ar eiroskeptiskiem strāvojumiem, bet arī tajās, kas tiek uzskatītas par integrācijai draudzīgām.”

•

Angļu “The Guardian” autors pievēršas EK pārmaiņu nozīmei Lielbritānijai un Blēra ES politikai kopumā, bet īpaši ES Konstitucionālam līgumam... Sabiedriskās domas aptaujas liecinot: ir diskutabli, vai Francija apstiprinās ES Konstitūciju. Tas varētu dot atkāpšanās ceļu Blēram no nepatīkamā pienākuma, mēģinot “pārdot” Konstitūciju britiem. Taču, no otras puses, tas viņam varētu dot iespēju būt par neapstrīdētu Eiropas vadītāju. Viņš varētu izmantot franču “nē” kā iemeslu, lai briti teiktu “jā”.”

•

Austrijas “Die Presse”: “Otrdien ievēlēs ne tikai ASV prezidentu, bet arī Pārstāvju palātu un trešo daļu no Senāta. Tas noteiks, kurš pārvaldīs valsti, jo ASV prezidents ir relatīvi bezspēcīgs, ja viņam nav Kongresa atbalsta. Pašlaik abās palātās republikāņiem ir neliels vairākums, taču pastāv iespēja, lai arī ļoti neliela, ka vismaz Senātā demokrāti varētu iegūt vairākumu.”

•

Angļu “The Financial Times”: “Daudzveidīgākā nācija pasaulē ir sašķelta divās vienlīdzīgās daļās – 48% vēlētāju balsu kā Kerijam, tā Bušam. “Tā ir mistērija,” piekrīt vēsturnieks Artūrs Šlesindžers. Osamas bin Ladena jaunā parādīšanās tikai pasvītro dalījumu šī gada kampaņā... Amerikā iezīmējas vēl vienas vēlēšanas, kurās abu kandidātu rezultāti būs ļoti līdzīgi. Sabiedrība pareģo, ko sadalījums var nodarīt Amerikai, un bažas, ka strīdi var atstāt valsti pretrunās un zaudētāja lomā neatkarīgi no tā, kāds būs rezultāts.”

•

Angļu “The Financial Times”: “Kādēļ transatlantiskajās attiecībās ir sarežģījumi? Lielākā daļa eiropiešu nekavējas vainot prezidentu Bušu par visu, kas nogājis greizi pēdējo četru gadu laikā. Viņi ļoti vēlas, lai Dž. Kerijs uzvarētu otrdienas vēlēšanās. Bet ir vēl viens skaidrojums: Eiropai un ASV vairs nav vienu globālo interešu. Buša stils politikā un attieksme pret sabiedrotajiem Eiropā, dodoties Irākas karā, nenāca par labu attiecībām, tomēr tie tikai veicināja transatlantisko attiecību pasliktināšanos, nevis to izraisīja. Ir daudz vairāk tāda, kas atdala ASV no Eiropas, nekā vienojošā neatkarīgi no tā, kas uzvarēs.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem