Lietuvu interesē Latvijas pieredze

Pagājušajā nedēļā Latviju apmeklēja Lietuvas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre Alīna Mačulīte un Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta direktore Danguole Bubliene. Amatpersonas bija ieradušās, lai iepazītos ar Uzņēmumu reģistra darbu. Lietuvā vēl nav vienotas uzņēmējsabiedrības reģistrācijas iestādes, bet tā tiek veidota. Bez tam Lietuvas pārstāves tikās arī ar Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski un Privatizācijas aģentūras pārstāvjiem.

Lietuvas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāre Alīna Mačulīte un Lietuvas Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta direktore Danguole Bubliene Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ieguvums abām pusēm

Pēc tikšanās Latvijas Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš teica: “Tikšanās bija interesanta. Dalījāmies pieredzē par to, kā notiek uzņēmumu reģistrācija Latvijā un Lietuvā. Guvām arī interesantas idejas, kas varētu noderēt mums Latvijā. Domāju, ka gan Lietuvas kolēģi, gan mēs sapratām, ka nepieciešama informācijas apmaiņa, jo Baltijas valstis ir ar līdzīgu pagātni un līdz ar to arī līdzīgām problēmām.” J.Endziņš kā vienu no apspriestajām idejām min to, ka, iespējams, Latvijā vajadzētu domāt, vai Uzņēmumu reģistram nedot citu nosaukumu, kas labāk izteiktu institūcijas funkcijas. “Tagad saucamies par Uzņēmumu reģistru. Lietuvas kolēģi runā par Reģistru centru. Protams, nosaukums jau nav pats būtiskākais, bet varbūt vajadzētu domāt arī par to.”

Latvijas un Lietuvas prakse atšķiras

Uzturoties Latvijā, Lietuvas amatpersonas piekrita arī tikties ar “Latvijas Vēstnesi”, lai īsumā pastāstītu, kā noritējusi tikšanās, kādas ir galvenās atziņas un ko no redzētā varētu ieviest Lietuvā.

– Kā jūs vērtējat pieredzes apmaiņu? Vai esat guvuši jaunas idejas?

A.Mačulīte: – Mēs jau nedaudz zinājām par to, kā Latvijā notiek uzņēmumu reģistrācija. Pieredzes apmaiņas vizīte deva iespēju mums pamatīgāk iepazīties ar situāciju Latvijā. Mums šķita interesanti uzzināt, kādu juridisko personu formu pēc komerctiesību reformas beigām Latvijā vairs nebūs. Tāpat mūs īpaši interesēja, kā notiks nepārreģistrēto uzņēmumu likvidācija. Tā kā mums Lietuvā nav vienotas uzņēmējdarbības reģistrācijas iestādes, interesējāmies arī par to, kāda ir valsts galvenā notāra loma un kā tā tiek iedzīvināta. Interesanti bija arī redzēt, kādi dokumenti jāiesniedz, reģistrējot jaunu uzņēmumu, kādas ir procedūras. Jāatzīst, ka Latvijā procedūras uzņēmumu reģistrācijai ir nedaudz īsākas nekā Lietuvā.
Protams, vēl neesam diskutējuši par to, kuras no Latvijas īstenotajām idejām iedzīvināt praksē Lietuvā, kuras ne. No savas puses varu teikt, ka tā bija patiesa darījumu vizīte ar interesi izzināt situāciju, nevis tikai oficiāls brauciens.
D.Bubliene: – Interesanti, ka notāra loma Latvijā, runājot par juridiskajām personām un to reģistrāciju, ir citāda nekā Lietuvā. Latvijā notārs strādā uzņēmējus reģistrējošā iestādē, bet Lietuvā tā nav. Mums uzņēmumu reģistra iestāde un notārs nav tā saistīti. Notārs strādā citā iestādē. Arī viņa funkcijas un kompetence ir atšķirīga. Tāpēc apskatīt, kā tas ir Latvijā, bija interesanti.

– Kā Lietuvā notiek uzņēmumu reģistrācija? Vai Lietuvā jau bijusi līdzīga reforma kā Latvijā?

D.Bubliene: – Var teikt, ka Lietuvā līdzīga reforma jau bijusi. Privāttiesību reforma tika īstenota, kad tika pieņemts jaunais pilsonības kodekss. Tajā ietverti arī komerctiesību jautājumi. Šajā laikā Lietuvā notika, ja tā var teikt, revīzija. Tika pārskatīti visi likumi par dažādām juridiskajām personām un to statusu.
Tagad jau pagājis laiks, visi likumi ir vēlreiz pārskatīti, un stājušās spēkā likumu jaunās redakcijas. Jāatzīmē, ka Lietuvas sistēma ir atšķirīga. Mums kodeksā ietvertas vispārīgās tiesību normas par juridiskām personām. Savukārt atsevišķos likumos precizēta konkrētu juridisko personu formu darbība. Latvijā, atšķirībā no Lietuvas, tagad darbosies viens likums – Komerclikums, kurā viss ir pateikts.
A.Mačulīte: – Jāatzīmē, ka Lietuvas likumdošanas normas pilnībā atbilst Eiropas Savienības direktīvām un ir veikta likumdošanas saskaņošana. Protams, laiku pa laikam, kā jau visās valstīs, tiek veikti uzlabojumi.

– Viens no sarunu tematiem ar Latvijas kolēģiem bija arī ES direktīvas grozījumu ieviešana. Tā nosaka informācijas sniegšanu no Uzņēmumu reģistra datu bāzēm elektroniskā formātā. Direktīva paredz, ka, sākot ar 2007. gadu, visa reģistrā sagatavotā vai iesniegtā informācija glabājama ne tikai papīra, bet arī elektroniskā formātā. Kā Lietuvā veicas ar gatavošanos direktīvas ieviešanai?

D.Bubliene: – Jā, mēs gatavojamies šīs direktīvas ieviešanai praksē. Tiek gatavots stratēģiskais plāns. Domājam, ka problēmu nebūs. Jau patlaban visi ieraksti par Lietuvā reģistrētajiem subjektiem pieejami elektroniskā formātā, un tam ir juridisks spēks.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv