Terorisma draudi drīzāk ir varbūtība

Par iespējamajiem terorisma draudiem Latvijā saņemtā informācija ir pārbaudīta, un nav nepieciešamības valstī ieviest īpašus drošības pasākumus. To vakar pēc Nacionālās drošības padomes sēdes paziņoja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Terora briesmu iespējamība Latvijā drīzāk ir varbūtība, nevis noteiktība, skaidroja V.Vīķe-Freiberga. Uzbrukuma varbūtība, par kuru saņemta informācija, bijusi saistīta ar kādu no Skandināvijas valstīm un tās pārstāvniecībām kaimiņvalstīs. Kā vakar skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa, terora draudu avots ir kāda radikāla islāmistu organizācija Skandināvijā.
Kā jau ziņots, pagājušajā nedēļā citu valstu drošības dienesti brīdināja par iespējamiem terora aktiem Skandināvijā un Baltijas valstīs. Par apdraudētākajiem tika atzīti tirdzniecības un transporta infrastruktūras objekti, valsts iestādes un ārvalstu pārstāvniecības. Jau līdz ar pirmo aizvadītajā nedēļā publiski izplatīto informāciju par varbūtējiem terora aktiem Latvijā par drošību atbildīgās amatpersonas vairākkārt paudušas, ka valsts drošības dienesti situāciju kontrolē, strādā pastiprinātā režīmā un ir gatavas ārkārtas pasākumiem.
Šādus apgalvojumus diemžēl ļauj apšaubīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) konstatētās nebūšanas pēc nezināmas gāzes izplūšanas 21.oktobrī Iļģuciema vidusskolas telpās Rīgā, Dzirciema ielā 109, kad potenciāli bīstamās vielas avots un sastāvs tā arī netika noteikts atbildīgo dienestu operativitātes trūkuma dēļ. Šis gadījums, kā “Latvijas Vēstnesim” atzina VUGD priekšnieks Aivars Straume, radījis pamatotas bažas par operatīvo dienestu spēju sadarboties. Saistībā ar minēto incidentu ugunsdzēsības dienests, kurš ir pilnvarots koordinēt visu glābšanā iesaistīto struktūru rīcību ārkārtas situācijās, tajā skaitā terora akta gadījumā, pagājušajā nedēļā gatavojās Ministru prezidentam nosūtīt ziņojumu par problēmām civilajā aizsardzībā. Taču, 28.oktobrī krītot Induļa Emša vadītajai valdībai, šī iecere mainījusies, un VUGD par dienestu sadarbības grūtībām sniegs informāciju Ārkārtas situāciju komitejas sēdē 10.novembrī.
Bažas par valsts iespējām sniegt palīdzību potenciālā terora aktā cietušam lielam cilvēku skaitam izskanējušas arī saistībā ar anesteziologu-reanimatologu pāriešanu uz samazinātu darba apjomu 1. novembrī. Taču, kā aģentūrai LETA vakar skaidroja Latvijas Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics, šādām bažām neesot pamata, jo tādā gadījumā slimnīcu vadības ir tiesīgas likt ierasties darbā visiem ārstiem. M. Šics arī norādīja, ka Latvijā ir apzināti katastrofu riski un “masveida nelaimes gadījumos tiktu organizēta specializēta palīdzība, kas nodrošinātu palīdzību visiem cietušajiem”.
Drošības apsvērumu dēļ, atturoties no precizējošiem komentāriem, savu vēstniecību vakar slēdza Norvēģija. Ņemot vērā, ka draudu raksturs lielākoties attiecināms uz Rīgu, šodien galvaspilsētas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs tiekas ar iekšlietu ministru Ēriku Jēkabsonu, lai pārrunātu radušos situāciju. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku objektos tika veikta pastiprināta apsardze, kā arī sagatavots terora draudu iespējamībai atbilstošs rīcības plāns.

Guntars Laganovskis

guntars.laganovskis@vestnesis.lv