Visa pasaule 160 hektāros

Ceļojums izstādes "EXPO–2000" daudzveidībā

Ātriem, milzu soļiem pietuvojusies jaunā tūkstošgade. Ko tā vēstī par pagātni, ko piedāvā tagadnei un ko sola nākotnē? Par to vislabāk var uzzināt pasaules izstādē "EXPO–2000", kas radusi mājvietu Vācijas Lejassaksijas pavalsts galvaspilsētā Hannoverē. Pirms desmit gadiem Hannovere ieguva tiesības rīkot "EXPO–2000" ar vienas balss pārsvaru, atstājot zaudētājās konkurējošo pilsētu Toronto.

Lai sajustu pasaules varenību, jāaizmirst ikdiena un jādodas ceļā uz izstādi "EXPO–2000", kuras moto ir "Cilvēks-daba-tehnoloģija".

Hannovere dzīvo vienā elpā ar "EXPO–2000". Par to liecina kaut vai tas, ka laipni policijas ierēdņi smalki izklāsta iespējas, kā ar elektrisko vilcienu nokļūt vēlamajā izstādes rajonā. Baudot labvēlības gaisotni, izstādes apmeklētājs ar izstādei ražotiem maziem elektriskajiem vilcieniņiem tiek nogādāts gigantiskā izstāžu kompleksā, kur 160 hektāru platībā izklāta visa pasaule.

Nopērkot ieejas biļeti, tās īpašnieks vienlaikus iegūst tiesības pārvietoties ar Hannoveres pilsētas sabiedrisko transportu, neiegādājoties braukšanas talonus.

Izstādes rīkotāji apgalvo, ka "EXPO–2000" piedalās ap 180 dalībnieku — valstis, starptautiskās organizācijas un uzņēmumi. Lai tādu apjomu apzinātu, lietderīgi iegādāties ceļvedi vai plānu. Un tad cerību pārņemtais un nezināmā apburtais apmeklētājs var droši doties "ceļojumā apkārt pasaulei".

Par "EXPO–2000" apmeklējuma sākumpunktu izvēlos austrumu ieeju, jo līdz tai kursē visvairāk elektrisko vilcieniņu — trīs, kā arī no šī punkta pa gaisa trosu ceļu iespējams "aizlīgot" pār visu izstādes teritoriju divos virzienos — līdz dienvidu vai ziemeļrietumu paviljoniem, tai pašā laikā apskatot no piezemēta putna lidojuma visas ekspozīcijas. Aiz neizteiksmīgām administratīvajām celtnēm skatienam paveras tumši zils kubveidīgs paviljons piecstāvu mājas augstumā. Pār visu kuba ārējo virsmu plūst puscentimetru dziļa ūdens kārtiņa, radot pavisam nereālu sajūtu — tūlīt, tūlīt seklais ūdentiņš draud pārvērsties par nevaldāmu ūdenskritumu. Šo ūdens masu rada mākslīgs geizers uz ēkas jumta, taču nebūt ne karsts. Uzraksts vēstī, ka tas ir Islandes paviljons. Ieejot ēkā, apmeklētājus pārņem tumši zila, caurspīdīga tumsa un patīkamu gaisotni radoša mūzika. Līdz paviljona augšējai daļai ved vītņkāpnes. Kāpjot augšup, vienā pusē var vērot izgaismotus informācijas stendus par Islandes dabu, kultūru, zinātni un progresu, otrajā pusē — kā kāpņu laukumā — stilizētu ezera virsmu, uz kuras tiek projicēta Islande gan no kosmosa, gan no putna lidojuma. Kādā brīdī skatītājs virtuāli tiek tuvināts dažādām Islandes ainavām, līdz nokļūst geizerī, kas visiem par lielu sajūsmu uzšaujas līdz pat ēkas griestiem, un visapkārt ir fjordi, vulkāni un pati Islande!

Nākamo ieraugu gigantisku toverveida paviljonu, kura zemākā daļa veidota no zilām pudeļu stikla lauskām, kas augstāk pāriet modernās spoguļstikla plāksnēs. Izstāvot stundu garu rindu, nokļūstu labirintā, kurš ved caur plastikāta lentēm un ir domāts kā ievaddaļa. Tālāk paveras telpa ar spirālveidīgām kāpnēm gar malām un brīvu centru. Šeit sākas izziņas daļa — eksperimenti, spoguļejas, mākslīgi veidotas pasaules klimatiskās zonas, statistiskas ziņas par ūdens patēriņu pasaulē, par visu valstu brokastošanas ieražām — visu, kam ir jelkāda saistība ar dabu, cilvēku un tehnoloģijām. Šis paviljons ir kā izziņas materiāls, kas vēstī par saudzīgas, resursus taupošas saimniekošanas koncepciju. Noslēguma akords ir stilizēta viesuļvētras demonstrācija telpas centrālajā daļā. To panāk ar mākslīgi radītu dūmu un vēja palīdzību, fonā skanot atbilstošam muzikālam pavadījumam. Ceļvedī noskaidroju, ka šis paviljons ir Vācijas firmas "Grūnen Punkt" radīts. Firma ir pasaulē plaši zināms iepakojumu pārstrādes uzņēmums.

Guvusi jaunus un interesantus iespaidus, vēlos redzēt atšķirīgu kultūru paviljonus, tādēļ dodos uz Indijas ekspozīciju. Lai tajā iekļūtu, atkal nākas gaidīt, taču — tikai kādas 15 minūtes. Tad durvis plaši tiek vērtas vaļā un, laipni aicinot, Indijas nacionālajos tērpos ģērbtas meitenes ved apmeklētājus pa eju, kas veidota gigantiska lotosa plastikāta ziedlapiņu formā. Viesus "sagaida" Namaskāras viesmīlības tempļa kopijas fragments. Tālāk seko kinozāle, kurā rāda filmu, aizvedot skatītāju uz Indijas ieliņām, Himalaju kalniem, okeānu . . . Tālākajā apskatē apmeklētāji patstāvīgi iepazīstas ar ekspozīciju, kur daudz minēta Indija kā matemātiskā, loģiskā pirmsākuma zeme, liekot noprast, ka bez dievišķās klātbūtnes gan cilvēks, gan viņa dzīve būtu niecība. Atzīšos, ka ekspozīcija saturiski iekārtota tik labi, ka arī es sāku domās apsvērt, cik gan liela ir garīgo lietu prioritāte pār laicīgajām. Atsevišķi no ekspozīcijas nodalīta meditācijas telpa — patvērums jebkuram apmeklētājam, tur var mēģināt rast mieru, iedziļināties savā būtībā vai nodoties izstādē redzētā apdomāšanai. Ekspozīcija beidzas ar Indijas rokdarbu meistaru izstrādājumu tirdziņu.

Blakus Indijas paviljonam sevi rāda Butāna ar tai raksturīgu būvi — templi no koka un māla, gaisā virmo citronzāles eļļas aromāts. Ekspozīcija vēstī, ka Butānas iedzīvotāju reliģija ir budisms, ka gandrīz trīs ceturtdaļas šīs zemes sedz meži, kuros ir īpaši aizsargājama fauna un flora. Šī valsts par savu nacionālo bagātību un attīstības pamatu uzskata mežus.

Austrālijas paviljona ārsienas dienas gaismā ir zemes brūnā krāsā, taču ar tumsas iestāšanos tās patur sauli sevī, zaigojot saulrieta krāsās līdz rītausmai. Šis paviljons uzskatāmi rāda līdzsvara iespēju starp cilvēku, dabu un tehnoloģiju — var izmantot saules enerģiju, pielāgot tūrismu apkārtējās vides saudzēšanai, modernizēt komunikāciju tehniku. Ir apskatāmas ar roku darinātas varenas bumerangu kolekcijas. Pie ekspozīcijas izejas var iegādāties suvenīrus dažādu Austrālijas simbolu veidā, piemēram, bumerangus par 10 līdz 300 Vācijas markām.

Korejas Republikas paviljons ar krāsu spēlēm atbild saules gaismai — tā sienas iezaigojas daudzveidīgās krāsu gammās, jo izgatavotas no īpašām flīzēm, kas atkarībā no saules staru krišanas leņķa maina nokrāsu. Korejas ekspozīcijas pamattēma ir ūdens. Tas ir viscaur — uz sienām, zem kājām, virs galvas, piecu metru augstā ūdenskritumā. Šai paviljonā sadzīvo pārsteidzoši augstas tehnoloģijas ar daiļamata meistaru prasmi radīt tradīcijām bagātu "veco" pasauli.

Šrilankas paviljonā apmeklētājus sveic sešus metrus augsta Budas statuja un karalienes portrets pie sienas. Portrets ir tik cēls un vēss, ka iedveš bijību. Ekspozīcijas centrā ir grezna budistu tempļa precīza kopija. Vides aizsardzība, izglītība un cīņa pret nabadzību attēlota fotogrāfijās. Lielāko ekspozīcijas daļu aizņem ēstuves un suvenīru tirdziņi. Par vienu Vacijas marku iespējams nogaršot kokosriekstu degvīnu. Šrilankas paviljons atstāj nabadzīgas un apspiestas valstiņas iespaidu.

Turpmāk — vēl

Viktorija Gaile,"LV"

Skats uz izstādes "EXPO-2000" paviljoniem

Pie ieejas Šrilankas paviljonā

Šādi elektriskie vilcieniņi speciāli kursē tikai uz izstādes vietu

Foto: Viktorija Gaile, "LV"