No putnu aizsardzības viedokļa

Tā kā purvi ir vieta, kur ligzdo virkne retu un aizsargājamu putnu sugu, vēlos komentēt G.Ģērķa rakstu no putnu aizsardzības viedokļa.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības šogad pabeigtās Eiropas Savienības (ES) nozīmes putniem nozīmīgo vietu inventarizācijas rezultāti liecina, ka no 64 iekšzemes teritorijām gandrīz pusi – 29 – pilnībā vai daļēji aizņem kūdras purvi. Šajās teritorijās, piemēram, Oļļu purvā vai Ķemeru tīrelī, lielā skaitā ligzdo vairākas putnu sugas, kurām purvi ir vienīgie to ligzdošanai piemērotie biotopi. Kā piemēru te var minēt purva tilbīti un dzelteno tārtiņu, kas ar ES Direktīvu par savvaļas putnu aizsardzību atzīti par ES prioritāri aizsargājamām putnu sugām. Purvi ir arī vienīgā melnkakla gārgales ligzdošanas vieta, lielu purvu masīvu apkārtnē saglabājušies Latvijā pēdējie klinšu ērgļa ligzdošanas rajoni. Šo sugu saglabāšana iespējama vien tad, ja tiks nodrošināta to apdzīvoto purvu biotopu aizsardzība. Augstie purvi ir nozīmīgi ne tikai kā putnu ligzdošanas vieta. Caurceļošanas laikā tos kā atpūtas un nakšņošanas vietu izmanto liels skaits dzērvju un zosu. Tā, piemēram, vienu no lielākajiem purvu masīviem Baltijas valstīs – Ziemeļu purvus Igaunijas pierobežā – caurceļošanas laikā par pieturas vietu izmanto līdz pat 10 000 sējas un 5000 baltpieres zosu, tūkstošos mērāmi zosu bari nolaižas arī citos purvos, piemēram, Ķemeru un Cenas tīreļos vai Teiču purvā.
Dabiski purvu biotopi ir atzīti par prioritāri aizsargājamiem ES līmenī, turklāt sagaidāms, ka Latvijas nozīmīgākās purvu teritorijas Eiropas Komisija apstiprinās par Natura 2000 vietām (ES nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkla sastāvdaļām). Šāda tīkla izveidošana bija viens no Latvijas pievienošanās ES nosacījumiem vides aizsardzībā.
Pieredze rāda, ka lietu vērtību pa īstam novērtēt bieži vien var tikai tad, kad tās jau ir zudušas. Purvu nosusināšanas un norakšanas ātrums diemžēl ir gājis krietni pa priekšu ātrumam, ar kādu tiek iegūtas jaunas zināšanas par purviem un to nozīmi vidē. Šīs nezināšanas cena šobrīd tiek maksāta virknē Rietumeiropas valstu, kur lieli finansiālie resursi (tai skaitā nodokļu maksātāju nauda) tiek ieguldīti pilnībā iznīcināto purvu atjaunošanā.
Latvijā situācija ir labāka, bet noteikti ne tāda, lai uzskatītu, ka ar purvu aizsardzību pie mums viss kārtībā. Visus lielākos Latvijas purvus lielākā vai mazākā mērā ietekmējusi meliorācija, kā rezultātā tiek mainītas dabiskās purvu ekosistēmas. Ūdens klātbūtne ir purva eksistences pamatnosacījums. Mainoties hidroloģiskajiem apstākļiem, atklātās purva platības, kas ir vieni no vērtīgākajiem purvu biotopiem tur ligzdojošo putnu sugu sastāva ziņā, pamazām aizaug ar blīvām priežu audzēm, kas ir piemērotas tikai atsevišķu, pret vides apstākļiem mazprasīgu un tādēļ plaši izplatītu sugu ligzdošanai. Purvus ietekmē arī purva apkārtnē esošo mitro mežaudžu nosusināšana, kā rezultātā sāk aizaugt purva perifērija un atklātās purva platības saraujas virzienā uz purva centru.
Purvu veidošanās process ir ļoti lēns, un pilnībā iznīcinātu purvu atjaunošana ir gan ļoti dārga, gan ārkārtīgi laikietilpīga, kas nav mērāma ne viena un pat ne vairāku cilvēka mūžu garumā. Lai atjaunošanu padarītu rezultatīvāku un lētāku, vietās, kur dabas aizsardzība ir atzīta par galveno teritorijas apsaimniekošanas mērķi (kā tas ir gadījumā ar Lubānas apkārtnes purviem, kuri atzīti par potenciālajām Natura 2000 teritorijām un kuriem izstrādāts dabas aizsardzības plāns to, vēlams uzsākt pēc iespējas drīzāk, kamēr nosusināšana vēl nav radījusi neatgriezenisku kaitējumu.

Prof., Dr.biol. Jānis Vīksne