Fotogrāfijas bez tabu

Valsts Mākslas muzeja (VMM) izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā līdz 14.novembrim apskatāma pretrunīgi vērtētā fotogrāfa Arņa Balčus fotogrāfiju un videodarbu izstāde. Tā ir veidota kā retrospektīva pēdējo gadu darbu izlase, kurā iekļautas fotogrāfijas no iepriekšējo gadu cikla “Es, draugi, mīļākie un citi” (pērn izdots arī atsevišķā katalogā), pašportreti, kā arī apskatāms jaunākais veikums – dokumentālā filma “Xionel”.

Pašportrets, 2002.gads Foto no Arņa Balčus darbu kataloga “Es, draugi, mīļākie un citi”

Arņa Balčus darbi eksponēti daudzās prestižās galerijās Vācijā, Dānijā, Austrijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, ASV u.c., kā arī publicēti vairākos mākslas un stila žurnālos, piemēram, “Plotki” (Berlīne), “Achtung Mode” (Berlīne), “Foto&Video” (Maskava), “Black and White Magazine” (ASV), “Photo” (Francija), “Eikon” (Vīne), “Studija” (Latvija) u.c.
Patlaban Rīgā sarīkotās izstādes pieteikumā lasāms: “Arnis Balčus izmanto momentuzņēmumu estētiku, lai atspoguļotu tās emocionāli dzīvās attiecības, kas veidojas starp viņu un fotografēto cilvēku. Cilvēku intīmās attiecības un sekss tā dažādās izpausmēs ir Arņa Balčus darbu centrālais motīvs. Viņa fotogrāfijas ir tikai mazs fragments no bagātīgās realitātes faktūras, kuru veido apģērbi, vides elementi, uzvedības kodi, dzīvesveida noteikumi. Fiksētās epizodes turpinās privāti – aci pret aci. Pašportreti mijas ar draugu un mīļāko portretiem tā, ka tie vairs nav atšķirami.”

Galvenais – emocijas

VMM izstāžu zālē “Arsenāls” paralēli Arņa Balčus darbu izstādei skatāma arī ekspozīcija “Klusā daba”. Izstāžu zāles darbinieki ievērojuši, ka apmeklētāji, kuru mērķis bijis aplūkot izstādi “Klusā daba”, bieži vien cenšas “nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu” – pie reizes apmeklē arī Arņa Balčus fotoizstādi. Parasti šie mākslas vērotāji, fotogrāfijas apskatījuši, “rekordlielā” ātrumā un bālām sejām pamet izstādi.
Pats Arnis Balčus atzīst, ka bija gaidījis šādu reakciju, jo latviešu skatītājs, kurš līdz šim šķirstījis tikai Rietumu žurnālus, nav radis skatīties “šāda satura bildes par pašiem latviešiem”. Viņaprāt, cilvēki apmeklē izstādi “intereses vadīti, jo Latvijā tas ir kas jauns. Ticamākais, ka daudzi to nesaprot”. “Nav svarīgi, vai skatītājs iegūst pozitīvas vai negatīvas emocijas. Galvenais, ka emocijas ir,” uzskata fotogrāfs Arnis Balčus.

Balansēšana uz robežas

Kopš fotogrāfijas dzimšanas tika fotografētas arī kailas miesas. Uz to raudzījās divējādi: no vienas puses, miesu idealizēja, no otras puses, skatīja reāli, neslēpjot arī neglīto. “Tad, kad atklāja fotogrāfiju, atklāja, ka ar to var taisīt gan mākslu, gan pornogrāfiju,” stāsta fotogrāfs Gunārs Binde. “Bet šīs lietas nekad nevajag jaukt kopā. Arnis Balčus atrodas uz robežas starp mākslu un pornogrāfiju, un viņam ir tendence dižoties ar balansēšanu uz robežas.”
Aizvien retāk tiek radīti mākslas darbi ar funkcionālu nozīmi – laikmetīgās mākslas darbu vērtība bieži vien ir skatāma tikai konkrētās izstādes vai performances kontekstā. Arī Arņa Balčus fotogrāfijas tiek liktas laikmetīgās mākslas “rāmītī”, un tām tiek piedēvēta īslaicīga vērtība. “Es šīs fotogrāfijas pie sienas neliktu,” saka G.Binde. “Pie sienas jāliek darbs, kas ar katru dienu atklāj ko jaunu. Viņa darbi garāmejot tiek izsmelti, tie ir tādi paši kā fizioloģiskās sajūtas, kuras ietekmē fotogrāfijās atainoto pāri.”
Arņa Balčus fotografēšanas maniere citviet pasaulē nav nekas jauns. Mākslas zinātniece Solvita Krese apgalvo, ka “momentuzņēmumu tehnika, kuru viņš izmanto, ir samērā izplatīta metode mūsdienu fotogrāfu vidū”. Tomēr Gunārs Binde akcentē Arņa Balčus oriģinalitāti, izceļot viņa drosmi “spēlēt pašam ar sevi”, kā arī to, ka “viņš sevi izmanto kā mākslas darba izejas materiālu, tādā veidā izjūtot ne tikai pats sevi, bet arī partneri”.
Neviena konceptuāla mākslas izpausme nevar tikt uztverta viennozīmīgi, tāpēc arī Arņa Balčus izstāde ir vērtēta pretrunīgi. To dēvē gan par pornogrāfisku, gan par mākslinieciski augstvērtīgu.
Pats autors ir pārliecināts, ka skatītājs vairāk koncentrējas uz redzamo anatomiju, nevis saturu, kas liedz uztvert izstādi kopumā.
Gunārs Binde atzīst, ka izstādē neviena bilde nav pornogrāfiska. “Pornogrāfijas mērķis ir iespaidot skatītāju, kurinot viņā kaisli, bet Balčum ir tieksme diskutēt par sajūtu gammu, kas saistīta ar tuvību, tādā veidā atainojot pašam savu egocentrismu. Un viņš fotografē nevis redzamo, bet iedomāto.”

Raivis Spalvēns