Šogad vairāk sasirgušo ar arodslimībām nekā pērn

Gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā reģistrēti 600 pirmreizējie arodsaslimšanas gadījumi, t.i., par 44% vairāk nekā pērn šajā laikā. Turklāt vienam cilvēkam nereti konstatētas vairākas saslimšanas.

Pēc Valsts darba inspekcijas (VDI) Stratēģijas un analīzes daļas vecākās speciālistes Lilijas Vancānes sniegtajām ziņām, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu šogad par 40% pieaudzis arodslimnieku skaits darbojošos uzņēmumos un par 82% uzņēmumos, kuri likvidēti vai pārtraukuši darbību. Sākot ar 2004.gadu, VDI apseko tikai reāli darbojošos uzņēmumus un sastāda darba vietas higiēniskos raksturojumus. Sastādīti 638 darba vietas higiēniskie raksturojumi.
48% arodslimnieku strādājuši sabiedrībās ar ierobežotu atbildību, 27% akciju – sabiedrībās un 12% – pašvaldību uzņēmumos. Arodslimnieku dzimuma un vecuma struktūra parāda, ka vairāk nekā puse saslimušo ir sievietes. Visvairāk arodslimību konstatēts nodarbinātajiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem – 41%.

Neredzamie kaitīgie apstākļi darbā

Analizējot arodslimības, pirmā lielākā arodslimību grupa ir skeleta – muskuļu – saistaudu sistēmas slimības. Šīs ligas piemeklējušas 35% arodslimnieku. VDI Stratēģijas un analīzes daļas vecākā speciāliste kā galvenos min ergonomiskos darba vides riska faktorus, fiziskās pārslodzes un nelabvēlīgu mikroklimatu. Novērtējot fiziskās pārslodzes risku, problēmas darba devējiem rodas tajos gadījumos, kad darbs nav saistīts ar smagumu pārvietošanu, celšanu, noturēšanu, bet, kad “smagums” nav ieraugāms, piemēram, darbs piespiedu darba pozās, lokāls atsevišķu muskuļu grupu sasprindzinājums. Šo slimību diagnostika ir novēlota, un netiek laikus veikti rehabilitācijas pasākumi, jo darba devēji ne vienmēr nosūta darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm.

Vienveidība un pārslodze

Otra lielākā grupa ir nervu sistēmas slimības – 28% no reģistrētajām arodslimībām. Pārsvarā diagnoze ir karpālā kanāla sindroms dažādu profesiju pārstāvjiem, kuri ilgstoši strādājuši lokālās vibrācijas, pirkstu un plaukstas statiskās pārslodzes un vienveidīgu kustību ietekmē.
Trešā lielākā arodslimību grupa ir saindēšanās un citas ārējās iedarbības sekas – 19% no apstiprinātajām arodslimībām. Vibrācijas slimība reģistrēta dažādu transporta līdzekļu vadītājiem, kuri ilgstoši strādājuši vispārējās vibrācijas un nelabvēlīgu meteoroloģisko faktoru ietekmē, piespiedu pozā sēdēdami ergonomiski nepareizās darba vietās. 11% ir elpošanas sistēmas slimības.

Vairums strādā savā profesijā

Vairāk nekā puse no valstī reģistrētajiem arodslimniekiem ir Rīgā un Rīgas rajonā. Tāpat kā iepriekšējā gada deviņos mēnešos, visvairāk saslimušo ir apstrādājošā rūpniecībā – 28%, transporta un sakaru nozarē – 23%, veselības un sociālās aprūpes – 18%, lauksaimniecībā – 8%, izglītībā un būvniecībā – 6%
Izvērtējot arodsaslimšanas gadījumus no seku aspekta, VDI konstatējusi, ka 66% arodslimnieku turpināja strādāt profesijā, kura izraisīja saslimšanu, 12% strādāja citā darbā un 22% nestrādāja. Kā uzsver VDI, darba devējiem jāparedz vairāk līdzekļu darba aizsardzības uzlabošanai uzņēmumos. Jāturpina sakārtot darba vides iekšējās uzraudzības sistēma, jānovērš konstatētie riski un jāuzlabo darba organizācija, t.sk. rehabilitācijas pasākumi nodarbinātajiem.

“LV” informācija