Kad plāns atbilst finansējumam, nevis darba vajadzībām

Liela personāla mainība, nepietiek speciālistu, darba alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas – 140 latu, transportlīdzekļu, datortehnikas trūkums, nav mobilo telefonu – tās ir Latvijas Valsts darba inspekcijas (VDI) ikdienas reālijas. Vienlaikus šī institūcija pilda vienu no svarīgākajām visu valdību prioritātēm, vismaz tā minēts deklarācijās, – cīnās ar nelegālo nodarbinātību.

LM Darba departamenta direktore Ineta Tāre Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

“Aplokšņu” algas, darbs bez līguma, nenomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis nodara ļaunumu ne tikai valsts ekonomikai, bet arī konkrētajam darbiniekam. Darba ņēmējs, par kuru netiek deklarētas un maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, nevar pretendēt uz slimības pabalstu, saņemt maternitātes/paternitātes pabalstu, arī pensija būs niecīga. Cīņa ar nelegālo nodarbinātību, īpaši “aplokšņu” algām, ir sarežģīta, nepieciešami gan cilvēkresursi, gan atbilstošs finansējums. Ar abām minētajām lietām VDI ir problēmas. Jau šobrīd trūkst darba inspektoru. Tieši tādēļ Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi “Pasākumu plānu 2005.–2009. gadam VDI administratīvās spējas paaugstināšanai saistībā ar nelegālās nodarbinātības samazināšanu”, kuru apstiprināja Ministru kabinets.

Ārpus valdības prioritāšu saraksta

Lūgta plānu raksturot, LM Darba departamenta direktore Ineta Tāre “Latvijas Vēstnesim” atbild īsi: tas atbilst piešķirtajam finansējumam, nevis reālajām vajadzībām. MK rīkojums, ar kuru plāns tika apstiprināts, paredzēja šo iniciatīvu iekļaut kā politikas prioritāti. Finanšu ministrija pret to iebilda un panāca minētā punkta svītrošanu. I. Tāre stāsta, ka sākotnēji izstrādātā plāna īstenošanai četros gados būtu nepieciešami 900000 lati. Valdība nākamā gada budžetā šim mērķim ir piešķīrusi vien 54 000 latu. Lai gan, kā uzsver Darba departamenta direktore, runa šoreiz pat nav par konkrēto finansējumu. Daudz būtiskāk ir tas, ka valsts politika tiek veidota kā politikas iniciatīvu saraksts, un šī hierarhija, kur atrodas viens vai otrs dokuments, ir ļoti svarīga. Tā kā finansējums nekad nebūs pietiekams visam, pirmām kārtām to piešķirs tām prioritātēm, kas ir saraksta augšgalā. Tāpēc, lai gan nākamā gada budžetā iestrādāti minētie 54 000 latu, I.Tāre izsaka bažas, vai nākamajos gados (līdz 2009.gadam) pēctecīgi plāna īstenošanai tiks iekļauts nepieciešamais finansējums.
I.Tāre stāsta, ka sākotnēji bija izstrādāts kopīgs plāns ar Finanšu ministriju, kas ir atbildīga par nodokļu iekasēšanu. Diemžēl plāns tika sadalīts. Jāsaprot, ka cīņā ar nelegālo nodarbinātību nevar dominēt resoriskā pieeja, visām iesaistītajām institūcijām jāsadarbojas, pirmām kārtām jau apmainoties ar informāciju. Vēl arvien nav atrisināts jautājums par VDI iespēju izmantot Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzi.

Nebūs lielākas algas un veselības apdrošināšanas

Vērtējot VDI pašreizējo darbu, I.Tāre to sauc par apbrīnojami labu izdzīvošanas režīma apstākļiem. Šobrīd VDI strādā 180 speciālisti, kas ir ļoti maz veicamajam darba apjomam. Darba inspektori ne tikai pārbauda, vai ir noslēgts līgums starp darba devēju un ņēmēju, bet arī to, vai tas atbilst visām darba likumdošanas normām un kā līgumslēdzējas puses to ievēro. Inspektori, protams, arī uzrauga darba drošības un aizsardzības ievērošanu uzņēmumos, izmeklē nelaimes gadījumus un veic vairākas citas tikpat laika ietilpīgas un darbietilpīgas funkcijas.
Valdības apstiprinātais plāns un piešķirtais finansējums ļaus laikā no 2005. līdz 2007.gadam VDI pieņemt darbā vēl 23 darba inspektorus, kas ir nepietiekami, taču I.Tāre bilst, ka prieks par to pašu. Aktuāls gan ir jautājums, cik ilgi jaunpieņemtie apmācību izgājušie speciālisti vēlēsies VDI strādāt, jo nauda algu palielināšanai nav paredzēta. Šiem darbiniekiem darba samaksa būs 153 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Šobrīd Latvijā neviena institūcija neveic darba inspektoru izglītošanu, augstāko izglītību var iegūt tikai darba aizsardzības speciālisti.

Cīņa ar nelegālo nodarbinātību, īpaši “aplokšņu” algām, ir sarežģīta, nepieciešami gan cilvēkresursi, gan atbilstošs finansējums Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tādēļ VDI saviem darbiniekiem piedāvā 200 stundu mācību programmu, kuru finansē valsts. Pēc tās apguves daudzi speciālisti zemā atalgojuma dēļ aiziet strādāt uz privāto sektoru par darba aizsardzības vai personāldaļas speciālistiem, tā ka šobrīd VDI var dēvēt par personāla kalvi privātuzņēmumiem. Uz jautājumu, vai līgumā nevar paredzēt, ka par valsts naudu izglītību ieguvušajam darbiniekam noteikts laiks jānostrādā VDI, I.Tāre atbild, ka šādi līgumi valsts pārvaldē vairs netiek slēgti. Pret to iebilst Valsts cilvēktiesību birojs, jo tādā līgumā būtu vērojami piespiedu darba elementi. LM, apzinoties ciešo saikni starp labu speciālistu piesaisti un konkurētspējīgu atalgojumu, pasākumu plāna sākotnējā variantā bija iestrādājusi gan algu palielināšanu, gan paredzējusi darba inspektoru veselības apdrošināšanu. Diemžēl piešķirtā finansējuma ietvaros vismaz nākamgad nebūs ne viena, ne otra.
Nākamā gada budžetā piešķirtie 54 000 latu tiks novirzīti klāt nākušo deviņu darba inspektoru algām, viņus nodrošinās ar sakaru līdzekļiem, kā arī datortehniku. Par šo naudu tiks īstenoti arī plānā paredzētie sabiedrības informēšanas pasākumi. I.Tāre stāsta, ka LM strādā pie papildu finansējuma piesaistes, piemēram, no Eiropas struktūrfondiem. Ir izstrādāts un apstiprināts nacionālais projekts tieši VDI kapacitātes veicināšanai un speciālistu apmācībai. Tā ietvaros jau šobrīd 30 darba aizsardzības speciālisti studē maģistrantūrā. Tas ir ļoti būtiski, jo VDI inspektoriem, kuriem savā ikdienas darbā jāsastopas ar ļoti kvalificētiem uzņēmumu darba aizsardzības speciālistiem, jāspēj argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, citādi katrs VDI lēmums var tikt pārsūdzēts administratīvajā tiesā.
Vēl tikai jāpiebilst, ka citās Eiropas valstīs darba aizsardzībai un cīņai ar nelegālo nodarbinātību tiek tērēti vairāki miljoni latu gadā.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv