Ārzemju presē

Norvēģu laikraksts “Aftenposten” rakstā “Norvēģi Latvijā netika informēti” ziņo, ka pirmdien no rīta pēc terora draudiem slēgta Norvēģijas vēstniecība Rīgā. Vēstniecības slēgšana nākusi kā liels pārsteigums norvēģiem un norvēģu uzņēmumiem Latvijā, kuriem pašiem nācies rūpēties par sevi.

•

Krievu izdevums “RiaNovosti” vēsta, ka Kioto protokola akceptēšana Krievijai nesīs politisku, nevis ekonomisku izdevīgumu. Tā uzskata pētījumu grupas “Krievija un Kioto protokols” vadītāja ekonomisko zinātņu kandidāte Anna Kaširova. Politiskie ieguvumi saistoties, piemēram, ar iespējamu pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai, kamēr ekonomiskie ieguvumi esot neskaidri un miglaini.

•

“International Herald Tribune” rakstā “Aiz ES uzvarām manāmas disintegrācijas zīmes” pausts, ka pagājušās nedēļas notikumi bijuši tikai niecīga uzvara Eiropas Parlamentam. Konstitūcijas parakstīšana šķietot vēl viens solis Eiropas vienotības veicināšanā. Taču šīs divas federālisma uzvaras varot izrādīties īslaicīgas, jo aiz Eiropas politiskās ainavas citi – disintegrācijas – spēki darbojas pretējā virzienā.

•

Poļu “Gazeta Wyborcza” raksta, ka pēdējo informāciju par rezultātiem Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija sniedza vakar ap pusdienlaiku, kad pēc 94% vēlēšanu iecirkņos nodoto balsu saskaitīšanas izrādījās, ka par Janukoviču nobalsojuši 40,12%, bet par Juščenko – 39,15% vēlētāju. Vairāku iepriekšējo stundu laikā Janukoviča pārsvars, kas balsu skaitīšanas sākuma posmā sasniedza pat 16%, ārkārtīgi strauji samazinājies. Faktam, kurš tad ir bijis pirmās kārtas uzvarētājs, tagad esot vairs tikai morāla nozīme, jo 21.novembrī notiks otrā vēlēšanu kārta.

•

“The Financial Times” raksta, ka pirmo Ukrainas prezidenta vēlēšanu kārtu nevar uzskatīt ne par brīvu, ne godīgu. Taču Viktora Juščenko savāktās balsis, kas nodrošina viņa piedalīšanos otrajā kārtā, jau esot demokrātijas uzvara, kas iezīmē atšķirību no pārējām agrākajām padomju republikām, izņemot Baltiju un Gruziju. Varai Ukrainā joprojām esot iespējas, ko izmantot pret Viktoru Juščenko, kura vienīgais ierocis ir sabiedrības atbalsts, ko tam vajadzētu izmanot, piemēram, aicinot uz mierīgām demonstrācijām.

•

Vācijā iznākošais “Financial Times Deutschland” raksta, ka, neraugoties uz oficiālo neitralitāti, Eiropas valdību lielākā daļa priekšroku dod demokrātu kandidātam ASV prezidenta vēlēšanās Džonam Kerijam. Tikai Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni saglabājot uzticību līdzšinējam ASV līderim Džordžam V.Bušam.

•

Vācu “Tagesspiegel” iebilst apgalvojumam, ka pašreizējās ASV prezidenta vēlēšanas sašķēlušas Amerikas sabiedrību. Proti, tiekot runāts par naidu un nicināšanu starp divām nometnēm – Buša un Kerija aizstāvjiem. Sakot pat, ka šīs ir “Armagedona” vēlēšanas, jo abas puses prognozē pasaules galu gadījumā, ja uzvarēs pretējā puse. Vēlētāji gan esot polarizēti un emocionalizēti, taču runas par polarizēto sabiedrību ir maldinošas.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem