Pirmais pusgads Eiropas Savienībā

Kā Latvijas pārtikas ražotājiem veicies pēc valsts pievienošanās Eiropas Savienībai (ES)? Kā bijis vairāk – ieguvumu vai zaudējumu? Šādas diskusijas jau vairākkārt risinājušās sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos. Katram bijuši savi argumenti, taču visobjektīvāk situāciju spēj raksturot skaitļi.

Šā gada septembrī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Mārketinga padomes pasūtījuma veica aptauju, kurā piedalījās 201 Latvijas pārtikas ražotājs un pārstrādātājs. Uz jautājumu, kā uzņēmumam klājies pēc Latvijas iestājas Eiropas Savienībā, 44% aptaujāto norādīja, ka izmaiņas nejūt, 35% sacīja, ka veicies labāk, un tikai 14% respondentu uzskatīja, ka veicies sliktāk. Kārlis Strazdiņš, viens no lielākajiem dārzeņu audzētājiem – zemnieku saimniecības “Galiņi” īpašnieks, norāda: jautājums jāskata kontekstā ar uzņēmuma lielumu, iepriekš veiktajām investīcijām, tirgus daļu un to, vai eksports uz citām valstīm jau veiksmīgi uzsākts vai tikai plānots.
Analizējot datus atkarībā no uzņēmuma darbības nozares, var secināt, ka vislabāk klājies labības izstrādājumu ražotājiem un piena nozares pārstāvjiem. Šo situāciju Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe raksturo kā likumsakarīgu. Piemēram, graudaugu ražas apjomi un kvalitāte, neraugoties uz vēso un mitro vasaru, ievērojami pārsniedz iepriekšējā gada līmeni, tādējādi nozarē nodrošinot pieau-gumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Tādējādi, ņemot vērā arī pieaugušo konkurenci Baltijas valstu graudu pārstrādē, paredzams, ka miltu un miltu produktu cenas nepalielināsies. Iespējamo cenu kāpumu var ierobežot arī lielais graudu piedāvājums citās ES valstīs. Latvijas lielākie graudu pārstrādātāji lielā mērā jau sevi nodrošinājuši ar graudu rezervēm, lai nodrošinātu miltu cenu stabilitāti līdz nākamā gada ražai.
Augstas kvalitātes pārtikas kviešu maksimālā cena šogad sasniedza 75 latus par tonnu. Rudzu un miežu iepirkuma cenas svārstījušās 62 – 64 Ls/t robežās. Baltmaizes cenas gada pirmajos deviņos mēnešos nedaudz palielinājušās, trešajā ceturksnī stabilizējoties 0,56 Ls/kg līmenī. Tas nozīmē, ka cenas sasniegušas augstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā. Līdzīgā mērā pieaugušas arī rudzu maizes un saldskābmaizes cenas. Savukārt tostermaizes cenas tikpat kā nav mainījušās. Makaronu cenas ir stabili augstas, nedaudz pārsniedzot pēdējo gadu caurmēru. Turpretī kviešu miltu, grūbu, putraimu, mannas un citu graudu produktu cenu līmenis kāpis līdzīgi, pārsniedzot pēdējo pāris gadu caurmēru, vienlaikus ievērojami atpaliekot no deviņdesmito gadu beigu augstā līmeņa. Cepumu un citu miltu konditorejas produktu cenas nav ievērojami mainījušās.
Savukārt piena nozari raksturo piena produktu cenu stabilizācija un izlīdzināšanās attiecībā pret ES. Turpmāk ievērojamas šo produktu cenu svārstības nav gaidāmas. Iespējams vienīgi kāpums atbilstoši piena iepirkuma cenu pastāvīgajam palielinājumam. Tomēr vēl nav skaidrības par iespējamo šābrīža attīstības saistību ar tradicionālo iepirkuma cenu palielinājumu gada beigu periodā.
Ingūna Gulbe norāda, ka atsevišķo pārtikas nozaru attīstība jāvērtē ne tikai pēc noieta rādītāju pieauguma, bet arī pēc ieguldīto investīciju apjoma un eksporta potenciāla. Savukārt SIA “Pūres cehs” direktors Aivars Žimants uzskata, ka uzņēmumu veiksmi koptirgus apstākļos nosaka rūpīga un savlaicīga sagatavošanās jaunajiem darbības nosacījumiem.
Visapmierinātākie ar jaunā koptirgus apstākļiem ir ražotāji, kuri savu produkciju eksportē uz ES valstīm – 49 procentiem uzņēmumu iestāja ES nākusi par labu. Seko eksportētāji uz Baltijas valstīm – apmierinātību pauž 41 procents – un citām valstīm (40 procenti). Citos tirgos visvairāk pieprasītais produkcijas veids ir zivju konservi. Ievērojami pieaudzis šo produktu eksports uz Igauniju, bet eksports uz Krieviju atjaunojies pilnā apjomā, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai ražošanas jaudas. Situāciju ievērojami varētu uzlabot ražotāju sadarbība, produkcijas tirdzniecībai izmantojot vienu marku, tādējādi atvieglojot noietu lielajās lielveikalu ķēdēs. Krievijas krīze uz nozari nav atstājusi ievērojamu negatīvu iespaidu. Apgrūtināta eksporta apstākļu periods daļēji tika izmantots remontdarbu veikšanai, bez tam uzņēmumi uz laiku arī slēdza ražotnes, tādējādi samazinot ierobežojuma iespaidu uz biznesu.
Liepājā sācis darboties pir-mais ES prasībām atbilstošais zivju pieņemšanas un šķirošanas terminālis.
Zivju pārstrādes uzņēmumu skaita palielināšanās šā gada laikā no 104 līdz 109 vairāk skaidrojama nevis ar jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, bet gan ar konkrēta uzņēmuma sadalīšanu vairākās jaunās kompānijās. Šādas rīcības mērķis ir panākt, lai ES prasībām atbilstošās ražotnes varētu turpināt darbību, nezaudējot eksporta iespējas, bet pārējās varētu izmantot pārejas periodu.
72 procenti aptaujāto atzina, ka vēlētos papildināt zināšanas izglītojošos kursos un semināros. Kā norādīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāve Ligita Silaraupa, lauksaimniecībā nodarbinātajiem un pārstrādātājiem nepieciešamas zināšanas savas produkcijas reklamēšanai un pārdošanai. To atzinuši arī 74 procenti pašu respondentu. Tāpat aptaujātie par aktuāliem atzīst ar produktu eksportu, sertifikāciju un ar muitas likumdošanu saistītos jautājumus.

Ieva Jaunozola,

Mārketinga padomes mārketinga speciāliste