Kā maksāsim pievienotās vērtības nodokli?

Tā kā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un tā piemērošanas sistēma ir visai sarežģīta, Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi PVN stratēģiju, kurā kā galvenais risināmais jautājums akcentēta nepieciešamība vienkāršot PVN sistēmu. Attīstoties preču un pakalpojumu tirdzniecībai un visai tautsaimniecībai kopumā, par svarīgu tiek atzīts arī uzdevums modernizēt šo sistēmu. Stratēģijas pēdējais, aktualizētais variants izstrādāts 2003.gada 20.oktobrī. Ievērojot šo stratēģiju, tiek gatavoti nepieciešamie grozījumi EK Sestajā direktīvā – galvenajā normatīvajā aktā, kas nosaka PVN piemērošanu Eiropas Savienībā (ES).

Sistēmas vienkāršošana

Stāstot par iespējamajiem PVN attīstības virzieniem jauno ES iniciatīvu kontekstā, Finanšu mi-nistrijas Nodokļu politikas departamenta Netiešo nodokļu nodaļas vadītāja Solvita Āmare norāda, ka daži stratēģijā paredzētie pasākumi PVN sistēmas vienkāršošanā jau ir realizēti, piemēram, ir veikta nodokļa pārstāvju izslēgšana. Līdz 2003.gada 1.janvārim tiem nodokļu maksātājiem, kas izvērsa uzņēmējdarbību ne vien savā mītnes zemē, bet arī citās valstīs, bija obligāti jāreģistrējas un jāieceļ savs nodokļa pārstāvis konkrētajā valstī. Tagad ES valstīs šāds pārstāvis vairs nav nepieciešams, un ES dalībvalstu personas var reģistrēties pašas. Taču prasība iecelt nodokļa pārstāvi ir palikusi spēkā attiecībā uz trešo valstu personām.

Viens no lielākajiem nodokļu maksātjiem pērn bija uzņēmums “Statoil Latvija” Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Citu jau īstenoto pasākumu starpā S.Āmare min elektronisko pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju, izmantojot e–komercijas vienkāršoto sistēmu. Kā zināms, šī norma, kas visā ES ir spēkā jau kopš pagājušā gada un ir iestrādāta arī likumā par PVN, attiecas uz trešo valstu personām, kas piegādā preces un sniedz pakalpojumus elektroniski. Tāpat ieviesta arī nodokļa rēķinu harmonizācija, kas kopš šā gada 1.janvāra ir spēkā visā ES teritorijā.
Tajā pašā laikā, īstenojot PVN stratēģiju, Eiropas Padomē (EP) ir iesniegta vesela virkne priekšlikumu, par kuriem joprojām notiek diskusijas. Viens no smagākajiem jautājumiem ir PVN samazinātās likmes. Īpaši aktuāls tas ir tādēļ, ka dažas vecās ES dalībvalstis nevēlas atteikties no savām priekšrocībām piemērot neatbilstoši samazinātas PVN likmes, kas ir zemākas par 5%, norāda FM pārstāve.
Priekšlikumi ir iesniegti arī jautājumā par speciālajām shēmām tūrisma aģentiem, kas vēl nav izskatīti, un Astotās direktīvas pārstrādāšanu. Kā zināms, šī direktīva regulē kārtību, kādā ar PVN apliekamās citu valstu personas atgūst šo nodokli. Par to EP ir diskutēts, bet, tā kā arī šis jautājums ir pietiekami smags, tā izskatīšana ir atlikta. Astotās direktīvas pārstrādāšanas projekta būtība ir panākt, lai šo nodokli varētu atgūt ar savas PVN deklarācijas starpniecību, uzsver S.Āmare.
Atbilstoši stratēģijai veicami arī vairāki citi pasākumi PVN sistēmas vienkāršošanai, par kuriem EP vēl nav iesniegti priekšlikumi. Tie saistīti ar nepieciešamību izstrādāt mehānismu, lai atsevišķos gadījumos novērstu dubulto nodokļu piemērošanu, padarīt racionālākas ES dalībvalstīm piešķirtās atkāpes no Sestās direktīvas prasībām un tās pārskatīt, ņemot vērā atšķirīgus viedokļus, tiesības un pārejas nosacījumus, kā arī pārstrādāt Sesto direktīvu. S.Āmare prognozē, ka arī jautājumā par atkāpēm no Sestās direktīvas prasībām izraisīsies asas diskusijas, jo pašlaik vecajām ES dalībvalstīm piešķirtas 140 šādas atkāpes.
Kā svarīgs faktors stratēģijā minēta nepieciešamība cīnīties pret krāpšanas shēmām, kas tiek lietotas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Īpaši aktuāli tas ir tagad, kad ES papildinājušas 15 jaunas dalībvalstis.

Sistēmas modernizēšana

EK sagatavojusi un iesniegusi EP arī vairākus priekšlikumus, kas vērsti uz PVN sistēmas modernizēšanu atbilstoši mūsdienu prasībām. Piemēram, sakarā ar dabasgāzes un elektrības tirgus liberalizāciju veikti grozījumi Sestajā direktīvā, mainot šo preču piegādes vietu. Šie grozījumi jau ir pieņemti un stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.
Lai modernizētu PVN sistēmu, iesniegti arī priekšlikumi par konkurenci pasta sektorā un tūrisma biznesa attīstību. Šie priekšlikumi vēl nav izskatīti, un šobrīd zināms vien tas, ka direktīvas grozījumus par konkurenci pasta sektorā plānots skatīt kādā no EP sēdēm novembra beigās.
EP vēl nav iesniegti daži no EK sagatavotajiem priekšlikumiem, piemēram, priekšlikums par preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas veicināšanu, izmantojot priekšapmaksas kartes un tā dēvētos vaučerus, kas ļauj veikalā par preci norēķināties ar kuponu un saņemt no pārdevēja atlaidi. Līdz šim šī problēma mūsu valstī nav bijusi īpaši aktuāla, bet, ņemot vērā, ka Latvija kļuvusi par pilntiesīgu ES dalībvalsti, šis jautājums varētu kļūt svarīgs arī mums, uzskata S.Āmare.

Administratīvā sadarbība

Lai sekmīgi īstenotu stratēģiju, nepieciešama visu ES dalībvalstu administratīvā sadarbība. Lai to veicinātu, jau īstenoti vairāki pasākumi, tai skaitā pieņemta direktīva par savstarpējo palīdzību nodokļu piedziņā un regula par savstarpējo sadarbību informācijas apmaiņā par PVN piemērošanu. Līdz šīs regulas spēkā stāšanās brīdim normas, kas reglamentēja šo sadarbību, bija ietvertas vairākos normatīvajos aktos.
Sekmīgi darbojas arī FISCALIS programma, kuras mērķis ir veicināt ES valstu nodokļu administrāciju sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu iekasēšanā. Programma darbosies līdz 2007.gadam, un tās ietvaros tiek rīkoti semināri, kuros piedalās dalībvalstu pārstāvji, kas specializējušies nodokļu likumdošanas jautājumos. Šajos semināros tiek aplūkoti dažādi Sestās direktīvas piemērošanas aspekti, ņemot vērā plašās šīs direktīvas interpretācijas iespējas un to, kā ES dalībvalstis šīs direktīvas prasības ir iestrādājušas savos nacionālajos likumos. S.Āmare novērojusi, ka dalībvalstis vienu un to pašu Sestās direktīvas normu interpretē dažādi.
Administratīvo sadarbību veicina arī pastāvīgā komiteja, kas risina PVN administrēšanas jautājumus, – SCAC. Tā regulāri organizē ES valstu nodokļu administrāciju pārstāvju tikšanās, kurās tiek spriests par to, kā cīnīties pret tā dēvētajām karuseļshēmām, uzlabot nodokļa administrēšanu un iekasēšanu.

Jauni pasākumi tuvākajā nākotnē

Jau pavisam drīz gaidāmi jauni pasākumi PVN piemērošanā preču lietošanas vai pakalpojuma izmantošanas vietā. Viens no tiem ir “reversās” nodokļa maksāšanas kārtības paplašināšana. Tas nozīmē, ka pakalpojumu vai preču saņēmējs, kas ir atbildīgs par nodokļa iemaksu budžetā, pats aprēķina un samaksā nodokli. Šī nodokļa maksāšanas kārtība ir attiecināma tikai uz darījumiem starp ES dalībvalstīm, nevis vienas valsts ietvaros.
Kā nākamo soli FM speciāliste min tā dēvētā vienas pieturas punkta mehānisma ieviešanu un preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietas pārskatīšanu. Tā kā PVN ir preču patēriņa nodoklis, tas būtībā ir jāmaksā valstī, kurā tiek lietotas preces un izmantoti pakalpojumi, tādēļ stratēģija paredz panākt, lai PVN tiktu piemērots preču lietošanas un pakalpojumu izmantošanas vietā. Grozījumi paredz, ka pakalpojuma sniegšanas vieta nosakāma pēc pakalpojuma saņēmēja adreses (pašlaik ar PVN apliek pēc pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas vietas).
Runājot par vienas pieturas punkta mehānisma priekšrocībām, S.Āmare uzsver, ka ar šā mehānisma ieviešanu tiks samazinātas prasības reģistrēties citās ES dalībvalstīs, ja faktiskā preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vieta ir cita ES dalībvalsts, nevis tā, kurā uzņēmums dibināts.
Latvijas attieksme pret jaunajām ES iniciatīvām kopumā ir pozitīva, norāda FM pārstāve. Mūsu valsts atbalsta konsekventu samazināto PVN likmju piemērošanu un grozījumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu, bet attiecībā uz vienas pieturas punkta mehānisma ieviešanu Latvija uzskata, ka šī sistēma varētu būt laba.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv