1990.gada 13.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos– Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir četras minūtes pāri desmitiem. Ļoti lūdzu pasteigties, jo mums ir plaša darba kārtība. Paldies. Es redzu, ka visi deputāti ir ieņēmuši savas vietas. Kā tika ziņots, pulksten 9.58 bija piereģistrējušies 119 deputāti, pašlaik mēs esam vairāk, tāpēc vajadzētu vēlreiz reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Paldies. Lūdzu rezultātu.
Godājamie deputāti, beidzot mūsu vakara sēdi, no vakardienas darba kārtības palika neizskatīts jautājums par tiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas piesēdētājiem, pret kuriem izvirzīja pretenzijas Aizsardzības un iekšlietu komisija, kurai bija uzticēts darbs izanalizēt šos tautas piesēdētāju kandidātus. Arī deputāti apspriešanas gaitā izteica savas pretenzijas pret vairākiem kandidātiem. Tātad mums ir jāizskata šis jautājums, lai mēs to varētu pabeigt. Es zinu, ka mums jāizskata jautājums par agrāro reformu, bet ir jāpabeidz arī šis jautājums par piesēdētājiem, kā mēs visi norunājām un nobalsojām. Šis jautājums palika no vakardienas sakarā ar to, ka mums diemžēl sēdē nebija kvoruma. Par tautas piesēdētāju vēlēšanas kārtību deputāti varētu izteikt priekšlikumus. Mums ir vairāk nekā 40 cilvēki, kuri mums būtu jāapspriež un par kuriem jābalso. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

L.Muciņš: Es lūdzu Jundža vadīto komisiju motivēt iebildumus. Un arī tie deputāti, kuri balsoja pret, lai motivē savu attieksmi. Es domāju, ka varētu nodrukāt biļetenu ar visiem 40 uzvārdiem, un, nekavējot laiku, es kādā starpbrīdī tos izdalītu. Mēs nobalsotu un saskaitītu, jo 40 nav 360. Tā mēs ātrāk tiktu skaidrībā un varētu risināt citus jautājumus, nevis kādas divas stundas iztērētu balsošanai.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi priekšlikumi par Augstākās tiesas piesēdētāju vēlēšanām? Lūdzu pie pirmā mikrofona.

No zāles: Man ir priekšlikums: pirms mēs sākam šo jautājumu izskatīt, vienoties par to, ka mēs darba kārtībā iekļaujam jautājumu par agrāro reformu.

Priekšsēdētājs: Agrārās reformas jautājums ir iekļauts darba kārtībā.

No zāles: Es domāju tieši šodienas darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Pēc iespējas operatīvi, ātri un rezultatīvi izskatīsim jautājumu, kas mums palika no vakardienas, un pēc tam mēs varētu lemt par turpmākajiem darba kārtības jautājumiem, jo šodien mēs vēl darām to, ko vajadzēja paveikt vakar.

V.Strīķis: Es atvainojos, vai drīkst jautāt?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Strīķis: Bez tiem 40 deputātiem, kas vakar iesniedza pieprasījumu, vēl 37 lauku deputāti griezās pie jums ar pieprasījumu, kuru atļaujiet nolasīt.
“Godātie deputāti! Kolēģi! Mēs, lauku deputāti, griežamies pie jums, pārējiem Latvijas Republikas tautas deputātiem, ar pieprasījumu neatlikt lēmuma projekta par agrāro reformu Latvijas Republikā izskatīšanu un pieņemšanu. Mēs, lauku deputāti, pieprasām, lai Augstākā padome šodien, 13.jūnijā, plenārsēdē kā pirmo jautājumu izskatītu minēto lēmuma projektu tieši tā, kā to Augstākās padomes Prezidijs bija noteicis 7.jūnija sēdē, un pret to nebija iebildumu nevienam no mums tautas deputātiem pirmdien, 11.jūnija plenārsēdē, ievadot nedēļu. Agrārā reforma Latvijas Republikā tāpat kā Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana ir objektīva nepieciešamība. Ar Augstākās padomes 4.maija Deklarāciju par Latvijas Republikas atjaunošanu mēs anulējām Hitlera–Staļina sazvērestību, proti, starptautisko noziegumu, bet ar agrārās reformas pieteikumu mēs apliecināsim gatavību veltīt pūles un radīt priekšnoteikumus Latvijas lauku atdzimšanai. Ar to mēs sāksim likvidēt vienu no masveidīgākajiem staļinisma noziegumiem– lauksaimniecības piespiedu kolektivizāciju, tā saucamo sociālistisko rekonstrukciju laukos. Izskatīsim un pieņemsim lēmumu par agrāro reformu Latvijas Republikā, neatliksim to, nedrīkst nokavēt sēdi, tāpat kā laukos un dārzos nevar atlikt kaitēkļu apkarošanu, kad tie sākuši vairoties. Apliecināsim vienotību Latvijai.”
Seko 37 lauku deputātu paraksti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka nevienam nekas nav iebilstams pret to, un mums noteikti ir jāizskata, kādā kārtībā mēs iekļausim šo jautājumu par agrāro reformu mūsu darba kārtībā. Vai izmainīsim jau iepriekš noteikto darba kārtību, par kuru mēs nobalsojām pirmdien, vai arī neizmainīsim. Tas būtu jānosaka, balsojot visiem klātesošajiem deputātiem, bet es tomēr gribu atgādināt, ka mums vispirms ir jāpabeidz iepriekšējais jautājums. Tiklīdz mēs ātri un operatīvi būsim to izdarījuši, nekavējoties ķersimies pie šī jautājuma. Kam vēl ir kas sakāms par tautas piesēdētāju vēlēšanu kārtību. Lūdzu.

T.Jundzis: Man ir tāds ierosinājums: sāksim ar tiem sešiem, par kuriem komisijas slēdziens bija pozitīvs, bet deputāti izteica šaubas par viņiem. Es varu viņus nosaukt, man ir atzīmēts.

Priekšsēdētājs: Eglājam ir kaut kas sakāms.

V.Eglājs: Man ir priekšlikums sākt apspriest tā, kā ierosināja Jundzis. Apspriest tos piesēdētāju kandidātus, kuri palika neievēlēti, bet pēc tam sagatavot biļetenus ar šiem uzvārdiem. Kamēr tiek gatavoti biļeteni, mēs varētu sākt apspriest lēmuma projektu par agrāro reformu. Kad biļeteni būs sagatavoti, mēs varēsim aizpildīt un katrs izsvītros to, kas nepatīk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par šo jautājumu ir vēl citi varianti? Deputāts Kurdjumovs vēlas izteikties. Lūdzu pie otrā mikrofona.

L.Kurdjumovs: */Es gribu atbalstīt priekšlikumu, ka lēmums par agrāro reformu jāizskata obligāti un bez kavēšanās. Es gribu pievērst deputātu uzmanību tam, ka jebkurš cits projekts, bez šaubām, kaut kā ietekmēs dzīvi republikā, taču vilcināšanās ar agrārās reformas projekta un likuma izskatīšanu galu galā atsviedīs par veselu gadu atpakaļ tos, kas grib pāriet uz saimniekošanas jaunajām formām. Ja tagad, tuvākajā laikā, vasarā neizskatīsim likumus, tad tie, kas grib zemi apstrādāt, nepaspēs visu sagatavot nākamajam gadam. Tas ir vissvarīgākais likums, par to vakar runāja frakcijas “Līdztiesība” pārstāvis Gavrilovs. Es runāju savā vārdā kā lauksaimniecības komisijas loceklis un arī frakcijas vārdā. Es prasu šo likumu izskatīt pirmo./

Priekšsēdētājs: Par šo jautājumu varbūt nedebatēsim, vakar mēs nobalsojām par to. Pabeigsim izskatīt šos tautas piesēdētājus. Man liekas, ka ļoti labu variantu piedāvāja gan Jundzis, gan deputāts Eglājs– ātri un operatīvi apspriest tos kandidātus, par kuriem mēs vakar nenobalsojām. Par to ziņoja Tālavs Jundzis. Pēc tam uzdotu balsu skaitīšanas komisijai sagatavot biļetenus ar šiem uzvārdiem. Mēs nobalsosim, ka mēs šos atlikušos 25 tautas piesēdētājus ievēlam aizklātā balsošanā ar biļeteniem. Pēc tam mēs operatīvi varētu lemt nākamos darba kārtības jautājumus, kurus ierosināja gan Strīķis, gan Kurdjumovs, gan pārējie.
Tagad mums būtu jānobalso par to, ka mēs pēc apspriešanas šos tautas piesēdētājus ievēlam aizklātā balsošanā, ka balsošanas biļetenus sagatavo balsu skaitīšanas komisija. Lūdzu reģistrācijas režīmu, lai varam reģistrēties. Rezultātu. 139 deputāti plus vēl viens deputāts– Gavars. Tātad 141. Lūdzu, dzēsiet rezultātu. Tātad priekšlikums par tautas piesēdētāju ievēlēšanas kārtību bija skaidrs: pēc apspriešanas tiek sagatavoti biļeteni aizklātai balsošanai, un, tikko tie būs gatavi, mēs to varēsim nobalsot. Iespējams, pirmajā pārtraukumā. Varbūt noteiksim apspriešanas laiku. Bet vispirms balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim priekšlikumu, ka tādā veidā mēs ievēlam Augstākās tiesas tautas piesēdētājus. Kas par, pret vai atturas? Paldies. Lūdzu rezultātu! Tā kā tas ir procedūras jautājums, mēs šo jautājumu ar balsu vairākumu esam pieņēmuši.
Tagad jāizšķir jautājums, vai mēs reglamentēsim šo tautas piesēdētāju kandidatūru apspriešanas laiku? Kādi būtu priekšlikumi? Lūdzu pie trešā mikrofona.

I.Bērziņš: Es domāju, jādod vārds deputātam Jundzim, pēc tam ķersimies pie balsošanas, jo vakar jau visu mēs izrunājām, arī par balsošanas motivāciju. Nekādas debates, es domāju, nav vajadzīgas.

Priekšsēdētājs: Paldies! Tas ir ļoti lietišķs priekšlikums. Es domāju, ka ar 30 minūtēm deputātam Jundzim pietiks. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

T.Jundzis: Es gribu atgādināt deputātiem, ka vakar, pirms mēs sākām runāt par tautas piesēdētājiem, es minūtes septiņas vai vēl vairāk runāju no tribīnes un izklāstīju visus motīvus. Ja ir nepieciešams, es trīs četru minūšu laikā vēlreiz varu atkārtot šos motīvus.

Priekšsēdētājs: Tātad par šiem pieciem, kurus deputāti vakar noraidīja. Vai ir vajadzīgi mūsu komentāri? Nav vajadzīgi komentāri? Godājamie deputāti, es jūtu tādu noskaņojumu, ka deputāti nevēlas apspriest šo tautas piesēdētāju kandidatūras. Vai visi ir gatavi balsot pēc šī saraksta? Vai ir kādas citas domas?

T.Jundzis: Vai es drīkstu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

T.Jundzis: Man par šiem pieciem vai sešiem, par kuriem komisijas slēdziens bija pozitīvs, bet deputātiem bija konkrētas iebildes. Man ir tāds priekšlikums. Vai par pirmo uzvārdu kāds vēlas kaut ko teikt? Nevēlas. Balsojam. Otrais uzvārds. Vai kāds vēlas ko teikt? Nē. Balsojam.

Priekšsēdētājs: Paldies par priekšlikumu. Vai vēl kāds vēlas izteikties? Nu, laikam gan ne. Vai kādam ir iebildumi pret kādu no šiem atlikušajiem kandidātiem tautas piesēdētāja amatam? Vai iebildumi pret kādu konkrētu cilvēku. Vai kāds vēlas izteikties? Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Endele: Es tomēr gribētu, lai mēs pieturētos pie tās kārtības, kuru piedāvāja cienījamais deputāts Jundzis, tas ir, lasa uzvārdu, un, ja par šo cilvēku ir pasakāms “par” vai “pret”, tad arī par to runājam, nevis tā haotiski, mēs, teiksim, runāsim katrs par savu. Tā mēs ne pie kā nenonāksim.

Priekšsēdētājs: Paldies! Deputāt Morozļi, lūdzu, pie pirmā mikrofona.

G.Morozļi: */Es piesēdētāja Vladimira Matvejeviča Koptenkova sakarā. Vladimirs Matvejevičs Koptenkovs ir zinošs jurists, ilgi strādājis dažādos juridiskos amatos, Tēvijas kara dalībnieks, Baltijas atbrīvotājs. Es ar viņu kopā strādāju. Nekā nosodāma viņa rīcībā nav bijis. Tāpēc es nesaprotu, kādu iemeslu dēļ viņš ir izslēgts no šī saraksta. Es lūdzu viņu atstāt sarakstā un ievēlēt./

Priekšsēdētājs: Paldies, sarakstā būs visi kandidāti, kas iedrukāti šajā grāmatiņā. Mums jānobalso, godājamie kolēģi, par to, vai mēs apspriedīsim šīs tautas piesēdētāju kandidatūras, kas ir palikušas neievēlētas, vai neapspriedīsim? Es atvainojos, kliedzot no zāles, mēs nekādi nevarēsim panākt vienādu rezultātu. Es lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Balsosim priekšlikumu, ka mēs apspriežam šo atlikušo tautas piesēdētāju kandidatūras. Lūdzu rezultātu! Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad mēs, neapspriežot ne no tribīnes, ne pie mikrofoniem tautas piesēdētāju kandidatūras, esam gatavi balsot. Lūgums balsu skaitīšanas komisijai sagatavot balsošanas biļetenus, to mēs esam jau nolēmuši. Pirmajā pārtraukumā tos vajadzētu izdalīt, lai mēs saskaņā ar mūsu pieņemto lēmumu varam nobalsot par šiem tautas piesēdētājiem. Pagaidām šis jautājums par tautas piesēdētāju ievēlēšanu praktiski tiek izbeigts, un balsu skaitīšanas komisijai ir uzdevums gatavot biļetenus.
Godājamie kolēģi, kā jūs dzirdējāt, vakar un šodien tika saņemti rakstiski iesniegumi, lai mēs izmainītu pirmdien apstiprināto darba kārtību un šīsdienas darba kārtībā kā pirmo iekļautu jautājumu par agrāro reformu. Tika izteikti ļoti argumentēti pamatojumi. Šo jautājumu mēs lēmām vakara sēdē, kurā daudzi deputāti nepiedalījās. Būtībā mēs arī izteikto priekšlikumu balsojām un vienojāmies par to, ka mēs ievērojam parasto darba kārtību, kāda bija noteikta pirmdien. Viens no pamatotākajiem argumentiem bija tas, ka šo likumprojektu pieņemšana mums jāizskata un jāpieņem lēmums par mūsu reglamentu. Darba kārtībā paredzētie jautājumi jāizskata hronoloģiskā secībā. Jo tas arī atvieglotu pieņemt lēmumu par agrāro reformu. Kā piemērs tika minēts fakts par lēmuma pieņemšanu par Vides aizsardzības komiteju. Te arī bija nepārvaramas grūtības, un beigu beigās nekāds lēmums netika pieņemts. Tagad lūdzu izteikties tieši par šo darba kārtību, un pēc tam arī balsosim, lai zinātu, kā mums jāstrādā tālāk. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

E.Kide: Esmu pret formulējumu “izmainīt darba kārtību”, jo 12.datuma oficiālajā darba kārtībā, kas mums bija iesniegta, pirmais jautājums ir par agrāro reformu, es esmu par formulējumu “atstāt” darba kārtības punktu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi un godātais priekšsēdētāj! Es ļoti labi saprotu to, ka mums ir ārkārtīgi svarīgs zemes reformas jautājums, man jums jāatzīstas, ka es pašreiz nāku no pārtikas veikala un es jūtu, ka situācija mums krasi pasliktinās. Tas jāņem vērā, tāpēc atlikt jautājumu par zemes reformu mēs nekādā gadījumā nedrīkstam. Bet lēmums par Vides aizsardzības komiteju ir jau divas reizes izskatīts un trešo reizi vēl arī frakcijas sēdē. Manuprāt, šis lēmums praktiski ir gatavs. Un tāpēc man būtu lūgums– šim lēmumam veltīt mazliet laika priekšpusdienā un pēc tam tūlīt pāriet pie zemes reformas likuma, kas, protams, prasa plašāku apspriešanu. Es uzskatu, ka obligātā kārtā abi šie lēmumi jāpieņem šodien, lai cik ilgi arī šīsdienas sēde ievilktos. Vakar mēs bijām spiesti beigt sēdi pussešos, tāpēc šodien mums vajadzētu šo laiku kompensēt. Es lūdzu šādā kārtībā izskatīt abus lēmumus.

Priekšsēdētājs: Paldies! Lūdzu pie otrā mikrofona. Es ļoti lūdzu godājamos deputātus izturēties maksimāli klusu, jo absolūti neko nevar dzirdēt, ko runā pa mikrofoniem mūsu kolēģi.

P.Krūgaļaužs: Es atbalstu priekšlikumu, ka nevar mainīt dienas kārtību, kāda bija pieņemta 13.jūnijam. Lēmuma projekts par agrāro reformu jāskata pirmais, jo tas prasīs ilgu laiku. Vēlāk var spriest, vai vēl kaut ko papildināt. Es ierosinu stingri turēties pie šīs dienas kārtības.

J.Lagzdiņš: Es ierosinu šobrīd izskatīt lēmuma projektu par agrāro reformu un tālāk strādāt saskaņā ar pirmdien akceptēto dienas kārtību, tātad par reglamentu, par apkārtējās vides komiteju un tā tālāk. Izņēmuma kārtā tikai pārceļam un neko negrozām. Mums jāievēro noteikta secība.

I.Geidāns: Es arī uzturu spēkā no rīta izteikto lūgumu kā pirmo izskatīt dienas kārtībā paredzēto lēmumu par agrāro reformu.

J.Jagupecs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es tomēr iesaku mūsu dienas kārtību nelauzt un jautājumus izskatīt tā, kā tie ierakstīti atbilstoši dienām, kurām tie ieplānoti. Ja mēs vakar nepaspējām izlemt jautājumus, kurus plānojām 11.datumam, tad es ierosinu sākt to jautājumu apspriešanu, kurus mēs plānojām 12.jūnijam, citādi mums šis juceklis ar dienas kārtību turpināsies. Mēs attiecīgus jautājumus gatavojam atbilstoši tai dienas kārtībai, kas mums izsniegta, esam gatavi tos izskatīt, tas ir– lūgums tomēr ievērot to dienas kārtību, kuru apstiprinājām nedēļas sākuma sēdē un par kuru balsojām. Mēs taču par to balsojām, mums vienkārši operatīvāk jāstrādā, lai jautājumus izskatītu tā, kā saplānojām darba dienai. Paldies./

V.Strīķis: Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Man jāpaskaidro, ka mēs šodien liekam priekšā nevis likumu par zemes reformu, bet lēmumu par agrārās reformas sākumu. Tāpēc šinī gadījumā reglaments mums nevarētu traucēt. Tas ir tikai lēmuma projekts, un tie lielie strīdi mums būs tad, kad pieņemsim zemes reformas likumu un nākošos dokumentus. Tad mēs varēsim strīdēties, un tad mums būs stingri noteikts reglaments.

V.Eglājs: Es arī piekrītu iepriekšējam, ka ir būtiska starpība starp lēmuma pieņemšanu un likuma pieņemšanu. Tādēļ lēmumu par agrāro reformu vajadzētu izskatīt pirmo un tikai pēc tam sanākt komisijai un izteiktos viedokļus iestrādāt. Tad mēs varētu pēcpusdienā lēmumu jau pieņemt. Turpretī likuma pieņemšanā ir noteikta procedūra. Tas ir garāks etaps, tāpēc es domāju, ka tūlīt pēc izskatīšanas mēs varētu lemt tālāk. Tikai es atgādinu, ka darba kārtībā jau pirms divām nedēļām bija paredzēts izskatīt jautājumu par 40 stundu darba nedēļu un par atvaļinājumiem. Tomēr vajag skatīt paralēli, lai nav tā, ka vienu jautājumu izskata un tikai pēc tam otro.

F.Stroganovs: */Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Acīmredzot mēs ne visi esam sapratuši, par ko pašlaik ir runa, bet lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs par vēlu ieviesa skaidrību. Jautājumu šodien iesniedz agrārā komisija, kuras loceklis es esmu. Runa nav par likumu, bet par Augstākās padomes lēmumu par agrāro reformu, un lieta tā, ka es, strādādams komisijā, redzu: ja Augstākā padome šo dokumentu nepieņem, tas nobremzē lauksaimniecības un meža komisijas darbu, izstrādājot likumu par agrāro reformu republikā, tāpat arī vairāku citu ar lauksaimniecības pārveidošanu saistītu likumu. Bet mēs jau kopš 4.maija gandrīz katru dienu saduramies ar problēmām, kad izvirzās jautājumi par pārtikas produktiem. Ja mēs neizlemsim agrāros jautājumus, pārtikas produktu veikalos vairāk nebūs. Tāpēc es ļoti pārliecinoši prasu šodien kā pirmo jautājumu izskatīt republikas Augstākās padomes lēmuma projektu par agrāro reformu, šo jautājumu likt uz balsošanu. Es domāju, ka tas neprasīs daudz laika, jo projekts sagatavots kvalificēti, eksperti, kas sniegs paskaidrojumus, pieaicināti, mēs lēmumu varam pieņemt bez garām debatēm./

Priekšsēdētājs: Domāju, ka pēc diviem runātājiem beigsim apspriešanu un varēsim balsot. Visas domas tad būs uzklausītas.

A.Apinītis: Mans priekšlikums– pārtraukt debates un uzdot jautājumus, kā arī balsot par agrārā jautājuma kā pirmā iekļaušanu darba kārtībā un izdrukas publicēšanu presē.

V.Mucenieks: Jautājumu par atvaļinājumiem obligāti vajadzētu šodien izskatīt. Es jūtu, ka no valdības nav neviena pārstāvja, un nav zināms, vai būs. Bet tas nevar būt par attaisnojumu, jo atvaļinājumu jautājums jālemj tagad, nevis rudenī, kad būs jau stipri par vēlu.

Priekšsēdētājs: Visu izšķirsim balsojot. Tātad saskaņā ar darba kārtību 13.jūnijā pirmais jautājums bija par lēmuma projektu agrārajai reformai Latvijas Republikā. Taču mēs neesam izskatījuši 12.jūnija dienas kārtību. Priekšlikumi ir divi.
Pirmais– mainīt secību mūsu dienas kārtībā un šodien kā pirmo jautājumu izskatīt lēmuma projektu par agrāro reformu Latvijas Republikā, un tad skatīt dienas kārtību, kāda bija paredzēta 12.jūnijā.
Otrs priekšlikums– saglabāt esošo dienas kārtību un šodienas dienas kārtībā iekļaut jautājumu par atvaļinājumiem, darba nedēļas ilgumu. Gribu atgādināt, ka šodien 3.dienas kārtības jautājums ir valdības informācija par ekonomisko situāciju.
Tātad jābalso par diviem variantiem. Pirmais, saglabājot iepriekšējo secību, kā pirmo izskatīt jautājumu par agrāro reformu. Otrs variants– pieturēties pie tās secības, kas ir dienas kārtībā, par kuru mēs nobalsojām 11.jūnijā. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts– 141. Lūdzu balsot, kas ir par to, ka dienas kārtībā vispirms izskatīt lēmuma projektu par agrāro reformu Latvijas Republikā. Rezultāts: ar absolūtu balsu vairākumu šis jautājums iekļauts kā pirmais šīs dienas kārtībā. Tātad mēs uzsākam šī dienas kārtības punkta apspriešanu, un es savas pilnvaras nododu priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Dainim Īvānam.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Ar translāciju viss ir kārtībā, deputāti var neuztraukties. Radio pieslēdzas mūsu sesijai, un mēs varam izskatīt lēmumu par agrāro reformu Latvijas Republikā. Cik es saprotu, jāizskata arī pielikums– papildu dokumenti. Vārds ziņojumam lēmuma projekta autoram deputātam Strīķim. Viņš runās komisijas vārdā.
Atvainojiet, radiotranslācija būs pēc pāris minūtēm. Izmantojot šo nelielo pauzi, balsu skaitīšanas komisija lūdz ziņot par balsošanu starpbrīdī.

Balsu skaitīšanas komisijas pārstāvis (Stenogramma neuzrāda komisijas pārstāvja uzvārdu.– Red.): Pagaidām tiek gatavoti aizklātās balsošanas biļeteni. Pilnīgi iespējams, ka nākošajā starpbrīdī mēs varēsim tos saņemt. Par to es informēšu tieši pirms starpbrīža, kad biļeteni būs pavairoti un saņemami.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Izmantojot to, ka radio vēl nav pieslēdzies, man ir vakardienas jautājums, bet konkrētāks. Vai es šodien saņemšu atbildi uz savu 28.datuma jautājumu? Lūdzu dot konkrētu atbildi, vēlams tūlīt./

Priekšsēdētājs: Vakar deputāts Zatuliviters uzdeva šo jautājumu. Deputāts Dobelis teica, ka viņš noskaidros šo jautājumu un dos atbildi pēc kāda laika.

V.Zatuliviters: */Labi, es esmu pacietīgs, vēl pagaidīšu./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Kolēģi Īvān, man analoģisks jautājums. Trešā nedēļa pagājusi kopš tā momenta, kad es jums uzdevu jautājumu. Es no jums saņemšu atbildi vai arī man nāksies meklēt citus veidus?/

Priekšsēdētājs: Jā, deputāt Aleksejev, es neesmu atradis to žurnālu, kurā jūs minat interviju, ko esmu devis. Es izlasīšu šo interviju. Tad es padomāšu par šo jautājumu un došu jums atbildi.

A.Aleksejevs: */Es domāju, ka jums vajadzētu atvainoties un prasīt pagarināt termiņu./

Priekšsēdētājs: Deputāti, radiotranslācija ir pieslēgta. Vārds ziņojumam deputātam Strīķim.

V.Strīķis: Godātie deputāti! Godātie kolēģi! Vispirms liels paldies, ka jūs pret agrāro reformu bijāt uzmanīgi un šo jautājumu tomēr atstājāt dienas kārtībā šodien kā pirmo. Būšu ļoti īss un konkrēts ziņošanā, jo bez lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijām šo lēmuma projektu ir skatījusi un atbalsta Ekonomikas komisija, arī Likumdošanas jautājumu komisija un daudzi deputāti no citām komisijām. Šeit ir klāt valdības komisijas darba grupas pārstāvis profesors M.Locmers. Viņš varēs sniegt kvalificētas atbildes uz jautājumiem.
Agrārajam jautājumam ir gan politiska, gan tautsaimnieciska slodze. Vispirms par politisko. Agrārā politika, mēs zinām, ir viena no būtiskām sastāvdaļām kopumā. No vēstures mēs zinām, ka Stučkas valdība un tās kļūdainā agrārā politika noveda pie valdības krišanas. Latvijas pirmās Republikas agrārās reformas politika bija viena no demokrātiskākajām agrārajām reformām pasaulē un ļāva Latvijai īsā laikā kļūt par vienu no attīstītākajām valstīm ne tikai agrārajā sektorā, bet arī kopumā tautsaimniecībā.
Šodien Augstākā padome sāk izskatīt ne tikai laukos, bet visā republikā ļoti gaidīto agrāro jautājumu, un šis jautājums, kā jau es sacīju, skar visu tautsaimniecību kopumā. Tas, ka līdz šim, tas ir, pēdējos 40–50 gados, agrārais jautājums tika noziedzīgi īstenots, tika veikta piespiedu kolektivizācija, kuras rezultātā šajos 40–50 gados lauksaimniecības attīstība stāvējusi uz vietas. Ja arī kopumā mēs varam vērot 40% pieaugumu, tad tas ir, pateicoties darba dalīšanai, specializācijai un iepirktajai spēkbarībai. Bet, ja mēs rēķinām tikai Latvijas zemes izmantošanu, tad zinām, ka lauksaimniecības produkcijas kopapjoms nav mainījies. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme samazinājusies turpat par vienu miljonu hektāru.
Lielā mērā lauksaimniecības noplicināšana ir saistīta ar mūsu republikas apstākļiem, nenormāli attīstījušos rūpniecību, kura šajos 50 gados pieaugusi 57 reizes. Tas liecina, ka mums pēc neatkarības Deklarācijas pieņemšanas pats būtiskākais ir atrisināt agrāro jautājumu.
Agrārās reformas projekts tika ļoti rūpīgi gatavots. To sāka gatavot Latvijas Tautas frontes lauku komisija. To astoņus mēnešus gatavoja darba grupa. Šo lēmuma projektu tautas deputāti sāka izskatīt tūlīt pēc ievēlēšanas, proti, diskutējot par to jau divus mēnešus. Lēmuma projekts izskatīts daudzās komisijās, un ar to ir iepazinušies daudzi deputāti. Lai tiktu skaidrībā un aptvertu visu republiku, aicinājām 4.jūnijā visu rajonu padomju priekšsēdētājus un Lauksaimniecības komisiju priekšsēdētājus. Arī ar viņiem pārrunājām šo jautājumu. Viņi mūs atbalsta un būtisku piezīmju nav. Bez tam šis jautājums ir skatīts Latvijas Lauksaimniecības savienības prezidija sēdē 13.maijā un, kā lasījām “Lauku Avīzē”, mūs skubināt skubina lēmumu pieņemt ātrāk. Tiesa gan, vakar 18.00 mēs saņēmām Lauksaimnieku savienības priekšsēdētāja A.Kaula rakstu, ka vēl šis lēmums ir novilcināms. Faktiski tas raksts attiecas uz zemes reformu. Bet par agrāro reformu mēs runājām un vienojāmies ar Lauksaimnieku savienības darbiniekiem par katru punktu un katru teikumu.
Būtisku iebilžu nebija. Tāpēc uzskatām, ka šis lēmums ir sagatavots. Kā zinām, šo lēmumu pirmdien izskatīja Tautas frontes frakcija un arī opozīcijas frakcija. Mēs Lauksaimniecības komisijā vienbalsīgi šo lēmuma projektu pieņēmām, nebija atšķirību ne vienā, ne otrā frakcijā.
Par būtību. Šajā lēmumā ir pieteikums agrārajai reformai. Kā jūs redzat, agrārā reforma aptver visu mūsu republiku un tās ietvaros ir jāveic zemes reforma, agrārās nozares vadības reforma. Lai sekmīgi veiktu agrāro reformu, ir jāpārkārto republikas tautsaimniecības struktūra, proti, jāsāk ražot traktorus un lauksaimniecības mašīnas. Ir jābūt skaidrībā par finansiālajiem resursiem šīs reformas īstenošanai. Mēs saņēmām dažus priekšlikumus no atsevišķiem deputātiem frakcijā un šodien projektā šos ierosinājumus neienesām. Būtībā mēs ar visiem vienojāmies, ka šie jautājumi, kas atsevišķus deputātus neapmierina, vairāk attiecas uz nākošajiem dokumentiem par īpašumu un par ekonomiskajām attiecībām, arī par vadību un zemes reformu. Tad mēs spriedīsim pamatīgi. Mēs nedēļā veltām komisijai divus vakarus, lai diskutētu par katru jautājumu. Sociāli taisnīgi jābūt gan pret bijušo zemes īpašnieku, gan esošo zemes apsaimniekotāju, gan pret lielsaimniecību, gan arī, lai nesamazinātu lauksaimniecības produktu ražošanu. Tāpēc ar lielu atbildības sajūtu apspriežam katru jautājumu. Bet, kā es teicu, tas attieksies galvenokārt uz nākošajiem dokumentiem. Pašreiz mēs tikai principā pieņemam. Galvenais ir tas, ka mēs šeit nosakām pieteikšanos uz zemi. Termiņš būs no šīs dienas, ja jūs pieņemsiet lēmumu, līdz nākošā gada 13.jūnijam. Tāpēc mums ir jāapzina, kas pašreiz vēlas saņemt atpakaļ savu zemi un kādas zemes platības ir nepieciešamas lielfermu un citām vajadzībām. Tāpēc šis jautājums ir ļoti svarīgs. Ir nokavēta šī sezona ražošanai un arī nākamā, jo ir jau 7000 brīvo zemnieku un ir vēl ļoti daudzi, kas vēlas zemi. Lēmums ir jāpieņem šodien, tāpēc būtiskos jautājumus atstāsim citiem dokumentiem. Ja jūs principā piekrītat šim lēmuma projektam, tad projekts jāpieņem. Par katru vārdu un komatu strīdēsimies pie nākošajiem dokumentiem, bet šodien radīsim skaidrību visiem tiem, kuri grib strādāt zemi, radīsim likumību, jo pašreiz daudzas saimniecības, apejot mūsu lēmumus, publicē “Lauku Avīzē” aicinājumus pieteikties uz zemi un tas rada zināmas neskaidrības. Līdz ar to ir apātija gan no lielsaimnieku puses, gan no atsevišķiem zemniekiem. Tāpēc šis jautājums ir ļoti principiāls un būtisks.

Priekšsēdētājs: Mēs parasti uzdodam jautājumus bez procedūras, ja kādam rodas neskaidrības, sakarā ar izstrādāto projektu. Jautājumam vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Esiet tik labs un atbildiet man uz jautājumiem. Vai jūs nedomājat, ka šajā lēmumā vienā no punktiem jāparedz zemes kadastra komisijas izveidošana?/

V.Strīķis: */Kā jaunā zemes kodeksa projektā, tā arī šeit ir paredzēts izveidot zemes komisijas, kas līdzās zemes reformas funkcijām izskatīs arī vispārīgus jautājumus, arī ziņas par zemes kadastru, bet nākotnē arī par cita nekustamā īpašuma kadastru./

V.Zatuliviters: */Tas ir, jūs nedomājat, ka būtu jāveido speciāla zemes komisija./

V.Strīķis: */Nē./

V.Zatuliviters: */Es jums nepiekrītu, bet tās ir emocijas. Un otrais jautājums. Sakiet, lūdzu, vai jūs uzskatāt par iespējamu šajā lēmumā paredzēt speciālu punktu par saimniekošanas viensētu sistēmas atdzimšanu Latvijā? Saprotams, ne uz kolhozu un sovhozu rēķina. Bet par atdzimšanu. Tā taču sevi attaisnoja./

V.Strīķis: Godāto deputāt! Es domāju, tas ir pats par sevi saprotams, un neierobežosim un nenoteiksim, vai tā būs viensēta, vai tas būs ciemats. Ļausim zemniekiem pašiem izvēlēties. Varbūt profesoram ir kas iebilstams?

M.Locmers: Un arī likumā ir paredzēts, ka pilsoņiem likumā noteiktajā kārtībā būs izvēles brīvība. Ja viņš gribēs dzīvot viensētā, būvēt jaunu sētu, viņam tāda iespēja tiks dota; ja kāds negribēs, ar varu viņu piespiest nevarēs.

Priekšsēdētājs: Deputāts Priščepovs– lūdzu!

V.Priščepovs: */Man jums būs tāds jautājums. Mēs avīžu publikācijās, pa radio iedzīvotājiem vienmēr apgalvojam, ka agrāk Latvijā ar pārtikas produktiem bija ļoti labi, bet tagad kļuvis slikti. Vai ievērojam to, ka apmēram pirms 50 vai pat vairāk gadiem Latvijā bija apmēram 70 procenti lauku iedzīvotāju, bet pilsētās– 30 procenti? Pilsētās tagad ir apmēram 70 procenti, bet laukos– 30. Tā, lūk, lēmumā redzams, ka visa zeme tiek nodota privātīpašumā, kā es šo lēmumu saprotu. Vai mēs spēsim atrisināt pārtikas problēmu republikā un pabarot Latvijas iedzīvotājus?/

M.Locmers: 1940.gada Latvijā, piemēram, lauksaimnieciskās ražošanas līmenis arī...

No zāles: */Atvainojiet, varbūt es arī gribu dzirdēt? Jā?/

Priekšsēdētājs: Nu, jūs varētu savā vietā klausīties un...

M.Locmers: ...bija aptuveni tāds kā Somijā. Mēs zinām, kāds pašreiz Somijā ir lauksaimnieciskās ražošanas līmenis, bet paši esam faktiski palikuši tajā līmenī, kāds bija 1940.gadā. Visas pasaules prakse ir pierādījusi, ka fermeru saimniecībām ir priekšrocības, kas nodrošina lauksaimniecības produktu pārpilnību. Jūs jautājat, vai ir paredzēts visu zemi nodot privātīpašumā. Tas tā nav. Lēmumā ir paredzēts, ka pirmajā kārtā zemi nodos tikai lietošanā, bet otrajā kārtā tiem, kuri zemi vēlēsies iegūt privātīpašumā. Kuri būs pierādījuši, ka viņi ir labi saimnieki, tie varēs zemi saņemt vai nopirkt, respektīvi, iegūt privātīpašumā bez atlīdzības vai pret atlīdzību.

V.Strīķis: Vēl atļaujiet piebilst, ka ļoti daudzās pasaules valstīs lauksaimniecībā strādājošo īpatsvars ir ievērojami mazāks nekā pašreiz Latvijā, tāpēc bažas par to, ka lauku īpatsvars mums ir mazs un mēs nevaram saražot lauksaimniecības produkciju, nav īpaši pamatotas. Galvenais ir attiecības, ekonomiskās attiecības. Ar šo reformas aizsākumu mēs gribam tās mainīt. Turklāt nekāda piespiedu darbība nenotiks. Katram ir jāizvēlas, vai grib strādāt fermeru saimniecībā vai kooperatīvā, bet viņam jājūtas arī šajā kooperatīvā kā saimniekam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Man jautājums sakarā ar trešo un ceturto punktu. Precizējiet, lūdzu, kas trešajā punktā teikts par pirmo periodu un otro periodu, vai tas ir tīri hronoloģiski, kad beidzas pirmais un kad sākas otrais periods? Šeit nav saprotama jautājuma tīri hronoloģiskā puse./

M.Locmers: Pirmais posms sākas ar šā lēmuma pieņemšanu, tas ir gads, kad apzināsim visus tos, kuri vēlēsies zemi lietot. Pēc tam pirmajā posmā pagastu zemes komisijas izskatīs visus iesniegumus, un uz to pamata tiks sastādīts pagasta zemes ierīcības projekts. Pēc šā projekta apstiprināšanas zeme tiks nodota lietošanā. Otrajā posmā, kas sāksies, var teikt, daļēji pārklāsies pirmajam posmam, tiks precizētas šo piešķirto zemes nogabalu robežas, pilsoņi, kuri to vēlēsies, otrajā posmā varēs arī iegūt zemi privātīpašumā.

M.Gavrilovs: */Viss tas saprotams, bet kāds konkrētais termiņš jūsu vērtējumā,– kad beidzas pirmais periods un sākas otrais?/

M.Locmers: Pēc 5 gadiem beigsies pirmais posms, orientējoši pēc 10–15 gadiem– otrais posms.

M.Gavrilovs: */Saprotams. Tad par 4.punkta turpinājumu man ir šaubas. 4.punktu var arī tā interpretēt, ka uz vienu un to pašu zemes gabalu var pretendēt kā bijušais īpašnieks, tā pašreizējais zemes izmantotājs un vispār personas, kas grib iegūt šo zemi, tas ir, iznāk tā, ka var būt vismaz trīs pretendenti uz konkrētu zemes gabalu, un šī situācija var daudzkārt palielināties visā Latvijā. Tāda situācija ir sociāli sprādzienbīstama. Lūdzu, aprakstiet konkrētu mehānismu, kā šo problēmu nāksies šķetināt, tāpēc ka šo procesu atstāt vienkārši pašplūsmai nevar, protams./

M.Locmers: Pretendenta tiesības ir visiem pilsoņiem. Jebkuram pilsonim, kurš vēlēsies saņemt zemi lietošanā, ir tiesības pieteikt savu vēlēšanos. Tas nenozīmē, ka katrā ziņā visu vēlēšanās tiks apmierināta. Tas, ka rodas vairāki pretendenti, arī šodien bez visas zemes reformas ir. Ja zemi nepieciešams atsavināt dažādām valsts un sabiedriskajām vajadzībām, pamatojoties uz pieprasījumu, mēs zemi atņemam līdzšinējam tās lietotājam. Tātad būtībā arī šeit ir divi pretendenti– gan pašreizējais zemes lietotājs, gan tas, kas zemi pieprasa. Likumā par zemes reformu būs noteikta kārtība, kādā izskatāmi pieprasījumi, ja uz vienu un to pašu zemes platību ir vairāki pretendenti. Un šajā ziņā nekādu neskaidrību un kaut kādu nekārtību, es domāju, nebūs.

M.Gavrilovs: */Saprotams. Gribu vēl izdarīt vienu nelielu precizējumu. Šeit netiek ņemts vērā tas variants, kad, teiksim, pašreizējais zemes lietotājs un bijušais īpašnieks pretendē uz vienu un to pašu zemes gabalu, lūk, kā to saprast, nevis vairāki cilvēki no malas. Kā izlemt jautājumu starp viņiem?/

M.Locmers: Sagatavotajā likumprojektā ir paredzēts, kādus iesniegumus izskata pirmām kārtām, un starp šiem pirmām kārtām izskatāmajiem iesniegumiem ir arī pašreizējie zemes lietotāji uz zemes platībām, kas nepieciešamas, lai varētu izmantot pastāvošās ēkas, būves tām vajadzībām, kādām tās celtas, ja šīs ēkas un būves ir sabiedriski nepieciešamas. Likumā par zemes reformu, ko jūs izskatīsit vēlāk un kas acīmredzot tiks publicēts visas tautas apspriešanai, šie jautājumi tiks detalizēti izklāstīti.

M.Gavrilovs: */Saprotams. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies, vārds deputātam Berdikovam.

M.Berdikovs: */Vai var divus jautājumus?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, uzdodiet arī divus jautājumus.

M.Berdikovs: */Lūk, par 3. un 7.punktu. Trešajā punktā: “noteikt, ka zemes reformai pakļauta visa zeme laukos”, un septītajā punktā: koordinācijai…/

Priekšsēdētājs: Acumirklīti, lūdzu, atkārtojiet vēlreiz, nevarēja dzirdēt.

M.Berdikovs: */Tā, lūk, 3.punktā: “noteikt, ka zemes reformai pakļauta visa zeme laukos”, bet 7.punktā: “darba koordinēšanai un tiesiskai nodrošināšanai līdz 1.septembrim jāizveido zemes komisijas pagastos un pilsētās, kuru administratīvā pakļautībā ir lauku teritorijas”. Es saprotu tā, ka šīs komisijas izskatīs, kura zeme pieder pilsētai, rajonam, laukiem. Vai tomēr būs dalīšana no jauna un jauna lauku teritorijas izpratne?/

M.Locmers: Lauku apvidu zemes ir visas tās zemes, kas nav pilsētu robežā, bet mūsu republikā ir atsevišķas pilsētas, piemēram, Jaunjelgava, kuru administratīvajā pakļautībā ir ne tikai pilsētas zemes, bet arī lauku teritorijas. Tātad šādās pilsētu Tautas deputātu padomēs arī ir jāizveido zemes komisija, kas izskatīs un kārtos jautājumus par lauku teritoriju. Pilsētas zemes mēs pagaidām neparedzam iekļaut zemes reformā. Par to ir jāsagatavo un jāpieņem atsevišķs likums par pilsētu zemju reformu. Tātad ir nepieciešama arī pilsētu zemju reforma, bet tas nav tik aktuāls jautājums kā laukos, turklāt vienlaicīgi to veikt tīri tehniski nav iespējams.

Priekšsēdētājs: Paldies.

M.Berdikovs: */Un otrais jautājums. Laukos, ciematu un pilsētu teritorijās ir izveidotas dārzkopju biedrības, dārzu kooperatīvi, mazdārziņi. Vai visām šīm organizācijām jāiesniedz lūgumi pagarināt zemes lietošanas tiesības? Vai to darīt nevajag?/

M.Locmers: Visiem, absolūti visiem, kuri vēlēsies turpināt zemes izmantošanu vai saņemt zemi izmantošanā, turklāt pašreiz daļai zeme ir bezmaksas lietošanā, turpmāk būs zemes maksas lietošana, tādēļ visiem ir jāpārdomā un jāizšķiras, cik daudz zemes viņi turpmāk grib paturēt, un zeme visiem būs jāpieprasa, arī dārzkopības sabiedrībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Smoļuks.

A.Smoļuks: */Man būs divi jautājumi. Pirmais jautājums. Man liekas, ka vispirms bija jāpieņem likums par zemi, par tās īpašuma formām, pēc tam sākt to realizēt. Citādi nav saprotams, kāpēc lēmumā nav norādes, uz kāda pamata notiks agrārā reforma, uz kādas īpašuma formas tā bāzēsies./

M.Locmers: Reāli būs tāpat kā neatkarīgās Latvijas laikā– dažādas īpašuma formas. Arī neatkarīgās Latvijas laikā bija valsts īpašums, bija dažādu sabiedrību īpašums, bija arī privātīpašums. Mēs šajā lēmumā nereglamentējam, kādas īpašuma formas būs, kas būs attiecīgos likumos, bet tikai pasakām, ka reformas otrajā kārtā pilsoņi, kuri vēlēsies, varēs zemi iegūt arī privātīpašumā, ja tagad zemniekam jāizšķiras– prasīt vai neprasīt zemi, viņam jāzina zemes nodokļa apmērs, jāzina, vai varēs vēlāk šo zemi iegūt privātīpašumā. Un es domāju, ka ne tikai mūsu republikā, bet arī citur šis jautājums ir aktuāls un droši vien drīzā laikā tiks risināts.

Priekšsēdētājs: Paldies jums. Vai vēl ir jautājums?

A.Smoļuks: */Otrs neliels jautājums. Vai zemes iegūšanai tiks noteiktas kādas normas? Par maksu vai par velti?/

M.Locmers: Zemes lietošanā norma netiek reglamentēta– ne minimālā, ne maksimālā norma. Jautājumā par zemes nodošanu vai pārdošanu privātīpašumā, ko mēs izskatīsim likumā par zemes reformu, maksimālā norma tiks reglamentēta, tā ka nevarēs jebkuru platību iegūt īpašumā, bet to mēs apspriedīsim tad, kad tiks izskatīts likums par zemes reformu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Beskrovnovs.

S.Beskrovnovs: */Arī man būs divi pavisam konkrēti jautājumi. Pirmajā periodā, kas paredzēts pieciem gadiem, iespējama situācija, ka daļa zemes paliks neizmantota. Tādā gadījumā mēs pieļausim lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas kritumu, šaubu nav. Vai ir prognoze situācijai, kāda var rasties? Zināmu laika posmu būs nevis lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas kāpums, bet kritums republikā?/

M.Locmers: Jautājumā par to, ka atsevišķos pagastos var palikt arī nepieprasītas zemes, skaidrība būs tad, kad beigsies šis noteiktais apzināšanas termiņš– viens gads. Atkarībā no tā, kāda situācija veidosies, konkrētos pagastos varēs pieņemt arī attiecīgus lēmumus. Bet jāapzinās arī tas, ka mums šobrīd ir tādas saimniecības, kas nespēj savlaicīgi ne iesēt, ne novākt ražu, un tas, ka tur šo zemi tikai nekvalitatīvi uzar un dažreiz vispār paliek nenovākta. Arī no tā tautas saimniecībai nav nekāda ieguvuma.

S.Beskrovnovs: */Un otrais jautājums. Jūs savā runā teicāt, ka prioritāte zemes izmantošanā būs tiem ļaudīm, kas pierādīs labu
saimniekošanas prasmi. Vai jūs lauku apvidos paredzat arī tādu zemes izmantošanu, kas nedos lauksaimniecisku produkciju, bet kādiem citiem mērķiem? Kāds būs galvenais rādītājs zemes apsaimniekošanā? Es pieļauju, ka būs tādi, kas zemi iegūs, bet ar lauksaimniecību nenodarbosies, darīs ko citu./

M.Locmers: Pagaidām likumprojektos, kuri tiks iesniegti, mēs paredzam, ka pilsoņiem zemi piešķirs lietošanā tikai lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Protams, ieskaitot atbilstošas mežu, ūdeņu platības, kas ietilpst attiecīgajā teritorijā. Bet, ja būs atļauta pilsoņu privātā darbība arī rūpniecībā, tad acīmredzot tiks
sagatavots attiecīgais likums, lai dotu iespēju iegūt zemi lietošanā, varbūt vēlāk privātīpašumā arī citām vajadzībām, bet pagaidām šis jautājums netiek gatavots. To mēs gaidām no Ekonomikas komisijas un no citām komisijām. Tas mums acīmredzot ir tuvāko dienu vai tuvākā laika jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš: Sakiet, lūdzu, lēmuma 7.punktā ir rakstīts sekojošais...

Priekšsēdētājs: Lūdzu runājiet mikrofonā.

J.Lagzdiņš: ...ka zemes reformas darbu koordinē bez lauku rajonu zemes komisijām arī Latvijas Republikas Augstākās padomes zemes komisija, un, spriežot pēc pielikuma, kurš ir pievienots lēmumam, šī Augstākās padomes komisija ir tās virsinstitūcija. Sakiet, lūdzu, kāpēc projekta autoriem radās doma šo komisiju veidot pie Augstākās padomes, ja ne šajā lēmuma projektā, ne arī nolikuma projektā nav nekādas tiesiskas saites ar Augstāko padomi? Vienkārši tā ir nosaukta par Latvijas Republikas Augstākās padomes zemes komisiju, bet nav nekādā tās pakļautībā, nepastāv nekāda atskaitīšanās kārtība, nav tai vietas, tā teikt, mūsu varas sistēmā. Kāpēc tāda vārdu spēle, es gribētu teikt?

M.Locmers: Godāto kolēģi, man ir jāatvainojas, ka zemes komisijām savā ziņojumā nepieskāros. Šis jautājums ir domāts kā pielikums vai arī patstāvīgs dokuments. Tas jums ir iedots vairāk tāpēc, lai jūs aptuveni zinātu tehnoloģiju, bet šodien mēs neiestājamies par to, lai šo dokumentu pieņemtu. Par to mēs ļoti diskutējām, un, protams, arī darba grupa pašreiz ļoti intensīvi strādā. Šis jautājums vēl var tikt izšķirts, bet zemes komisija pamatā ir domāta no deputātiem, galvenokārt strīdīgu jautājumu izšķiršanai augstākās instancēs. Pagastā tās veidos, vadoties no mūsu zemes reformas likuma, un tā noteiks, kam tad ir prioritāte uz zemi.

J.Lagzdiņš: Sakiet lūdzu...

Priekšsēdētājs: Paldies, vēl jautājums...

M.Locmers: Realizācijai būs īpaši dienesti, realizācijai pie valdības būs īpaši dienesti.

J.Lagzdiņš: Es jautāšu pavisam īsi un konkrēti: kāpēc tiek veidota pie augstākās valsts varas orgāna zemes komisija, kas būtībā izpilda varas funkcijas? Kāpēc pie Augstākās padomes?

M.Locmers: Es varu paskaidrot, ka sakarā ar jauno zemes likumdošanu, kuru arī jūs skatīsit, zemes piešķiršanu lietošanā un vispār zemes jautājumus risinās vairs ne izpildkomitejas, bet Tautas deputātu padomes. Līdz ar to arī republikas līmenī šie jautājumi atbilstoši būtu atstājami pie Augstākās padomes, jo zemes kodeksa projektā ir paredzēti arī atsevišķi īpaši svarīgi gadījumi, kad zemes piešķiršanas jautājumu izlems Augstākā padome.

V.Strīķis: Godātie kolēģi! Tas ir tāpēc, ka zeme, kā mēs uzskatām, būs viens no svarīgākajiem pamatlīdzekļiem, kā arī tas ir ekonomiski. Ar to rīkojas augstākā vara, proti, deputāti, kas ievēlēti no pašu vidus, bet izpildvara nav vēlēta, tāpēc vajadzētu tiesiskos jautājumus risināt tieši lēmējvarai– tāda doma bija mums komisijā. Ja jūs diskutēsit par šo dokumentu, es domāju, mēs to varam atstāt uz nākamajām sēdēm un jums būs citas domas.

Priekšsēdētājs: Paldies, deputāti! Viens tehnisks atgādinājums. Sakarā ar radiotranslācijas pieslēgšanos ir pazeminājies skaņas skaļums zālē, un tos deputātus, kuri grib, lai viņus dzird ne tikai radioklausītāji, bet arī pārējie deputāti, lūdzu runāt pēc iespējas skaidri un lēni mikrofonā, un arī skaļi. Pārējos deputātus lūdzu netaisīt fonu un neapspriest citus jautājumus, jo tiešām ir grūti dzirdēt. Vārds deputātam Belam.

A.Bels: Jautājums ir tāds, ka mums nav skaidrības par Latvijas pilsoņu statusu. Vai šajā gadījumā tagad nenotiks Latvijas zemes izdalīšana citu valstu pilsoņiem un vai tādā kārtā mēs nepavērsim ceļu okupācijas faktiskai nostiprināšanai? Šī problēma ir ļoti nopietna, es lūdzu jūs atklāt to mehānismu, ar kuru jūs regulēsit šo jautājumu.

V.Strīķis: Godāto kolēģi, mēs gaidīt gaidām pilsonības likumu un ceram, ka tas tuvākajā laikā būs. Un tad, pēc pilsonības likuma tiks šis jautājums reglamentēts, arī pēc īpašuma likumiem un pēc Konstitūcijas grozījumiem. Tad tas tiks darīts, kā šeit ir rakstīts, likumdošanas kārtībā. Bet pašreiz ir tikai pieteikšanās uz zemi gada laikā, un es domāju, ka gada laikā visi šie jautājumi tiks noskaidroti. Protams, mēs esam par to, lai zeme, mūsu Latvijas zemīte, netiktu izsaimniekota.

M.Locmers: Reāli zemes piešķiršana saskaņā ar šo lēmumu sāksies 1992.gada sākumā. Līdz tam laikam visi šie jautājumi ir jāatrisina.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Repšem.

E.Repše: Latvijas atjaunotne prasa ātru rīcību. Vai šajā sakarībā nebūtu iespējams pieteikšanās termiņu– vienu gadu– samazināt uz pusgadu, lai ar nākamā gada pavasari uz tām zemēm, par kurām nekādi strīdi neradīsies, jaunie īpašnieki varētu sākt saimniekot?

M.Locmers: Sākotnēji mums tāds priekšlikums darba grupā bija, bet juristi, arī apspriežot šo jautājumu šā gada februārī Tautas frontes Domē, kategoriski iebilda, ka minimālais termiņš, kas nosakāms, ir viens gads.

V.Strīķis: Arī daži godātie kolēģi pret šo gadu iebilst, jo mums ir tādi bijušie īpašnieki, kas dzīvo ārpus republikas teritorijas, tāpēc mums ir jārīkojas operatīvi, izsludinot šo lēmumu, lai visi, kas vēlas, var paspēt šā gada laikā pieteikties. Un 6 mēneši var radīt sarežģījumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāts Šteins.

V.Šteins: Man būtu jautājums tīri profesionālā plāksnē.
Jūs rakstāt, ka pirmajā kārtā zeme ierādāma dabā. Otrajā kārtā precizē piešķirto zemju robežas. Tas man rada nesapratni: kā var ierādīt dabā un tad acīmredzot kaut ko likt klāt un laikam ņemt nost? Vai tā?
Un otrais. Noteikti būs bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki, kas gribēs izmantot zemi ne tikai lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Piemēram, Ērgļu novadā, kurš ir ļoti kalnains, mūsdienu apstākļos zemi izmantot lauksaimniecības vajadzībām ir neracionāli. Ir daudz citu veidu tās izmantošanai, kā, piemēram, tūrisma industrija, varbūt kāds grib celt krogu, atvērt ķieģeļnīcu vai rīkoties kaut kā citādi. Lūdzu.

M.Locmers: Uz šo otro jautājumu mēs faktiski jau atbildējām. Kad tas tiks izšķirts, jūs padomē pieņemsit lēmumu, kādi pakalpojumi vai ražošanas nozares var būt privātpersonu pārziņā, īpašumā, un tad atbilstoši tiem tiks sagatavoti priekšlikumi par zemes piešķiršanu šīm vajadzībām. Vai Ērgļu apkārtne ir mazpiemērota lauksaimnieciskām vajadzībām? Taču neatkarīgās Latvijas laikā, piemēram, Madonas kalnainie apgabali un arī Ērgļu apkārtne lopkopības ziņā bija visattīstītākais novads. Tādējādi mums varbūt šeit ir jāmaina lauksaimnieciskās ražošanas virziens, jāattīsta tādas nozares, kuras... lai var sekmīgi saimniekot arī šajos sarežģītajos apstākļos.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Grūtupam.

A.Grūtups: Profesor, man jums jautājums: tātad 4.punkts nosaka gadu ilgu pieteikšanās termiņu, taču projekta 6.punkts paredz, ka šā gada laikā tomēr ir iespējams zemi piešķirt, kā tas ir rakstīts projektā, neatliekamām sabiedriskām vajadzībām un individuālajiem zemniekiem. Sakiet, lūdzu, kā jūs uz to skatāties, ka šo sesto punktu tomēr nedaudz paplašinātu un tajā iekļautu arī pārējos zemes lietotājus, ja par konkrēto zemes gabalu nepastāv strīds ar bijušo tā īpašnieku vai mantinieku. Redziet, var izveidoties tāda situācija, ka teiksim, tādi cilvēki, kuri grib būvēt individuālās mājas, būs spiesti veselu gadu gaidīt, bet šāds daļējs moratorijs var ļoti negatīvi ietekmēt saimniecisko dzīvi. Saimniecisko dzīvi vispār nedrīkst apturēt, bet, ja arī aptur, tad ļoti apdomīgi. Kāds ir jūsu viedoklis par 6.punkta paplašināšanu?

M.Locmers: Šo pirmo frāzi varētu tulkot arī tā: sabiedrībai sevišķi svarīgos gadījumos piešķir arī individuālās apbūves gabalus, jo sabiedrībai arī tas ir svarīgi, lai visi mūsu iedzīvotāji tiktu nodrošināti ar dzīvojamo platību. Es neiebilstu, ka šo punktu tiešām varbūt varētu papildināt attiecībā uz individuālo apbūvi.

A.Grūtups: Profesor, tā mēs nevaram tulkot, jo likums precīzi nosaka, kas ir neatliekamas sabiedriskās vajadzības. Tā mēs nevaram rakstīt.

M.Locmers: Tad es piekrītu jūsu priekšlikumam, varbūt varētu papildināt...

M.Grūtups: Es to iedotu...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūtup, savu priekšlikumu iesniedziet rakstiski. Tālāk vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, vai šajā lēmumā nav jāparedz garantijas būvju īpašniekiem, jo zemes izmantošanas tiesību pārskatīšana var novest arī pie būvju piederības maiņas?/

M.Locmers: Zemes likumdošanā, zemes kodeksa projektā, arī vecajā projektā, ir teikts: ja pilsoņiem pāriet mantošanas tiesības, piemēram, uz dzīvojamām ēkām, tad līdz ar to pāriet arī zemes lietošanas tiesības uz šo apbūves gabalu. Tā kā tie ir savstarpēji saistīti jautājumi, tad nevar būt tā, ka uz apbūves gabalu lietošanas tiesības ir vienam, bet ēka atrodas cita īpašumā. Tā ka šie jautājumi ir saskaņojami.

A.Aleksejevs: */Pateicos./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātei Briņķei.

I.Briņķe: Iepazīstoties ar šo lēmumu, tajā visu laiku figurē jēdziens “lauku apvidus zemes”. Es saprotu, ka jūs esat vadījušies pēc jaunā zemes kodeksa projekta, taču, ja mēs šodien pieņemam šo lēmumu, tad es domāju, ka tajā būtu jābūt pašreizējai terminoloģijai, kā tas ir teikts zemes kodeksa 4. un 100.pantā, tas ir, “lauku apdzīvoto vietu zeme”. Kāds ir jūsu viedoklis šajā ziņā?

M.Locmers: Šeit nav runa par lauku apdzīvotām vietām, kas pēc vecā kodeksa ir pieskaitītas pie pilsētu un ciematu zemēm, bet gan par visām zemēm, kas neatrodas pilsētu robežās. Tās arī vecajā likumdošanā, manuprāt, tiek sauktas par “lauku apvidus zemēm”. Mums ir pilsētu zemes, ir pilsētu un pilsētciematu, kā mēs agrāk tos saucām, tagad to “pilsētu” atmet, tātad pilsētciematu zemes, kas ir pilsētu un ciematu administratīvajās robežās, un ir pārējās lauku apvidu zemes.

I.Briņķe: Es jums nepiekrītu. Zemes kodeksa 4.pantā ir tieši teikts: “lauku apdzīvoto vietu zemes”. Un 100.pantā ir dots atšifrējums, kas tās tādas ir.

M.Locmers: Tā ir pavisam cita lieta, lauku apdzīvoto vietu zemes ir pavisam cita kategorija. Tās nav...

I.Briņķe: Un šajā gadījumā var rasties domstarpības, kādā teritorijā šo reformu realizēt?

M.Locmers: Bet arī līdz šā likuma izpildei, tas ir, līdz tā pieņemšanas termiņa beigām, mums obligāti jāpieņem arī jaunais zemes kodekss. Un līdz ar to neskaidrības būs novērstas.

Priekšsēdētājs: Paldies, es saprotu, ka te ir redakcionālas dabas jautājumi, un tāpēc lūdzu tos jau laikus rakstiski iesniegt komisijai, lai tā varētu par tiem lemt. Mums šobrīd būtu jāpārtrauc jautājumu uzdošana, jo ir laiks paziņot pārtraukumu. Vēl ir vairāki runātāji, tāpēc pēc pārtraukuma mēs turpināsim. Paldies runātājiem, bet tagad īss paziņojums deputātiem.
Laiku mēs vēl precizēsim rīt no paša rīta, tātad parlamenta deputāti dodas nodot asinis, nevis pārnestā, bet tiešā nozīmē, protams, tie, kuri to var. Tāpēc daktere Kraža Augstākās padomes medpunktā līdz pulksten 15 šodien pieņem deputātus, kuri rīt vēlas nodot asinis. Tiem, kuru veselības atļauj un kuri vēlas nodot asinis, lūdzu, pārtraukumā līdz pulksten 15 aiziet uz medpunktu un pārbaudīt savu veselības stāvokli.
Un vēl viens paziņojums. Vārdu balsu skaitīšanas komisijas informācijai lūdz deputāts Ozols. Runa būs par balsošanu. Lūdzu, acumirkli uzkavējieties, jo mums pārtraukumā būs arī jānobalso.

I.Ozols: Cienījamie deputāti, man jāatvainojas, ka tehnisku iemeslu dēļ mēs nepaspējām pavairot aizklātās balošanas biļetenus Latvijas Republikas Tautas tiesas piesēdētāju aizklātām vēlēšanām. Pusdienu pārtraukumā, tātad pulksten pusdivos, jūs varēsit mūsu reģistrācijas zālē, Sarkanajā zālē, saņemt biļetenu, bet balsošanas urnas atradīsies Augstākās padomes Prezidija priekštelpā, kur lūdzam nobalsot līdz pulksten trijiem, lai mēs varētu pēcpusdienas pirmās plenārsēdes laikā jau izdarīt balsu skaitīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sekos pusstundu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Mēs varam turpināt savu darbu. Pēc dažu deputātu un komisiju priekšsēdētāju lūguma, kuri grib plānot savu darbu uz pirmdienu, gribu jūs informēt par rītdienas pasākumu plānu, kas gan nav Augstākās padomes pasākumu plāns, taču deputāti visi aicināti piedalīties.
Tātad no paša rīta agri ir asins nodošana, par kuru mēs paziņosim atsevišķi, taču pēc tam jūs varat plānot komisiju darbu. Pulksten 12 pie Brīvības pieminekļa notiks ziedu nolikšana 14.jūnija sarkanā terora upuriem. Pulksten 11.45 deputāti var pulcēties ar ziediem pie Augstākās padomes, un mēs iesim pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus. Pulksten 14 ziedu un vainagu nolikšana Brāļu kapos, arī deputāti, kuri to vēlas, pulksten 14 ierodas Brāļu kapos, bet pārējo laiku jūs visi varat plānot tā, kā tas ir vajadzīgs komisiju darbam.
Turpināsim jautājumu izskatīšanu. Man ir pieteikušies jautājumu uzdošanai vēl desmit deputāti. Ņemot vērā to, ka jautājums ir svarīgs, un arī to, ka dažu deputātu balsis pēc dažām dienām radioklausītājiem ir aizmirsušās, man ir priekšlikums dot vārdu jautājumu uzdošanai deputātiem Repšem, Endelem, Edmundam Krastiņam, Ivanovam, Kiršteinam, Batarevskim, Bukam, Kostinam, Radionovam, Zaļetajevam. Ja jums nav iebildumu, turpināsim jautājumu uzdošanu. Lūdzu tribīnē komisijas darba grupas vadītāju. Vārds deputātam Repšem.

E.Repše: Jau šobrīd daži cilvēki apsaimnieko zemi, un ir sagaidāms, ka agrārās reformas pirmajā kārtā piecu gadu laikā cilvēki saņems zemi lietošanā. Ir skaidrs arī tas, ka zemes apsaimniekošana diezgan spēcīgi atšķiras atkarībā no tā, vai zemnieks zina, ka šī zeme viņam ir iedota uz īsu laiku, vai viņam ir drošības izjūta, ka šī zeme būs viņam ilgu laiku. Vai jūs varat pateikt, kā varētu rasties šī drošības sajūta, pakāpeniski realizējot agrāro reformu, ka šī zeme konkrētam zemes lietotājam tiks atstāta vai nu mūža lietošanā, vai pat īpašumā. Kā jūs šos etapus varētu paskaidrot?

M.Locmers: Lēmuma projektā zināma drošība ir radīta ar to punktu, kur paredzēts, ka zemi otrajā kārtā varēs saņemt par maksu vai bez maksas arī privātīpašumā, bet priekšlikumā par zemes reformu šie jautājumi jau būs detalizēti izstrādāti, būs noteikts arī tas, kuri varēs atjaunot īpašuma tiesības un saņemt zemi bez maksas utt., bet tas būs reglamentēts likumā par zemes reformu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Endelem.

J.Endele: Mani uztrauc šāds jautājums: jūs apgalvojāt, ka zemes pašreizējais lietotājs vai nu kļūs par īpašnieku, vai nekļūs par īpašnieku, vai arī tāds kļūs, teiksim, tas, kas pieprasīs šo zemi. Tad ir jautājums: kurš tad būs tad, kas izšķirs, vai es varu būt labs saimnieks vai nevaru būt labs saimnieks.

M.Locmers: Nākamajos likumos, ko jūs pieņemsit, pirmkārt, likumā par zemes kodeksu un zemes reformas likumā, tur šī jautājuma normas būs paredzētas, un jūs spriedīsiet par to, vai tās ir pietiekamas vai nepietiekamas. Lēmums šos jautājumus nerisina. Šodien jūsu izskatīšanai ir izsniegts nolikums vai likums par zemes komisijām pagastos, rajonos, pilsētās, un republikā tās tad arī būs tie orgāni, kas izšķirs strīdus gadījumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Lēmuma projekta ceturtajā punktā teikts, ka pieprasītājs piecu gadu laikā norāda termiņu, kad viņš vēlas uzsākt zemes lietošanu. Vai jūs nevarētu precizēt, no kura laika šo piecu gadu skaitīšana notiek, jo pašlaik no ceturtā punkta formulējuma to īsti precīzi nevar saprast.

M.Locmers: Es piekrītu jūsu norādei, ka te tiešām var tulkot dažādi. Es domāju, ka pusdienu laikā komisijas sanāks kopā un noteiks konkrētu termiņu, no kura sākt skaitīt šos piecus gadus.

E.Krastiņš: Sakiet, vai mēs šodien uzdodam jautājumus arī sakarā ar nolikumu par zemes komisijām vai tikai par šo konkrēto lēmumu?

M.Locmers: Ja jūs vēlaties– lūdzu, bet šodien to varētu arī atlikt.

E.Krastiņš: Tad apspriedīsim to atsevišķi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Ivanovam.

I.Ivanovs: */Man precizējums ceturtajam punktam. Es mēģināšu to darīt ar praktiskiem piemēriem. Pieņemsim, ka es kā īpašnieks nokavēju, laikā neiesniedzu pieprasījumu, bet kaimiņš, lūk, laikus pieprasīja un ieguva 130 hektārus zemes, ko jau apstrādā. Es pēc 8 mēnešiem iesniedzu, ka esmu īstais zemes īpašnieks, tāpēc ka dzīvoju laukos, man tur bija viensēta. Kā izlemt šo jautājumu, lai nebūtu konfliktu?/

M.Locmers: Ja pieprasījumi tiks izskatīti un izlemti pēc šā termiņa beigšanās, tas ir, pēc 1991.gada 13.jūnija, tad gada laikā šie iesniegumi netiks izskatīti un apmierināti, bet, ja kāds nokavēs arī šo gada termiņu, tad viņa iesniegums tiks izskatīts un apmierināts vispārīgā kārtībā, kā to reglamentē zemes kodekss.

I.Ivanovs: */Un otrais, pavisam īss jautājums. Kas izmantos mežus, nacionālos parkus, piemēram, tādā gadījumā: tagad mežs izaudzis, bet bija mana zeme? Es to atgūšu, vai tā paliks valstij?/

M.Locmers: Neatkarīgās Latvijas laikā gandrīz visa valsts mežu platība atradās valsts īpašumā, bet noteiktas mežu platības bija arī katras zemnieku saimniecības rīcībā, un šis lēmums, protams, to nereglamentē. Taču zemniekam un citiem zemes lietotājiem tiks piešķirti ne tikai tīrumi, pļavas, ganības, bet arī visi citi zemes lietošanas veidi, kas ir šajā teritorijā, arī ūdeņi un meži.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins: Es vēlreiz atgriezīšos pie tā, ko vakar sacīja gan deputāts Ziediņš, gan varbūt nepilnā formā šodien izteica deputāts Šteins. Sakiet, lūdzu, kāpēc 4.punktā, kurā teikts, ka bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki, pašreizējie zemes lietotāji, kas izmanto zemi lauksaimniecības produktu ražošanai, kāpēc palīgteikuma vietā– kas izmanto zemi lauksaimniecības produktu ražošanai– mēs tomēr nevarētu ielikt plašākā nozīmē, ka vajag noteikt termiņu un zemes izmantošanas veidu. To lai skatās komisija. Es uzskatu, ka tas ir sašaurināts veids. Nedomāju tikai viesnīcas vai kaut ko tamlīdzīgu, varētu būt arī rūpniecības objekti, ķieģeļu fabrika, dzirnavas, būvkoku vai mēbeļu ražošana, t.i., kaut kas plašākā nozīmē. Vai tad komisija to nevarētu izskatīt? Kāpēc minētais palīgteikums ir jāatstāj tieši šādā redakcijā? Un pieci gadi, kāpēc termiņš nevar būt 6 vai 7 gadi, kad var pieteikties mantinieki. Kāpēc tieši pieci gadi?

M.Locmers: Paldies par jautājumu. Mēs to ņemsim vērā redakcijas komisijā un arī valsts komisijā. Likumā fiksēts pieprasāmās zemes izmantošanas mērķis un pamatojumi. Jūsu priekšlikumu izskatīsim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Batarevskis.

O.Batarevskis: Man nav skaidrs 6.punkta formulējums– ja zeme jāpiešķir neatliekamos, sabiedrībai svarīgos gadījumos. Kas šo jautājumu izlemj? Mums zināms, ka, piemēram, Ogres rajonā vairāk nekā 600 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes nodotas kara lidlaukam. Ir vēl zināmi citi gadījumi. Vai tiešām to izlems vietējās padomes?

M.Locmers: Runa ir par zemes piešķiršanu gada laikā, līdz beidzas termiņš pieprasījumu iesniegšanai, bet nevis par esošām platībām. Lēmumu, protams, pieņem vietējās padomes un neviens cits. Lēmuma 6.punktā otrajā rindkopā ir rakstīts, kas to izlemj.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buka.

S.Buka: */Mēs to atzīstam vai neatzīstam, bet šis lēmums ir lēmums par zemes īpašumtiesību reformu un par to, kā šī jaunā īpašuma forma tiks izmantota Latvijas Republikā, tas patiešām būtu tuvāk Augstākās padomes lēmuma nosaukuma būtībai, un šajā sakarā man radušies divi jautājumi.
Pirmais jautājums sakarā ar trešo punktu. Mēs runājam par to, ka šis lēmums un šie likumi tiks izmantoti attiecībā uz zemi lauku apvidos, bet mēs zinām, ka 50 gados robežas lauku apvidos būtiski mainījušās, kas izskanēja arī šodien komisijas priekšsēdētāja runā. Kas būs ar tiem pretendentiem no bijušo zemes īpašnieku vidus, kuru zeme kļuvusi par pilsētu teritoriju vai nonākusi kāda cita īpašumā? Vai nebūtu pareizāk to uzskatīt kā aizskārumu salīdzinājumā ar tiem, kuru zeme palikusi lauksaimnieciskā izmantošanā, tā jau ir starpība tiesībās uz īpašumu./

M.Locmers: */Es jau atbildēju, ka šis lēmums attiecas tikai uz zemi lauku apvidos, taču arī pilsētās vajadzēs īstenot atbilstošu reformu, bet tas jau būs cita lēmuma jautājums./

V.Strīķis: Varu papildināt, ja agrāk tajā pašā pagastā zeme bija pagasta zeme, tad viņš pieprasījumu var iesniegt un zemi viņam kompensēs citā vietā.

S.Buka: */Tad man otrais jautājums. Mani kā ekonomistu ļoti satrauc privātīpašuma jēdziena tik brīva tulkošana. Mēs atļausim privātīpašumu izmantot tikai lauksaimnieciskai ražošanai vai tikai rūpniecībai, vai vēl kam citam, tas būs sašaurināts privātīpašums, nekur pasaulē tāda privātīpašuma nav, kuram tik stingri būtu noteikti izmantošanas priekšnoteikumi. Hipotētiski iedomāsimies situāciju, ka jaunais zemes īpašnieks uz sava gruntsgabala rīt atradīs naftu, ko tad, jo viņam pienākums būs nodarboties ar lauksaimniecību? Privātīpašums– vai nu tas ir, vai tā nav, privātīpašums nevar būt lauksaimniecisks vai nelauksaimniecisks.
Un kā turpinājums vēl viens jautājums ceturtā punkta sakarā. Mēs šeit runājam par to, ka nosakām bijušos zemes īpašniekus un viņu mantiniekus, acīmredzot domādami par zemes īpašniekiem tos, kas tādi bija 1919. un 1940.gadā, un tomēr, ja reiz ir privātīpašums, tad tas bija un nepazuda arī tad, kad Krievijas impērijas daļa kļuva par Latvijas Republiku, un, ja mēs šodien atzīstam vienus privātīpašniekus, bet neatzīstam citus, kas tādi bija līdz 1917., 1918.gadam, tad mēs graujam pamatus tam pašam privātīpašumam un radām sprādzienbīstamu situāciju ļaudīs, kam nav pārliecības pretendēt kā privātīpašuma subjektiem. Vai mēs izskatām arī šo problēmu, un kā tā atrisināma?/

M.Locmers: Lēmumā šo jautājumu risināšana netiek reglamentēta, bet ir teikts– likumā noteiktā kārtībā. Tātad vēlāk par to būtu jāpieņem likumi.

S.Buka: */Tāpēc es nododu savu priekšlikumu. 4.pantā var piebilst, ka bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, kas pieprasījuši zemi atpakaļ, iegūst tiesības izmantot zemi, ja tas netraucē pašreizējo zemes lietotāju interesēm. Varbūt tas palīdzēs novērst domstarpības./

Priekšsēdētājs: Labi. Lūdzu jūs savu priekšlikumu iesniegt rakstiski. Lūdzu, deputāts Kostins.

V.Kostins: */Cienījamo profesor! Man jums divi nelieli jautājumi, iespējams, ka tie specifiski. Pirmais jautājums. Mēs zinām, ka zeme un meži tika iedalīti karaspēka daļām un apakšvienībām. Kā jūs plānojat atrisināt šo jautājumu? Vai līdzšinējie līgumi tiks pagarināti bez maksas vai ne, un kā jūs rīkosities, ja šai zemei atradīsies kādreizējais īpašnieks vai viņa mantinieks? Ja to lems komisija, tad kas tā būs par komisiju? Projektā es nesaņemu atbildi uz šo jautājumu./

M.Locmers: Lēmumā tas tiešām netiek reglamentēts, bet, kā jau vairākkārt ir uzsvērts, būs speciāls likums un tajā, kā arī zemes kodeksā šie jautājumi tiks atrisināti. Jūs tos arī apspriedīsit un pieņemsit.
Domāju, ka par kara resora vajadzībām lems Augstākās padomes zemes komisija.

V.Kostins: */Es tā arī nesapratu, jūs deputātam atbildējāt vai ne, viņš uzdeva jautājumu pirms pārtraukuma. Kā jūs plānojat rīkoties tādā gadījumā, ja es noteiktu zemesgabalu esmu apstrādājis 40– 50 gadus, rīkojos ar šo zemi, izpildīju visus likumus, nepārkāpu agrotehniskos noteikumus, bet tagad ir atradies bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks. Kam šinī gadījumā būs priekšroka?/

M.Locmers: Tas arī būs likumā par zemes reformu. Likumprojekta 12.pantā ir sīki reglamentēts, kādā kārtībā izskatāmi šie pieprasījumi, bet lēmumā šie jautājumi netiek risināti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Radionovs.

G.Radionovs: */Šodien apspriežamajā lēmumā par zemes reformu Latvijas Republikā ir runa tikai par lauksaimniecībā izmantojamu zemi. Šodien daudzi republikas uzņēmumi, kas nodarbojas ar nerūdas materiālu iegūšanu, izmanto zināmas zemes platības. Šeit, 6.paragrāfā, teikts: lēmumu par zemes piešķiršanu šajā gadījumā pieņem rajona padome. Rajona padomes to dara nelabprāt, meklē visādus ieganstus, lai zemi neiedalītu. Man ir jautājums: kas būs vidutājs starp zemes īpašnieku vai rajona padomi un uzņēmumu? Kas pieņems galīgo lēmumu? Runa ir par zemes iedalīšanu karjeriem un rūpnieciskām vajadzībām./

M.Locmers: Rajona līmenī zemes piešķiršanu risinās šā gada laikā, bet turpmāk zemi piešķirs pagasta padome, izņemot tikai dažus gadījumus, kuri likumdošanā būs norādīti un kurus izlems rajona padome vai republikas Augstākā padome.

G.Radionovs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Es gribētu saņemt skaidrojumu. Ceturtais punkts otrā rindkopa: “Visi citi agrāk izziņotie zemes pieprasījumu iesniegšanas termiņi jāsaskaņo ar šī lēmuma nosacījumiem.” Kas ar to domāts? Kas vēl un kādus termiņus ir noteicis?/

M.Locmers: “Lauku Avīze” katrā numurā dod informāciju, ka pagastu padomes un atsevišķas saimniecības nosaka termiņu, kādā iepriekšējiem zemes īpašniekiem, ēku mantiniekiem pieteikties līdz 1.augustam, līdz 1.oktobrim. Ar šo punktu tiek pateikts, ka līdz šim izplūdušie pieteikšanās termiņi ir jāsaskaņo ar lēmumu.

S.Zaļetajevs: */Tas ir– līdz nākamā gada 13.jūnijam, ja?/

M.Locmers: */Ja šodien pieņemsim, tad līdz 13.jūnijam./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautājumu nav? Paldies gan runātājiem, gan atbildētājiem. Pēc reglamenta mums ir jāsāk debates. Debatēs ir pierakstījušies 24 deputāti. Varbūt, lai taupītu laiku, es sarakstu nelasīšu. Reglaments nosaka, ka debates var ilgt apmēram 4 stundas. Cik esmu novērojis, parasti gan deputāti laiku ietaupa. Mums varbūt nevajadzētu lemt par to, cik deputāti uzstāsies vai neuzstāsies, varētu izlemt orientējoši, cik ilgu laiku mēs dosim debatēm. Vai ir priekšlikumi?

No zāles: Iesaka stundu.

Priekšsēdētājs: Vispirms vienosimies par kopējo laiku. Es domāju– 5 minūtes. Šādu laiku nenoliksim viena iemesla dēļ, jo daži cilvēki varbūt ir rūpīgi gatavojušies un viņi savu domu pateiks 7 minūtēs. Bieži vien tā ir, ka desmit minūtes deputāti neizmanto. Bet kopējais laiks?

I.Caune: Par cik jautājums ir ļoti svarīgs, es uzskatu, ka tas ir otrais pēc savas nozīmības, pirmais jautājums ir neatkarības jautājums. Tāpēc debatēm vajadzētu atvēlēt dubultlaiku; ja parasti debates notiek stundu, tad tagad tām var dot divas stundas.

Priekšsēdētājs: Ir priekšlikums– divas stundas. Vēl ir priekšlikumi? Lūdzu, deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Es domāju, ka šajā jautājumā visiem deputātiem, kas to vēlas, jādod iespēja izteikt savas domas, priekšlikumus un piezīmes. Tas komisijai, kas izstrādā likumu par agrāro reformu, atvieglotu turpmāko darbu, jo uzskati ir ļoti dažādi, tie visi jāuzzina, jo tie ir vēlētāju norādījumi saviem deputātiem. Un neierobežot laiku uz četrām vai trim stundām./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es sapratu. Tātad viens priekšlikums– debates turpināt, kamēr visi būs izteikušies. Otrs priekšlikums– debatēm dot divas stundas. Varbūt mēs šobrīd nebalsosim, bet mēģināsim orientēties uz divām stundām. Kad divas stundas paies un mēs jutīsim, ka jautājums sāk buksēt un runas atkārtojas, tad lemsim par debašu pārtraukšanu atbilstoši, kā tas paredzēts reglamentā. Par debašu pārtraukšanu lemj Augstākā padome. Nav nekādu iebildumu, ja mēs turpinām šādā veidā?
Vārds debatēs deputātam Ziediņam. Kad 10 minūtes būs pagājušas, tad uzstāšanos pārtraukšu bez brīdinājuma.

Z.Ziediņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, cienījamie Latvijas radioklausītāji! Zemes reforma ievada Latvijas tautsaimniecības privatizāciju, normālu tirdzniecības un ražošanas attiecību atjaunošanu mūsu republikā. Tāpēc, pieņemot šo lēmumu, mēs nedrīkstam kļūdīties, kā arī iestrādāt lēmuma pamattēzēs nestabilus jautājumus. Visnotaļ atzīstot, ka minētais lēmums ir ļoti nepieciešams un pieņemams īsos termiņos, man gribas vērst jūsu uzmanību uz lēmuma 4.punktu, kurā īpašuma tiesības ir saistītas, un es pat gribētu teikt, pakārtotas, īpašuma apsaimniekošanai. Mūsu paaudze ir izaugusi tādā īpatnējā sabiedrībā, kurā vispār nerunā par īpašumu un sevišķi noliedz privātīpašumu kā īpašuma izpausmes formu.
Tāpēc, raugoties no mana viedokļa, lēmumā ļoti precīzi ir jāiestrādā tēzes, kas dzīvē īsti ir primārais: privātīpašums un mantojuma tiesības uz to, vai primārais ir atzīt šo privātīpašumu, ja tas tiek apsaimniekots. Manā skatījumā primārais ir tiesības uz īpašumu kā svētu cilvēktiesību sastāvdaļu. Valdībai, realizējot nodokļu politiku, ir jānodrošina šī īpašuma pareiza un valstiski vajadzīga apsaimniekošana. Šim lēmumam kā loģisks turpinājums sekos lēmums par zemes reformu un lēmums par nodokļu sistēmu, lai mēs piespiestu īpašniekus, privātīpašniekus viņiem uzticēto īpašumu apsaimniekot. Arī mūsu radioklausītājiem es gribu apgalvot, ka tas viss tā būs. Tieši tāpēc es ļoti konkrēti ierosinātu mūsu šodien piedāvātajā lēmumprojektā izsvītrot 4.punktā palīgteikumu, kas reglamentē, ka privātīpašuma tiesības tiks izskatītas tikai pēc tam, kad kāda mistiska komisija, kaut arī mūsu pašu ievēlēta, novērtēs, vai mēs šo īpašumu pareizi apsaimniekojam vai apsaimniekojam neapmierinoši. Es jau frakcijā pacēlu jautājumu, ka kritērijs par pareizu, nepareizu vai nepietiekamu īpašuma apsaimniekošanu manā skatījumā drīkst būt tikai viens– tā ir nodokļu politika, kura mums ir jāizstrādā un jārealizē. Jo nekādas, pat mūsu pašu ievēlētas zemes komisijas nevar noteikt: ja uz hektāru ir viena govs, tad ir slikta īpašuma izmantošana, bet, ja ir viena govs un viena vista, tad tā it kā ir laba saimniekošana.
Nodokļu politika ir otrais punkts, pie kura es šodien gribēju apstāties. Domāju, ka 4.punktā papildus vajadzētu ielikt teikumu, kas paredzētu uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei izstrādāt īpašuma apsaimniekošanas nodokļu politiku. Ja mēs ar nodokļu politiku nerealizēsim īpašuma apsaimniekošanu, tūlīt pacelsies ļoti daudz citu jautājumu par mūsu attiecībām gan pret to zemi, kas ir iedota it kā mūsu lietošanā, gan pret to zemi, kas ir iedota mūsu īpašumā. Tātad ar visām no tā izejošajām mantiskuma tiesībām. Es domāju, ka Ministru padome katrā ziņā būs pat ieinteresēta izstrādāt lēmumus un likumus, kuri nosaka īpašuma apsaimniekošanas nodokļu politiku, jo Ministru padome tādā gadījumā ar lēmumiem varēs regulēt mūsu republikas tautsaimniecisko darbību. Tātad šajā mūsu lēmumā nebūtu pareizi iestrādāt tēzi par to, ka kādas komisijas, apejot nodokļu likumus, izvērtētu mūsu spējas, mūsu centienus apsaimniekot mums iedoto zemes gabaliņu. Tāpēc es gribu aicināt jūs visus balsot par šo lēmumu, ņemot vērā manus papildinājumus 4.punktā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Špoģim.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Ekonomikas komisija pie projekta, kuru mēs šodien izskatām, darbojās jau pusotru mēnesi, gan kopā ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju, gan kopā ar juristiem, gan arī pilnīgi patstāvīgi. Es gribu arī jūs informēt par mūsu komisijas slēdzienu un secinājumiem sakarā ar šo projektu.
Kas attiecas uz projekta politisko nepieciešamību un politisko nozīmi, tad tajā ziņā mūsu secinājums sakrīt ar to, par ko jau ziņoja Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšsēdētājs. Secinājums pēc būtības ir ietverts ievadteikumā, kurā ir novērtēta tā situācija, kāda izveidojusies, kad attiecīgajā periodā tika mākslīgi radīti kolhozi un padomju saimniecības, situācija, kāda ir izveidojusies piecdesmit gadu ilgā periodā, kurā pārliecinoši pierādījusies absolūtā nepieciešamība realizēt laukos agrāro reformu. Pirmajā punktā arī ir noteikts uzdevums jeb mērķis– šim punktam ir jādod ievirze, ka tāda reforma obligāti ir nepieciešama.
Runājot par dokumenta ekonomisko nozīmi un ekonomisko nepieciešamību lauku attīstībā, jāsaka, cienījamie kolēģi, ka pēc būtības ekonomiskās reformas process laukos jau ir sācies. Saimniekošanas formu un īpašnieku kategoriju daudzveidība šodien pēc būtības jau ir. Kā jau tika teikts, mums reāli ir jau vairāk nekā 7000 zemnieku viensētu. Vēl vairāk ir to, kuri stāv rindā. Joprojām pastāv un stingri turas kolhozi un padomju saimniecības. Pastāv agrokombināti, un ir izveidojušies jau integrēti formējumi– agrofirmas, paju sabiedrības, akciju sabiedrības. Vārdu sakot, šie procesi notiek haotiski, nekārtīgi, bez noteiktas sistēmas un bez noteiktas likumu paketes, kas ir absolūti nepieciešama, lai nerastos tie pretstati, tās pretrunas un domstarpības un haotiskās situācijas, par kurām šeit jau ļoti daudz tika runāts, uzdodot jautājumus. Un arī pēc būtības, jau iepriekš notikušajā apspriešanā par šiem jautājumiem arī tika ļoti daudz runāts. Protams, arī mūsu divas komisijas par to sprieda. Tātad ir absolūta ekonomiska nepieciešamība, lai šajā ziņā ieviestu kārtību.
Runājot par dokumenta projekta gatavības pakāpi, es gribētu vēlreiz pasvītrot, ka tā gatavošana sākās jau vismaz krietni gadu iepriekš. Pie tā strādāja visprofesionālākie lietpratēji: ekonomisti, zemes ierīkotāji, Lauksaimniecības akadēmijas profesori un mācību spēki kopā ar juristiem– speciālistiem zemes jautājumos. Jau kopš aprīļa vai arī kopš marta beigām, teiksim, mūsu sasaukuma laikā, viens no pirmajiem jautājumiem, pie kā ķērās gan Lauksaimniecības komisija, gan arī zināmā mērā Ekonomikas komisija, bija agrārās reformas lēmumprojekts. Pie tā vienlaicīgi strādāja gan profesionāli zemes ierīcības speciālisti, kuriem konkrēti būs jārealizē reforma, jāgatavo kadri, gan arī ekonomisti, juristi un lauksaimniecības profesionālie darbinieki. Divu mēnešu laikā mēs, arī Ekonomikas komisija, pilnīgi pārliecinājāmies, ka šis dokuments ir gatavs, lai to izskatītu un tas būtu pieņemams pašreizējā redakcijā. Ekonomikas komisija ar absolūtu balsu vairākumu nobalsoja, un es komisijas vārdā un uzdevumā aicinu jūs šo dokumentu šodien pieņemt.
Vēl es gribētu pateikt par visām problēmām, kuras šodien šeit izvirzījās jautājumu veidā. Jautājumos zināmā mērā bija ietvertas ievirzes un konkrēti priekšlikumi un arī tas, ko teica iepriekšējais runātājs. Dokumenta projektā nav skarti, nav noteikti īpašuma jautājumi, īpašuma formu jautājumi un daudzas citas lietas, kas ar to saistītas. Toties ir 2.punkts, kas nosaka, kādi likumi ir jāizskata, pamatojoties uz šo punktu. Es gribu informēt, ka Ekonomikas komisija faktiski jau vairāk nekā mēnesi strādā pie Konstitūcijas otrās nodaļas, kura saucas “Ekonomiskā sistēma”. Priekšlikumi pašreiz ir tādā gatavības stadijā, ka varbūt rīt mums izdosies jau komisijas līmenī pieņemt variantu un virzīt tālāk. Tātad Konstitūcijas labojumos būs precīzi un pilnīgi likti pamati īpašuma formām un arī visām īpašnieku kategorijām. Mēs to visu varēsim apspriest, tāpēc nav nekādas vajadzības to ietvert šajā dokumentā.
Jau zināmā gatavības stadijā, pamatojoties uz minētajiem Konstitūcijas labojumiem, izstrādāti likumprojekti par īpašumu, par uzņēmējiem un uzņēmējdarbību, par zemes reformu un vesela rinda citu likumprojektu, kuru pamatā būs tieši šie Konstitūcijas labojumi. Tādēļ nav nekādas nepieciešamības šo lēmumu noslogot ar tādiem nolūkiem, kādi tam nav domāti un nav paredzēti. Mēs varēsim strādāt ļoti intensīvi. Autori jau teica, ka mūsu rīcībā būs gads. Taču gads nav vajadzīgs; var būt, ka pat līdz šā gada beigām visus šos ārkārtīgi svarīgos noteikumus varētu kapitāli, mierīgi un eleganti iztirzāt un pieņemt, kā saka, rindiņu pa rindiņai, burtu pa burtam. Šo noteikumu ietvaros, tāpat kā visās tautsaimniecības nozarēs, arī lauksaimniecībā, ar vienādu attieksmi un vienādu noskaņojumu, vadoties pēc vienādas sistēmas, tiks realizēts viss, kas saistīts ar īpašuma formām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Stroganovam.
Deputāti, radioklausītāji ziņo, ka ir tāda sajūta, it kā radiouztvērējos dzirdama trokšņu slāpētāju iekārtu skaņa. Bet tā nav trokšņu slāpētāju iekārtu skaņa. Šo fonu zālē rada mūsu deputāti. Lūdzu, to atcerēsimies.

F.Stroganovs: */Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Acīmredzot šodien mēs esam pienākuši pie viena no vissvarīgākajiem jautājumiem, kas uztrauc katru cilvēku, kas dzīvo uz zemes. Zeme– māte, darbs– visu bagātību tēvs. Bez zemes nav bagātības. Un tāpēc, ka mēs par savu zemi esam aizmirsuši, sabiedrībā radies daudz neatrisinātu problēmu, par kurām mums pastāvīgi nākas runāt. Tās nav tikai ekonomiska rakstura problēmas, bet arī politiskās, sociālās un citas. No tā, kā mēs atrisināsim zemes jautājumu, būs atkarīga ne tikai mūsu un mūsu bērnu nākotne, bet arī sabiedrība kopumā, kādu mēs to radīsim. Un es domāju, ka šis agrārās reformas lēmuma projekts– tas ir pirmais solis, no kura būs atkarīgs, kur mēs aiziesim un kādiem soļiem. Ja pieļausim kļūdu, likumus par zemi izstrādājot un pieņemot, tas nozīmēs, ka jaunā sabiedrība dzims kliba, kas uz priekšu netiks. Jā, var strīdēties, var pierādīt, strīdu Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā bija daudz. Un strīdi rodas ne tādēļ, ka uzbangojušas politiskās domstarpības un ambīcijas. Bet tikai tāpēc, ka mēs tiešām dzīvojam unikālā situācijā, kad mums visiem, labākajā gadījumā absolūtajam vairākumam, nav priekšstata par īpašumu. Un, neatrisinot šo jautājumu, mēs nekad nevaram dot pareizo atbildi.
Es personīgi esmu pārliecināts, ka zemi jāizmanto tam, kas to apstrādā un ražo sabiedrībai nepieciešamus produktus. Un nevienam citam. Nav svarīgi, vai viņš ir bijušais īpašnieks, šodienas kolhoznieks vai sovhoza strādnieks. Svarīgi, kas ieliek savu darbu šajā zemē, ar savām pūlēm uzlabo to. Lūk, pamattēze. Ja mēs turēsimies pie tās, mūsu zeme būs ziedoša. Jo zemes saimnieks– zemnieks tai sliktu nedarīs. Man liekas, ka pats grūtākais šajā jautājumā ir atdzīvināt zemnieka dvēseli. Jo zemnieks– viņš nav vienkārši cilvēks, viņš ir cilvēks ar unikālu psiholoģiju, kas neradīsies ar kāda orgāna vai likuma spēku. Šī psiholoģija veidojusies gadsimtiem, pašreizējā sistēma to sagrāvusi. Un vislielākā nelaime mums ir tā, ka nav zemnieka. Zemes, man liekas, šodien mums pietiek, bet problēmas ar zemniekiem būs.
Šodien atskan balsis, ka kolhozi un sovhozi jāizdzenā. Es tam nekādi nevaru piekrist, jo tā tad būs kādreizējās piespiedu kolektivizācijas otra puse. Neko nevar darīt piespiedu kārtā. Tas ir process, dzīves process, ko nedrīkst sagraut. Tam jāļauj mierīgi attīstīties. Lai pats zemnieks izvēlas sev to darba formu, darba organizāciju, kas viņu vislabāk apmierina. Ja es gribu būt zemnieks– dodiet man zemi, lai es to varētu brīvi apstrādāt, ražot un brīvi rīkoties ar saviem darba augļiem. Gribu strādāt kolhozā– dodiet man šīs tiesības, tāpat sovhozā. Ja zemnieki iecerējuši apvienoties jaunā kooperācijā– apsveiksim viņus un pieņemsim tam labvēlīgus likumus. Lūk, tieši tā mēs radīsim iespēju demonopolizācijai ne piespiedu kārtā, bet dabiskā ceļā uz mūsu izstrādāto likumu pamata. Tas būs pareizais ceļš, uz kura tiešām panāksim progresu. Jo lauksaimniecība ir tā nozare, kas izputināta līdz pamatiem. To izputināja mūsu valsts politika, kas bija vērsta pret zemnieku kā cilvēku, zeme padarīta par nekam nepiederošu. Ar agrāro reformu mums šī situācija jāmaina. Mainot to, gūsim panākumus. Taču nelolosim nekādu ilūziju, ka šie procesi noritēs viegli. Tie būs sarežģīti. Bet mums jāatceras viens: vienalga kā vārdā, nedrīkst radīt jaunu netaisnību, jo viena netaisnība izsauks otru un mēs neko labu nepanāksim.
Man liekas, ka lēmuma projekts, kas mums tiek piedāvāts, atbilst šodien uz zemes strādājošo ļaužu vairākumam. Tas ir pirmais solis, aiz kura tiks izstrādāti citi dokumenti. Un mūsu republikas pirmajā agrārās reformas dokumentā būs atbildes uz absolūto vairākumu jautājumu, bet ne uz visiem, jo vienā dokumentā visas atbildes nevar būt. Būs vajadzīgi desmiti jaunu likumu: par nodokļiem, par īpašumu, par demonopolizāciju un citām jomām. Un, lūk, šo ekonomisko likumu komplekts, ja mēs to pieņemsim ātri un izstrādāsim kvalitatīvi, tiešām dos iespēju mūsu republikā agrāro reformu realizēt ar mazākiem sarežģījumiem. Bet no tā, kādi būs pieņemtie likumi, atkarīga agrārās reformas gaita, jo bez likumiem, bez likumu komplekta izdarīt reformu nebūs iespējams. Tāpēc šodien, pieņemot šo lēmumu, mēs pieņemam pirmo dokumentu, kas tiešām kalpos visas ekonomiskās sistēmas pārveidošanai. Politika bez ekonomikas nav nekas. Paldies par uzmanību!/

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Caunem.
Cienījamie deputāti, man ir gandrīz neērti atgādināt, ka balsošanas laikā pret zemes reformas apspriešanu bija kādi astoņi cilvēki, taču viņi zālē nevar sacelt tik lielu troksni, kāds tas ir pašlaik.

I.Caune: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, godātie radioklausītāji! Jautājums, kuru šodien apspriežam, ir viens no vissvarīgākajiem. Es gribētu teikt, ka tūlīt pēc neatkarības Deklarācijas pieņemšanas mums uzreiz bija jāizskata šis jautājums. Jo tikai lauksaimniecība ir tā nozare, kura spēj atrisināt visas ekonomiskās problēmas jebkurā valstī. Tikai lauksaimniecība spēj pabarot tautu. Es nezinu nevienu pasaules attīstītu un kulturālu valsti, kurā lauksaimniecība nebūtu normāli un sekmīgi attīstījusies. Tāpēc pie šī jautājuma arī turpmāk būtu nopietni jāstrādā. Ka minētais jautājums ir tik ārkārtīgi svarīgs, liecina arī tas, ka mēs, deputāti, toreiz nedalījāmies pa frakcijām. Nav Tautas frontes frakcijas domas, nav otrās frakcijas domas. Mēs esam vienoti, jo visi saprotam, ka ēst vajag visiem un lauksaimniecības produkcija vajadzīga ne tikai mums, bet arī visai tautai. Nenoliedzami, šis jautājums ir nozīmīgs, tādēļ mani nedaudz pārsteidz fakts, ka mēs to spējām sākt izskatīt tikai pēc pusotra mēneša, kamēr mēs sēžam Augstākās padomes zālē. Ar to es gribu izteikt zināmu kritiku, adresētu mūsu sesijas darba plānotājiem. Lūk, par svarīgāku tika uzskatīta, piemēram, Augstākās tiesas tiesnešu un piesēdētāju ievēlēšana un tikai pēc tam tika izvirzīts jautājums par agrāro reformu. Mēs 5 minūtēs varējām izdarīt procedūru, lai tiesnešiem un piesēdētājiem pagarinātu viņu darbības laiku vēl uz vienu vai diviem mēnešiem, taču lēmumu par agrāro reformu izskatīt ātrāk. Šodien mums tomēr izdevās panākt, ka šis jautājums ir iekustējies. Taču turpmāk vēl darāms liels darbs un pie tā ļoti nopietni ir jāstrādā. Tagad konkrēti par dažiem punktiem.
Man ir priekšlikums 3.punktā svītrot vārdiņu “var”. Jo tagad pēc šī punkta iznāk, ka atjaunot privātīpašumu var atļaut un var arī neatļaut. Es domāju, ka tas ir obligāti jādara, jo visur tas ir pierādīts, ka tikai privātīpašums spēj sekmēt normālu attīstību.
Tālāk, lemjot par tiesībām uz zemes izmantošanu, es domāju, ka vajadzētu arī akcentēt tādu papildinājumu, ka pagastos, izskatot jautājumus par to, kam piešķirt tiesības izmantot zemi, obligāti jābūt pieaicinātiem visiem tiem, kuri grib izmantot zemi. Pašreiz zemes piešķiršana tiek izskatīta vienpusīgi, jo pieaicināta ir it kā viena puse, bet netiek pieaicināti pārējie pretendenti uz konkrēto zemi. Lai praktiskajā zemes ierīcības darbā turpmāk nerastos zināmi sarežģījumi, man ir priekšlikums lēmumprojektā ielikt jaunu punktu un uzdot zemes ierīcības institūtam un arhīviem ārpus kārtas sameklēt bijušos zemes īpašuma dokumentus, lai varētu pareizi, savlaicīgi un efektīvi atrisināt jautājumu par zemes platību praktisku ierādīšanu dabā.
Un pēdējais, ko gribēju teikt: līdz šim mums eksistēja tāds termins kā lauksaimniecības prioritāte. Mēs visi zinām, kāda bija tā prioritāte. Tas lauksaimniecībai bija apkaunojošs vārds. Nekādas prioritātes nebija. Vienīgi it kā mākslīgi tika savstarpēji naidoti pilsētas un lauku cilvēki. Man tādēļ būtu priekšlikums nesaukt to par prioritāti, bet patiešām nodrošināt zaļo ceļu gan materiāli, gan finansiāli, lai agrārā reforma pareizi darbotos.
Cienījamie kolēģi, es gribētu mazliet komentēt kolēģa Stroganova uzstāšanos. Varbūt būsim solīdi līdz galam. Stroganovs ilgus gadus ir vadījis rajonu, bet tagad viņš runā, ka lauksaimniecība novesta līdz tādam līmenim. Es nedomāju, ka tas vainīgākais ir Stroganovs, vainīga ir pastāvošā sistēma un daudzi citi, kas ar to nodarbojas. Varbūt atteiksimies no liekvārdības un dosim lauksaimniecībai un agrārajai reformai zaļo ceļu, nevis prioritāti. Lai mēs patiešām varētu nodrošināt tā uzdevuma izpildi, kura dēļ mēs, lauksaimnieki, strādājam. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamie plenārsēdes vadītāji un cienījamie kolēģi! Es biju viens no tiem deputātiem, kuri šorīt pieprasīja šo jautājumu darba kārtībā likt kā pirmo. Kāpēc? 17.jūnijā būs jubileja. Kāda jubileja? Tumsas spēku melno darbu jubileja. Šajā dienā 50 gadus, tas ir, pusgadsimtu, atpakaļ tumsas spēki iebruka Latvijā, okupējot to un mēģinot iznīcināt Latvijas zemniecību. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas zemniecība bija tas spēks, kas pacēla mūsu zemi tajos augstumos, kad par Latviju runāja visā pasaulē. Ekonomikas ziņā mēs būtu vienā no pirmajām vietām Eiropā un arī pasaulē. Panākumu pamatā galvenokārt bija zemniecības pašaizliedzīgais darbs, kas bieži vien uzskatāms par pašuzupurēšanos. Kāpēc zemnieks bija jāiznīcina? Tāpēc, ka viņš bija zemes saimnieks, nevis vienkārši zemnieks. Saimnieks gribēja aizstāvēt savu zemi, tāpēc arī viņu vajadzēja iznīcināt vispirms. Tāpēc šā lēmumprojekta pieņemšanai tieši šodien– pirms 14.jūnija un pirms 17.jūnija– ir ne tikai liela ekonomiska, bet arī politiska nozīme. Tāpēc es aicinu tos deputātus, kuri ir pilsētnieki, bet par tautas pilnvarotajiem pārstāvjiem ir ievēlēti no lauku rajoniem,– neaizmirsīsim, ka mēs tagad esam lauku deputāti, un nedosim iemeslu mūs uzskatīt par frakciju “Līdztiesība”. Es aicinu deputātus balsot par lēmumu par agrāro reformu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lucānam.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Es domāju, ka šis ir pirmais nopietnais saimnieciskais lēmums, ko pieņem jaunievēlētā Augstākā padome. Un būtu labi, ja šis lēmums ieliktu stabilu pamatu Latvijas nākotnes lauksaimniecībai. Šādus svarīgus lēmumus nedrīkst pieņemt steigā un ignorēt realitātes pozīciju. Es tikai gribu atgādināt, ka jautājums ir daudz, daudz sarežģītāks nekā visi citi, ko mēs esam kādreiz risinājuši, jo atcerēsimies, ka pēdējo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi mēģinājumi intensificēt lauksaimniecību, bet tie nav devuši absolūti nekādu rezultātu. Domāju, ka pieredze liek mums padomāt, ka šis jautājums nav nemaz tik vienkārši risināms.
Šajā sakarībā es gribu izteikt arī šaubas par atsevišķu deputātu ilūzijām, ka privatizācija lauksaimniecībā momentā dos rezultātu. Tās ir diezgan iluzoriskas pozīcijas, ar kurām vajag rēķināties, tomēr aprēķinos nevajag vadīties no šāda veida ilūzijām. Es domāju, ka vissarežģītākais, kas šobrīd mūs sagaida,– tas ir jautājums par īpašumu, par bijušajiem īpašniekiem un tagadējiem īpašniekiem. Šo jautājumu risināšanā mums nevajadzētu aizmirst vienu lietu, ka mēs, likvidēdami veco, lielo netaisnību, nedrīkstam radīt jaunu netaisnību. Tāpēc, šo jautājumu risinot, turpmākajā likumdošanā mums vajadzētu minēto patiesību pacensties ievērot. Es domāju, ka šajā ziņā pašreizējais lēmumprojekts ir pietiekoši elastīgs, lai turpmākajā gaitā varētu šo kārtību ievērot.
Pēc manām domām, lēmuma trūkums ir tas, ka šobrīd mums nav zināms paredzamo nodokļu lielums, nav zināmas lauksaimniecības produktu cenas, kas savā starpā ir saistīti lielumi. Un tas zemes pieprasītāju vidū var radīt zināmu dezorientāciju, jo daudzos cilvēkos ir iesakņojusies pārliecība, kura ir kultivēta gadu desmitiem, ka zemei nav vērtības. Līdz ar to rēķināties ar zemes vērtību nebija vajadzības. Esmu pārliecināts, ka tad, kad faktiski būs noteikti zemes nodokļi– un tie, domājams, būs diezgan lieli –, tad var izrādīties, ka daudzi zemes gribētāji pēkšņi kļūs par zemes negribētājiem.
Es domāju, ka ļoti būtisku jautājumu uzstādīja deputāts Priščepovs, tas ir, jautājumu par to, kas notiks, kad zemnieku saimniecību veidošanās sāksies nopietnos apmēros. Jo patiešām ir tāds stāvoklis, ka pirmskaru Latvijā laukos bija ap 60 procentiem iedzīvotāju, bet tagad laukos ir apmēram ap 20 procentiem iedzīvotāju. Tādēļ paceļas pirmais jautājums: kā mums panākt tādu stāvokli, lai jauno zemnieku saimniecību veidošanās varētu kompensēt, lūk, šo cilvēku pārbīdi, kā mums panākt tādu stāvokli, lai trīsdesmito gadu stereotips nesāktu veidoties no jauna pašreizējā situācijā. Pasaules prakse taču rāda, ka ar tādu iedzīvotāju daudzumu, kāds mums tagad ir laukos un paredzams arī turpmāk, lauksaimniecība spēj nodrošināt valsti ar produkciju tikai tad, ja ir jau moderna specializēta lauksaimniecība. Mums pašreiz rodas lauksaimnieki, zemnieki, kuri domā trīsdesmito gadu kategorijās. Un nav redzams neviens cits solis, kā iziet no tāda stāvokļa, kā vien tas, ka ir nepieciešams spert divus ekonomiski svarīgus soļus: pirmo– grozīt lauksaimniecības produktu cenas, būtiski tās satuvinot ar tirgus cenām, otro– noteikt iespaidīgu zemes nodokli. Šāda kārtība, un katrs lauksaimnieks to saprot, uzreiz orientē zemnieku saimniecības uz cita tipa ražošanu, uz specializētu ražošanu, uz intensīvāku ražošanu. Es saprotu, ka tādā gadījumā zemnieku veidošanās process varbūt kļūs mazliet lēnāks, bet toties veidosies zemnieku saimniecības, kurām būs perspektīvas.
Man liekas, ka mēs šajā brīdī nevaram riskēt un tikai aiz kaut kādas iekšējas pārliecības sagraut to, kas jau pastāv, lai steidzīgi radītu kaut ko jaunu, par ko mums nav pārliecības, ka tas spēs visu nodrošināt– un tādā mērā, lai spētu apmierināt mūsu vajadzības nākotnē. Ir ļoti svarīgi, lai mēs šajā brīdī neaizmirstu vēl vienu lietu. Pacēlās jautājums: ko darīt, lai zeme nepaliktu tukšā, lai nerastos tāda situācija, ka atsevišķās vietās zeme paliks neapstrādāta. Es domāju, ka nodokļu sistēma būtu viens faktors, kas to varētu regulēt.
Un otrs, pēc manām domām, būtisks, jautājums– mums ir jārada ekonomisks mehānisms, kas pašreiz pastāvošās un sabrūkošās lielsaimniecības intereses savestu kopsakarā ar jaunās, topošās zemnieku saimniecības interesēm. Lai nerastos domstarpības, lai tikmēr, kamēr zemnieku saimniecība nostiprinās, kopsaimniecība, kur tas iespējams, palīdzētu apstrādāt zemniekam to zemi, kuru viņš nespēj apstrādāt.
Lai šīs lietas ietu roku rokā, jo mums nevajadzētu uzskatīt, ka kopsaimniecība ir jāiznīcina, bet zemnieku saimniecības jāveicina. Mums ir galamērķis– panākt, lai būtu pilni veikali. Bet, ja mēs uzskatīsim, ka viena no šīm saimniecības formām jāiznīcina, bet otra veicināma, tad var gadīties, ka mēs nonāksim pie vēl tukšākiem veikaliem, nekā tie ir tagad. Turpmākā apspriešanas gaitā visi šie jautājumi būtu jāņem vērā. Tāpēc, ja mēs skatāmies šo lēmumu, domāju, ka tas ir pietiekoši elastīgs, lai lauksaimniecības politiku tādā vai citādā veidā varētu vadīt intensīvas saimniekošanas virzienā, un, pēc manām domām, sesijā jau ir pieņemams un publicējams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Bresim.

V.Bresis: Godātie deputāti! Cienītie lauksaimnieki! Es gribētu piekrist tiem, kuri atzīmēja, ka mēs pieskaramies vienam no svarīgākajiem mūsu dzīves jautājumiem. Ja runājam plašā mērogā un analizējam tā saucamās pārbūves kļūdas un nelaimes, tad viena no lielākajām nelaimēm ir tā, ka Gorbačovs, uzsākot šo pārbūvi, neprata sākt ekonomisko reformu. Tas noveda valsti ārkārtīgi lielās ekonomiskās grūtībās. Mums ir no tā jāmācās un mēs nedrīkstam vilcināties, atliekot uz tālāku periodu ekonomisko reformu. Ko mēs gaidām, ko es, piemēram, gaidu no agrorūpnieciskā kompleksa reformas? Šis jautājums ir ārkārtīgi daudzšķautņains, liktenīgs un svarīgs mūsu republikas tautai.
Pirmkārt, pakāpeniski jāatgriež mūsu zemei raksturīgā lauksaimniecības ražošanas sistēma. Es pasvītroju vārdu “pakāpeniski”, jo jārēķinās ar to, ka ilgāku laiku vēl pastāvēs dažādu formu daudzveidība, ka pastāvēs līdztiesībā lauksaimniecības, kurām vajadzētu pēc iespējas ātrākā tempā pārvērsties par kooperatīvu saimniecībām, individuālais zemnieks, kas pakāpeniski apgūs savu ražošanas vietu mūsu sistēmā. Galvenais kritērijs būs viens– ir jābūt ražotājam, kurš spēj nomaksāt zemes nodokli, un līdz ar to tas ir rādītājs viņa ražošanas intensitātei.
Otrs. Ārkārtīgi svarīgi ir mainīt šīs ražošanas īpašuma formas attiecībā uz zemi, uz ražošanas līdzekļiem, uz visu ražošanas sistēmu. Gribu teikt atklāti– ja mēs nemainīsim šīs īpašuma formas, par ko daudzi šaubās, mēs nekad nepanāksim Latvijas lauksaimniecības intensitātes pieaugšanu. Pašreiz jau aptuveni 20 gadus, piedodiet par izteicienu, mīcāmies vienā līmenī. Gan augkopības ražošana, gan arī lopkopības produktivitāte pašreiz atrodas vienā līmenī jau 20 gadus. Ko nozīmē šāda mīcināšanās? Tā var būt liktenīga mūsu tautai. Suverenitātei noteikti jābalstās uz tirgu. Jau agrāk mēs tirgojāmies varbūt vairāk uz Rietumiem. Es šeit domāju 20.–30.gadus. Tagad mums ir vislielākā perspektīva savu lauksaimniecības produkciju pārdot uz austrumiem un tur iegūt vajadzīgās izejvielas.
Trešais. Beigu beigās tikai šādā formā mēs varam panākt lauksaimniecības prioritāti. Esmu dziļi pārliecināts, ka visi pārējie lozungi nav atrisināmi, ka mums ir jāpanāk pareizu proporciju veidošanās starp pilsētām un laukiem, jo manā uztverē ir galīgi nepareizi, ka pilsētā gadu no gada veidojas garas jo garas rindas uz dzīvokļiem un tajā pašā laikā laukos ir simtiem tūkstoši hektāru pamestu lauksaimniecības zemju. Tas nav normāli, tās ir slimas ekonomikas pazīmes. Mums ir jārada sistēma, kad cilvēki labprātīgi ies strādāt uz laukiem, kad darbs laukos būs prestiža lieta un neviens no tā nekautrēsies.
Ceturtais. Ļoti svarīgs manā uztverē ir humanitārais uzdevums, humanitārais bloks, jo pašreizējā ražošana neveicina lauku cilvēka intelekta izaugsmi. Lai piedod daudzi jo daudzi tūkstoši traktoristu un lopkopības darbinieku, diemžēl šaurais profils ražošanā neveicina viņu garīguma izaugsmi, neveicina viņu kā speciālistu izaugsmi ražošanā. Līdz ar to panīkst mūsu tautas garīgums. Tikai jaunā ražošanas sistēmā, zemniecības sistēmā cilvēks ir personiski ieinteresēts mācīties, apgūt zinātni un celt savu izglītības līmeni. Arī šeit jāizdara secinājums, ka jāpārorientē skolas uz zemnieku sagatavošanu.
Agrorūpnieciskā reforma, kuru skaram šodien, ir ļoti svarīga visas tautsaimniecības reformas sastāvdaļa. Mūsu komisijām, kuras darbojas ar ekonomiku, tas ir viennozīmīgi jāsaprot. Mēs nevaram attīstīt lauksaimniecību, nesagatavojot šim mērķim pārējo tautsaimniecību. Tas atkal būtu strupceļš, un mēs nekur tālāk nevirzīsimies. Attīstot lauksaimniecību, mums ir jāpārorientē celtniecības komplekss, ceļu sistēmas, sakaru sistēmas pārstrādājošā rūpniecība un daudzas citas tautsaimniecības nozares. Domāju, ka valdība to noteikti ieslēgs savā programmā. Šeit izskanēja domas, vai var būt arī negatīvi momenti. Jā, var būt negatīvi momenti, var būt zināmā mērā grūtības sākuma periodā, kas saistās ar jauno zemnieku darba prasmi, var būt arī grūtības ar celtniecību, var būt grūtības ar finansiālo palīdzību, var būt arī tādas problēmas kā spekulācija ar zemi. Vienā otrā vietā tas var parādīties. Bet tas mums visiem jāparedz un, izmantojot likumus un nodokļus, jāvada.
Visbeidzot, es gribētu teikt, ka agrorūpnieciskā kompleksa reforma nav pirmo reizi mūsu republikas tautas vēsturē. Tāda reforma jau tika izdarīta neatkarīgās Latvijas laikā. Man nācās iepazīties ar šiem materiāliem. Interesanti bija tas, ka šo reformu vadīja pats prezidents un šīs komisijas sastāvā bija astoņi svarīgākie ministri. Man jāizsaka nožēla, ka šodien nepiedalās mūsu lauksaimniecības ministrs. Es domāju, ka tā ir tīrā nejaušība, un jācer, ka tālākā darbā noteikti šīs kļūdas tiks labotas. Visnotaļ atbalstu šo lēmumu. Nevajadzētu baidīties no kļūdām un nepilnībām, aicinu mūs visus ķerties pie šī lielā vēsturiskā darba.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Mednim.

S.Mednis: Cienījamie deputāti! Pirmo reizi es esmu šinī tribīnē, lai nedaudz pastāstītu par mūsu lauksaimnieku domām, par to, kā domā vienkāršais zemnieks. Pirmkārt, par šo lēmuma projektu. Es uzskatu, ka tomēr jāatstāj 4.punktā par to, ka dot zemi bijušajiem zemes īpašniekiem, kas izmantos zemi lauksaimnieciskajā ražošanā, jo problēma ir tagad tāda, ka laukos ir ļoti daudz cilvēku. Kaut vai savu ģimeni par paraugu varētu minēt. Agrāk mums zeme nepiederēja kā amatnieku ģimenei, bet jau 50 gadus, sākot no 1940.gada, esam strādājuši laukos. Kaut vai amatnieku zemes 5 hektārus gribētu arī turpmāk apstrādāt. Bija daudzi, kuri netika izsūtīti, bet pirmajos grūtajos kolhoza gados aizgāja uz citām nozarēm strādāt un varbūt labāk pelnīja. Ja tagad viņi, pieņemsim, kaut vai mani vai kādu citu nodzīs no tās zemes, tas arī īsti pareizi nebūs. Jāievēro arī pārējo cilvēku domas par to, kā tālāk dzīvot. Es tā jūtu, ka mūsu kolhozā un droši vien arī citos taisni kolhozniekam ir tieksme gan strādāt kolhozā, sovhozā vai kādā uzņēmumā, gan drusku paplašināt to individuālo zemi, lai tā būtu kā amatnieka zeme līdz kādiem 5 hektāriem, un turēt 2–3 govis, vēl kādus gaļas lopus. Es domāju, ka pārejas periodā tas ir galvenais. Varbūt, ka tas taisni izvilks to mūsu lauksaimniecību, jo šajā piemājas zemē strādā pa vakariem. Vienai govij kārtīgs vīrietis var sapļaut pat ar izkapti sienu. Arī tehnikas līdzekļi neierobežo. Gadījumi, kad paņem zemnieks 20–30 hektārus un tur divas govis, ir galīgi nederīgi. Tāds paņēmiens nekā laba mums nedos.
Es domāju, ka lauksaimniecībā vajadzētu no kādiem elementāriem skaitļiem visiem vadīties orientējoši, tas ir, pēc vidējiem rādītājiem, piemēram, uz 100 hektāriem vai uz vienu hektāru. Mēs arī savā saimniecībā jaunajiem zemniekiem, kuru jau ir 10, parasti to atgādinām. Piemēram, piena ražošana jārēķina apmēram viena tonna no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Atsevišķos rajonos, piemēram, Rīgas, tā ir augstāka, citur zemāka. Rīgas rajonā būs 1,5 līdz 2 tonnas, gaļa 150–300 kilogrami. Rīgas rajonā ir daudz specializētu gaļas ražošanas saimniecību, tas ir, 500–600 kilogrami. Ar piena un gaļas lopkopību vairums zemnieku grib nodarboties. Piemājas zemēs jau ir apmēram tādi rādītāji kolhozniekiem un pārējiem ir pat daudz lielāki rādītāji. Bet ne jau no pushektāra to iegūst. Bieži vien pļavas un ganības nav noformētas. Likumīgi būtu visiem tā zeme jāapstiprina lietošanā, arī kolhozniekiem tie 4 vai 5 hektāri kopā ar pļavām un ganībām. Tas radītu zināmu skaidrību par visām zemēm un nebūtu tāda sajukuma. Es domāju, ka šī projekta pieņemšana ir pilnīgi nepieciešana, lai rastos kaut kāda kārtība. No mūsu kolhoza 10 zemnieku saimniecībām vienā jau notiek esošās zemes pārbīde. Iepriekšējais īpašnieks tagad grib šo zemi. Viņš ir bijis izsūtītais un iepriekš nav pieprasījis, tagad pieprasa. Atkal zemniekam jāiet tālāk, jāprasa no kolhoza cits zemes gabals. Tas notiek gada laikā. Mums ir gandrīz vai tas zemes došanas process jāpiebremzē, un gada laikā lai piesakās visi. Tad kaut kāda zināma skaidrība radīsies. Citādi notiek diezgan haotiski. Noteikti jāievēro arī tas, ka ap lieliem kolhoza objektiem pagaidām jāatstāj arī zemes ganībām vai kaut kādas citas lopbarības ražošanai, lai tie lielie objekti varētu eksistēt. Momentā jau tās 200 vai 400 govis neviens neatpirks vai nepaņems. Vajag, lai tās turpinātu ražot produkciju. Dažos kolhozos tomēr iegūst 4–5 tonnas no vienas govs, ir pat līdz 7 tonnām.
Ja to neievēro, var nonākt pie tā, ka tiešām pietrūks ko ēst. Bet, ja iesaistīs visus spēkus un tā lieta notiks pamazām un tā, lai tiešām visas iedzīvotāju grupas būtu ieinteresētas, arī tie, kas grib izmantot mazākus zemes gabalus, lauksaimniecībai arī vajadzētu virzīties uz priekšu. Pilnīgi atbalstu šo lēmuma projektu un iesaku visiem balsot par to.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kurdjumovam. Ir priekšlikumi no deputātu puses, ka censties konkrētāk runāt un vairāk priekšlikumus izteikt, taupot laiku.

L.Kurdjumovs: */Šodien mēs izskatām pirmo mazo dokumentu no milzīgās dokumentu paketes, kas saistīti ar agrāro reformu republikā. Kā man liekas, šodienas apspriešana liecina par klātesošo milzīgo ieinteresētību, katrs cenšas izteikt savu viedokli, taču tas skar ne tikai šodien izskatāmo dokumentu, bet likumprojektus, kurus apspriedīsim nākotnē. Visi šie dokumenti tiek gatavoti. Šie dokumenti tiek apspriesti. Ar visu cieņu pret tiem deputātiem, kas uzstājās pirms manis, ar visu cieņu par viņu domām un viedokļiem, es tomēr lūgtu paātrināt šī dokumenta izskatīšanu mūsu parlamentā, uzstāties tuvāk konkrētā dokumenta tēmai, ko šodien apspriežam. Es ieteiktu godājamajam Prezidijam pārtraukt šī dokumenta apspriešanu. Tas ir absolūti skaidrs. Pietiekami īss un, manuprāt, pietiekami konkrēts, jo ne visas nianses var izgaismot 31 panta lielajā agrārās reformas projektā. Tur uzstādītas prioritātes, tur noteiktas saistības, daļēji skarta arī nodokļu sistēma un tā tālāk. Mēs šodien visas problēmas kompleksā neatrisināsim. Man ir priekšlikums pārtraukt šī lēmuma apspriešanu. Likt uz balsošanu un šodien līdz pusdienām pieņemt lēmumu. Paldies par uzmanību!/

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka tas ir ļoti labi. Es jūtu zālē atbalstošu reakciju. (Aplausi.) Tiešām mēs šobrīd pieņemam tikai lēmumu, bet priekšlikumu tieši par konkrēto lēmumu visu debašu laikā bija ļoti maz. Deputāti aizsteidzās uz priekšu, domājot par to, kas būs nākotnē un kā reglamentēsies attiecības.
Vārds deputātam Kidem. Pēc tam mēs izlemsim, vai tālāk turpināt debates.

E.Kide: Cienījamie deputāti! Lēmumu par agrāro reformu, kuru mēs šodien apspriežam, gaida gan lauki, gan pilsētas. Lauki tādēļ, ka uz viņiem šis lēmums vistiešāk attiecas, pilsētas tādēļ, ka veikalu plaukti tukši un, maigi izsakoties, prasa pamatīgu papildinājumu. Tādēļ agrārās problēmas risināšana likumdošanas ceļā republikā šodien ir galēji neatliekama. Man ir prieks, ka lēmums ir viens no pirmajiem, kuru mēs izskatām un kas virzīs mūsu republikas tautsaimniecību citā ceļā. Gribu teikt, ka lauksaimniecības komisija, pieaicinot klāt plašu speciālistu un ekspertu loku, manuprāt, ir dziļi un pamatīgi izspriedusi lauksaimniecības attīstības tālāko stratēģiju principiālā aspektā un šos stratēģiskos principus ietvērusi lēmumā. Par pozitīvu uzskatāms arī tas, ka šis lēmums risina ne tikai zemes reformu, bet arī visas lauku ekonomiskās attiecības, kas ir noteicošās lauksaimniecības tālākai atdzimšanai.
Izstrādātais lēmums, manuprāt, ir pieņemams arī tādēļ, ka ir ļoti tolerants. Tas atstāj likumdevējam plašu rīcības diapazonu likumprojekta tālākai izstrādāšanai reformas otrajā kārtā. Šī tolerance, manuprāt, ir svarīga it īpaši tāpēc, ka priekšā stāv likuma pieņemšana par īpašumu, likuma pieņemšana par pilsonību. Agrārais likums lielā mērā būs pakārtots šiem likumiem. Tādēļ arī reformas sadalīšana divās kārtās, manuprāt, ir pieņemama un pozitīva arī tādēļ, ka ļauj apzināt zemes resursu faktisko stāvokli republikā un, izejot no tā, tālāk izstrādāt kvalitatīvu republikas zemes ierīcības plānu. Šī lēmuma, kurā tiek dotas tikai principiālas nostādnes, pieņemšana šodien ļaus nekavējoties turpināt darbu ar pilnu agrārās reformas dokumentu paketes izstrādāšanu. Likumu paketes izstrādāšana būs sarežģīta, jo šajā likumu paketē būs jāsaskaņo pretrunīgas intereses starp bijušajiem zemes īpašniekiem, pašreizējiem zemes lietotājiem, nākošajiem pretendentiem uz zemi un šodien pastāvošajām lielsaimniecībām. Tādēļ likuma izstrādāšana, protams, prasīs laiku. Aicinu deputātus šodien balsot par šo patiešām izstrādāto un pamatoto lēmumu, lai nenobremzētu agrārās likumdošanas tālāko izstrādāšanu, dotu tai zaļo ceļu, jo tauta gaida šo likumu.

Priekšsēdētājs: Runājuši ir 10 deputāti. Es nolasīšu, kas vēl pierakstījušies debatēs: deputāts Kucāns– es gan deputātam Kucānam devu vārdu, bet nezin kāpēc pēc kāda brīža tribīnē uznāca deputāts Lucāns, deputāts Safonovs, deputāts Gabrānovs, deputāts Kinna, Felss, Zatuliviters, Blažēvičs, Krūgaļaužs, Koroševskis, Apinītis, Preinbergs, Šteins, Birkavs, Simsons un Rāzna. 15 deputāti vēl ir palikuši, kas gribēja izteikties. Deputāts Kurdjumovs izteica priekšlikumu balsot par debašu pārtraukšanu.
Kurš deputāts ļoti uzstāj, lai viņam tiktu iedots vārds? Deputāts Blažēvičs prasa vienu minūti. Vēl viens deputāts cēla kartīti. Cik jums vajadzīgs laiks? Piecas minūtes, es tikai jūsu uzvārdu neesmu ielāgojis. Uzstāj deputāts Kucāns un deputāts Blažēvičs. Dosim vārdu?

J.Endele: Man būtu jautājums opozīcijas frakcijai, jo pašlaik attiecība ir 8 : 1. Ja viņi ir ar mieru pārtraukt, tad mēs jau pretī nevaram būt.

Priekšsēdētājs: Runās vēl divi deputāti– Kucāns un Blažēvičs. Vai vēl kāds uzstāj, ka viņam obligāti jādod vārds? Neredzu.
Vārds deputātam Kucānam.

L.Kucāns: */Cienījamie deputāti! Es 14 gadus strādāju par saimniecības vadītāju. Šodienas apstākļos, kad, es uzskatu, lauksaimniecībā iestājusies krīze, tagad apspriežamais agrārās reformas projekts ir savlaicīgs. Savlaicīgs tas ir tādēļ, ka šodien lauksaimniecībā samazinās darba ražīgums, pasliktinās disciplīna un atbilstoši tam samazinās produkcijas ražošana. Es uzskatu, ka par pamata subjektu jāatzīst zemnieka īpašums, bet tie, kas vēlas strādāt kolektīvi, var apvienoties biedrībās, akciju sabiedrībās, kooperatīvos, kuros zemnieks īpašnieks var iestāties ar pajām, akcijām vai citiem ekonomiskiem līdzekļiem. Manī, tiesa, šaubas rada tas, kā mēs pārejas periodā no lielsaimniecībām uz sīkajām apgādāsim zemniekus ar tehniku, finansēm, celtniecības materiāliem. Turklāt šodien vēl nav noregulēts cenu mehānisms. Tādēļ valdībai iesniedzu tādu priekšlikumu: tuvākajā laikā izstrādāt lauksaimniecības reformas programmu. Tāpat lūdzu Augstākās padomes deputātus tos likumu projektus, kas jau izstrādāti komisijās, publicēt laikrakstos visas tautas apspriešanai. Paldies par uzmanību!/

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Godājamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Viens priekšlikums. Mūsu priekšā stāv ārkārtīgi liels uzdevums– zemes komisijām vajadzēs precizēt šo agrāro reformu, sadalīt zemi. Es parēķināju, ka to cilvēku skaits saskaņā ar šo lēmumu ir 1200 zemes ierīcības profesionāļu. Līdz ar to ir jārada nekavējoties mācību bāze šiem cilvēkiem. Arī tie 5 vai 7 deputāti nebūs tie, kas zinās visus likumus, zinās visas nianses šīs zemes sadales jautājumos, sabiedriskajos jautājumos. Tāpēc ir priekšlikums uzdot Ministru padomei šā gada jūnijā pieņemt lēmumu par zemes komisiju apmācību un atalgojumu. Es ļoti ticu, ka mēs liekam šodien civilizētas ekonomikas pamatus Latvijas pamatnācijai, kura sāk savu sakņu saglabāšanu laukos, no kurienes dzims izpostītais darba tikums un dzīve.

Priekšsēdētājs: Tagad mums ir jānobalso par deputāta Kurdjumova priekšlikumu pārtraukt debates. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu un reģistrēties. Man liekas, ka visi atnāca, jo zvans jau bija. Mūsu jaunajā reglamentā rakstīts, ka jāzvana vai jāsit ar āmuru balsošanas laikā. Acīmredzot reģistrējušies esam. Rezultāts– 138. Lūdzu balsot, kurš ir par vai pret debašu pārtraukšanu. Rezultāts– 126. Tātad debates pārtraucam. Deputāti, kuri nepaspēja izteikties šodien, sagatavojiet rakstiski priekšlikumus un iesniedziet komisijai starpbrīdī. Komisija beidzot apkopos rezultātus, un mēs varēsim pēc pusdienas pārtraukuma balsot. Deputāts Strīķis grib kaut ko piebilst.

V.Strīķis: Es lūdzu lauksaimniecības komisiju un visus ieinteresētos palikt šeit. Pulcēsimies blakuszālē, lai varētu operatīvi šos labojumus ņemt vērā.

Priekšsēdētājs: Vēl vienu acumirkli deputāti neizklīstiet. Vārds balsu skaitīšanas komisijai.

I.Ozols: Cienījamie deputāti. Sarkanajā zālē var saņemt Latvijas Republikas Augstākās tiesas piesēdētāju vēlēšanu biļetenus. Balsošana no 15.00. Jūs varat iet uz Prezidija vestibilu, kur ir sakārtotas balsošanas urnas. Balsu skaitīšanas komisijai 15.00 pulcēties vestibilā. Tur ir paskaidrojums.

Priekšsēdētājs: Pārtraukums līdz 15.00.

(Pārtraukums)