2004. gada 28. oktobra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis.

Sēdes vadītājs.
Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!
Sākam Saeimas kārtējo– 28.oktobra sēdi.
Pirms izskatām dienas kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Brigmaņa, Kalniņa, Breša, Skujiņa un citu iesniegumu, kurā viņi lūdz, Saeimas deputāti, Kārtības ruļļa 51.panta kārtībā lūdz izdarīt izmaiņas 2004.gada 28.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā un pirms Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem, izskatīt sekojošus likumprojektus un lēmumu projektus:
1. likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”,
2. likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli””,
3. likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””,
4. likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””,
5. likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””,
6. likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”,
7. likumprojekts “Par valsts budžetu 2005.gadam”,
8. lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2005.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad šis grozījums ir izdarīts dienas kārtībā.
Nākamais. Ir saņemts deputātu Circenes, Latkovska, Kampara, Kantānes un Šadurska lūgums: “Lūdzam iekļaut Latvijas Republikas Saeimas 2004.gada 28.oktobra sēdes darba kārtībā deputātu Šadurska, Druvietes, Pētersona, Kļaviņa un Jaunupa 2004.gada 27.oktobrī iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Saeimas Prezidijs ir nolēmis nesaīsināt šī jautājuma iesniegšanas laiku.
Vai deputātiem ir cits viedoklis? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Ja deputātiem ir cits viedoklis, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par termiņa saīsināšanu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– 4, neviens neatturas. Termiņš ir saīsināts.
Tagad, cienījamie kolēģi, mums jābalso par šā jautājuma– likumprojekta “Grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību likumā”– iekļaušanu darba kārtībā.
Vārdu lūdz deputāts Kārlis Šadurskis. Viņa rīcībā ir 5 minūtes.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Šeit, protams, var stundām ilgi skaidrot, bet var pateikt arī ļoti īsi, un piecas minūtes tam nav vajadzīgas. Ir ļoti nopietna problēma sakarā ar to, ka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā ir paredzēts 31.oktobris kā beigu termiņš zinātnisko institūciju, kas šobrīd ir bezpeļņas organizācijas, reorganizācijai. Šobrīd Saeimā ir atvērts Zinātniskās darbības likums, kura pārejas noteikumos ir noregulēta šo iestāžu turpmākā darbība Komerclikuma ietvaros, jo savulaik Komerclikuma autori bija aizmirsuši acīmredzot, ka mums ir tādas lietas kā zinātniskie institūti, kas principā nav komercsabiedrības, jo zinātnieki nav komersanti, ne arī aģentūras, jo zinātnieki nav arī aģenti.
Šobrīd mums ir ļoti laba iespēja atlikt par vienu gadu termiņu, kurā ir jāreģistrē jaunajā Komercreģistrā zinātniskās institūcijas, un šajā laikā mēs varam perfekti pabeigt Zinātniskās darbības likumu, kur visas šīs normas būs noregulētas.
Tāpēc es ļoti aicinu iekļaut šodien dienas kārtībā šo jautājumu un šodien arī balsot par šī grozījuma nodošanu Juridiskajai komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vai kāds runās arī “pret”? (Starpsauciens: “Nevajag!”) Nav.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par minētā likumprojekta iekļaušanu dienas kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Tātad iekļauts dienas kārtībā.
Tātad sākam izskatīt 28.oktobra dienas kārtību.
Kā pirmais ir likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot likumprojektus, kas ir budžeta paketē, un pašu 2005.gada budžetu, aicina jūs atbalstīt un atzīt to par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Minētais likumprojekts un visa pakete kopumā ir ierosināta kā steidzama. Līdz ar to mums ir jābalso par steidzamību, un katram likumprojektam atsevišķi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsosim par steidzamību minētajam likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 30, atturas– 7. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli””. Arī ir nepieciešams balsojums par steidzamību. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 25, atturas– 11. Lēmums pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 52, pret– 28, atturas– 13. Lēmums ir pieņemts.
Nākamais– par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izskatīšanu un pieņemšanu steidzamības kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas rezultātu! Par– 51, pret– 30, atturas– 13. Lēmums pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret– 30, atturas– 13. Lēmums pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 47, pret– 31, atturas– 18. Nav atbalstīts.
Nākamais– likumprojekts “Par valsts budžetu 2005.gadam”. Lūdzu zvanu! Jābalso par atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret– 35, atturas– 7. Lēmums pieņemts.
Es atgādinu, ka budžeta izskatīšana notiek par visu paketi, un atbilstoši Kārtības rullim budžeta likumprojektu pakete pirmajā lasījumā izskatāma pēc kārtības šādā secībā:
1) ar budžetu saistītie likumprojekti,
2) likumprojekts par budžetu.
Debates pirmajā lasījumā atļautas par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā, bet balsošana pirmajā lasījumā notiek par katru likumprojektu atsevišķi.
Es lūdzu komisijas vārdā deputātu Gundaru Bērziņu.

G.Bērziņš (TP).
Komisija atbalstīja budžetu pavadošo likumprojektu pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Augsti godātie klātesošie! Par valsts budžetu. Valsts budžets ir viens no instrumentiem, kā valdība īsteno politiku. Tajā skaitā valdības un Finanšu ministrijas pienākums ir īstenot tā saucamo fiskālo politiku jeb budžeta politiku, kura, protams, nevar būt viena un tā pati attīstības fāzē un stagnācijas fāzē. Kura nebūt nav viena un tā pati apstākļos, kad inflācija ir zema un kontrolēta, un apstākļos, kad inflācija ir dubultojusies viena gada laikā. Kura nevar būt viena un tā pati laikā, kad kopprodukts pieaug par 8% gadā, un laikā, kad kopprodukts varbūt nepieaug nemaz.
Tātad, analizējot šodien iesniegto valsts budžetu, mums ir jāsaprot, kādā makroekonomiskā situācijā tas tiek izskatīts. Un makroekonomiskā situācija, godātie kolēģi, diemžēl ir tāda, ka Latvijā šobrīd valda inflācija, kāda nav redzēta Latvijā kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem. Inflācija tuvojas 8% viena gada laikā un ir dubultojusies pēdējā gada laikā.
Vēl vairāk, kam varbūt nespeciālisti pievērš mazāku uzmanību, ir tā saucamais tekošā konta deficīts, kas ilgstoši jau ir bijis diezgan bīstamā
līmenī– ap 9% gadā. Šobrīd tas draud dubultoties un šajā gadā sasniegs varbūt pat 18% no nacionālā kopprodukta. Tas ir ļoti nepieļaujami no valsts makroekonomiskās stabilitātes viedokļa. Šajos apstākļos, kad ļoti nopietni ir apdraudēta arī eiro savlaicīga ieviešana tieši manis iepriekšminēto apstākļu dēļ, šajos apstākļos, kad tieši vismazāk nodrošinātie cilvēki ar vismazākajiem ienākumiem visvairāk cieš no plosošās inflācijas un no šīs valdības nespējas šo jautājumu risināt, tieši viņi arī saņems vismazāk no budžeta pielikumiem un visvairāk no šā budžeta izraisītām kaitīgām sekām.
Emša valdība ir iesniegusi 2005.gada valsts budžetu, kurā ieņēmumu un izdevumu daļas tiek palielinātas par vairāk nekā pusmiljardu latu.
Paanalizēsim, ko tas nozīmē. Vispirms ieņēmumu daļa. Lielāko daļu no ieņēmumu daļas veido ārzemju finansiālā palīdzība. Gandrīz 500 miljonu latu Eiropas naudas vai citas ārvalstu finanšu palīdzības. Pat Finanšu ministrija ir spiesta atzīt, ka pastāv nopietna varbūtība, ka šī nauda neienāk Latvijā tā, kā tas ir plānots. Un, ja tā neienāk, tādā gadījumā budžeta deficīts, kas jau tā netiek samazināts, kļūst dramatiski augstāks.
No otras puses, valdības iesniegtajā budžetā, neskatoties uz šo dramatisko izdevumu pieaugumu, faktiski netiek risināta neviena no sociālajām problēmām. Netiek palielinātas pensijas, veselības aprūpes finansējums tiek samazināts, netiek risinātas denacionalizēto namu īrnieku problēmas un citas lietas.
Godātie kolēģi! Šajos Latvijas attīstības, tautsaimniecības attīstības apstākļos, kad, es vēlreiz atkārtošu, mums ir strauja ekonomikas attīstība un ekonomika faktiski draud ar pārkaršanu, inflācija, gluži dabiski, šādos apstākļos skrien debesīs un draud dubultoties. Tekošā konta deficīts apdraud valsts finanšu stabilitāti. Eiro ieviešana ir nopietni apdraudēta. Šādos apstākļos mēs no jebkuras valdības sagaidītu divas lietas.
Pirmām kārtām, ka budžets būs taupīgs un tas nodrošinās deficīta samazināšanu, tajā pašā laikā risinot neatliekamās sociālās vajadzības tur, kur cilvēku sāpe ir visasākā. Tātad pensijas, tātad mazās algas, tātad denacionalizēto namu īrnieku jautājums, tātad veselības aprūpes sistēmas atalgojuma jautājums un citi.
Ko mēs redzam? Mēs redzam tieši pretējo. Mēs redzam fantastiski izšķērdīgu budžetu. Valdība grasās izsviest vējā papildus 531 miljonu latu. Tā ir nauda, ar ko ļoti daudz varētu izdarīt. Taču no šiem 531 miljona latu ne santīma neaiziet sociāli sāpīgo jautājumu risināšanai. Pensiju palielināšana, par ko savā laikā mūsu valdība bija jau pieņēmusi lēmumu, tiek apturēta, veselības aprūpes finansējums tiek reāli samazināts, neskatoties uz kritisko situāciju, minimālā alga, kā to ir paziņojis Emsis, netiks palielināta, denacionalizēto namu īrnieku problēmas nerisina vai draud uzgrūst namīpašniekiem vai pašvaldībām.
Redziet, un es nerunāju tukšu, jo mūsu valdība savā laikā parādīja, kā var un kā vajag sastādīt budžetu. Protams, var dažādi kariķēt mūsu valdības stingros pasākumus, lai arī slinkus un neizlēmīgus ministrus piespiestu samazināt savus administratīvos tēriņus, bet mēs to izdarījām. Mūsu valdība samazināja budžeta deficītu, ierobežoja tieši birokrātiskos tēriņus, tai pat laikā katru gadu par 10 latiem palielināja minimālās algas, papildus pensiju indeksācijai palielināja tieši mazās pensijas un būtu turpinājusi to darīt. Mūsu valdība veselības aprūpē vien ieguldīja pie 50 miljoniem latu, tai skaitā mediķu algām lielāko daļu, un šo darbu tikai vajadzēja turpināt. Mēs būtu atrisinājuši arī denacionalizēto namu īrnieku problēmu civilizētā un tirgus ekonomikai raksturīgā veidā, proti, ar pienācīgām un pietiekami lielām kompensācijām tiem, kas ir valsts nepareizas politikas dēļ izrādījušies par ķīlniekiem. Un mēs risinātu citus sociāli sāpīgus jautājumus, bet tā, kā to demonstrēja mūsu valdība,– samazinot birokrātiskos tēriņus, piespiežot arī slinkus un neizlēmīgus ministrus rūpīgi izvērtēt savu ministriju tēriņus un tai pašā laikā ieguldot sociālajā sfērā.
Emsis dara pilnīgi pretējo– administratīvie izdevumi eksplodē, tur palielinājums ir pāri par 30 miljoniem latu vien, budžets eksplodē, pilnīgi nerēķinoties ne ar valsts interesēm, ne ar iedzīvotāju interesēm, sociālā sfēra, pensijas, algas, veselības aprūpe nesaņem nekā no šī dāsnā budžeta burbuļa. Šāds budžets apdraud gan valsts stabilitāti, gan valsts nākotnes intereses un nav pieņemams.
Emsis savā valdības deklarācijā solīja nodrošināt fiskālās situācijas uzlabošanos. Tagad ir īstais brīdis, kad tas būtu jādara. Emsis to nedara, neskatoties uz saviem diezgan fantastiskākajiem budžeta ieņēmumu daļas prognožu palielinājumiem. Piedevām, kā jau teicu, ja neizpildās pilnā apmērā tās fantastiskās budžeta ieņēmumu daļas prognozes, tādā gadījumā mēs esam nonākuši pie ļoti nopietnas problēmas ar valsts fiskālo situāciju, mūsu deficīts strauji palielinās, un palielinās arī inflācija, tekošā konta deficīts un cita nesabalansētība.
Šādā situācijā atbildīga valdība ar īstenojot stingru fiskālo politiku, nodrošinātu stabilu valsts makroekonomisko izaugsmi un reizē arī iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Atgādināšu, ka tas ir iespējams un ka vēl 2003.gadā, tātad mūsu valdības laikā, budžeta deficīts bija tikai 1,4% no iekšzemes kopprodukta– zemākais pēdējo piecu gadu laikā. Budžeta deficīts tika samazināts, pateicoties nelietderīgu, galvenokārt birokrātisku budžeta tēriņu ierobežošanai, un kas nav mazsvarīgi– nodokļu iekasēšanas uzlabošanai. Lūk, kā vajadzētu risināt problēmas! Tā vietā mums šodien tiek piedāvāts sociāli un ekonomiski bezatbildīgs 2005.gada budžets.
Izvērtēsim šo budžetu arī no sociālā viedokļa, jo, redziet, Emša valdībai patīk kultivēt mītu par briesmīgo, it kā manas valdības taupības politiku un veiksmīgi izdarīto ministriju administratīvo izdevumu samazināšanu, tam pretnostatot savu it kā sociāli atbildīgo budžetu. Izvērtēsim! Tātad vēlreiz.
Mūsu valdības laikā minimālā alga katru gadu tika palielināta par 10 latiem. Sākumā no 60 uz 70 latiem, vēlāk no 70 uz 80 latiem. Katru gadu par 10 latiem. Emša valdība šo procesu ir apturējusi un paziņojusi, ka 2005.gadā minimālā alga palielināta netiks.
Mūsu valdības laikā papildus indeksācijai tika palielinātas minimālās pensijas un tika pieņemta valdībā koncepcija par pensiju tālāku palielināšanu, īpaši mazo pensiju palielināšanu. Emša valdība šo koncepciju ir iesaldējusi, un mazo pensiju jautājums risināts netiks. Emša valdība negrasās pensiju aprēķinā ņemt vērā reālo darba stāžu. Tātad tieši tās iedzīvotāju kategorijas, kas šobrīd no inflācijas cieš visvairāk un kuru reālie ieņēmumi un pensijas katru gadu saruks par 8 procentiem, no šā budžeta papildus nesaņems neko.
Par klaji cinisku, ko jau minēja, uzskatāms Emša valdības priekšlikums samazināt veselības aprūpei paredzēto finansējumu. 2005.gadā veselības aprūpei tiks novirzīti tikai 1,3 miljoni latu papildus, un tie paši uz maksas pakalpojumu rēķina. Budžeta dotācija Veselības ministrijai šajā budžetā tiek pat samazināta. Rezultātā veselības aprūpes finansējums, kas 2004.gadā bija vismaz 3,3 procenti no iekšzemes kopprodukta, samazinās līdz 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas ir absolūti zemākais finansējuma līmenis Eiropā.
Godātie klātesošie! Veselības aprūpes finansējuma jomā mēs esam starp visnabadzīgākajām pasaules valstīm arī tīri relatīvā nozīmē. Proti, tradicionāli valstīs, ne tikai attīstītajās valstīs, veselības aprūpei tiek veltīti vismaz 6–7, pat 8 procenti no nacionālā kopprodukta. Mums līdz šim bija 3,3, tagad esam Emša valdības un Tautas partijas Finanšu ministrijas darbības rezultātā noslīdējuši līdz 3 procentiem. Mīļie draugi, un tas ir apstākļos, kad arī tas kopprodukts mums nav tāds kā Vācijā vai Zviedrijā. Tātad absolūtajos skaitļos latos uz vienu slimnieku mūsu finansējums ir vēl daudz zemāks nekā jebkurā puslīdz attīstītā valstī. Mūsu valdība, “Jaunais laiks”, piedāvāja turpmāk šo problēmu risināt konsekventi. Katru gadu vismaz par pusprocentu pieliekot klāt pie veselības aprūpes finansējuma, līdz tas sasniedz 7 procentus no kopprodukta. Kā jūs redzat, tad šobrīd Emša valdība to ir pilnībā apturējusi un īstenībā pagriezusi pretējā virzienā.
No vairāk nekā pusmiljarda latu lielā valsts budžeta izdevumu pieauguma sociāli atbildīgajai Emša valdībai šim un citiem mērķiem neatradās neviens santīms.
Mūsu valdības laikā tika celta gan minimālā alga, gan minimālās pensijas, tika palielinātas mediķu, pedagogu, policistu, ugunsdzēsēju, Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku, tiesnešu un tiesu darbinieku, kultūras darbinieku algas. Tika palielināti ģimenes valsts balasti un pabalsti bērniem invalīdiem. Sociāli atbildīga politika tika īstenota nevis tukšos vārdos, kā tas ir šīs valdības gadījumā, bet reāli darbos.
Savukārt mūsu valdības taupības režīms, tas briesmīgais taupības režīms, attiecās, kā jau teicu, uz ministriju administratīvajiem izdevumiem, kas Emša valdības laikā un Tautas partijas Finanšu ministrijas laikā ir eksplodējuši, vispārējiem valdības dienestiem 2005.gada valsts budžeta projektā ir paredzēts 30 miljonu latu pieaugums, salīdzinot ar šo gadu.
Tātad vēlreiz uzsvēršu, ka šis ir bezatbildīgs budžets, kas bremzē valsts attīstību, apdraud valsts ekonomisko stabilitāti, bet tajā pašā laikā nerisina nevienu no valstij un iedzīvotājiem svarīgajiem sociālajiem jautājumiem. Ne veselību, ne mazās pensijas, ne īres griestus, ne korupciju, ne novadu reformu.
Skaidri redzama budžeta līdzekļu nelietderīga izmantošana, jo, mīļie draugi, budžeta izdevumi vienkārši eksplodē, tie pieaug par 531 miljonu latu, un par 530 miljoniem latu, ja grib, var izdarīt ļoti daudzas labas lietas. Bet nedara! Un acīmredzot tas netiks darīts.
Emša valdības fiskālo politiku raksturo sekojošas iezīmes.
Dzīve uz parāda. Par šo valdības nespēju maksās mūsu bērni un viņu bērni. Valsts parāds katru gadu pieaugs par gandrīz 100 miljoniem latu.
Nepamatoti optimistiskā budžeta ieņēmumu prognoze nozīmē, ka deficīts īstenībā būs vēl augstāks, nekā tas ir šobrīd parādīts. Tātad ne tikai netiek samazināts, bet pieaugs.
Sēdes vadītājs.
Deputāt Repšes kungs, jūsu laiks...
E.Repše.
Paldies! Makroekonomiskā nestabilitāte, neapkaro korupciju, jo KNAB nav piešķirti līdzekļi korupcijas apkarošanas valsts programmai. Un tā tālāk, un tā joprojām.
Māmiņu algām knapi 60 procenti no tā piešķirts, kas bija nepieciešams. Un tā tālāk, un tā joprojām.
Saeimai ir jānoraida šis budžets un jāpieņem lēmums par šīs lemtnespējīgās valdības atkāpšanos.
Paldies!
Sēdes vadītājs. Deputāte Ingrīda Circene.
I.Circene (JL).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Sākšu ar citātiem. “Nomirst cilvēks vienkārši.” “Visi mēs esam mirstīgi.” “Aizmirstiet, ka ārstēšanās ir par brīvu!” “Dot naudu mediķu algām, algu palielināšanai pie nesakārtotas sistēmas ir kā liet ūdeni caurā mucā.”
Skaisti! Šādi un līdzīgi spārnoti izteicieni ir kaut kas nepieredzēts Latvijas vēsturē. Pie tam ar 531 miljonu latu konsolidētā budžeta izdevumu daļas pieaugumu, atvēlot veselības aprūpei nedaudz vairāk par vienu miljonu. No 531 miljona! Tas varētu tikt uztverts kā savdabīgs joks, ja nedraudētu ar dzīvības briesmām daudziem pacientiem– Latvijas iedzīvotājiem.
Dziļi antisociāla un uz meliem balstīta ir Emša valdības politika veselības aprūpē. Tā ir vērsta pret visu tautu– gan pret pacientiem, gan pret mediķiem– un parāda absolūtu kompetences trūkumu šajos jautājumos, par ko pašreiz mēs runājam.
Ko tad piedāvā šis sagatavotais 2005.gada budžeta projekts? Pirmo reizi Latvijas vēsturē oficiāli tiek samazināta nauda veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai par 2,7 miljoniem latu. Jūs to visi varat redzēt šajā mums iesniegtajā nākamā gada budžeta projektā. Kopējais budžets no 3,3 procentiem iekšzemes kopprodukta samazināts uz 3 procentiem IKP. Īstenībā pēc statistikas datiem šis skaitlis ir zem 3 procentiem– 2,98 procenti, kāds pēdējo reizi Latvijā ir fiksēts 1992.gadā. Tā ka runa par iepriekšējām valdībām vienkārši ir atrunas. Tas ir kliedzošā pretrunā ar valdības deklarāciju par 15 procentu pieaugumu veselības aprūpē.
2005.gadā papildus no ārvalstīm plānots saņemt 551 miljonu latu, kas ir par 350 miljoniem vairāk nekā šogad. Uz tā fona finansējums ERAB projektiem veselības aprūpei tiek pārdalīts no kā? No pakalpojumu apmaksai domātās naudas un atņemts iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Fantastika!
Emša valdības nespēja regulēt inflāciju, kas ir sasniegusi augstāko kāpumu Eiropas Savienībā– 7,8 procenti –, ir aizdedzinājusi veselības aprūpes budžetu zilās ugunīs. Veselības ministrijas pārstāvji Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāti pateica: “Jā, tas reāli samazinās veselības budžetu par 42 miljoniem.” Mēs aprēķinājām, mums iznāca nedaudz mazāk, bet nu, ja Veselības ministrijas pārstāvji tā saka, tad kādēļ gan viņiem neticēt. Taču Veselības ministrijai un Emša kungam vēl aizvakar nebija pat vīzijas, ko tad darīt ar skaļi izpropagandēto māsterplānu kā glābējzvanu. Ne par izmaiņām slimnīcu līgumos, ne par inflācijas nosegšanu pakalpojumu apmaksā. Un vispār māsterplānam ar 2005.gada budžetu īstenībā nav nekāda sakara. Saprotot katastrofālo situāciju ar kadriem, Einara Repšes valdība palielināja mediķu vidējo darba samaksu par 40 latiem– no 150 uz 190 latiem pirmo reizi Latvijas vēsturē. Ja kāds saka, ka iepriekšējās valdības to nav darījušas, tad šie cilvēki vienkārši ir apolitiski un nezina, ko viņi runā.
Emša valdība nespēj nodrošināt pat arodbiedrības prasīto 6 latu pieaugumu nākamā gada budžetā mediķu algām. No 190 uz 196. Atbilde ir– nulle. 7000 mediķu jau ir aizgājuši no medicīnas. Taču Emša kunga valdībai apzināta stratēģija un taktika ir aizdabūt prom no šīs nozares vēl vismaz tikpat.
Jo “Panorāmā” premjera kungs dažas dienas atpakaļ sakarā ar mediķu algām teica tā: “Es izvairītos runāt par šo jautājumu līdz decembrim.” Budžets sākas ar 1.janvāri. Varbūt vajadzētu premjera vēsturē ieejošo filozofiju: “Visi esam mirstīgi” papildināt ar teikuma otro daļu: “Kādēļ gan šai nozarei vispār tad vajag finansējumu?” Tā kā Ministru kabinetā, nododot budžeta projektu Saeimai, neviens no ministriem neprotestēja pret šādu piedāvājumu, droši to varam attiecināt uz visu valdību.
Nākas atzīt, ka Emša kungam patīk situācijas, kad viss deg zilās ugunīs, būs ko dzēst. Taču šoreiz par šādu ugunsgrēku “Jaunais laiks” vienkārši nevar balsot.
Uzklausot daudzo pacientu un invalīdu biedrību protestus, kā arī mediķu un sociālo darbinieku lūgumu, aicinu arī jūs visus pārējos nebalsot par tautas iznīcināšanu, bet nodot šo budžeta projektu atpakaļ pārstrādāšanai.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Neskatoties uz to, ka iepriekš zināms, ka man neizdosies jūs, godātie kolēģi, pārliecināt, es tomēr vēlos paust frakcijas PCTVL viedokli par budžeta projektu un motivēt mūsu pozīciju.
No vienas puses, šis budžeta projekts ir labāks par iepriekšējo gadu projektiem. Emša kunga kabinetam paveicies, ka Latvijas ekonomiskā attīstība ļauj palielināt izdevumus sociālajai sfērai, piešķirt naudu investīcijām, turklāt saglabājot pieļaujamo budžeta deficītu. Līdz ar to valdībai rokas ir brīvas, atliek tikai prātīgi izmantot šo iespēju.
Mēs varam tikai uzslavēt izpildvaru par pedagogu darba samaksas un bērnu pabalstu palielināšanu, pensiju indeksāciju, budžeta iestāžu darbinieku algu pieaugumu. Kā zināms, valsts labklājība balstās uz tās iedzīvotāju labklājību. Tāpēc var cerēt, ka mēs esam uz pareizā ceļa. Mūs mulsina tikai tas, kādā veidā valdība izmanto visai plašās iespējas. Acīmredzot pieredzes trūkums un nespēja pilnvērtīgi sadarboties ar opozīciju traucē valdībai noteikt reālas vajadzības un atbilstoši tam tērēt naudu.
Mūsuprāt, nepamatots ir līdzekļu pieaugums valsts aizsardzībai. Jau tagad šajā budžeta programmā ir tik daudz līdzekļu, ka ministri cenšas izgudrot, kā varētu šo naudu izmantot citām vajadzībām.
Mēs uzskatām, ir jāgroza stulbais likums par aizsardzības finansēšanu, jārunā ar ārvalstu partneriem par iespēju nepielāgoties šim kritērijam, kā to dara dažas citas valstis, kuras tērē aizsardzībai pusotru procentu un pat vienu procentu no iekšējā kopprodukta.
Otrkārt. Denacionalizēto namu problēma risināma ne tikai īres griestu kontekstā. Ja šī valdība domās par ilgtspējīgu attīstību, tad atbalstīs mūsu priekšlikumu un piešķirs finansējumu valsts programmai denacionalizēto namu īrnieku interešu aizstāvībai. Tieši šajā jomā, nevis Ādažu poligonā patlaban tiek risināta valsts drošības problēma.
Treškārt. Medicīna jau sen kļuvusi par tik nopietnas problēmas avotu, ka to nevar atrisināt neviena valdība. Tieši šai valdībai ir unikāla iespēja pārcirst Gordija mezglu. Ceram, ka šādu lēmumu atbalstīs visas Saeimas frakcijas.
Ceturtkārt. Var ilgi un dikti runāt arī par problēmām kultūras un izglītības jomā, par investīciju trūkumu kultūrai, par algām, īpaši es gribētu minēt zinātni. Tas ir kauns, ka mūsu valsts nespēj pienācīgi atbalstīt šo svarīgāko nozari, no kuras ir atkarīgs, kā mēs te dzīvosim nākotnē. Toties, kolēģi, visas šīs problēmas tomēr var atrisināt, un mēs zinām– kā. Budžets, protams, pēc nodošanas komisijām nav kļuvis labāks, tāpēc balsošanā mēs, kā arī nododot budžeta projektu komisijās, atturēsimies. Bet, ja mūsu ieguldījums budžeta veidošanas procesā tiks pienācīgi novērtēts, frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” būs gatava balsot par 2005.gada budžetu.
Paldies jums par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Kritizēsim valdību par to, kas budžeta projektā slikts, uzteiksim valdību par to, kas pelna uzslavu. Tiešām, nākošā gada budžeta projektā šī gada septembra algas pielikums pedagogiem nākošajā gadā ir saglabāts. Lai arī Repšes valdība, ko gāza, solīja vairāk, izdarīja mazāk, tomēr pielikums ir jūtams. Taču šķiet, ka šis algas pielikums arī ir vienīgais, uz ko nākošā gada izglītības, zinātnes un sporta budžets ir bijis spējīgs. Pedagogu algas ir vienīgā pozīcija, kur vērojams pieaugums. Visās pārējās jomās un programmās– regress.
Piemēram, zinātnē samazinājums par 64 tūkstošiem latu. Neskatoties uz to, ka valdības deklarācijā solīts pieaugums 0,1% no iekšzemes kopprodukta, kas būtu 9 miljoni latu.
Sportā samazinājums par 880 tūkstošiem latu, tas ir, par 7%. Turklāt aizmirstot par ilgtermiņa saistībām sakarā ar divu olimpisko centru būvi.
Datortehnikas iegādei skolās 0 latu.
Izglītības sistēmas informatizācijas projektam 2003.gada budžeta grozījumos tika atrasti līdzekļi datortehnikas iegādei skolām. 2004.gada budžeta grozījumos– nekā. Visā 2005.gada budžetā– atkal nekā. Tikai uzturēšanas izdevumi, un pat tur 24 tūkstoši latu noņemti.
Kā lai skolās māca informātiku? Kā mēs apgūsim struktūrfondu miljonus, ja liela daļa mūsu skolēnu pat 1.sērijas “Pentium” datoru nebūs redzējuši? Datoru iepirkšanai nākošajā gadā būtu nepieciešami vismaz 3 miljoni latu. Cienījamais izglītības un zinātnes ministrs diemžēl ir arī aizmirsis, ka nākošajā gadā ir jānotiek skolu jaunatnes dziesmu svētkiem. Arī šajā budžeta programmā ir nulle. Un varbūt vissmagākais zaudējums izglītības budžetā ir mācību grāmatu iegāde. 2004.gada budžetā Repšes valdība atrada iespēju dubultot programmu mācību literatūras iepirkšanai, lai kompensētu mācību grāmatu cenu augumu.
2004.gada budžetā šim mērķim bija vairāk nekā 1 miljons latu. Nākošajā gadā puse ir atņemta. Atlikuši vairs tikai nedaudz vairāk kā 500 tūkstoši. Mēs pacēlām finansējumu grāmatu iegādei līdz 3 latiem un 40 santīmiem vienam bērnam, šī valdība to ir samazinājusi līdz latam un 69 santīmiem, un tas notiek Latvijā, valstī, kur vairāk nekā trešdaļa bērnu dzīvo zem nabadzības robežas. Tas ir traģiski šīs nabadzības apstākļos!
Pedagogu tālākizglītība. Gandrīz 200 tūkstošu latu. Nākamā gada budžetā tāda programma vispār ir pazudusi. Latviešu valodas apguves valsts programmas finansējums samazināts par 154 tūkstošiem latu jeb par 18 procentiem. Un tas notiek laikā, kad mazākumtautību izglītības reformas pretinieki sūdzas, ka skolotāji nepietiekami zina valodu, ka pietrūkst bilingvālo mācību līdzekļu.
Es nezinu, vai šai valdībai bija politiski gudri tā rīkoties.
Visās programmās samazinājums. Nē, godātie kolēģi, piedodiet, es aizmirsu vienu programmu, kur ir tiešām būtisks pieaugums– tie ir administratīvie tēriņi centrālajam aparātam, kas ir pieauguši par 454 tūkstošiem, par vairāk nekā vienu trešo daļu.
Patiešām pārsteidzoši, ka, neskaitot pedagogu algas, vienīgi ministrijas centrālā aparāta uzturēšanai ir paredzēts pieaugums. Un to mēs redzam budžetā, kur kopējā ieņēmumu prognoze pieaugusi par pusmiljardu latu. Vai tiešām no šī pusmiljarda neatradās neviens lats izglītības kvalitātei, mācību grāmatām, Dziesmu svētkiem, zinātnei, datoriem un sportam?
Repšes valdības laikā godātie kolēģi no Tautas partijas teica, ka tā ir pirmā valdība, kas ir atņēmusi sportam. Lai kādi politiķi iepriekš bijuši pie varas, par sportu visi varējuši vienoties. Nu šoreiz situācija sportā ir tiešām traģiska.
Nē, cienījamā valdība, lūdzu, piestrādājiet un atrodiet, kā pareizāk tērēt pusmiljarda latu pieaugumu ne tikai centrālajam aparātam, bet arī izglītības sistēmai, skolēniem un skolotājiem, lai tiešām sabiedrībai būtu kāds labums no šī, kā jūs sakāt, sociāli atbildīgā budžeta.
Paldies, kaut arī jūs neklausījāties!
Sēdes vadītājs.
Deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (JL).
Cienījamie deputāti! Gan jau drīzumā atkal oficiālās mazākumvaldības sagatavoto budžeta projektu atbalstīs neoficiālā Saeimas vairākuma koalīcija. Kārtējo reizi neticamā vienotībā valdība un tās draugi no Saeimas kreisā spārna 2005.gada budžeta projektā piedāvā apaļu nulli denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai.
Ilga un mokoša darba rezultātā, strādājot divām valdības izveidotām darba grupām par denacionalizēto namu īrnieku tiesību nodrošināšanu un priekšlikumu sagatavošanai par īres maksas apmēru denacionalizētajās mājās, viņi ir nonākuši pie Zālamana lēmumu un atziņas– īres griesti ir jāsaglabā vēl divus gadus! Citi gan saka, ka vajagot četrus. Šo ģeniālo domu kladzina visi– gan Karpovičs, Bojārs, dolgopolovieši– domē, gan Lagzdiņš, Bērziņš, Kalvītis, Jurkāns, plinerieši– Saeimā, gan ziņu aģentūras, gan avīzes, televīzija un radio. Tikai “šleseršmiti” kautrīgi, acis novērsuši, sakās neko neredzam, nedzirdam un nedomājam, jo vienkārši, esot pie varas, atturas no varas.
Visi iepriekšminētie gan kautrīgi klusē, ka griestus cels– tikai pakāpeniski. Tā teikt, cirtīsim to asti, bet tā saudzīgi– pa gabaliņam vien. Kas zina, var būt, ka līdz nākamajām vēlēšanām nepamanīs vai aizmirsīs.
“Jaunais laiks” pirmo reizi pēc 1991.gada atklāti Latvijā sāka runāt par to, ka valstij denacionalizēto namu īrniekiem ir reāli jāpalīdz, ne tikai morāli, bet arī materiāli. Beigu beigās valstij jāmaksā taisnīgas kompensācijas par to, ka denacionalizēto namu īrniekiem atšķirībā no citiem Latvijas iedzīvotājiem nebija iespējas savus īrētos dzīvokļus privatizēt.
Skatos, ka Saeimā šo domu daži gudrākie prāti ir uzķēruši. Man prieks un gandarījums par to. Beigu beigās– ideju aizgūšana nav nekāda zagšana. Tautas partija sit pie krūtīm, ka viņi pirmie izdomājuši kompensāciju mehānismu, ka viņiem tas jau ir izstrādāts, tāpat kā Dziesmu svētku likums. Runu un vārdu plūdos gan pati ideja ir pazudusi, bet tieši tāda jau ir šo runu plūdu jēga– nogremdēt jebko, kas prasa reālu darbu un atbildību.
Ko darīt, kad valdībai negribas tērēt naudiņu tiem denacionalizēto namu nabagiem, šitai draņķa būšanai, bet “Jaunais laiks” sācis prasīt izstrādāt reālu rīcības programmu denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai. Atliek vienīgi pielietot sen pārbaudītu metodi– interpretāciju jeb vārdu salikuma “kompensāciju mehānisms” skaidrošanu valdošās koalīcijas gaumē. Tagad kompensāciju mehānisms valdošās koalīcijas izpratnē ir dažādu sīku pabalstiņu piešķiršana pašiem neapmierinātākajiem un nepacietīgākajiem. Piemēram, ja kāds īrnieks vēlas pārvākties no sava dzīvoklīša denacionalizētajā namā, tad, iespējams, viņš varēs dabūt no pašvaldības kādus 60, nu varbūt visus 200 latiņus, tā teikt, ceļa izdevumiem. Vēl kāds nepacietīgais varēs paņemt bankā valsts galvotu kredītu sava dzīvokļa iegādei, protams, ja vien viņam, pēc bankas ieskata, būs gana pietiekami ienākumi, kā arī ja viņš būs pietiekami jauns, lai banka noticētu, ka viņš vēl nodzīvos vismaz līdz kredīta atmaksas termiņa beigām. Ja nepatiks ne viens, ne otrs, tad varēs stāties pašvaldību rindā ar cerību, ka rinda uz dzīvokli pienāks ātrāk kā rinda uz lietas izskatīšanu par izlikšanu no dzīvokļa tiesā. Vēl jau var savlaicīgi stāties rindā arī uz vietu veco ļaužu pansionātā vai vienkārši cerībā uz drīzu nāvi pārtraukt maksāt īres maksājumus. Izvēle ir.
Jā, izvēle tiešām mums ir! Mēs varam domāt– domāt, pirms vēlēt! Mēs varam nesamierināties ar to, ka Latvija ir nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, Latvija ir otra korumpētākā valsts Eiropas Savienībā, Latvijā ir zemākā vidējā mēneša darba samaksa un mazākā minimālā darba alga Eiropas Savienībā, Latvijā ir augstākā inflācija, Latvijā ne pašvaldībām, ne valstij nav brīva dzīvojamā fonda, toties ir garas rindas dzīvokļu saņemšanai. Tie ir fakti, nevis, kā liekas Valsts prezidentes kundzei, mūsu tautas vēlme pašnoniecināties. “Jaunais laiks” pieprasa valdībai izstrādāt un aicina Saeimu atbalstīt tādu kompensāciju mehānismu denacionalizēto namu īrniekiem, kura realizācijas rezultātā ikviens denacionalizētā nama īrnieks varētu teikt, ka ir saņēmis no valsts taisnīgu un samērīgu palīdzību sava mājokļa problēmas risināšanai. Bet denacionalizēto namu īpašnieki varētu atzīt, ka beidzot valdība šo problēmu ir atrisinājusi uz sava, nevis īpašnieku rēķina.
Jā, tas valstij nemaksās apaļu nulli nākamā gada budžetā. Tie nebūs arī daži miljoni, bet daudzi desmiti miljonu latu. Un tas nenotiks viena gada laikā un varbūt pat ne piecu gadu laikā. Bet vienreiz tas ir jāsāk. Ar ko gan nav labs sākumam 2005.gads?
Sēdes vadītājs.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Neparasta diena, neparasta no dažādiem viedokļiem, jo budžeta pieņemšana ir ļoti svarīga diena, ārkārtīgi svarīga diena. Bet visdīvainākais ir tas, ka kur tad ir premjers šajā ārkārtīgi svarīgajā dienā, kad izšķiras visa nākamā gada valsts dzīve? Kur tad viņš ir– jājautā?
Mēs vienmēr esam pieraduši, ka premjers nāk tribīnē, aizstāv savu pozīciju, stāsta, kāpēc tas ir tā vai savādāk. Šodien viņa nav. Tas ir tāds īpatnējs signāls. Es to uztveru tā, un es domāju, ka šis signāls ir ļoti nopietns.
Un pēc būtības šo budžetu vajadzētu vērtēt no diviem viedokļiem: no politiskā un no finanšu ekonomiskā. No politiskā viedokļa vērtējot, man gribas sacīt tā: Cienījamie kolēģi! No mums ir atkarīgs patiešām, kā mēs dzīvosim turpmāk. Un es jums teikšu skaidri un gaiši šādiem vārdiem: “Vai nepietiek sprāgušu kaķi vilkt aiz astes un paciest smaku? Vai laiks to aprakt?”
Es domāju, ka tā tas jādara. Cik ilgi mēs te debatēsim par šīm lietām un runāsim, ka šī valdība jau sen ir pierādījusi, ka tā nav spējīga strādāt tā, kā tauta to vēlas. Kā tas ir valsts interesēs.
Visu laiku nepārtraukti dzīvot uz to sarkano rēķina. Tad viņus atbalsta Jurkāns, tad viņus mēģina gāzt Jurkāns, tad viņus atbalsta PCTVL un sociālisti. Jau tikai tas vien, ko šodien pateica Pliners, liecina, ka šī valdība ir nepieņemama, ka šī valdība ir jāgāž, ka tā nedrīkst pastāvēt ne dienu, ne nedēļu, ne mēnesi, draugi mīļie! Pliners saka, ka ejot pa pareizu ceļu. Plineram jau patīk Maskavas ceļš un vēl tur kaut kādi citi. Mēs tur pa tādu ceļu neiesim! Neiesim, draugi mīļie! Un šo sprāgušo kaķi vajag aprakt! Skaidri un gaiši! Ja mēs sāksim vērtēt šīs lietas no finansiālā viedokļa, tad pamēģiniet atcerēties, ja kāds to atceras. Daudzi diez vai šādas lietas atceras, ka apmēram pirms desmit gadiem valsts budžets bija ārkārtīgi mazs. Tas bija apmēram tik liels, cik šobrīd uz nākamo gadu, ieklausieties šajos vārdos– cik uz nākamo gadu mēs paredzam pieaugumu– pusmiljardu. Drusciņ tikai nedaudz lielāks bija budžets pirms desmit gadiem, bet tad tautā un deputātos tāda satraukuma nebija. Valdības tomēr mēģināja to pašu mazumiņu sadalīt normāli kaut cik. Protams, arī ne tik labi izdevās.
Bet kas notiek šodien? Par veselības aizsardzību te ir daudz runāts pēdējās dienas un nedēļas. Tas ir nenormāli. Kas gan ir svarīgāks cilvēkam par veselību? Ja nav veselības, tad par ko gan cilvēks vēl var domāt? Bet tieši par veselību šī valdība nedomā absolūti it nemaz. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kopā ar “Jauno laiku” kādreiz par veselības problēmām iesniedza pieprasījumu, un šeit, Saeimā, bija ļoti nopietnas debates. Mēs pierādījām to, ka beidzot jāsakārto šīs lietas, ka veselības aizsardzībai jāvelta īpaša uzmanība. Bet nē! Uz nākamo gadu nekas netiek paredzēts. Nekas! Emša kungs atļaujas tādas lietas, par kādām, es nezinu, kādā veidā vajadzētu reaģēt tautai, bet diemžēl tauta nav reaģējusi. Tikai nopūšas un saka: “Ai, ai, ai!” Viņš paziņo faktiski– slimam cilvēkam ir jāmirst! Fantastiska atziņa! Visi esot mirstīgi, un cilvēkam esot jāmirst, un lai aizmirstot, viņš teica televīzijā, par valsts apmaksātu medicīnisko aprūpi. Draugi mīļie, tas ir spļāviens tautai sejā. Ikvienam. Redziet, viņš vairs neies. Viņš vairs neies pie dakteriem, jo apvainojies uz dakteriem, kuri prasa palielināt algas un sakārtot visu šo sistēmu. Varbūt ka šobrīd Emša kungs ir sasirdzis un aizbraucis kaut kur citur, uz kādu citu valsti padakterēties.
Lūk, tādā situācijā mēs šobrīd esam nonākuši, apspriežot šo budžetu. Te varētu runāt ārkārtīgi daudz.
Te jau Rībenas kundze pieminēja šos īres griestus. Cik ilgi būs šāda neizlemtība? Cik ilgi? Cik ilgi mēs spīdzināsim, mocīsim šos cilvēkus ar neziņu, ar to, ka viņus metīs ārā no dzīvokļiem? Redz, tur budžetā naudas nav!
Zinātne. Zinātne ir atstāta bada maizē. Mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, bijām un tikāmies ar Zinātņu akadēmijas cilvēkiem, vadību, un viņi skaidri un gaiši teica– draugi mīļie, nu kad tad jūs sapratīsiet, ka mūsu tautas, valsts dzīve ir atkarīga no zinātnes lielā mērā. Mēs varam ārkārtīgi daudz dot, bet mums ir jāpalīdz, lai mēs to spētu. Kaut ar minimālu atbalstu. Bet nē! Šis atbalsts netiek dots.
Par KNAB. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Redziet, šķiet, ka valdība pašlaik ir ārkārtīgi apmierināta, ka visi blēži, noziedznieki ir paņemti pie dziesmas, viss ir kārtībā, un naudu vairs neparedz tikpat kā. Neparedz. Vienkārši neparedz. Tātad uzskata, ka tur nav ko vairs darīt. Nu, paklausieties!
Valsts kontrolei arī tāpat. Ah, ko tur daudz! Ko tur kontrolēt, lai dara, kā kuram ienāk prātā! Lai tērē valsts naudu pa kreisi un pa labi, un miers! Un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl, un vēl. Un Pliners saka, ka mēs esam uz pareiza ceļa. Nu, jā, nu protams, Pliners nekad labāku ceļu nevar atrast kā šī valdība! Kā Emša kungs, kurš... godīgi sakot, es šeit no tribīnes vairākas reizes esmu teicis– viņa vienīgā interese, draugi mīļie, ir noturēties pie varas kaut vienu dienu, kaut vienu nedēļu, kaut vienu mēnesi lieku. (Starpsaucieni no zāles: “Es tevi neatbalstīšu!”) Bet es jau viņam teicu, ka viņam jau ir nodrošināta vieta tur, Ministru kabinetā, tomēr tanī ministru galerijā. Nu lai tad viņš beidzot, tā sakot, priecājas par to.... bet viņš jau nedemisionēs. Tautas partija, no jums ir daudz kas atkarīgs! Jūs jau sen esat deklarējuši un pateikuši, ka šī valdība nav tāda, kas strādā valsts un tautas interesēs. Nav! Ka vajadzīga labēja, normāla valdība. Nu tad pasakiet savu vārdu vienreiz par visām reizēm un nepaļaujieties uz tiem sarkanajiem un nekrāsojieties sarkanajās krāsās!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Krišjānis Kariņš. (No zāles deputāts K.Kariņš: “Nē!”) Nerunās?
Deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP).
Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Es uzkāpu tribīnē, lai runātu par balsošanas motīviem.
Šobrīd mēs apspriežam 2005.gada budžetu. Saeimā ir iesniegts budžets, un ļoti daudzas labas lietas ir risinātas nākošajam gadam. Ir palielinātas skolotāju algas, ir beidzot atrastas māmiņu algas, ir nebijis pieaugums budžeta ieņēmumu daļā, ir iesniegts budžets ar 2 procentu deficītu.
Protams, kā vienmēr, visas vēlmes nav apmierinātas. Daudzas lietas nav izdarītas. Bet tās ir iespējams labot.
Tautas partija kā atbildīga partija... atbildīga šobrīd par valsts finansiālo stabilitāti, ar ļoti lielām bažām raugās uz to, kas notiks ar 2005.gada budžetu. Joprojām mēs esam mazākuma valdība. Gan pēc vakardienas izskatās, ka jau tāda diezgan dīvaina mazākuma valdība, mūsu frakcijas deputāti ir sašutuši par premjera aizmuguriskajām vienošanām ar kreiso opozīciju, tiek izsniegtas kaut kādas garantijas vēstules par 10 un vairāk miljoniem latu. Bet garantijas vēstules nav saņēmuši mediķi, garantijas vēstules nav saņēmušas citas sociālās grupas. Premjers nav runājis ar pārējiem koalīcijas partneriem, vai šādas garantijas ir izsniedzamas jelkam.
Tāda situācija mums ir pilnīgi nepieņemama. Mēs nevaram pieņemt situāciju, ka tiek rakstiski panāktas vienošanās ar Tautas saskaņas partiju, neinformējot mūs. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Kauns!”)
Kas notiks ar 2005.gada budžetu, ja šodien mēs nobalsosim pirmajā lasījumā? Tiks sasniegti desmitiem miljonu lieli priekšlikumi vajadzīgām lietām. Kur ir vairākums? Kur ir labējais vairākums, lai mēs noturētu tos fiskālos rāmjus, kas ir nepieciešami mūsu valstij? Es šādu vairākumu šobrīd Saeimā neredzu.
Un es gribu teikt, ka Tautas partija, ar ļoti lielu atbildības sajūtu izturoties pret valsts finansēm, nevarēs atbalstīt budžetu pirmajā lasījumā un mēs balsosim “pret”. Šāds budžets ir jānodod atpakaļ valdībai, ir pie tā jāstrādā, jāatrisina visas tās nepieciešamās lietas, kas ir vajadzīgas nākamajā gadā. Un vēl vairāk– ir jāizveido stabila labējā valdība, kas spēs strādāt nākamos periodus, tajā pašā laikā atzīmējot, ka Emša valdība bija veiksmīga valdība, kas savā vēsturiskajā posmā izpildīja tās nepieciešamās lietas, kas bija jāizpilda gan saistībā ar integrāciju Eiropas Savienībā, gan izglītības reformu.
Paldies, kolēģi, bet šodien budžetu mēs atbalstīt nevarēsim! (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Jāsaka pēc ilgiem laikiem no šīs tribīnes, ka es šodien piekrītu Kalvīša kungam tiktāl, ka šis budžets tik tiešām nav atbalstāms. Ir apsveicams tas, kaut varbūt drusku ar kavēšanos, ka Tautas partija ir sapratusi, ka valdības modelis, ko šī Saeima ir izveidojusi, nav veiksmīgs, nav sekmīgs un nestrādā mūsu valsts kopējās interesēs. Ir pienācis laiks atgriezties pie tā ceļa, ko šī Saeima uzsāka pēc pēdējām vēlēšanām. Mums ir jāveido stabils labējs vairākums. Es esmu pārliecināts, ka mēs to arī varēsim izdarīt.
Mēs esam agrāk sēdušies pie sarunu galda arī ar Tautas partiju, kur, man liekas, bija pilnīgi skaidrs, ka tām sarunām nebija mērķis nonākt pie vienošanās, bet bija mērķis nonākt pie šīs valdības. Bet es ticu, ka dzīve, kā saka, ir arī parādījusi, kas ir veiksmīgs, kas nav, un mēs atradīsim kopēju valodu un kopīgiem spēkiem strādāsim, lai visai valstij būtu labāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Cik jauki ir šad un tad ieskatīties nesenajā pagātnē, reizēm arī drusku senākā! Patlaban iznāk viena pēc otras burtnīciņas, kurās skaidri var redzēt, kā ir runājuši un ko ir runājuši Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāti laikā no 1990.gada un uz priekšu. Es ļoti ieteiktu visiem kolēģiem deputātiem palasīt šīs burtnīciņas, un jūs redzēsiet, kā strādāja toreiz Augstākā padome, kurai bija gan rīta sēdes, gan vakara sēdes, ko kurš tur teica un kā mēs virzījāmies uz priekšu. Varbūt šī pieredze tomēr noderēs!
Tagad mēs atnākam līdz šodienai. Es atgādināšu pavisam nesenus notikumus, kolēģi, kurus atkal jums vajadzētu “paštudierēt” un paskatīties atbilstošās stenogrammas.
Apspriedām pavisam nesen budžeta grozījumus uz šo– 2004.gadu. Kas toreiz notika? Tautas saskaņas partijas visi priekšlikumi tika atbalstīti. Visi kā viens, bez izņēmuma! Neviens opozīcijas priekšlikums netika atbalstīts. Pat tik nopietni un svarīgi kā palīdzība represētajiem un līdzīgi. Tūlīt pēc tam Tautas saskaņas partija ņem un iesniedz neuzticības balsojumu valdībai. Brīnišķīgi! Teātris turpinās. Neapšaubāmi, ka šis neuzticības balsojums bija tāda publiska izrādīšanās un nekas nopietns, jo iesniedzēji labi saprata, ka šis balsojums negūs atbalstu.
Kas notiek pēc tam? Atkal Tautas saskaņas partija ir gatava balsot “par”. Tātad balso par budžeta grozījumiem, pēc tam valdība neiepatīkas, gāzīs tos nejaukos cilvēkus, kas viņiem ir visu iedevuši. Tālāk atkal ir ar mieru balstīt valdību.
Vai tiešām tas nav pilnīgi skaidri saprotams, ka šī valdība nevar, nav spējīga strādāt kā labēja valdība un nebūs spējīga. Nu, cik ilgi, godātie kolēģi no koalīcijas! Cik ilgi jūs brāļosities ar tādiem tur, kuri ir neprognozējami un kuri jebkurā Latvijai smagā brīdī sevi parādīs no visnejaukākās puses! Un vislabāk tas ir redzams ārpus Latvijas dažādās debatēs, pārrunās, dažādās piedalīšanās, piketos, ārvalstu diplomātu organizēšanā un tā tālāk.
Vai tiešām vienreiz nevajadzētu atcerēties kaut nedaudz šos aicinājumus, kas ir ierakstīti Rēzeknes pilsētā Atbrīvošanas cīņās kritušajiem veltītajā piemineklī. “Vienoti Latvijai!” Skaidrs, ka pilnīgi visos jautājumos arī labēja valdība nevarēs vienoties, bet tas ir sarunu jautājums. Bet šeit taču ir runa par būtiskiem jautājumiem. Par pašu pamatu. Nekad ne Tautas saskaņas partija, ne PCTVL, ne sociālisti pamatjautājumos nebūs tie, kas nopietni aizstāvēs Latvijas intereses. Tas nav iespējams! Jo, ja viņi to darīs, tad tie vēlētāji, kurus viņi ir visu laiku izmantojuši, vienkārši vairs par viņiem nebalsos vai arī vēlēšanās nepiedalīsies.
Tas taču ir skaidri un gaiši jāsaprot. Tas ir tieši tas pats, kas ir jāsaprot, ka 1945.gada 9.maijā Latvija bija okupēta valsts, un nevar Latvijas Valsts prezidente braukt nākamogad un skatīties visiem pasaules diplomātiem acīs un priecāties par kaut ko! Tas ir tieši tas pats! Šie cilvēki ir spiesti, ir spiesti šādi rīkoties. Līdz ar to šādu cilvēku piedāvāto priekšlikumu iestrādāšana budžeta projektā ir pilnīgi nepieņemama, jo šie priekšlikumi galīgi nav domāti valsts interesēm. Šie priekšlikumi ir spēle uz saviem vēlētājiem, tieksme kārtējo reizi nospēlēt teātri. Līdz ar to budžets ir grīļīgs. Tas ir neprognozējams! Nerunājot jau nemaz par otro lasījumu. Pieņemot šādu budžetu pirmajā lasījumā, mēs paveram durvis pilnīgi neprognozējamu priekšlikumu iesniegšanai. Budžets pēc otrā lasījuma, ja par to gadījumā nobalsotu ar kreiso balsu balsīm, tas nozīmēs smagas mocības Latvijas valstij visu nākamo gadu. Un tad būs visādi “padomi” pēdiņās, labākas attiecības ar Krieviju, piekāpība, dažādu konvenciju pieņemšana un tā tālāk.
Tā kā, godātie kolēģi no Tautas partijas, es saprotu, ka jūs vēlaties, lai es jums skaidri pasaku paldies par jūsu labo izvēli šodien. Cerams, ka tā saglabāsies arī turpmāk.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā ziņotājs...? Nē. Es atgādinu, ka visi likumprojekti, kas ieiet paketē par budžetu, tiek balsoti katrs atsevišķi un pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 52, atturas– 1. Likumprojekts noraidīts.
Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 40, pret– 53, neviens neatturas. Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu zvanu! Es atsaucu balsojumu.
Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 53, atturas– 5. Likumprojekts noraidīts.
Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 41, pret– 54, neviens neatturas. Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 51, atturas– 3. Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 35, pret– 53, atturas– 7. Likumprojekts ir noraidīts.
Nākamais likumprojekts “Par valsts budžetu 2005.gadam”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 53, atturas– 5. Likumprojekts ir noraidīts.
Atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 30.pantam... es to nolasu: “Ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka ir izteikta neuzticība Ministru kabinetam.” (Aplausi.)
Nākamais– lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2005.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam” nav balsojams, jo iepriekšējie ir noraidīti.
Nākošais dienas kārtības jautājums– Prezidija atzinums. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, tās dalībvalstu pārstāvju un starptautiskā štāba statusu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Jā? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 12, atturas– 9. Nodots likumprojekts komisijai.
Nākamais– Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jaunupa, Latkovska, Kampara, Mūrnieces, Rībenas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti runās? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 2, atturas– 16. Likumprojekts nodots komisijai.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Solovjova, Fjodorova, Bekasova iesniegto likumprojektu “Nodoklis par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Sveiki, Aleksandr! Kā jūties?”)
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Tā kā nokrita šī valdība, nākošajai valdībai mēs gribam drusciņ palīdzēt dabūt nelielu naudu nākošajam budžetam. Mēs piedāvājam ieviest vēl vienu nodokli– “Nodokli par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu”. Pēc augusta datiem fizisko personu kontos bija 4... drusciņ vairāk miljoni sertifikātu un juridisko personu kontos 4,8 miljoni sertifikātu. Šie sertifikāti bija sapirkti par 20–50 santīmiem un līdz šim nav izmantoti. Ja mēs uzliksim šo nodokli uz šiem sertifikātiem, juridiskajām personām 1 procentu no nominālvērtības un fiziskajām personām– 0,02 procenti no nominālvērtības, tad lai viņi maksā par to, un tas dos iespēju jau nākamā gada budžetā saņemt 15 miljonus latu.
Nobalsosim par mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Nodoklis par privatizācijas sertifikātu neizmantošanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 63, atturas– 10. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Nākamais– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem””. Saeimas Prezidijs ierosina nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais likumprojekts. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Es lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie Ārlietu komisijas dalībnieki, lūdzu uz komisijas sēdi. Piedalīsies arī ārlietu ministrs. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Vārds izdrukas nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie kolēģi! Nav reģistrējies Jānis Jurkāns. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis.

Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Turpināsim 28.oktobra sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 52, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots atbildīgajai komisijai.
Nākamais. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots atbildīgajai komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību tiesībaizsardzības jomā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Nīderlandes Karalistes līgumu par sociālās drošības pabalstu eksportu un piešķiršanas procesa nodrošināšanu” nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šadurska, Druvietes, Pētersona, Kļaviņa un Jaunupa iesniegto likumprojektu “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Lēmuma projekts nodots komisijai.
Nākamais. Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Kārļa Šadurska, Artura Krišjāņa Kariņa, Jura Dobeļa, Arta Kampara, Leopolda Ozoliņa un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par Latvijas vēstures mācīšanu skolās”.
Vai kāds runās Pieprasījumu komisijas vārdā? Pieprasījuma komisijas vārdā– Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja šo doto dokumentu un to noraidīja.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Premjeri nāk un aiziet, kā mēs šodien to redzējām. Līdz ar to šim pieprasījumam it kā, no vienas puses, vairs nav nozīmes. Bet, no otras puses, nozīme ir ārkārtīgi svarīga. Jo, godātie kolēģi, neaizmirsīsim to, ka dokuments ir par Latvijas vēsturi. Par Latvijas vēstures mācīšanas kvalitāti, proti, par to, ka šodien vēl tik daudz gadus pēc mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas, Latvijas vēsture joprojām tiek mācīta tikai integrēta vispārējās vēstures kursa ietvaros. Un mūsu jaunieši diemžēl ļoti slikti zina mūsu valsts vēstures faktus. Tāpēc es negribu runāt neko par tiem skandāliem, kas ir saistīti ar šo pieprasījumu. Jo tūlīt atradās kāds Saeimas deputāts, kam zibenīgi bija gatavs spriedums, ka it kā “Jaunā laika” deputāti ir kaut ko viltojuši. Kaut gan hronoloģiski “Jaunā laika” deputāti bija pēdējie, kas parakstīja šo dokumentu. Nu, protams, mēs varam runāt par to, ka šeit ir pārkāpts Satversmes 92.pants, kas nosaka, ka kāda vainu var atzīt tikai likumā noteiktajā veidā. Bet tie visi ir sīkumi. Galvenais ir Latvijas vēsture, par ko arī bija šis dokuments, kura iniciators Leopolds Ozoliņš ļoti precīzi iezīmēja problēmu, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu– atbalstīt Latvijas vēstures mācīšanas kā atsevišķa priekšmeta ļoti aktuālu nepieciešamību mūsu skolās.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Tas, ja dokuments, neapšaubāmi, ir daļēji vai pilnībā viltots, nav sīkums, Šadurska kungs! Un par to mēs jau izdiskutējām arī Pieprasījumu komisijā. Vairāk nekā skaidrs, ka vēstures mācīšana skolās ir jāuzlabo, lai visi mūsu skolu beidzēji vēsturi zinātu. Bet Pieprasījumu komisijā deputāti Leopolds Ozoliņš, Jānis Strazdiņš, Andris Bērziņš, Pēteris Kalniņš un Staņislavs Šķesters apstiprināja to, ka viņi šo pieprasījumu nav parakstījuši, ka viņu paraksti šajā dokumentā ir piekopēti klāt. Morāli ētisku apsvērumu dēļ, kamēr vēl tiesību sargājošās institūcijas nav devušas savu slēdzienu par šī dokumenta patiesīgumu, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam šādu pieprasījumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Mums ir dokuments priekšā, un līdz ar to ir jābalso par dokumentu. Domāju, ka jābalso ir par šī dokumenta saturu. Un šeit mēs balsosim, protams, katrs, kā esam nolēmuši. Tā ir viena lieta. Tas ir balsojums par pašu ideju. Par to, vai ir šī vēstures mācīšana kā atsevišķs priekšmets nopietna lieta vai nav. Un tāpēc tā jocīgi, ka mēs atkal te sāksim no tribīnes runāt par viltojumu vai neviltojumu. Ja jau te kāds uzskata, ka tas ir viltots dokuments, tad interesanti, kāpēc tad mēs te deputāti apzināti izskatām viltotu dokumentu. Tad jau tam balsojumam nav nekādas jēgas. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)
Līdz ar to šeit nav jāstrīdas par šo lietu. Protams, izpildītāja nav šodien. Kam tad mēs adresēsim šo balsojumu, ja tas būs pozitīvs? Nav jau, kam adresēt tā nopietni. Tātad faktiski šodien mēs varam tikai pašu problēmu uzsvērt, ka tāda ir.
Un trijos vārdos. Izbeigsim šo te riņķa danci. Man tomēr liekas jocīgi, ja zemnieku, ZZS pareizāk sakot, pārstāvis publiski raksta vēstuli pats savam premjeram. Un kas tad tā par tādu publisku izrunāšanos? Jūs taču paši savā starpā varējāt tikt galā! Rakstāt publisku vēstuli, būdami pozīcijā līdz šim, un vēl iesaistāt opozīcijas deputātus šīs vēstules parakstīšanā. Jo es, piemēram, parakstīju šo vēstuli tad, kad tur jau bija pieci un tikai pieci ZZS pārstāvju paraksti un neviena cita. Līdz ar to, kā tad viņi tur parādījās un kāpēc tad viņu nebija pašā augšā, bet kaut kur no sestā tikai sākot? Tātad apzināti viņi tādi bija uztaisīti.
Kāpēc tagad par to būtu jārunā, interesanti! Jūs esat izdarījuši visu, tie, kas ir iesnieguši Ģenerālprokuratūrai, to, ko jums vajadzēja izdarīt acīmredzot, un lai prokuratūra strādā. Kāds ir jautājums? Kāpēc par to mums būtu šeit vēl no jauna jāsāk runāt? Personīgi man ir žēl, ka iesākās šīs debates, jo faktiski vajadzēja vienkārši pateikt, ka ir šī problēma un šis dokuments gribēja pievērst uzmanību šai problēmai. Tā nu ir sanācis, ka notikumi ir apsteiguši viens otru, un mums šinī brīdī šis dokuments vairs nav būtisks kā prasība kādam no ministriem, jo vai šis ministrs būs vai cits, to mēs nezinām.
Un tāpēc ievilksim elpu, nomierināsimies, un vienkārši lai katrs izsaka savu attieksmi pret pašu lietas būtību, jo šobrīd arī zemnieki nu īpaši neapdraud ne premjeru, ne ministru, jo patlaban ir grūti pateikt, kurš būs jaunais premjers un kurš būs jaunais ministrs.
Tā kā aicinu šoreiz balsot par pašu būtību un nolikt šo dokumentu kā nākotnes pieteikumu nākamajam izglītības un zinātnes ministram un nākamajam premjeram.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Skumīgi... smieklīgi jūs klausīties. Nu, it kā premjers... ja viņš arī paliktu darbā, it kā viņam premjera līmenī ir jārisina, vai jāmāca valsts vēsture kā atsevišķu priekšmetu vai nav jāmāca.
Es skatos... un Goldes kundze bija ministre un Šadurska kunga bija ministrs savā laikā... Tas ir ministrijas kompetencē– piedāvāt skolām mācību paraugplānu, noteikt mācīšanu vai mācību priekšmetus, cik stundas nedēļā un tā tālāk, un tā joprojām, un sen vajadzētu ievest Latvijas vēstures mācīšanu un Latvijas ģeogrāfijas mācīšanu, nebūtu slikti varbūt vismaz vienu stundu nedēļā attiecīgajās klasēs... Es ne par vēsturi. Es tagad runāju par to, ka nebūtu slikti mācīt Latvijas kultūras pamatus kā vienu stundu nedēļā, lai būtu priekšstats gan latviešiem, gan cittautiešiem, jo sevišķi par tādu... par šo kultūras ābeci... Varbūt tas izdarītu integrācijas jomā vairāk nekā viens otrs cits mūsu likums. Priekš tā nevajag pieņemt likumu. Par to vajadzētu sen jau... es nezinu, vai jādiskutē, bet, ja jādiskutē, tad starp pedagogiem un zinātniekiem, ministrijai ir jāpieņem attiecīgs lēmums, un viss.
Bet mēs taisām veselu problēmu. Tas viss ir Izglītības un zinātnes ministrijas rokās, un sen jau vajadzētu to izdarīt.
Vai ir jēga tagad šim pieprasījumam? Es domāju, ka nekādas jēgas nav.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Pieprasījums, protams, ir jānoraida, jo nav arī tam vairs jēga, kā jūs zināt, pašreiz... Bet jautājums ir ļoti svarīgs, un es vienkārši gribēju pateikt trīs lietas.
Es domāju, ka mēs vienmēr apskatām, un arī konference, kas bija Latvijā, vairāk no metodoloģijas viedokļa, un atkal mēs baidāmies runāt par pašu galveno: to, kāpēc vēsture ir vajadzīga mūsu skolniekiem, un sevišķi– kāpēc tā ir vajadzīga kā viens no sabiedrības integrācijas priekšnosacījumiem. Un šī vēsture varbūt ne tik daudz ir svarīga izglītotām latviešu ģimenēm, kur vecāki varbūt ir iemācījuši, kuriem mājās ir šīs grāmatas un enciklopēdijas, un Konversācijas vārdnīca... Bet tā ir vajadzīga, es domāju, mazākumtautību skolās visvairāk, jo ir traģiski, ka vēl bērni, un man ir bijusi izdevība runāt ne tikai ar skolniekiem, bet, piemēram, pat ar Baltijas tā saucamā institūta studentiem, kuri joprojām nezina, iedomājieties– augstskolā, Latvijā akreditētā augstskolā!– nezina, ka Padomju Savienība ir piedalījusies Otrajā pasaules karā! Viņi nezina, ka karš sākās 1939.gadā, viņi domā, jo viņi ir mācījušies Latvijā vidusskolās, kas ir ārkārtīgi interesanti, es nezinu, kā viņi varēja šīs skolas nobeigt, viņi domā, ka ir bijis Lielais tēvijas karš Latvijā, ka karš ir sācies 1941.gadā. Viņi neko nezina ne par PSRS uzbrukumu Polijai, ne par PSRS uzbrukumu Somijai... Viņi no sirds tic, ka Latvija ir brīvprātīgi iestājusies Padomju Savienībā. Izejot no tā, viņi tiešām domā, ka tā koncepcija, ko izplata Krievijas Ārlietu ministrija, ka Latvija ir jaunizveidota valsts, kas ir atņēmusi ar varu kādiem tur pilsonību, ir liels starptautiskais pārkāpums.
Un es domāju, ka, no šī viedokļa skatoties, gan mazākumtautību pamatskolās, gan vidusskolās būtu jāievieš ļoti precīzs Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprināts vēstures kurss, un tieši nevis vispasaules vēstures, bet Latvijas vēstures kurss. Un nevis tā, kā tagad, kad katrs skolotājs var mācīt, no kādām grāmatām viņš grib, mazākumtautību skolās daudzi māca arī no Krievijas ievestām grāmatām, ja, cik tas ir legāli, cik nelegāli– es nezinu. Bet jautājums ir ļoti nopietns, un tas nav aptverts tieši politiski. Un diemžēl jāsaka, ka jau aizejošās valdības līmenī tas vispār netika saprasts tādā nozīmē. Man ir diezgan nepatīkami to sacīt, un es ceru, ka viens no galvenajiem kritērijiem, lai apstiprinātu jauno valdību, būs izpratne, kā viņa izprot šo sabiedrības integrācijas politiku, nevis velkot “aiz ausīm” cilvēkus, kas var pateikt, ka viņi dzīvo Rīgā, bet konkrēti, kā viņi izprot šo pasākumu kompleksu. Tas, man liekas, ir ļoti svarīgi.
Un tāpēc es arī piekrītu iepriekš teiktam. Pieprasījumam nav jēga, mēs to noraidām, bet jautājumu mēs šeit neatrisinām. Mēs pie tā atgriezīsimies.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nu, man nav nedz jāattaisnojas, nedz kas īpaši vēlreiz jāskaidro, jo prese jau šo jautājumu ir košļājusi, košļājusi un joprojām to turpina darīt. Vēlreiz varbūt tad paskaidrošu, kā radās šis pārkopētais paraksts uz dokumenta, kuru mēs neparakstījām.
Mēs parakstījām tiešām vēstuli, jo mēs gribējām uzsākt diskusiju, un šo motivāciju šeit ļoti labi uztvēra iepriekšējie runātāji. Patiesi, sarunās ar skolniekiem, jauniešiem, man kādreiz iznāk paņemt līdzi “stopotājus”, un parasti es arī viņiem pajautāju, kā ir ar vēstures zināšanām. Un jāsaka, ka jaunā paaudze praktiski nevis slikti orientējas, bet neorientējas. Ļoti labi orientējas diskotēkās, pirmās vietas “fabrikas” vai tās “džungļu” uzvarētājos, filmās, varoņos, filmu varoņos, vampīros un tādos jautājumos. Bet tas, ka Latvijas vēstures faktus jauc, nezina to secību, nevar paskaidrot 1949.gada 26.marta notikumus, jo tas taču bija tomēr genocīds pret latviešu tautu. Un, ja tādus faktus nezina mūsu jaunā paaudze, ko tad vispār runāt par viņu izglītības līmeni saistībā ar Latvijas vēsturi! Un tāpēc radās šī doma– akcentēt uzmanību Latvijas vēstures mācīšanai kā atsevišķam priekšmetam Latvijas skolās, veicināt dzimtenes mīlestību, patriotismu un tā tālāk, par ko jau runāja Kiršteina kungs un citi deputāti.
Kā radās šī vēstule, tas ir skaidrs. Mēs uzrakstījām, šie pieci deputāti, vēstuli, kas aicināja pasniegt šo priekšmetu kā atsevišķu skolās, lai nejauktos kopā ar visas pasaules vēsturi kontekstā kā līdz šim, tas tika darīts, un runāju par to arī konferencē nupat pagājušo piektdien, par ko jums arī Kiršteina kungs atgādināja. Un nolēmām, ka mūsu, lūk, šeit tik daudz ir gudru, skaistu, talantīgu un principiālu deputātu, ka mēs būsim tikai vieni no rosinātājiem, tātad parakstījāmies kā piektie, sestie, septītie šajā vēstulē un kopiju iedevām kā apspriežamu dokumentu frakcijām– pārējām frakcijām. Pēc tam mēs būtu gājuši ar oriģinālu, ja mums būtu šādas sarunas notikušas, un to parakstījuši tie deputāti, kas vēlas paust savu attieksmi par Latvijas vēstures mācīšanu kā atsevišķu priekšmetu skolās. Tas nebija domāts kā pieprasījums.
Un tad pēkšņi parādījās dokuments, kurš bija pārtaisīts. Tātad viltots par pieprasījumu. Mūsu paraksti bija pārkopēti, un droši vien, ka tie deputāti, kas parakstīja, varēja neievērot, ka tie paraksti ir viltoti, bet iepriekšējā šā dokumenta apspriešanas reizē es jau apliecināju to, ka šie paraksti ir viltoti, un es domāju, ka šis dokuments vispār nav balsojams, ka vajadzētu nebalsot vispār par šo dokumentu. To es tā arī darīšu, jo, kamēr vēl nav īsti veikta izmeklēšana, kā tas radies, es uzskatu, ka tas vienkārši ir pārpratums vai kaut kas tamlīdzīgs. Tāpēc es vispār nebalsošu.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par iespējamo Latvijas vēstures mācību grāmatas saturu.
Pirmkārt, par priekšvārdu. Protams, ka šeit ar lieliem burtiem jāizklāsta šī mūsu šodienas vēsture ar viltotiem parakstiem zem pieprasījuma, kas adresēts Ministru prezidentam. Tas ir ļoti labs sākums, jo viss pārējais saturs arī būtu viltots. Es pats nokārtoju naturalizācijas eksāmenu, izmantojot Tauriņa mācību grāmatu par Latvijas vēsturi. Un bija ļoti vienkāršs algoritms, kā pareizi atbildēt uz testu. Ja jūs izvēlējāties to atbildi, kura jums visvairāk nepatiks, tad būsiet pārliecināti, kolēģi, ka šī atbilde būs pareiza. Un šis praktiskais Staļina VKBP vēstures īsais kurss ir piedāvāts cilvēkiem, kas grib saņemt pilsonību vai atjaunot savas politiskās tiesības naturalizācijas kārtībā.
Cienījamie kolēģi! Nepiedāvājiet šo vēsturi ar okupāciju, ar jebkādu genocīdu, kurā vainīgi ir krievi. Nepiedāvājiet to vēsturi mūsu bērniem! Izmantojiet šo vēsturi savās latviešu skolās!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šis ir tāds it kā ar īstajiem, it kā ar viltotajiem parakstiem, nu nedara godu mums visiem. Es domāju, ka labāk vispār būtu kaut kādā veidā šo jautājumu neskatīt pēc būtības.
Bet problēma ir patiešām diezgan nopietna. Es visnotaļ atbalstu šo ideju, ka patiešām jābūt Latvijas vēstures kursam skolās, tur nekādu šaubu nav. Bet man rada zināmas nopietnas bažas tas pamatojums, ko mēs šodien dzirdējām. Jo faktiski tas, ko Kiršteina kungs teica, ka tas ir vajadzīgs tikai mazākumtautībām, ka latvieši it kā tāpat jau visu zina. Un faktiski runa ir par to, lai izmantotu šo vēstures kursu kā vienkārši propagandas ieroci. Un tas ir diezgan bīstami. Vai mēs patiešām gribam atgriezties laikos, kad bija viena īstā vēsture un visas pārējās bija nepareizas un naidīgas, un tā tālāk? Tas nebūs labi. Izglītības ideoloģizācija nekad nebūs par labu izglītības kvalitātei. Un uztversim to diezgan nopietni. Ar vēsturi ir tāda problēma, ka tur ir ļoti grūti nodalīt faktus no interpretācijas. Un, Kiršteina kungs, ziniet, visiem ir vecāki un vecvecāki un visiem ir tā saucamā mutiskā vēsture... ir tāds jēdziens. Ja patiešām skolā mēs šīs Latvijas vēstures stundas pārvērtīsim par propagandas stundām, tās būs lemtas neveiksmei. Tad tādā gadījumā labāk to arī neuzsākt.
Tāpēc es aicinu jūs būt ļoti nopietniem un domāt par to, lai patiešām mums skolās notiktu izglītības process, nevis smadzeņu skalošanas process.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es nezinu, vai tā ir sakritība, vai tas kļūst man par paradumu, ka pēc kolēģa Cileviča uzstāšanās man vienmēr gribas kāpt tribīnē un arī teikt kādu vārdu.
Jā, vēsture, protams, ir valsts vēsture, bet ir arī tautas vēsture, un valsts ir cieši saistīta ar pilsoņiem, ar cilvēkiem, kurus šīs vēsture skar, un ir pilnīgi dabīgi, ka var būt dažādi vēstures faktu traktējumi, nenoliedzami. Es parasti lietoju tādu salīdzinājumu, kas ir pārliecinošs un viegli saprotams. Ja mēs piedalāmies vēžošanā, tad par šo procesu ir atšķirīgs viedoklis tam, kurš šo katlu maisu, un tam vēzim, kurš šajā katlā vārās. Šeit ir pilnīgi radikāli pretēji viedokļi. Un tāpēc arī mums būs radikāli pretēji viedokļi vēstures faktu skaidrojumā, jo mēs katrs esam šo vēsturi piedzīvojuši savādākā veidā.
Bet, neskatoties uz to, valstij ir jāiemāca bērniem vai jāizskaidro bērniem gan viens skatījums, gan otrs skatījums, lai katrs spētu izvērtēt un spētu pats saprast. Bet ne jau tādā veidā, ne jau tādā formā tas ir darāms, kā šobrīd tas tiek piedāvāts. Un tāpēc es aicinu noraidīt šo pieprasījumu, bet pie šīs tēmas strādāt katrā izdevīgā gadījumā, lai tiešām mūsu nākošās paaudzes zinātu šo Latvijas vēsturi un lai skolā šī Latvijas vēsture tiktu mācīta skatījumā kā no iekšpuses, tā no ārpuses.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Tagad Simsona kungs pieminēja šeit vēžus. Es gribu arī pajautāt. 1918.gadā Krievijā, Maskavā, kas bija vēzis un kas bija makšķernieks? Es gribu jums atgādināt, ka Maskavas čekā starp komisāriem tajā gadā 54% bija latviešu tautības cilvēki. Vispār Maskavas čekā strādāja 36% latviešu, kas spilgti pārsniedza latviešu tautības iedzīvotāju skaitu Maskavā. Bet vakar es saņēmu ļoti aktuālu, man šķiet, vēstuli no latviešu cilvēka. Viņa uzvārdu es negribu minēt, lai pret viņu, teiksim, nebūtu represijas. Bet citāts: “Komunisti izcīnīja Latvijas neatkarību un atklāja Hitlera un Staļina nelietīgos līgumus. Komunistu partija tomēr labāk rūpējās par strādniekiem nekā visas tagadējās buržuāziskās partijas, kuras jau izsaimniekoja Latviju, sagrāba miljonus un tautu iegrūda dziļā nabadzībā. Liels skaits cilvēku vairs to neiztur un izdara sev galu, un buržuju roklaižām nav kam sevi slavēt un melot.” Tas ir citāts, tas ir viens no Latvijas cilvēkiem. Un es domāju, ka arī viņam ir sava vēsture.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins, otro reizi.
A.Kiršteins (TP).
Tikai dažas replikas. Tā kā mans vārds te tika minēts, tad es vispirms gribu pateikt Kabanova kungam. Jā, Latvijā tika atbruņoti šie sarkanie strēlnieki, un viņi arī šeit dabūja pa kaklu pēc tam, to izdarīja latviešu baltie strēlnieki.
Bet, runājot nopietni, es gribētu Cileviča kungam pateikt trīs lietas.
Nevis smadzeņu skalošana... es minēju šeit tos faktus, kā krievu bērni Latvijā un arī tie, kas ir mācījušies krievu skolās un ir jau beiguši vidusskolu, ka viņi nezina to, ka ir bijis Otrais pasaules karš, kur piedalījās Padomju Savienība. Vai tas ir normāli, Cileviča kungs?
Otrs. Es gribētu pateikt, un ko es varbūt nepateicu pirmajā reizē tik skaidri. Ka ne visi ir ļoti izglītoti vai ļoti spējīgi. Ir tādi, kas mācās ļoti viduvēji, un viņi nespēj atšķirt pasaules vēstures kontekstā Latvijas vēsturi, bet, ja viņiem mācīs kā atsevišķu priekšmetu, varbūt ka viņiem aizķersies kaut kas tāds nedaudz un minimāli.
Un kā trešo piemēru es gribētu, jo man tiešām bija saruna, un arī man ir paredzētas vairākas tikšanās ar krievu tautības studentiem... Tā kā es gribu viņiem, piemēram, izskaidrot, ar ko atšķiras leģionārs no sarkanarmieša, ko neviens nezina un saka, ka viņi ir vienlīdzīgi. Ziniet, ir maza atšķirība. Leģionāri dziedāja tādu dziesmu: “Mēs sitīsim tos sarkanos, pēc tam tos zili pelēkos.” Bet sarkanarmieši nedziedāja neko tādu. Lūk, tā ir tā nelielā atšķirība, lai nevajadzētu krievu skolās vai citās mazākumtautību skolās pēc Krievijā izdotām grāmatām kaut kādas muļķības bērniem mācīt un skalot.
Un pēdējais. Cileviča kungam es gribētu pateikt, ka katra valsts un katras valsts vēsturnieki vēsturi raksta no savu interešu viedokļa. Un es gribētu redzēt to, ko jūs nosaucāt par objektīvo vēsturi. Tad tā būtu britu, teiksim, enciklopēdija vai vēl kaut kas cits? Jūs tad to konkrēti pasakiet, ja?
Man būtu grūti iedomāties, piemēram, ka Krievijas mācību grāmatās būtu objektīva pasaules vēsture, kuru mums lielā daudzumā grib šeit piedāvāt un ievest Latvijā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Pēteris Simsons. Otro reizi.
P.Simsons (LPP).
Godājamie kolēģi! Es gribētu tikai ļoti īsi precizēt savu teikto sakarā ar kolēģa Kabanova šeit izteikumu.
Nav runa par latviešu vēsturi vai par krievu vēsturi, vai par kādu citu šeit Latvijas teritorijā dzīvojošo nacionalitāšu vēsturi, ir runa par valsts vēsturi. Un nenoliedzami, tie, par ko jūs runājāt, tie bija latviešu komunisti, kuri piedalījās revolūcijā un arī pēc revolūcijas, un tie arī bija latviešu komunisti, kuri sūtīja uz Sibīriju ārā savus latviešu kaimiņus. Un nerunāsim šeit par nācijas vai par nacionālo jautājumu. Runāsim par to, ka Latvijas valsts ir pārdzīvojusi pietiekami traģiskus notikumus, un visiem, kas šeit valstī dzīvo, ir jāapzinās pareiza terminoloģija. Un tie ir latvieši, it sevišķi žurnālisti, kuri vēl arvien pieminekli Pārdaugavā sauc par Uzvaras pieminekli, kam nav nekāda sakara ar uzvaru, kurš pat sākotnēji netika kā Uzvaras piemineklis nosaukts, kad to tur uzcēla.
Protams, es subjektīvi to varu vērtēt kā okupācijas pieminekli. Jums tas varbūt savādāk ir nosaucams, bet ir jālieto pareiza terminoloģija. Un, lai to prastu lietot arī ne tikai Latvijas pamatiedzīvotāji, bet arī imigrantu trešā paaudze, kura šobrīd mācās skolās, mums ir šī vēsture jāmāca kā Latvijas valsts vēsture. Un kamēr Latvijā dzīvojošie skolnieki to nezinās, tikmēr būs šī faktu un jēdzienu sajaukšana un nepareizā terminoloģija, jo, kas ir 13.oktobris... Vieniem tā ir Rīgas atbrīvošanas diena, otriem tā ir Rīgas ieņemšanas diena, un trešajiem tā ir otrās okupācijas sākuma diena.
Bet fakts kā tāds– ir 13.oktobris jāzina. Ne jau tāpēc, ka tā ir manas mātes dzimšanas diena turklāt arī.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Boriss Cilevičs. Otro reizi.
B.Cilevičs (TSP).
Paldies.
Godātais Kiršteina kungs! Pirmkārt, es nelietoju jēdzienu “objektīvā vēsture”. Protams, tāda nemēdz būt un nevar būt. Tā ka nevajag man piedēvēt kaut ko tādu, ko es neesmu teicis.
Otrkārt. Jūs teicāt par kādas valsts vēsturniekiem. Es domāju, ka normālā, liberālā, demokrātiskā valstī vēsturniekiem ir dažādi viedokļi. Un tas vienkārši, ko jūs teicāt, tikai apstiprina manas bažas, kas... Jūs domājat, ka var būt katrā valstī tikai viena sava oficiāla vēsture. Bet tā tas nav! Visās demokrātiskajās valstīs eksperti, profesionāli vēsturnieki diezgan nikni strīdas savā starpā. Un atkal... Nu saprotiet, lūdzu, ka dzīve nav melnbalta, ka nav Latvijas oficiālā vēsture vai Krievijas oficiālā vēsture. Un es pilnīgi piekrītu Simsona kungam, ka patiešām vēstures kursā ir jāizklāsta fakti un arī dažādas interpretācijas, un tad lai bērni paši domā un.... Bet mēs strīdamies par vārdiem. Un tā ir tā propaganda, kad uzspiež tikai vienu kaut kādu koncepciju.
Un pēdējais. Man ir ļoti žēl, Kiršteina kungs, ka jau otro reizi pēc kārtas jūs aizvainojat krievu bērnus. Tā nedrīkst! Ticiet man, ir ļoti daudz gan krievu tautības, gan arī citu tautību bērni, kas ne mazāk par jums zina par Latvijas vēsturi. Un faktiski, runājot par zināšanām, jūs domājat kaut ko citu: ka viņi nepiekrīt jūsu interpretācijai. Un tad tā arī runājiet! Jo nevajag aizvainot visus tāpat! Es nezinu, kāpēc tāda vīzdegunība, ka jūs labāk par visiem te zināt. Jā, varbūt jūs tur satikāt vienu, otru, trešo cilvēku, kas neko nezina. Ir tādi, un ir arī citi. Jo nedrīkst tā atļauties tā uzreiz par visiem runāt!
Tā ka var smieties par politisko korektumu, bet tomēr ir zināmi pieklājības nosacījumi, un es domāju, ka deputāts nu vienkārši nedrīkst tā izteikties, ka, redz, visi krievu bērni neko nezina, neko negrib zināt un tā tālāk. Mēs tomēr esam Eiropas Savienības valsts.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šim tematam vajadzēja jau izskanēt pirms desmit gadiem Latvijas Saeimā. Mēs esam ļoti nokavējušies. Bet tādēļ jo vairāk apsveicama ir iniciatīva, ka to sākam runāt. Un šī aktīvā dalība debatēs jau arī liecina, cik svarīgs ir temats par Latvijas vēsturi.
Tagad es gribētu tikai uz vienu norādīt. Protams, mēs šeit... tā būtu nepareizā vieta. Nemācīsim cits citam vēsturi! Tas aizņems par daudz ilgu laiku. Mums ir cits uzdevums. Bet kopš viduslaiku beigām un jauno laiku sākuma, kā jūs zināt, Cileviča kungs, vēsture lēnām, bet noteikti ir kļuvusi par humanitārās zinātnes disciplīnu, vienu no tām. Un vēsturi... Pie vēstures var zinātnisku ceļu atrast, un mums arī ir zinātnieki, kas nodarbojas ar vēstures pētīšanu. Un, ja tad vēl ņem palīgā starptautiskos zinātniekus, citu zemju zinātniekus vēstures jomā, mēs varētu tomēr nonākt pie kaut cik kopējas vēstures jeb pagātnes ainas. Ja mēs paliksim ar tik atšķirīgu vēstures ainu, kāda tā patlaban vēl ir, nekāda integrācija mums neizdosies vienkārši tādēļ, ka mēs dzīvojam divās dažādās pasaulēs. Mums jānonāk pie kopējas ainas par pagātni, tad mēs varēsim saprast savu tagadni un arī atrisināt nākotnes problēmas.
Tātad ļausim vēsturei kā zinātnei darboties! (Starpsauciens: “Pareizi!”) Ir beidzamais laiks pie tā pastāvēt. Un tas notiek jau, paldies Dievam, arī Eiropas Savienības mērogā. Arī tur šis jautājums ir kļuvis aktuāls, ir īpaša komisija pie Eiropas Komisijas, kas nodarbojas ar vēstures jautājumiem, jo visai Eiropai ir jāgūst ieskats vēsturē– kopējā pagātnes ainā. Un tur vēl daudz darba ir darāms, jo mūsu upuri vēl ir noklusēti lielā mērā. Starptautiskajā vēsturē ir noklusēti mūsu tautas un daudzu citu tautu, ieskaitot krievu tautas, milzīgie miljonos skaitāmie upuri. Tam visam ir jānāk gaismā, un, uz patiesības gaismu balstoties, mēs varēsim arī savu nākotni sekmīgāk risināt.
Tādas ir manas domas. Un paldies iniciatoriem par šī jautājuma pacelšanu Saeimas līmenī!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Juris Dobelis– otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Sanāk ļoti īpatnēji. Vairāki šeit runā par to, cik svarīgi ir zināt vēsturi, un tajā pašā laikā saka, ka pieprasījums ir jānoraida. Cienījamie kolēģi! Ja šis dokuments nebūtu bijis pieprasījums, vai mēs vispār šeit runātu par šo jautājumu? Tad jau mēs šeit nerunātu par to. Ja zemnieku pārstāvju paraksti bija domāti tikai zem jautājuma, tad tās būtu jūsu savstarpējās sarunas ar jūsu premjeru un nevis daudz plašākas pārrunas šeit, Saeimas tribīnē.
Un, ja jums nepatīk paraksti un uzskatāt, ka tie ir viltoti, tad kāpēc jūs tos neatsaucāt? Kāpēc zem šīsdienas pieprasījuma arī ir jūsu paraksts? Kāpēc jūs to neizdarījāt? Jūs staigājat riņķī... tad nāciet un pasakiet, ka šie paraksti nav vajadzīgi zem šā pieprasījuma. To jūs neizdarījāt.
Un tagad tālāk. Jūs varat strīdēties vai nestrīdēties, dabiski, ka strīdi būs. Bet vēsturei tomēr ir divas pamatsastāvdaļas vismaz.
Un pirmā ir vēsturiskie fakti. Un otrā ir, kā kurš šos faktus mēģina izskaidrot. Un no tā aiziet nevar. Un par ko tad mēs visvairāk strīdamies šodien? Par laika posmu īsi pirms Otrā pasaules kara. Par Otro pasaules karu un par visiem tiem gadiem pēc Otrā pasaules kara. To var arī saprast, jo tas visvairāk skar daudzus no mums personīgi. Nu tad lūdzu! Sāksim ar faktiem, vai tie būtu kreisie, labie vai vidējie. Un, kamēr mēs visiem skaidri nepratīsim pierādīt, ka Otrais pasaules karš varēja notikt tikai tāpēc, ka vienojās divas totalitāras varas– komunisms un fašisms– kamēr gribēs tikai “izcelt” (pēdiņās) tos nacistus un aizmirst komunistus, būs grūti runāt.
Abi divi šie režīmi ir vienādi noziedzīgi. Grūti pateikt, kurš vairāk. Abi divi gribēja viens otru pēc tam iekarot. Viens pasteidzās ātrāk nekā otrs. Un tie ir fakti. Tā nav faktu grozīšana. Tie ir! Tālāk, protams, kā nu kuram sanāca. Cik gudrs bija kurš no viņiem, cik bija izmanīgs.
Tad, kad Vācija iebruka Polijā, Anglija un Francija pieteica karu Vācijai. Tad, kad PSRS iebruka Polijā divas nedēļas vēlāk, nezin kāpēc Anglija un Francija nepieteica karu PSRS. Kāpēc? Lūk, šis jautājums. Bet iebrukums bija no abām pusēm. Un to nevar noliegt. Abi divi iebrucēji– komunisti un fašisti– rīkoja vienādu, kopīgu parādi. Spieda viens otram roku, apkampās, vai ne? Ir liecības, ir fotogrāfijas, ir dokumenti, kas to apliecina. Bet ir Latvijas kreisie sarkani, tumši sarkani, tādā riktīgi sarkanā krāsā, kas negrib par to runāt. Ko tad svinēs nākamgad? Uzvaru pār fašismu. Bet, cik tie uzvarētāji paši zaudēja? Cik viņi noupurēja paši savus karavīrus savas alkatības dēļ? Par to jau nerunā. Lūk! Un to vajadzētu saprast. Bet mūsu galvenais uzdevums šeit, Latvijā, ir parādīt, kas notika ar Latvijas valsti. Un kas notika ar Latvijas Republikas pilsoņiem kopš 1939.gada. Vajag taču to saprast! Un tas ir galvenais jautājums, kura risinājums ir jāsāk ar faktu uzskaitījumu. Un tad mēs varam arī aiziet līdz kaut kādam Ivanam Bargajam un Pēterim Pirmajam un tā tālāk. Bet pirmais ir, lūk, šis 20.gadu simtenis, kas latviešu tautai ir atnesis daudz ko nepatīkamu, un arī citiem. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Kārlis Strēlis.
K.Strēlis (JL).
Godājamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izveidojusies tāda situācija, ka nepareizi noformēta dokumenta dēļ mēs gandrīz stundu jau tagad runājam, un arī jau šī persona, kam šis dokuments ir iesniegts, faktiski vairs neskaitās pie varas. Tāpēc man būtu priekšlikums pārtraukt šīs debates.
Bet pirms tam es gribētu pateikt dažus vārdus, cik svarīgi ir vēsturi tomēr mācīties. Varbūt tādu nelielu piemēru. Nesen es biju Amerikā, un tur bija šī pārraide, kas mums visiem pazīstama arī tagad Latvijā, ka jāatbild uz četriem jautājumiem. Un viens pazīstams mākslinieks, viņš jau bija ieguvis 250 tūkstošus dolāru par šīm atbildēm, un viņš izkrita uz tādu diezgan muļķīgu jautājumu. Respektīvi, viņš neprata atbildēt, kurš no ASV prezidentiem bija pie varas, kad krita Berlīnes mūris? Ja viņš šo jautājumu būtu atbildējis, viņš būtu vinnējis pusmiljonu. Ar to es gribu pierādīt, cik svarīgi ir to vēsturi mācīt kaut vai materiālu apsvērumu dēļ. Un es domāju, ka mūsu šīsdienas balsojums nav jau vis par to, par šo pieprasījumu, jo es pilnībā piekrītu Dobeļa kungam. Šie cilvēki varēja atsaukt šo savu parakstu, un tad mēs te par velti nebūtu runājuši tik ilgi. Bet faktiski izteikt savu attieksmi par to, ka ir jāmāca vēsture latviešu skolās.
Un tāpēc es aicinu balsot par šo jautājumu!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Leopolds Ozoliņš, otro reizi.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Es trešo reizi mēģinu paskaidrot. Te Dobeļa kungs provocē, nu tā ir viņa specifiska tāda īpašība. Un es gribu uzsvērt, ka teksts ir mūsu piecu Zaļo un zemnieku frakcijas deputātu teksts. Izņemot vienu teikumu, kas ir izsvītrots, un vēstule ir datēta un pārrakstīta kā pieprasījums. Un tur ir tas pārpratums. Neskaidrības. Domāju, ka pašreiz visiem deputātiem ir skaidrs, ka tāds dokuments, kur ir kādas šaubas par tā autentiskumu, tomēr nebūtu balsojams.
Aicinu neapspriest šo dokumentu, piekrist iepriekšējam runātājam un arī nebalsot par šo dokumentu! (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Lūdzu zvanu! Balsojam par pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim! Lūdzu režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 37, pret– 44, atturas– 6. Pieprasījums ir noraidīts.
Sākam izskatīt šīsdienas darba kārtības likumprojektus, kas ir iesniegti.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Skatām dokumentu Nr.813.
1.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Kā lūdzu? Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums. Es atkārtoju. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.939. Izskatām priekšlikumus.
1.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu Nr.3011B– “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kas ir sagatavots otrajam, galīgajam, lasījumam.
Komisija, izskatot šo likumprojektu, ir pieņēmusi grozījumus 1.priekšlikumā no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. Un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu ir ierosinājusi arī Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Un šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir ierosinājusi deputāte Bendrātes kundze. Šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs Silvija Bendrāte. Lūdzu... Silva Bendrāte, es atvainojos.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie kolēģi! Ar šo priekšlikumu es piedāvāju ieviest jaunu valsts sociālo pabalstu– bērnu invalīdu kopšanas pabalstu. Un tas nav bezatbildīgs priekšlikums. Jo tas piedāvā, pirmkārt, nodrošināt bērnu tiesības augt ģimenē un, otrkārt, skatoties ilgtermiņā, taupīt valsts naudu.
Vispirms par ikviena bērna tiesībām augt ģimenē. Šobrīd Latvijā visiem bērniem, kuriem ir noteikta invaliditāte, tiek izmaksāta 50 latu piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta. Šī piemaksa ir adekvāts atbalsts tām ģimenēm, kurās bērniem invalīdiem nav nepieciešama īpaša aprūpe. Bet mans priekšlikums attiecas uz to bērnu invalīdu daļu, kuriem veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama nepārtraukta aprūpe un uzmanīšana. Ja vecākiem nav iespēju to nodrošināt, šie bērni parasti nonāk speciālajās bērnu invalīdu un vēlāk pieaugušo aprūpes iestādēs.
Apvienoto Nāciju Konvencijā par bērna tiesībām, kurai Latvija pievienojās 1991.gada 4.septembrī, 4.pantā ir teikts: dalībvalsts gādā par to, lai bērns netiktu šķirts no saviem vecākiem pretēji viņa gribai, izņemot gadījumus, kad kompetentas institūcijas atzīst, ka šāda šķiršana ir nepieciešama, lai vislabāk ievērotu bērna intereses. Vai šajos gadījumos šķiršana ir nepieciešama, lai vislabāk ievērotu bērna intereses? Nē. Gluži pretēji.
Savukārt konvencijas 17.pantā ir teikts: dalībvalstis atzīst, ka arī garīgā vai fiziskā ziņā nepilnvērtīgam bērnam jādzīvo pilnvērtīga un cienīga dzīve apstākļos, kas garantē viņa pašcieņu, palīdz viņam uzturēt ticību saviem spēkiem un iespēju piedalīties sabiedrības dzīvē.
Un vēl. Ka dalībvalstis atzīst nepilnvērtīgu bērnu tiesības uz īpašu gādību, veicina un nodrošina palīdzības sniegšanu bērnam un par viņa aprūpi atbildīgajām personām.
Atbalstot šo manu priekšlikumu, mēs izpildītu arī konvencijas 2.pantā noteikto: dalībvalstis respektē un nodrošina visas šajā konvencijā paredzētās tiesības katram bērnam neatkarīgi no mantiskā un veselības stāvokļa.
Atbalstot šo priekšlikumu, jūs atbalstīsiet tās bērnu māmiņas, kuras pieņēmušas sūro lēmumu neatdot savu bērnu aprūpes iestādē, bet gan aprūpēt viņu mājās pašām, upurējot darbu un karjeru un zaudējot ienākumus. Cik liela ir šo bērnu grupa? Pēc speciālistu aprēķiniem, ap 3000 bērnu, bet reāli noteikti mazāk. Tie ir dati, kurus, raksturojot šo problēmu, vienā no Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdēm prezentēja bērnu invalīdu reģistra turētāja, rehabilitācijas centra “Vaivari” pārstāve ārste Dzintra Anže.
Par valsts naudas taupīšanu. Šobrīd viena bērna invalīda uzturēšana speciālajā aprūpes iestādē maksā 200–300 latus mēnesī. Gadā tie jau ir 2400 līdz 3600 latu. 3000 bērnu– tas jau būtu vairāk nekā miljons latu gadā. Vai tad nav izdevīgāk daļu šīs naudas samaksāt mātei, kura gatava savu bērnu apkopt mājās, nevis visu mūžu nolemt viņu dzīvei valsts speciālajā aprūpes iestādē? Bērna invalīda kopšanas pabalstu māte saņem, tikai pamatojoties uz Darba ekspertīzes komisijas slēdzienu.
“Jaunais laiks”, vērtējot apstiprināšanai vēl iepriekšējās valdības veidoto 2003.gada budžetu, arī diskutēja ar speciālistiem par šo problēmu un jau toreiz nonāca pie secinājuma, ka ģimenes ar bērniem invalīdiem ir jādiferencē. Vienāda piemaksa par bērna invalīda kopšanu neatrisina smagāko gadījumu problēmu, un šis jautājums jāskata pēc būtības. Ir jābūt papildu piemaksai mātei vai ģimenei pie jau noteiktās valsts piemaksas par bērna invalīda aprūpēšanu šajos īpaši smagajos bērna invaliditātes gadījumos. Turklāt ilgtermiņā tas samazinās institūcijās uzturamo bērnu un vēlāk arī pieaugušo invalīdu skaitu. Vai valsts var atļauties šo pabalstu maksāt minimālās algas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, vai citā apmērā, par to ir jālemj.
Aicinu jūs atbalstīt bērnu invalīdu kopšanas valsts sociālā pabalsta ieviešanu!
Sēdes vadītājs.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Es gribu paskaidrot, kāpēc šāds bija šis komisijas lēmums– neatbalstīt šo priekšlikumu. Jo komisija principā atzīst to, ka priekšlikums ir vajadzīgs, un ir tas kaut kad noteikti jārisina un jāatrod labākais variants, bet neatbalstīja komisija šo priekšlikumu tāpēc, ka nebija piestādīts Finanšu ministrijas slēdziens par reālajiem izdevumiem. Šobrīd reālie izdevumi ir aprēķināti, un gandrīz pusotra miljona latu ir nepieciešams, lai šo pabalstu ieviestu. Un vēl bija arī tas iemesls, ka Labklājības ministrija ieteica veidot pie Labklājības ministrijas komisiju, kura skatītu šos jautājumus kompleksā, jo, atzīstot to, ka ir vajadzīgs šāds variants, lai tomēr šos ļoti slimos bērnus varētu pēc iespējas tuvāk kopt mājai, tad tomēr ir arī jādomā par to, kā šīm mātēm tālākā periodā būs ar pensiju jautājumiem, ir jādomā arī par to, vai šīs mātes varēs sevi saglabāt darba tirgū. Un, par cik šis jautājums tiešām ir komplekss, tika nolemts, un komisija arī griezās Labklājības ministrijā, ka jāveido darba grupa, lai šos jautājumus kompleksi kopā risinātu.
Tāpēc es vienkārši to gribēju paskaidrot, jo principā komisija nebija pret šo priekšlikumu, bet pret to, ka šobrīd neesam pilnīgi gatavi atbildīgi pieņemt šādu lēmumu.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Silvas Bendrātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 45, pret– 1, atturas– 44. Jāpārbalso.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 46, pret– nav, atturas– 46. Priekšlikums noraidīts. Lūdzu!
J.Stalidzāne.
Tad līdz ar to komisija ir lēmusi arī neatbalstīt 4.priekšlikumu, Bendrātes kundzes priekšlikumu, jo, ja nav pieņemts 3.priekšlikums, tad arī 4.priekšlikums nav atbalstāms. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 44, pret– 4, atturas– 39. Priekšlikums ir atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Nu, ņemot vērā, ka deputāti 3.priekšlikumu nav atbalstījuši, bet 4. ir atbalstījuši, līdz ar to ir pretrunas likumprojektā un likumprojekts nav tālāk skatāms.
Sēdes vadītājs.
Jūs runājāt komisijas vārdā. Tātad likumprojekts tiek atgriezts atpakaļ komisijai. Deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Nav!”) To tālāk nevar skatīt, tātad jāatgriež atpakaļ komisijai. Tātad komisijai pie šā dokumenta jāstrādā tālāk.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Izskatīsim grozījumus Elektronisko dokumentu likumā.
1.priekšlikums– Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 93, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts.
Lūdzu nākamais. Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Skatām dokumentu (reģistrācijas Nr.909) “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, trešais lasījums. Minētajā likumprojektā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma četrus priekšlikumus, no kuriem 1. iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija atbalstīja daļēji, ietverot 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
3.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
4.priekšlikumu iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Elektronisko sakaru likums”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– Sergejs Fjodorovs. Lūdzu!
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.3203. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi 189 priekšlikumus. Savā sēdē komisija izskatījusi visus šos priekšlikumus un pieņēma sekojošu lēmumu.
1.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
2.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
3.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
4.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts priekšlikumā Nr.6.
Sēdes vadītājs.
Pret 4., 5. un 6.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
7. Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
8.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
9.– deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
10.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
11.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
12.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts un iesniegts kā 1.panta 30.punkts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
13.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
14.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
15.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
16.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
17.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
18.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā nr.19.
Sēdes vadītājs.
Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
20.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
21.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts priekšlikumā nr.22.
Sēdes vadītājs.
Pret 21. un 22.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
23.– Satiksmes ministrijas priekšlikums...
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos. Par 22.priekšlikumu atklājam debates. Debatēs pieteicies Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Te ir notikusi tāda– un vispār ar šito likumu tādi dažādi brīnumi. Mēs skatāmies trešajā lasījumā un tur gandrīz vairāk kā gandrīz 200 priekšlikumi. Tas jau pats par sevi kaut ko nozīmē. Un šajā sakarā... Pilnīgi redakcionāli ir izlabota viena ļoti būtiska lieta. Elektronisko sakaru aģentūra, tātad valsts iestāde, kaut kādīgi trešajā lasījumā pēkšņi kļūst par Elektronisko sakaru direkciju. Kas ir Elektronisko sakaru direkcija? Tā ir komerciestāde. Tā reģistrējusies Komercreģistrā kā komersants. Kas faktiski notiek? Notiek, manuprāt, zināma manipulēšana par valsts uzraudzības un valsts iestādes nodošanu komersantiem. Tas ir pilnīgs nonsenss. Man te priekšā ir arī attiecīgās Eiropas direktīvas, kur pilnīgi visos punktos nosaka, ka tikai valsts pārvaldes iestādēm ir tiesības šīs lietas pārvaldīt, nevis komersantiem. Un atstatums starp šo... šīm divām iestādēm ir tik liels kā no Austrumiem līdz Rietumiem.
Es aicinu patiešām neatbalstīt to, tā kā jau bija otrajā lasījumā, un šito priekšlikumu, kad Elektronisko sakaru aģentūra tiek pārveidota par Elektronisko sakaru direkciju, šo neatbalstīt. Un lai paliek tā, kā bija likumā, un līdz ar to mēs atstājam valsts... kā valsts iestāde, tātad budžetā kur nauda ienāk un tā tālāk. Un lūdzu neatbalstīt. Ja patiešām man izrādīsies un Eiropas Savienības attiecīgā direktīva izrādīsies, ka nav taisnība, to varbūt vēl var labot, bet šajā gadījumā, es domāju, tā ir diezgan tāda manipulēšana– trešajā lasījumā kaut kādi redakcionāli labojumi pēkšņi pēc būtības principā izmaina. Tas ir... tas nav godīgi un nav tīri.
Sēdes vadītājs.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).
Sēdes vadītāja kungs! Cienījamais Ulmes kungs! Attiecīgā jūsu nosauktā institūcija nekad nav bijusi valsts iestāde, bet ir bijusi bezpeļņas uzņēmums. Un saskaņā ar Komerclikuma stāšanos spēkā šī gada 24.septembrī Ministru kabinets ir akceptējis, un šobrīd šī direkcija ir reģistrēta Komercreģsitrā kā valsts kapitālsabiedrība. Līdz ar to mēs šeit nevaram strīdēties par trešā lasījumā pēkšņu iestādes statusa maiņu. Statuss ir nomainīts vienkārši no bezpeļņas uzņēmuma uz valsts kapitālsabiedrību “Elektronisko sakaru direkcija”. Visa lieta. Šeit nav nekādas pēkšņas pārmaiņas.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai ziņotājam ir kas iebilstams?
S.Fjodorovs.
Iebildumu nav.
Sēdes vadītājs.
Vai deputāti prasa balsojumu? Nē. Tātad tiek atbalstīts.
Nākošais– 23.priekšlikums.
Jābalso? Lūdzu zvanu! Lūdzu par 22.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 22.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 3. Priekšlikums atbalstīts.
S.Fjodorovs.
23.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
24.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
25.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts priekšlikumā nr.27.
Sēdes vadītājs.
Pret 25. un 27.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
28.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
29.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
30.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 31.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 30. un 31.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
32.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
33.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
34.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts priekšlikumā Nr.37.
Sēdes vadītājs.
Pret 34., 35.., 36. un 37.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
38.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
39.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
40.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
41.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts priekšlikumā Nr.42.
Sēdes vadītājs.
Pret 41. un 42.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
43.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
44.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts. Iestrādāts priekšlikumā Nr.45.
Sēdes vadītājs.
Pret 44. un 45.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
46.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
47.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
48.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
49.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
50.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
51.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts priekšlikumā Nr.52.
Sēdes vadītājs.
Pret 51. un 52.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
53.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts priekšlikumā Nr.54.
Sēdes vadītājs.
Pret 53. un 54.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
55.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
56.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts daļēji. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
57.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Iestrādāts priekšlikumā Nr.61, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
58.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts, ieteikts kā 1.daļas 14.punkts.
Sēdes vadītājs.
Pret 58., 59., 60. un 61.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
62.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
63.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
64.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
65.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
66.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
67.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts. Redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
68.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts priekšlikumā Nr.69.
Sēdes vadītājs.
Pret 68., 69.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
70.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
71.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
72.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
73.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
74.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
75.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
76.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā nr.77.
Sēdes vadītājs.
Pret 76. un 77.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
78.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
79.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
80.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
81.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
82.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Pret 82., 83. un 84.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
85.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
86.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts, ieteikt kā otro daļu.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
87.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
88.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
89.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
90.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
91.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts kā 93.priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Pret 91., 92. un 93.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
94.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
95.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
96.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Petera priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iestrādāts 97.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 96. un 97.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
98.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
99.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
100.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem pret 100., 101. un 102.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
103.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
104.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts kā 105.priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Pret 104. un 105.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
106.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
107.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
108.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
109.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pret 109. un 110.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
111.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
112.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 113.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 112. un 113.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
114.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
115.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
116.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
117.– Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 118.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 117. un 118.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
119.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
120.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
121.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
122.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
123.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
124.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 125.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 124. un 125.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
126.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
127.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
128.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.129.
Sēdes vadītājs.
Pret 128. un 129.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
130.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
131.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
132.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
133.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.134.
Sēdes vadītājs.
Pret 133. un 134.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
135.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pret 135.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
136.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.138.
Sēdes vadītājs.
Pret 136., 137. un 138.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
139.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
140.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
141.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
142.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
143.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.144.
Sēdes vadītājs.
Pret 143. un 144.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
145.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
146.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
147.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, ietverts priekšlikumā Nr.100.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
148.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
149.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot, izteikt kā 63.pantu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
150.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
151.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
152.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
153.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
154.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
155.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
156.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
157.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
158.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts priekšlikumā Nr.160.
Sēdes vadītājs.
Pret 158., 159. un 160. priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
161.– Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot daļas tekstu.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
162.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
163.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
164.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
165.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
166.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
167.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
168.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
169.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav deputātiem iebildumu.
S.Fjodorovs.
170.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādājot atbildīgās komisijas 171.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
172.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
173.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts priekšlikumos Nr.175. un 186.
Sēdes vadītājs.
Pret 173, 174, 175. un 176. priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
177.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
178.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot un attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
179.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
180.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
181.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
182.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
183.– Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīt un izteikt kā 7.punktu.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
184.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
185.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
186.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
187.– Satiksmes ministrijas priekšlikums.
Daļēji atbalstīts, iestrādāts kā priekšlikums nr.188.
Sēdes vadītājs.
Pret 187. un 188.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
189.– ekonomikas ministra Lujāna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
Godājamie deputāti! Ar šo visi priekšlikumi tiek izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt dokumentu “Elektronisko sakaru likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Dizainparaugu likums”. Trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu Nr.3204.
1., 2. un 3.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti!
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
4., 5., 6. un 7.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti. Es atvainojos, 5.– Juridiskā biroja priekšlikums– nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pret 4.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
6. un 7.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
8., 9., 10., 11. un 12.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
13. un 14.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
15.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
16.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
18., 19., 20., 21.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
22.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
23., 24., 25.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
26., 27., 28., 29.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
30., 31.– atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
32. un 33.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
34.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
35.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
36.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
37.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
38.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
39.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
40.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
41., 42., 43.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
44.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
57.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
58.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
59. un 60.– atbildīgās komisijas priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
61.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas redakcijā 62.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pret 61. un 62. deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
63.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
64.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi ir pieņemti, un aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 93, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es pateicos par izpratni un vienprātīgu atbalstu!
Sēdes vadītājs.
Tā... Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Vārds izdrukas nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Juris Dalbiņš, Silva Golde, Uldis Mārtiņš Klauss, Uldis Briedis, Andrejs Radzevičs, Ingrīda Ūdre, Ērika Zommere.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Sēdi turpināsim pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis.

Sēdes vadītājs.
Kolēģi! Turpinām darbu!
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Cienījamie deputāti! Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu trešajam lasījumam. Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi un lūdz arī Saeimu to atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3194. 1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Ē.Zunda.
2.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
Ē.Zunda.
3.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Zunda.
4.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Zunda.
5.priekšlikums no komisijas puses ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu deputātiem.
Ē.Zunda.
6.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Zunda.
7.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Zunda.
8.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
Ē.Zunda.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Ē.Zunda.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītājs.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 860– likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”. Komisija uz trešo lasījumu nesaņēma nevienu priekšlikumu. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.813! 1.priekšlikums ir komisijā neatbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Faktiski šī norma paredz vēl vienu sodu papildus tam sodam, kas ir jau paredzēts pašā šajā normā. Tātad tas, ka deputātiem var aizliegt piedalīties Saeimas sēdēs, tas jau ir diezgan būtisks sods. Faktiski turklāt vēl viens naudas sods ir paredzēts. Un mēs labi zinām, ka deputātu mantiskais stāvoklis atšķiras ļoti būtiski: ir daudzi deputāti, kas ir pietiekami turīgi cilvēki, un deputāta alga īpašu lomu nespēlē. Daudziem citiem deputāta alga ir vienīgais ienākumu avots. Un līdz ar to rodas zināma nevienlīdzība, un parasti tā arī notiek, ka tie mazturīgākie deputāti, viņi pieder pie opozīcijas, un tātad viņiem ir vieglāk piemērot šo sodu. Tieši tāpēc rodas tāda īpatnēja diskriminācijas situācija.
Tāpēc mana priekšlikuma būtība ir nodrošināt, ka pat tiem deputātiem, kam tiek piemērots šis disciplinārsods, tomēr paliek pietiekams ienākumu avots, lai viņi varētu izdzīvot, un nesodīt divreiz par vienu un to pašu pārkāpumu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Cileviča kungs pateica ārkārtīgi interesantu domu, ka mazturīgākie deputāti piederot pie opozīcijas. Interesanti gan! Un ja nu tas pats deputāts vienas Saeimas laikā ir gan pozīcijā, gan opozīcijā, kas tad viņš ir? Lūk! Tas tāds interesants domu gājiens ir.
Tā ka vajadzētu padomāt, pirms kaut ko saka. Jau iepriekš sevi nosaukt par mūžīgi nabago... Nu šitiem indiāņiem bija tāds vārds “olo”, kas nozīmē “mūžīgi izsalkušais”. Lūk! Tā ka vajadzētu drusciņ piesardzīgāk runāt. Un šeit nav kaut kādas sankcijas pret kādu konkrētu deputātu. Šeit ir sankcijas pret jebkuru deputātu, neuzsverot, no kurienes viņš nāk.
Es domāju, ka vajag vienkārši prast uzvesties šeit un neaicināt sevi izslēgt no sēžu apmeklēšanas, un vajag disciplinēti apmeklēt sēdes, un tas ir viss. Tā ka neredzu nekādu vajadzību īpaši satraukties par šo punktu tiem deputātiem, kas grib nopietni strādāt.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es arī neatbalstu deputāta Cileviča priekšlikumu. Pirmkārt jau divu iemeslu dēļ. Mēs esam tautas kalpi, kuriem ir jārāda tautai priekšzīme, ka likums ir jāievēro. Un Kārtības rullis ir likums. Un, ja mēs likumu pārkāpjam un neattaisnoti nenākam darbā vai darām kādas citas blēdības, tad mums ir jāsaņem arī par to nopietns sods. Un nav deputātu vidū tik trūcīgu cilvēku, kas nevarētu vienu mēnesi izciest un kuri nomirtu badā, ja viņiem atvilktu no algas tā, kā šeit ir paredzēts un nobalsots otrajā lasījumā.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Nerunāsim tur par to, ka jāievēro likumi un tā tālāk, jo likuma ievērošanas novērtējums ir deputātu vairākuma rokās. Un saskaņā ar to arī šis sods piemērojams tikai opozīcijas deputātiem. Tas arī ir skaidrs.
Un vēl, Dobeļa kungs! Jūs domājat, ka visa deputātu darbība ir pļāpāšana no Saeimas tribīnes. Tomēr ir arī citas iespējas nodarboties ar likumiem, jo, kad jūs piedalāties diskusijās, tad ir iespaids, ka jūs vispār neizlasāt to, par ko jūs runājat. It īpaši, ja jūsu uzstāšanās ir pret mūsu frakcijas priekšlikumiem.
Un saskaņā ar to Cileviča kunga priekšlikums ir prātīgs un atbalstāms.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Es domāju, Cileviča kunga priekšlikums ir noraidāms, jo ne jau kāds vienpersoniski lemj par šo sodīšanu. Par šo sodīšanu lemj Saeima ar balsu vairākumu, un neviens jau neliedz deputātam Cilevičam vai Buzajevam, vai... Laikam spilgtākais piemērs būs Kabanovam, iznākt šeit Saeimas tribīnē un pateikt: “Piedodiet kolēģi, es kļūdījos! Es uzvedos ļoti, ļoti slikti. Lūdzu, nesodiet mani!” Jūs taču tā varat pateikt, un neviens jūs varbūt arī nesodīs, bet varbūt arī sodīs.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai Juridiskās komisijas vārdā ir kas sakāms? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Borisa Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 60, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šī norma, ko es piedāvāju svītrot no likuma, ir zināmā mērā arhaiska, jo tā palika kopš tiem laikiem, kad oficiāli, lai piereģistrētos kā deputāta kandidātam, vajadzēja pierādīt savas valsts valodas zināšanas. Šo normu vēl 7.Saeimas laikā mēs izsvītrojām no likuma saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu un zināmu politisko spiedienu, ko mēs visi labi atceramies. Tagad rodas tāda paradoksāla situācija. Attiecībā pret deputātiem nekādu formālu prasību attiecībā uz valsts valodas zināšanām nav. Nu, protams, tieši tāpat kā mēs arī toreiz argumentējām pret šo normu, nu nav tādu politisku partiju, kas iekļautu savā sarakstā cilvēkus, kas nerunā valsts valodā. Protams, kā mēs redzam, pēdējās vēlēšanās šī norma jau nedarbojās, un Saeimā nav tādu cilvēku, kas nerunā latviski. Bet Kārtības rullī šī norma vēl paliek. Tātad teorētiski pastāv iespēja atņemt deputātam mandātu par to, ka valsts valodas zināšanas ir nepietiekamas.
Cienījamie kolēģi! Mēs labi zinām, ka šī norma nekad netika piemērota praksē, un tas arī nav iespējams, jo jebkura tiesa, protams, pirmām kārtām Eiropas Cilvēktiesību tiesa šādu lēmumu nu noteikti atzīs par cilvēktiesību pārkāpumu, jo tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem ir universālas, īpaši gadījumā, kad nekādas formālas prasības pret deputātu kandidātiem attiecībā uz valsts valodas zināšanām nav. Tātad šī ir absolūti tukša norma, mirusi norma, kas nekad nevar būt izmantota. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka nav nekādas jēgas saglabāt šo normu Kārtības rullī. Jo pat 5.Saeimas laikā, kad patiešām Saeimā sēdēja deputāti, kas nevarēja runāt latviski, arī toreiz šo normu nevarēja piemērot. Un tāpēc man šķiet, ka mans priekšlikums ir diezgan loģisks. Ja jau mēs uzsākām savas likumdošanas sakārtošanu saskaņā ar demokrātijas un cilvēktiesību standartiem, tad tas ir nākamais solis. Diezgan formāls solis, jo pēc būtības tas absolūti neko nemainīs.
Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēl vienu reizi atgādināt dažiem, ko nozīmē vārds “demokrātija” un ar ko tas atšķiras no vārda “visatļautība”.
Pastudējiet, lūdzu, nedaudz un saprotiet, ka senie grieķi šo vārdu lietoja tad, kad vajadzēja paust vairākuma gribu. Vairākuma gribu! Demokrātija nav visatļautība, tā ir tautas vara! Un visa tauta vienādi nekad nedomās, un būs vienmēr vairākums. Demos un kratos ir divi grieķu vārdi, kas skaidri pasaka, ko nozīmē demokrātija. Tas ir viens. Un nevajag lietot vārdu “demokrātija” tur, kur pats grib lietot iekšēji vārdu “visatļautība”. Ir likums “Par valsts valodu”, un katrā ziņā mūsu apvienība vienmēr būs aktīva tad, kad jutīs kaut kādus uzbrukumus šim likumam.
Bez tam, godājamie kolēģi, vajadzētu tā kā mācīties visu laiku, un mācīties vajadzētu visu laiku, vai jūs gribat ar tām valodas zināšanām, kādas nu ir bijušas, sēdēt šeit, pieņemsim, visus četrus gadus, kad strādā Saeima.
Un bez tam kā jūs iedomājaties, kolēģi, darbu, ja ir runa par nopietnu darbu pie likumprojektiem, pie lēmumu projektiem, ja cilvēks neprot valsts valodu. Šeit jau ir skaidri pateikts: “Valsts valodu prast tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai.” Tad jūs gribat pateikt, ka šeit būs tāds deputāts, kurš nesapratīs, kas šeit notiek, kurš parakstīs kaut kādus papīrus, nesaprazdams, par ko tur vispār ir runa. Tieši tāpēc jau nav ko brīnīties, ka Aleksandrs Golubovs vēl līdz šai dienai nav sapratis, kas ir okupācija. Tur jau ir labs piemērs redzams, un tieši šāda cilvēka dēļ tādas normas ir jāatstāj kā pamācība. Mēs esam gatavi pamācīt tos neprašas, tos vājos skolēnus ar nelielu cerību, ka vismaz nedaudz papildināsies viņu zināšanu krājums.
Tā ka nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut to, ka šeit, Saeimā, var sēdēt deputāts, kas neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds ir nepieciešams. Nu nevajag, Cileviča kungs, tomēr atbalstīt nezinīšus un atbalstīt stulbeņus. Nu nevajag jums to darīt! Labāk to nedariet, lūdzu! Nedrīkst atbalstīt šādus priekšlikumus!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu nevar atbalstīt, pirmkārt, tāpēc, ka, kā jau norādīja iepriekšējais runātājs, šis priekšlikums ir pretrunā ar Valsts valodas likumu, bet nevar atbalstīt arī tāpēc, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, tātad valsts pamatlikumu. Un Satversmes 21.pants nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda.
Tātad šis priekšlikums nav atbalstāms.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Labdien! Mēs piedāvājam izslēgt, mūsuprāt, mirušu normu, kura neatbilst spēkā esošajai likumdošanai. Lieta ir tāda, ka Saeimas deputātam vairs nav nepieciešama nekāda apliecība par valsts valodas zināšanu.
Un vēl rodas jautājums: kurš pārbaudīs, kurš ir tiesīgs un spējīgs pārbaudīt Saeimas deputātu valsts valodas zināšanas līmeni. Tādas iespējas nav!
Līdz ar to lūdzu atbalstīt Cileviča kunga priekšlikumu un izslēgt no likumdošanas šo te mirušo normu.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Boriss Cilevičs. Otro reizi.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Tas vienkārši neatbilst patiesībai, ka šīs normas svītrošana būtu pretrunā ar Satversmi. Es neiedziļināšos detaļās, jo man tā drusciņ neērti pēc demokrātijas profesora, kā saka, Dobeļa kunga tādas spilgtas runas tur kaut ko komentēt.
Patiešām žēl, bet gadās tā, ka deputāti nezina, ko paraksta. Un šodien arī daži kolēģi no šīs tribīnes skaidroja, kā notika tā, ka viņi parakstīja kaut ko tādu, ko viņi nezināja, ko paraksta. Bet es domāju, ka šajā gadījumā tas diez vai ir saistīts ar valsts valodas zināšanām, kaut gan varbūt vajadzētu kaut kādā veidā pārbaudīt kolēģu no ZZS valodas zināšanas.
Demokrātija nav visatļautība! Dobeļa kungs, mēs visi labi atceramies, tie ir Gorbačova vārdi, un, protams, ļoti labi, ka jūs atceraties šos vārdus, bet jums ir pilnīga patiesība. Vajag mācīties! Arī jums! Un jūs diemžēl kopš Gorbačova laikiem neko neesat iemācījies. Un es pilnīgi piekrītu jums, ka nevajag atbalstīt nezinīšus, un kādus tur vēl vārdus jūs izmantojāt, un es neatkārtošu... bet, tieši vadoties pēc šīs loģikas, es nekādā gadījumā nevaru atbalstīt jūsu viedokli.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Tikko šeit diskusijā mēs saņēmām interesantu informāciju par to, ka mūsu Satversme ir pretrunā ar Latvijas obligātajiem dokumentiem, jo šī norma acīmredzami ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju, jo bija jau Strasbūras tiesas lēmums par deputāta kandidāta izslēgšanu no sarakstiem tikai uz tā pamata, ka viņai, tā bija sieviete, nebija pietiekamas latviešu valodas iemaņas.
Un saskaņā ar to it kā Satversmē ir pretruna ar mūsu starptautiski saistošajiem dokumentiem, un jāveido arī Satversme. Varbūt tas ir pareizi.
Un, otrkārt, par šiem kritērijiem: vai ir kritēriji, uz kāda pamata var izslēgt deputātu no Saeimas, vai ne. Bet nākamais solis šo arhaisko normu piekritējiem būtu izveidot speciālu komisiju ar Dobeļa un Ābiķa kungu... vai Ābiķa kungu priekšgalā un strādāt pilnvērtīgi, pārbaudot katru deputātu. Arī kritērijs bija nosaukts– Golubova kungam ir īpašs viedoklis par okupāciju, un saskaņā ar to viņš ir pirmais kandidāts un varbūt es esmu otrais.
Saskaņā ar to… Dobeļa kungs, es nobalsošu par jūsu kandidatūru kā šīs hipotētiskās komisijas priekšsēdētāju.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Pēc tam, kad tieši mūsu Saeima atcēla normu, ka deputātu kandidātiem ir vajadzīga apliecība par latviešu valodas zināšanu, šī Kārtības ruļļa norma ir nevajadzīga un arhaiska. Tas no vienas puses.
Pēc tam es pārliecinājos par Dobeļa kunga intelektuālo potenciālu un gribu viņam paskaidrot, ka tas, kas notika 1940.gadā, nebija okupācija, bet pašreiz... kas notiek pašreiz, kad Latvijas karaspēks atrodas Irākā, tā ir okupācija.
Un man ir pretenzijas pret Saeimas sēdes vadītāju, jo, kad bija izteikti no Dobeļa kunga personīgi apvainojumi, viņam nebija izteikts ne tikai rājiens, bet nebija arī viņam liegta iespēja runāt tālāk.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai komisijas vārdā ir kaut kas sakāms?
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 71, atturas– 1. Priekšlikums ir noraidīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tātad– ko piedāvā deputāts Urbanovičs? Viņš piedāvā tātad nobalsot par normu, ka deputātu ar Saeimas lēmumu var izslēgt gadījumā, ja viņš izstājies vai izslēgts no tāda nosaukuma deputātu kandidātu saraksta, no kura ievēlēts Saeimas frakcijā. Tas nozīmē... Godātie kolēģi! Mums ir jāsteidzas, jo jau tagad šādu cilvēku mūsu Saeimā ir 23. Ja mēs gaidīsim vēl kādu gadu, šādu cilvēku būs vairāk nekā puse no Saeimas, un tad mēs nekādā gadījumā nevarēsim pieņemt šādu normu.
Un otrais moments. Es gribu pievērst jūsu uzmanību uz kolēģa Urbanoviča drosmi, jo gadījumā, ja mēs pieņemsim šo normu, tad Tautas saskaņas partijas frakcija vairs neeksistēs, jo visi deputāti būs izslēgti.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
J.Urbanovičs (TSP).
Godātie deputāti! Godātais deputāt Sokolovski! Ļoti labi, ka jūs uzmanīgi izlasījāt, ļoti žēl, ka jūs neko nesapratāt. Redziet, kolēģi, nav cerību šim priekšlikumam tikt atbalstītam šeit, un droši vien nav pareizi šādu lēmumu pieņemt arī jau esošās Saeimas darba laikā. Drīzāk tas būtu... šis te mans ierosinājums ir uzsākt diskusiju par tematu, kurš ir daudz plašāks nekā Saeimas Kārtības rullis. Un es jums tūlīt mēģināšu pateikt.
Kolēģi, visi šeit klātesošie zālē, arī visas iepriekšējās Saeimas, kas ir bijušas, visi deputāti ir koruptīvā stāvoklī. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs, Latvija, esam vienīgā valsts pasaulē, vienīgā valsts pasaulē, kur ir iespējams privatizēt deputātu mandātu. Proti, vēlētāju, teiksim, gribu.
Jo mums Satversmē ir absolūti noregulēts tas un ierakstīts, kas arī ir unikāla parādība vismaz Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, kur šī norma ir ierakstīta. Līdz ar to ne ar kādiem likumiem mēs būtībā nevaram regulēt šīs attiecības. Vēlētāji nekādā veidā, kas ir vīlušies kādā savā ievēlētajā deputātā, nevar viņu atsaukt. Tas ir izslēgts!
Bez tam iepriekš nobalsotās normas par valodas prasmi un neprasmi arī ir antikonstitucionālas, jo Satversme aizliedz mums pašiem šeit kādam ņemt nost mandātu. Tas viss ir nākamo, teiksim, tiesu, Satversmes tiesu jautājums. Un es paredzu arī, ka mēs iegūsim zināmas juridiskas problēmas sarunās ar Eiropas juristiem.
Es aicinu pārdomāt. Šodien visi ir iekarsuši ar jaunas valdības aprišu skatīšanu. Pamēģiniet padomāt par to, par ko ir runa, nevis par to, kas ir tikai rakstīts, un atrast starp diviem komatiem sev nesaprotamas lietas, Rugātes kundze!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Urbanoviča kungs! Jums ir sajukusi orientācija galīgi, jo jūs nezināt, ko darāt vakar, šodien, jo jūs jau runājat paši pret sevi. Es piekrītu, pieņemsim šo priekšlikumu nevis uz nākamo Saeimu, bet šajā Saeimā. Un tad jūs visa frakcija, visa nākamā frakcija– tie sociālisti, ja, tie būs ārā! Un paliks tikai PCTVL daži. Lūk, ļoti kolosāls variants! Ideāls variants! Jo jūs jau izstājāties taču no PCTVL. Izstājāties? Jā! Sociālistiskā partija izstājās. Izstājās! Tātad jūs jau paši, tā sakot, atzīstat varbūt, ka nevajag nemaz likumu pieņemt. Izstājieties uzreiz! Nolieciet mandātus! Nolieciet mandātus un viss būs kārtībā.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Vārds ziņotājam. Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 41, atturas– 27. Priekšlikums noraidīts.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
12.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Dobeļa kungam par okupāciju nerunāšu. Mans priekšlikums ir, ka ... komisijas priekšsēdētājs apstiprina komisijas nolikumu, nosakot komisijas priekšsēdētāja biedra un sekretāra pienākumus un atbildību, kā arī personu loku, kam ir tiesības piedalīties slēgtās komisijas sēdēs.
Godātie kolēģi! Jūs taču paši visi zināt, ka cilvēks pirmo reizi atnācis, nu ne pirmo reizi, varbūt aizgājis uz citu darbu, atnācis kadru nodaļā vai personāla daļā, katram cilvēkam jāparakstās uz lapiņas, kur ir uzrakstīti viņa pienākumi, kas viņam jādara, par ko viņš atbild un kā risināt visus jautājumus. Mums diemžēl šeit nav ierakstīts Kārtības rullī. Bet pats nosaukums taču ir “Kārtības rullis”. Paies divi gadi tikai, atnāks jaunie deputāti, viņiem arī būs jāzina par to, ko viņi darīs, ja būs ievēlēti par priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja biedru, un viņam ir jāzina, ko viņam jāliek un par ko viņš atbildēs. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Balsojam par deputāta Igora Solovjova priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 64, atturas– 9. Priekšlikums noraidīts.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt Saeimas Kārtības rulli trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 15, atturas– 1. Likumprojekts pieņemts galīgajā, trešajā lasījumā.
Lūdzu nākamais– likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr.494. Grozījumos Notariāta likumā iesniegti sekojoši priekšlikumi. Juridiskā komisija ir izdarījusi savu atzinumu.
1.priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 61, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
3. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
4. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
5. priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
6.priekšlikums– daļēji atbalstīts, ietverts 7.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem pret 6. un 7.priekšlikumu nav iebildumu.
M.Segliņš.
8.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
9.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
10.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
11 priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
12.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
13.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
14.priekšlikums– nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 72, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
M.Segliņš.
15.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
16.priekšlikums– atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 16.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 1, pret– 81, atturas– 2. Priekšlikums ir noraidīts.
M.Segliņš.
17.priekšlikums– atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Es atvainojos. Vai deputāts Jaunups pieteicies debatēs? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 62, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.
M.Segliņš.
18.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
19.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
20.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
M.Segliņš.
21.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
22.priekšlikums– atbalstīts un iestrādāts 21.priekšlikumā.
23.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
24.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
25.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
26.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
27.priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Solovjovs... Sergejs Fjodorovs, es atvainojos.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr. 3205– likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.
Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi 39 priekšlikumus. Savā sēdē visi priekšlikumi tika izskatīti, un komisija bija pieņēmusi sekojošu lēmumu.
1.priekšlikums. Tas ir no Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
3.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 5.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 4.un 5.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
6.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
7.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 8.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
9.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
10.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
11.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
12.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
13.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
14.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
15.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 16.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 15. un 16.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
17.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
18.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
19.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 19. un 20.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
21.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 22.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 21. un 22.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
23.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
24.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
25.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pret 25., 26., 27.priekšlikumu nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
28.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 29.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 28. un 29.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
30.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
31.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
32.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
33.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
34.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
35.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
36.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
37.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 37., 38. un 39. priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts trešajā, galīgajā, lasījumā.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu numurs 3206– likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Pirms trešā lasījuma komisija tika saņēmusi 24 priekšlikumus kopumā. Visus šos priekšlikumus savā sēdē komisija tika izskatījusi un pieņēma sekojošu lēmumu.
1.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
4.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
5.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
6.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
7.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
8.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 8. un 9.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 10., 11. un 12.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
13.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos! Atklājam debates. Par 12.priekšlikumu debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Bartaševičs... Tā, debates netiek atklātas. Tātad pret minētajiem priekšlikumiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
13.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
15.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
16.– deputāta Aleksandra Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Es gribu ieviest skaidrību par savu priekšlikumu, jo, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apsprieda manu piedāvājumu, man radās tāds iespaids, ka ne visi līdz galam izprot tā būtību.
Priekšlikuma būtība ir nostiprināt likumā pienākumu uzņēmumiem, kas veic pasažieru pārvadājumus un kas faktiski saņem uz šiem pārvadājumiem licenci, noformēt savas attiecības... firmas attiecības ar šoferiem, ar tiem darbiniekiem, kas veic tādus pārvadājumus, darba attiecības, proti, noslēgt darba līgumu starp pārvadājumu uzņēmumu un autotransporta vadītāju.
Tātad kāpēc tas ir tik svarīgi, lai maršruta taksometru vadītāji un citu maršrutu un citu maršrutu autobusu vadītāji strādātu šajos uzņēmumos tieši kā darbinieki? Pirmkārt, tas ir nodokļu jautājums, jo tagad pastāv sekojoša kārtība, ka uzņēmums, komercsabiedrība saņem licenci uz pasažieru pārvadājumiem un nenodarbina konkrētus cilvēkus, šoferus, bet noslēdz ar viņiem līgumus kā ar individuālajiem komersantiem. Tas nozīmē, pirmkārt, ka tieši tie uzņēmumi.... individuālie komersanti, šoferi maksās par sevi kā sociālo nodokli, tā arī iedzīvotāju ienākuma nodokli un visus pārējos nodokļus. Un tas lielais uzņēmums, kas saņēma licenci, faktiski neatbild ne par vienu šito te, ko es minēju, nodokli. Un ar to viņiem ir iespēja izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Un šis pirmais jautājums ļoti nopietni saistīts un cieši saistīts ar otro problēmu– negodīgā konkurence pasažieru pārvadājumu tirgū, jo vienas firmas un, pieņemsim, es varu šeit minēt Rīgas uzņēmumus, kas pēc noteikumiem, pēc saviem, pēc Rīgas pašvaldības noteikumiem strādā ar saviem šoferiem. Tieši tā es to piedāvāju likumā ierakstīt, proti, noslēgt ar viņiem darba līgumu, ar visiem šoferiem. Un pārējie uzņēmumi atsevišķās Latvijas pašvaldības pilsētās– viņiem ir iespēja tomēr izvairīties no šitās te kārtības.
Nākamā ļoti nopietnā problēma– tā ir sociālās aizsardzības problēma. Tieši šoferu sociālās aizsardzības problēma. Jo, protams, viņi kā individuāli komersanti vēlas saņemt lielāku algu, un darba devējs rēķinās ar to un maksā diezgan lielas… mazas summas, lai no tām summām individuālie komersanti maksātu nodokļus. Protams, ka viņi arī vēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas, lai saņemtu lielāku naudu sev, lielāku atalgojumu.
Tātad, ja mēs pieņemsim manu piedāvājumu, tad mēs papildus ieviesīsim iespēju maksāt par šoferiem sociālo nodokli, kas, protams, atspoguļosies uz viņu pensijām un uz medicīnisko apkalpošanu un tā tālāk.
Un šis jautājums arī ir pretrunā ar licencēšanas kārtību, jo šeit pastāv tāda lieta, ka uzņēmums saņem licenci uz sevi, bet tajā pat laikā viņš nodod pēc tam to licenci individuālajiem komersantiem, kas atbild par visiem pārkāpumiem un par visiem …piemēram, par nodokļu nemaksāšanu atbild individuālais komersants, nevis uzņēmums. Bet licence izsniegta uzņēmumam. Tā ir liela pretruna.
Mans priekšlikums ir atbalstīt šo piedāvājumu un balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 40, pret– 45, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais 17.– deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 71, neviens neatturas. Priekšlikums ir noraidīts.
S.Fjodorovs.
18.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
19.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
20.– deputāta Andreja Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
21.– deputāta Andreja Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 72, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
22.– deputāta Jura Sokolovska priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
23.– deputāta Andreja Tolmačova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 62, atturas– 2. Priekšlikums noraidīts.
S.Fjodorovs.
24.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
S.Fjodorovs.
Ar šo visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā aicinu pieņemt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 8, atturas– 3. Likums ir pieņemts. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Par Līgumu par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā”.
Ārlietu komisijas vārdā– Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Labdien, godājamie deputāti! Līgumā par trešo valstu pārstāvniecību un pārstāvju statusu Ziemeļatlantijas līguma organizācijā uz otro lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums. Un līdz ar to es lūdzu atbalstīt likumu, kas apstiprina šo līgumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 3, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Kāds termiņš priekšlikumu iesniegšanas...
A.Kiršteins.
Galīgajā. Divi lasījumi. Pieņemts galīgajā.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos, likumprojekts pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvenciju un Līgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas XI daļas piemērošanu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins(TP).
Godājamie deputāti! Šo kā starptautisko līgumu arī mēs izskatām divos lasījumos. Uz otro lasījumu mēs neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu. Par šo dokumentu atbildīga... par konvencijas ievērošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija. Lūdzu nobalsot par likumu, kas apstiprina šo konvenciju.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Par Līgumu par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Tātad arī šis likums ir divos lasījumos. Līgums par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm paredz tās pašas diplomātiskās privilēģijas, kas citos gadījumos. Atbildīga par šā līguma uzraudzību ir Latvijas Tieslietu ministrija. Lūdzu jūs arī apstiprināt ar savu balsojumu šo līgumu un likumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Likumprojekts pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– Ēriks Zunda.
Ē.Zunda (TP).
Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta Nr. 3112. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to. Aicinu arī Saeimu nobalsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
Ē.Zunda.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tiek piedāvāts 5.novembris.
Sēdes vadītājs.
Vai ir citi? Nav. Tātad 5.novembris.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam lasījumam grozījumus Publisko aģentūru likumā, atbildīgā komisija izvērtēja pavisam 19 priekšlikumus.
1.– parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Debatēs ir pieteicies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.
M.Pūķis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Pašvaldību sadarbība ir absolūta vērtība gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem.
Pirmkārt, tā pieder pie pašvaldību galvenajām demokrātiskajām brīvībām, par ko liecina Eiropas vietējo pašvaldību hartas 10.pants, kas ir speciāli veltīts pašvaldību sadarbībai un šīs sadarbības atbalstīšanai. Latvija, 1996.gadā pievienojusies Eiropas vietējo pašvaldību hartai, ir uzņēmusies starptautiskās saistības, ka pašvaldību sadarbība tiks atbalstīta.
Otrām kārtām. Pašvaldību sadarbība lielākajā daļā gadījumu ir tieši saistīta ar efektivitāti. Neatkarīgi no tā, kādi pašlaik ir pašvaldību izmēri. Neatkarīgi no tā, kādas turpmāk būtu pašvaldības, šīs pašvaldības nekad nebūs vienādas, un nekad nebūs iespējams izveidot tādu situāciju, ka pilnīgi visas funkcijas ir lietderīgi ietvert vienas pašvaldības ietvaros, izslēdzot pašvaldību sadarbību.
Tā kā pašvaldībām sadarbība ir iespējama gan publisko tiesību jomā, gan privāto tiesību jomā, tad, protams, šī sadarbība neaprobežojas ar kopīgu komercsabiedrību izveidošanu, bet ir nepieciešams izveidot pašvaldību iestādes.
Tieši Publisko aģentūru likums vislabāk reglamentē pašvaldību iestāžu izveidošanu, jo šajā likumā ir atrisināti daudzi juridiski jautājumi, un, ja kaut kādi jautājumi par pašvaldību sadarbību līdz šim arī nebūtu atrisināti, tad, protams, labākais veids, kā attīstīt šo sadarbību, kā to nodrošināt, ir precizēt attiecīgās normas, bet saglabāt tās un veicināt pašvaldību sadarbību.
Jā, pašlaik galvenās problēmas saistībā ar sadarbību ir radušās plānošanas reģionu attīstības aģentūrām, un tādēļ, ka ir neprecīzs šo aģentūru statuss, tām ir radušās juridiskas problēmas, tām ir jāpārreģistrējas, tās nevar saņemt Eiropas Savienības naudu. Bet ne mazākā mērā tas attiecas arī uz dažādiem citiem gadījumiem.
Pie tam pašvaldību sadarbības nepieciešamība publisko tiesību sfērā var rasties divu iemeslu pēc.
Viens iemesls– ja pašvaldības pašas tā nolemj. Otrs iemesls– ja valsts ar likumu paredz šādas sadarbības nepieciešamību. Šeit tipisks piemērs ir Reģionālās attīstības likums, kurā tieši tāda shēma bija izveidota.
Pēc likuma loģiskās struktūras šeit ir vieta, kurā ir teikts, kas var izveidot aģentūras, publiskās aģentūras, un protams, ka pašvaldību kopīgā aģentūra nav tas pats, kas ir valsts aģentūra, un nav tas pats, kas ir vienas pašvaldības aģentūra.
Tādēļ norma par to, ka divos gadījumos, ja likums to paredz, vai arī ja pašvaldības tā ir lēmušas, tās var izveidot kopīgu aģentūru, šeit būtu vietā.
Tādēļ es aicinu deputātus šo priekšlikumu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Vai komisijas vārdā nav? Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 4, pret– 65, atturas– 13. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Lagzdiņš.
2.– deputāta Aleksejeva priekšlikums. Daļēji ir atbalstīts. Iekļauts 3.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
4.– ministra Lujāna priekšlikums. Ir ietverts 5.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 4. un 5. priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
6.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Ietverts 8.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Pret 7. un 8.priekšlikumu nav deputātiem iebildumu.
J.Lagzdiņš.
9.– parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums– ir atbalstīts, mainot attiecīgo pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
10.– deputāta Aleksejeva priekšlikums. Ir atbalstīts. Tāpat 11.priekšlikums, kas ir analogs.
Sēdes vadītājs.
Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
Arī 12. un 13.priekšlikums, ko ir iesnieguši parlamentārais sekretārs Māris Pūķis un Juridiskais birojs, ir atbalstīti, jo tie ir analogi.
Sēdes vadītājs.
Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
14.– parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
15.– parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
Tāpat 16. un 17.– parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumi. Nav atbalstīti.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Lagzdiņš.
Un reizē ar to nav balsojams 19.– parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
J.Lagzdiņš.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Kādi būtu termiņi priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam?
J.Lagzdiņš.
Komisijas vārdā– 5.novembrī.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. Tātad 5.novembris.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas numurs 959. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā” pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Kādi būtu priekšlikumi priekšlikumu iesniegšanas termiņam?
P.Kalniņš.
5.novembris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. 5.novembris.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labdien! Strādāsim ar dokumentu numur 884– likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”.
1.– labklājības ministres Dagnijas Staķes priekšlikums. Atbalstīts.
2.– Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
3.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
4.– labklājības ministres Staķes priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
5.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
6.– Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
7.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
8.– deputātes Bendrātes un deputātes Liepiņas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šis likums ir Darba aizsardzības likums, kas viss likums kā tāds... tajā ir runa par to, kā darba devējam ir jāaizsargā savi strādnieki gan pret negadījumiem, gan pret arodslimībām. Tur ir tādi punkti kā darba aizsardzības vispārīgie principi, kur darba devēja pienākumi ir izskaidroti, tur ir darba devēja pienākumi un tiesības, tāda sadaļa. Tur ir punkts par to, kā darba devējs nodrošina darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā, un tā tālāk. Viss ir uz darba devēja pleciem uzlikts, un tā tam arī ir jāpaliek. Šinī 9.panta priekšlikumā pēkšņi Ministru kabinets nāk ar ierosinājumu uzdot šos uzdevumus kompetentai institūcijai, ka kāds tātad no ārpuses nāks un šos uzdevumus veiks. Un tikai tad, ja Ministru kabinets atbrīvos kādu uzņēmumu no tā, viņš varēs pats to iekšēji organizēt.
Es gribētu teikt, ka šis priekšlikums ir pret visa likuma būtību pirmām kārtām. Un otrkārt, tas ir arī pret Eiropas direktīvām. Tas mums var patikt vai nepatikt, bet, ja tādas direktīvas ir, mums ir tās jāpilda. Un gan šā gada pavasarī komisijas ziņojumā tieši par šo punktu ir plaši un gari izklāstīts, kādas ir sakarības. Un tur man jāsaka arī, ka mazliet pārsteigta es esmu par mūsu Labklājības ministrijas ierēdņiem, kas acīmredzot šādus papīrus vispār nav lasījuši.
Es izlasīju arī astoņas lappuses garu tiesas spriedumu pret Nīderlandi, kur ir ļoti skaidri un gaiši pateikts, ka darba devējam šie uzdevumi ir jāpilda un tikai, ja viņš to nevar, tikai tādos gadījumos piesaista no ārpuses kādu kompetento institūciju. Un Nīderlande dabū maksāt tikai par to, ka viņi savā likumdošanā to nav ieviesuši. Un mēs tagad taisāmies darīt vēl trakāk. Nīderlandieši deva saviem uzņēmējiem iespēju izvēlēties– vai nu paši šos pienākumus pildīt vai piesaistīt institūcijas. To viņi nedrīkstēja. Viņiem ir jānodrošina tas, ka uzņēmēji to dara. Un mēs tagad taisāmies ieviest normu, kas uzliek uzņēmējiem par pienākumu no ārpuses piesaistīt, kas ir pilnīgā pretrunā ar šā likuma garu. Un man liekas, ka mēs tur nonāksim diezgan lielās grūtībās.
Bez tam es jums labprāt nolasītu vienu īsu komentāru no cilvēka, kas strādā tiešām ar šīm lietām. Un viņš raksta tā:
“Ministru kabineta noteikumu projektā ir plānots, ka viens no komercdarbības veidiem, kuru veicot, darba devējam ir jāpiesaista kompetenta institūcija, ir celtniecība. Nav izprotams, kā kompetentā institūcija spēs novērtēt darba vides riskus, ja tai vispār nevar būt iespējams uzkāpt kvalificētas celtniecības firmas uzceltajos mastos, jo nepieciešami uzstādītajai stingrās piekares līnijai atbilstoši blokatori, kas savukārt ir trešās kategorijas individuālās aizsardzības līdzekļi, un principā nav paredzēta to nodošana citām personām. No personīgās pieredzes zinu, ka reālas pārbaudes ir būtiskas, jo tās palīdz novērst neatbilstības, kas tieši apdraud to darbinieku veselību un dzīvību, kuriem jākāpj mastos.”
Un tas ir arī šā likuma un arī direktīvas gars. Doma un gars, ka darba devējs un darbinieki, kuri ir ieinteresēti, lai būtu droša darba vide, to nodrošina. Un nevis kaut kādas kompetentas institūcijas no ārpuses.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Vai ziņotājam ir…? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 22, pret– 50, atturas– 3. Priekšlikums noraidīts.
A.Klementjevs.
9.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 10.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
Nākamais priekšlikums ir no deputātēm Bendrātes un Liepiņas. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
12.– deputāta Klementjeva priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
13.– Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
14.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
15.– Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
16.– Labklājības ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Pret 16. un 17.priekšlikumu deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
18.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
19.– Labklājības ministres Dagnijas Staķes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
A.Klementjevs.
20.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Sakiet, lūdzu, kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam! Ieslēgt mikrofonu deputātam Klementjevam!
A.Klementjevs.
8.novembris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 8.novembris.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas Nr.915.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
2.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem iebildumu nav.
E.Jaunups.
3.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Vienā no iepriekšējām Saeimas sēdē mēs grozījām jau Administratīvo pārkāpumu kodeksu, paredzot, ka par nelikumīgu mācību maksas iekasēšanu izglītības iestādē var sodīt ne tikai iestādes vadītāju, bet arī vainīgo personu. Šodien deputāta Agešina priekšlikums pamata un vidējās izglītības pakāpēs atceļ šo mūsu iepriekšējo lēmumu. Iedomāsimies situāciju, kas diemžēl nav neiespējama mūsu skolās. Es runāju par tiem nelikumīgajiem maksas iekasēšanas no vecākiem gadījumiem, kas tiek saukti par ziedojumiem. Bet tiem trūkst ziedojumam raksturīgā brīvprātības elementa. Ja klases audzinātājs iedomātos veikt šādas darbības, viņš paliktu nesodīts, jo sodīt var tikai iestādes vadītāju, tas ir, skolas direktoru. Tas, ka vecāki ziedo savai skolai, ir ļoti labi. Bet tas ir ļoti labi tikai vienā vienīgā gadījumā, ja šis ziedojums ir absolūti brīvprātīgs. Ja tas ir pieprasīts ziedojums, tas degradē pašu ziedošanas ideju un tas kļūst par pilnīgi pretēju lietu. Un tomēr par šādām darbībām būtu jāparedz sods, un būtu jāparedz sods tieši vainīgajai personai, ne tikai vienīgi izglītības iestādes vadītājam. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Tāpēc es aicinu šo deputāta Agešina priekšlikumu noraidīt. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas. Deputātiem nav iebildumu? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 25, atturas– 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
Godātie kolēģi! Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– 1, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
E.Jaunups.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 8.novembris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. 8.novembirs.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, reģistrācijas Nr.803.
1.– zemkopības ministra Rozes priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
E.Jaunups.
2.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Visi šie priekšlikumi no 2. līdz 6.– tie ir būtiski starptautiski atzītu cilvēktiesību ierobežojumi, ierobežojums tādai starptautiskai tiesībai kā mītiņu, ielu gājienu un sapulču brīvībai. Kā arī 6.priekšlikums. Tas ir sabiedrību dibināšanas brīvības būtisks ierobežojums.
Saskaņā ar to būtu godīgi un atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa garam šos priekšlikumus skatīt pilnīgi mierīgi, sākot no nulles lasījuma, bet nedarīt tā, kā izdarīja atbildīgā komisija, otrajā lasījumā iekļaujot priekšlikumus, kas ļoti būtiski izkropļoja visa iepriekšējā likumprojekta garu.
Cienījamie kolēģi! Tas... visi šie ierobežojumi attiecas, protams, tieši uz PCTVL organizētajām masu demonstrācijām. Bet visi šie priekšlikumi skar arī mītiņu un sapulču brīvību jebkuram, vai tā ir sabiedrība par atklātību “Delna”, kas var samaksāt soda naudu, ja mēs šo pieņemsim, vairāk nekā viņa nopelna gada laikā, vai tie ir denacionalizēto namu īrnieki un es aicinu jūs neatbalstīt nevienu šo priekšlikumu, sākot no 2., ko mēs apspriežam, un beidzot ar 6. un noraidīt visus šos priekšlikumus, un, ja ir tāda nepieciešamība vispār tādu skatīt, tad sākt no nulles lasījuma un apspriest visus šos priekšlikumus arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Vai ziņotājam ir kas sakāms?
E.Jaunups.
Aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
E.Jaunups.
Nē, nē... Ir jābalso par 2.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Jā... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 19, atturas... neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
3.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
4.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 16, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
5.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: “Balsot!”) Ā... Es atvainojos! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– 18, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
6.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 18, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
E.Jaunups.
7.– Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijas lēmums– atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputātiem nav iebildumu.
E.Jaunups.
Līdz ar to arī visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!
Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 17, atturas– 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.
Kāds būtu priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
E.Jaunups.
8.novembris.
Sēdes vadītājs.
Citu priekšlikumu nav. 8.novembris trešajam lasījumam.
Nākamais– lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2005.gada 1.jūnijam”.
Iesniedzēju vārdā– deputāts Jānis Šmits.
J.Šmits (LPP).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Parlamentārā izmeklēšanas komisija Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei saskaņā ar komisijas sākotnēji noteiktajiem darbības virzieniem turpina izvērtēt Saeimas deputāta Einara Repšes veikto darījumu likumību. Komisijas starpziņojumā minētie fakti, kas tika darīti zināmi Saeimai un visai Latvijas sabiedrībai šā gada 3.jūnijā, ir nosūtīti tiesībsargājošām iestādēm izvērtēšanai. Balstoties uz tiesībsargājošo iestāžu atzinumiem, komisija izdarīs savus galasecinājumus.
Pēc starpziņojuma publiskošanas komisija turpināja saraksti ar valsts, pašvaldības un publiskajām iestādēm, lai papildus nodrošinātu komisijas darbībai nepieciešamo informāciju. Viens no būtiskajiem dokumentiem, uz kā pamata komisija var balstīt savu atzinumu un sagatavot galaziņojumu, ir Einara Repšes valsts amatpersonas deklarācija par 2004.gadu, kuras iesniegšanas termiņš Valsts ieņēmumu dienestā ir 2005.gada 1.aprīlis.
Ņemot vērā augstākminēto, kā arī to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vēl joprojām tiek veikta Einara Repšes finansiālo darījumu pārbaude, komisija lūdz Saeimai pagarināt komisijas darbības laiku līdz 2005.gada 1.jūnijam.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Pirms atklājam debates, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu– Jāņa Lagzdiņa, Šņepstes, Zommeres, Dalbiņa un citu– iesniegumu: “Lūdzu turpināt 28.oktobra Saeimas sēdes darbu līdz visu darba kārtības jautājumu pilnīgai izskatīšanai.” Vai ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par sēdes pagarināšanu līdz visu jautājumu izskatīšanai! Lūdzu rezultātu! Par– 50, pret– 33, atturas– 2. Lēmums ir pieņemts.
Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Parlamentārā izmeklēšanas komisija Einara Repšes finansiālās darbības pārbaudei tikai izveidota ar mērķi apzināti apmelot premjeru un rast ieganstu valdības gāšanai. Komisija bija nepieciešama, jo KNAB, prokuratūra un citas tiesībsargājošās institūcijas, atšķirībā no komisijas, var strādāt tikai pēc tādiem principiem, kas balstās uz pierādījumiem un tiesiskiem apsvērumiem, nevis uz šķietamību un tendenciozu faktu interpretāciju.
Jūs zināt, ka darījumi notikuši likumīgi, tāpēc izliekaties neesam par to droši. Repšes privātie darījumi, kas nekādā veidā neskar ne valsts īpašumu, ne valsts finanšu līdzekļus, nav un nekādā veidā nevar būt izmeklēšanas komisijas kompetencē. Izmeklētāji zina, ka darījumi notikuši likumīgi, tāpēc izliekas par to neesam droši.
Bet ko šādā situācijā dara Šmita komisija? Pat tikai nedaudz ieskatoties komisijas ziņojumos, tās darbības neobjektivitāte un tendenciozitāte ir acīmredzamas. Piemēram, 2004.gada 29.aprīlī Šmits vārdu “iespējams” pāris minūšu izteikumos lieto 4 reizes. 2004.gada 3.jūnijā Šmits savus apsvērumus uz “iespējams” pamato jau 8 reizes.
Un, kā reiz teica Andris Šķēle, tikai pieredzējuši nelieši lieto vārdu “iespējams”. Iespējamību apstrīdēt nav iespējams.
Ir padomāts, lai ziņojumā lietotie vārdi apvainotu, celtu neslavu, taču nav veltīts darbs, lai starp teikumiem būtu loģiskas un tiesiskas saistības. Piemēram, 3.jūnijā ziņojumā minētā Einara Repšes kā premjera līdzdalība administratīvo aktu izdošanā. Vienīgais nosauktais piemērs– Rīgas brīvostas robežu grozīšana– pretēji ziņojumā teiktajam patiesībā nemaz nav administratīvs akts.
Par sevišķu gara mazspēju liecina pārmetums, ka KNAB nav pētījis jautājumu, vai Repšem bija nepieciešamās prasmes un iemaņas ienākumu gūšanā no uzņēmējdarbības un vai Repšes patēriņa vajadzības atbilst viņa iespējām.
Šmits nepamatoti un nepatiesi apgalvo, ka naudu Repše ieguldījis augsti spekulatīvos darījumos. Šmits deklarē, ka komisija uzskata par nepieciešamu ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos, kas nosaka valsts amatpersonu deklarācijas formu, bet neko piecu mēnešu laikā tā arī nav ierosinājis.
Tāpat cienījamais komisijas vadītājs apgalvo, ka KNAB pārbaude ir apliecinājums šīs iestādes darbinieku nekompetencei, profesionālajai mazspējai vai personiskai ieinteresētībai, taču neko nav darījis turpat vai pusgada laikā, lai uzlabotu, viņaprāt, nepietiekamo KNAB darba kvalitāti.
Bet visparadoksālākā atziņa ir Šmita kunga paustais, ka komisija ir spiesta interpretēt faktus atbilstoši pašu komisijas locekļu izpratnei par ētisku, godīgu un loģisku rīcību.
Šmita kungs! Ieskatoties “Lusorft” datu bāzē, jebkurš var konstatēt, ka bez Saeimas Prezidija sekretāra un šīs parlamentārās apmelošanas komisijas vadītāja amatiem, jūs ieņemat arī valdes priekšsēdētāja amatu SIA “Luterisma mantojuma fonds”. Lieki piebilst, ka tas ir rupjš likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpums.
Kas, jūsuprāt, Jāni Šmit, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību? Tā ir reliģiska, sabiedriska vai politiska organizācija? Un valdes priekšsēdētāji– vai tie ir zinātniski, radoši vai varbūt mediķa amati? Vai varbūt 8.Saeimas vairākums ir slepus lēmis un atbalstījis jūsu darbošanos šajā Mičiganā ASV reģistrētam uzņēmumam simtprocentīgi piederošajā Latvijas kapitālsabiedrībā? Kāda ir jūsu atbilde, Šmita kungs? Jums atbildes nav. Padomājiet, ko par šiem faktiem jūs paskaidrosiet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kur šodien pat es vērsīšos ar pieprasījumu izvērtēt un novērst jūsu interešu konfliktu.
Pavisam jautri, ja tikai liekulība nebūtu tik skumja un nožēlojama, paveras aplūkojot, ar ko tad Šmita kunga vadītais uzņēmums nodarbojas. Izdevējdarbība, mākslinieciskā un literārā jaunrade un interpretācijas. Atrakciju un atpūtas parku darbība. Ziņu aģentūru darbība. Konsultēšana komercdarbībā, vadībzinībās, kā arī jurisprudences, rēķinvedības un auditorpakalpojumu sfērās. Konsultāciju sniegšana nodokļu jautājumos un tamlīdzīgi un tā joprojām.
Kolēģi! Pieredze ir acīmredzama. Šmita kungs aktīvi veic literāru jaunradi...
Sēdes vadītājs.
Godātais deputāt...
E.Jaunups.
Vēl 20 sekundes, un es pabeigšu.
Sēdes vadītājs.
Jūsu laiks ir beidzies.
E.Jaunups.
Viņa pieredze jurisprudencē, rēķinvedībā un auditorpakalpojumu sfērā...
Sēdes vadītājs.
Es atvainojos! Jūsu laiks ir beidzies. Un jūs nerunājāt par temata lēmuma projektu!
E.Jaunups.
Lūdzu papildus vienu minūti! (Zālē liels troksnis. Starpsaucieni: “Lai runā!”)
Sēdes vadītājs.
Nu, runājiet, runājiet!
E.Jaunups.
Pieredze ir acīm redzama. Šmita kungs aktīvi veic literāru jaunradi, smeļas pieredzi jurisprudences, rēķinvedības un auditorpakalpojumu sfērās, lai tendenciozi un demagoģiski interpretētu faktus un tādējādi gādātu ziņas ziņu aģentūrām, pliekanas atrakcijas.
Kas atliek citiem? Vienīgi ticēt, ka tik rupji kā 2000.gadā ar Latvijas Pirmo partiju vēlētāji vairs nekļūdīsies.
Godājamie kolēģi! Aicinu jūs šodien balsot pret šīs parlamentārās apmelošanas komisijas darbības termiņa pagarināšanu!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Es gribu aizrādīt deputātam Jaunupam, ka viņš nerunāja par lēmuma projektu, pirmkārt. Un otrkārt. Šodien neizskatām deputāta Šmita kaut kādu lēmuma projektu.
Turpinām debates. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja mācītāja Jāņa Šmita amata un personības mudināts, mēģināšu izteikt savas pārdomas atšķirībā no kolēģa Jaunupa, jums, Šmita kungs, iespējami saprotamā formā.
Kad Dievs radīja cilvēku pēc savas līdzības, kāds no eņģeļiem kļuva uz cilvēku skaudīgs. Viņš ir tas, ko sauc tūkstoš vārdos, jo pirmais vārds “gaismas nesējs” Lucifers vairs neatbilda nozīmei. Sātans nav tiesīgs iznīcināt cilvēku tieši. Viņš tādēļ rīkojas citādi. Viņa taktika visos laikos ir bijusi pavedināšanas un apsūdzēšanas taktika. Ne velti Bībelē Jāņa Apokalipsē sātans nosaukts par to, kas apsūdz mūsu brāļus Dieva vaiga priekšā. Apsūdz mūs ar savu tuvāko muti. Mūsu kopīgs pretinieks, melu tēvs ir sātans, kas var iemājot katrā. Bauslībā ir rakstīts: “Tev nebūs nepatiesu liecību dot par savu tuvāko.” Nepatiesas apsūdzības sauc par meliem. Bet, lai meli atklātos, ir jāpaiet laikam. Ījaba grāmatā dialogā starp Dievu un sātanu varam lasīt par šādu melu atpazīšanas procesu. Taisnais Ījabs ir velna skaudības objekts un tādēļ Dievam apsūdzēts, ka noliegšot radītāju, ja tam uzsūtīs nelaimes. Dievs ļauj izmēģināt, bet Ījabs stingri paliek taisns. Viņš paliek uzticīgs savai sirdsapziņai, kaut arī nevar redzēt savu ciešanu iemeslu, jo visaugstākās cīņas paliek apslēptas tur, mākoņos.
Tātad cīņa pret velna inspirētām nepatiesām apsūdzībām dod iespēju cilvēkam atklāt savu lielumu, un notiek apmelotāju cerībām pretējais. Nepatiesi apmelotā cilvēka cieņa uzmirdz jo spožāk. Diemžēl sātanam izdodas pavedināt dažus cilvēkus, apmelot ar savu muti, iznīcināt savu tuvāko. Kā teikts Zālamana pamācībās, un sekas ir traģiskas. Sākas šo apsūdzētāju personības pilnīga degradācija. Nepatiesas liecības nepaliks nesodītas. Un kas nekautrīgi stāsta saltus melus, neizbēgs sodam. Kas savu brāli aprunā, aprunā likumu un tiesā likumu. Bet, ja tu tiesā likumu, tad tu neesi likuma darītājs. Mateja evaņģēlijā teikts: “Netiesājiet, lai jūs netaptu tiesāti! Jo ar kādu tiesu jūs tiesājiet, ar tādu tiesu jūs tapsit tiesāti!” Bet tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi.
Šmita kungs! Jūsu partijas grāmatvedi 22 dienas paglāba no laicīgās tiesas un no cietuma. Bet vai Dieva tiesai pret viņu un viņas darba devējiem būs noilgums? Dod mums spēku cīnīties pret nelabā pavedinātā kārdinājumu nepatiesi apsūdzēt savu tuvāko, un dod maniem tuvākiem brāļiem Saeimā spēku izbeigt parlamentārās apmelošanas komisijas nožēlojamo eksistenci! Paldies. (Starpsauciens: “Āmen!”)
Sēdes vadītājs.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Šodien manu uzstāšanos bija pavisam viegli sagatavot, jo, kā zināms, dažas netīras politiskas spēles, kuru realizēšanai ir veidots liels daudzums parlamentārās izmeklēšanas komisiju Latvijas Saeimā, ir jau pierasta lieta. Tāpēc es nedaudz pastudēju Saeimas stenogrammas, un man izveidojās ļoti pārliecinoša pašreizējās izmeklēšanas komisijas lietderības analīze, kuras autori esat jūs, cienītie daudzpieredzējušie kolēģi.
Tātad: “Mums ir jāsaprot, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija ir politisku mērķu sasniegšanai, bet ne tādēļ, lai nodarbotos ar noziegumu izmeklēšanu,”– pārliecinoši konstatē Tautas partijas deputāte Vineta Muižniece 1999.gada 30.septembrī, un turpina tikpat iznīcinoši: “Ja komisijas, tad mēs šeit varam redzēt vienas vienīgas neveiksmes. Un pieredze parlamentāro komisiju veidošanā šeit ir jau no Augstākās padomes laikiem.” “Komisijas darbu mēs novērtēsim tad, kad būs pabeigta tiesa, kad būs notiesāti visi vainīgie,” apņēmības pilns notiesāt vainīgos 3 miljonu pazušanā no “Latvenergo” iebilda pašreizējais premjera biroja vadītājs, toreizējais deputāts no “Latvijas ceļa” Andrejs Panteļējevs.
Viņa tā laika frakcijas kolēģis, šobrīd Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns, turpina: “Patiesībā es nekad nedomāju, ka šī valsts, tās augstākā pārstāvniecība nonāks tik tālu, cik tā šobrīd ir nonākusi. Tas ir pēc Freida. Varam paskatīties, kas ir tie lielākie mednieki, tie, kuriem tās slepenās tieksmes summējas kaut kādu citu ķeršanā. Mēģina izspēlēt savas politiskās atriebības, galu galā mēģina darboties kāda uzdevumā, un uzdevuma devējiem ir pilnīgi vienalga.”
Komisijas veidošanas ierosinātāju vidū redzam vairākus parlamentāros izmeklētājus jau ar lielu praksi, kuri diemžēl nevar lepoties ar lieliem panākumiem, jo, manuprāt, kļūdas ir bijušas gan mērķa nospraušanā, gan darba organizēšanā.
Ir pilnīgi nepieļaujami, ka šodien neviens no komisijas locekļiem neizteiks arī savu viedokli par to, kas ir un kā nav un kā notiek darbs šajā komisijā. Kā vienmēr, tieša un precīza ir bijusi Muižnieces kundze: “Nepatiesa apsūdzība smagu noziegumu izdarīšanā ir krimināli sodāma. Pierādījumu falsifikācija nav mazāk bīstams un smags noziegums.”
Papildina ekspremjers Valdis Birkavs: “Pirmskara Latvijā bija šāda komisija. Faktiski viena, un tā nodarbojās ar Andrieva Niedras valdības darbības izvērtējumu, un neapšaubāmi, ka nekādu gala ziņojumu viņa neuzrakstīja un materiālus nodeva tiesvedībai.”
“Tas nozīmē, ka pat pirmskara Latvijā, kad varbūt bija cita situācija, nekas pozitīvs no tā neiznāca.” Tā izsvērti situāciju raksturoja Ivars Godmanis.
Kolēģi, es zinu, ka arī jūs zināt, ka šīs komisijas darbība ir līdz šim vēl nebijis farss, jums to nākas atbalstīt tikai tāpēc, ka to prasa partiju bosi.
Tomēr, pat kalpojot iedomātām politiskām interesēm, ir iespējams saglabāt pašcieņu un nekļūt smieklīgam, tērējot nodokļu maksātāju naudu tik zema līmeņa politiskajam cirkam.
Citādi tā vien liekas, ka nākamais solis visā šajā izrādē būs atbalstīt Leiškalna kunga 2002.gada 17.februārī izteikto ideju: “Mani neinteresē, cik strādās šī komisija, mans projekts– izmainīsim Kārtības rulli un padarīsim to par pastāvīgo komisiju.”
Es tomēr ceru, ka mēs tādu lēmumu nepieņemsim. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Edgars Jaunups. Otro reizi.
E.Jaunups (JL).
Godātie kolēģi! Būšu pavisam īss. Tikai vēl viens citāts. Viens mūsu arī pašreizējā kolēģa citāts:
“Es redzu informāciju par to, ka nevainīgi tiek vajāti cilvēki, ka notiek vainīgo cilvēku attaisnošana, ka informācijai spraucas cauri pamatā meli vai ka šī informācija ir sagrozīta. Nezin kā par dzīves normu jau ilgāku laiku ir kļuvusi kukuļņemšana un kukuļdošana, bezkaunība, bezgodība, cilvēktiesību neievērošana. Es gribētu pat teikt, ka diskriminācija. Arī par to, ka tu nepiederi īstajai partijai un visi cīnās viens pret otru, viens ar otru, apvaino viens otru, bet tajā pašā laikā noziedznieki brīvi atstāj savas nosodījumu vietas, un par to nevienam nekas nav.
Es gribētu aicināt jebkuru no mums– neimitēsim darbošanos! Un, ja mēs tā dzīvosim arī tālāk, mēs paši ļoti labi saprotam, ka mēs mīcīsimies uz vietas un ka nekur tālu tā arī netiksim. Kur nu vēl– uz Eiropas Savienību!”
Runājot par Pedofilijas komisiju 7.Saeimas sēdē, 2000.gada 17.februārī Aināra Šlesera “Jaunās partijas” 7.Saeimas deputāte Ingrīda Ūdre.
Paradoksāli, bet tieši vakar viņa ceļā uz savu sapņu troni kopā ar Kastēna kungu abi divi paklupa. Un tā arī nekur nenokļuva.
Padomājiet arī jūs katrs, kas šodien balsos par šo lēmuma projektu, ka arī jūsu mērķiem reiz nepienāk tāds pats finišs. Paldies jums!
Sēdes vadītājs.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es, protams, atbalstu šo brīnišķīgo ideju par komisijas pilnvaru termiņa bezgalīgu pagarināšanu, kā arī te galvenais ir– visu šo grozījumu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā piemērošanu, kurus mēs tikko pieņēmām, pēc kārtas un kopumā.
Bet es gribētu drusciņ paplašināt to cilvēku loku, kuru darbību šī komisija izskata. Un paplašināt ar Tautas partijas pārstāvjiem, jo viņi no rīta novērtēja savu pašu finansiālo darbību, jo nobalsoja pret ar savām rokām izstrādāto budžetu.
Visi jūs, kungi, saņemat godu būt par speciālās parlamentārās izmeklēšanas komisijas subjektu. Un no visas sirds es jums varu dot iespēju būt kopā ar Repši vienā ļoti nepatīkamā solā.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Paulis Kļaviņš. (Starpsauciens: “Pažēlo mūs vēl…”)
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamais Prezidij! Dārgie kolēģi! Ar patiesām skumjām man ir jānāk šeit runāt. Viens no iemesliem, kāpēc es aizgāju no Latvijas Pirmās partijas, bija šis man nezināmais lēmums izveidot tāda veida komisiju, kaut gan es biju Latvijas Pirmās partijas frakcijas loceklis un valdes loceklis, bet nezināju, ka tā kaut kas jau ir izlemts. Tas bija viens no vairākiem tāda veida lēmumiem aiz manas muguras.
Bet, ka man šodien jārunā pret, varētu…, gribētos teikt, ticības brāli, ir nožēlojami. Dziļi nožēlojami! Man nekā labāka nav kā tie vārdi no Mateja evaņģēlija 23.nodaļas, ko Mūsu Kungs veltī farizejiem un rakstu mācītājiem: “Jūs, kas izkāšat odus un aprijat kamieļus, vai jums, rakstu mācītāji un farizeji!” (Aplausi.)
Sēdes vadītājs.
Debates tiek slēgtas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret– 30, neviens neatturas. Lēmuma projekts ir pieņemts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidentam un veselības ministram adresētu deputātu jautājumu, ko uzdod deputāti Golubovs, Solovjovs, Fjodorovs, Bekasovs un Deņisovs. Minētie jautājumi tiks atdoti veselības ministram.
Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis pieprasījumu aizsardzības ministram Atim Slakterim, ko iesnieguši desmit deputāti– Latkovskis, Zaķis, Guntis Bērziņš, Šadurskis un citi– “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām”. Minētais pieprasījums aizsardzības ministram Atim Slakterim tiks atdots Pieprasījumu komisijai. Kā arī Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu– Urbanoviča, Ribakova, Bartaševiča, Vidavska un Klementjeva– deputātu jautājumu “Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā pārpalikuma 2004.gadā izlietojumu”, kas tiks nodots finanšu ministram Spurdziņam.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!
Vārds izdrukas nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Edgars Jaunups, Nikolajs Kabanovs, Aigars Kalvītis, Linda Mūrniece, Vitālijs Orlovs, Kārlis Šadurskis, Māris Kučinskis, Staņislavs Šķesters, Ingrīda Ūdre un Dzintars Zaķis. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi pulksten 15.25. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Visi darba kārtības jautājumi 28.oktobra sēdē ir izskatīti, un sēde tiek pasludināta par slēgtu.