Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2004. gada 27. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Labdien! Sāksim šīsdienas sēdi, kurā uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem!
Uz deputātu Urbanoviča, Klementjeva, Orlova, Ribakova un Vidavska jautājumu Ministru prezidentam Emsim “Par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta parāda valsts pamatbudžetam dzēšanu” ir sniegusi rakstisku atbildi labklājības ministre. Tā kā iesniedzēji nav klāt, rakstiska atbilde ir sniegta. Jautājums izskatīts.
Uz deputātu Plinera, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova, Buzajeva un Sokolovska jautājumu “Par apkures sezonas uzsākšanu Ludzas pilsētā” atbildi sniegs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs.
Lūdzu, ministra kungs, jūsu rīcībā divas minūtes. Deputātiem ir izsniegta arī rakstiska atbilde.
A.Radzevičs (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).
Cienījamais sēdes vadītāja kungs! Cienījamie deputāti! Jums ir sagatavota rakstveida atbilde par siltuma apgādi Ludzas pilsētā, kurā būtiskākais ir jautājums par to, vai tā tiks uzsākta. Varu teikt, ka šī apkure ir uzsākta.
Otrais jautājums ir par ministrijas līdzdalību. Tā bija sekojoša, ka pēc mūsu iniciatīvas tika uzaicināti Rīgā un ieradās gan Ludzas pilsētas pašvaldības pārstāvji, arī Ludzas apsaimniekotāju pārstāvji, kā arī siltuma ražotāji, Vīganta kungs, kur kopējā sēdē tika panākta vienošanās par šā procesa tālāku virzību. Ministrija no savas puses piedāvāja, lai analizētu šo te siltuma tarifa lielumu dažādās pilsētas vietās veikt to ar audita palīdzību, siltuma audita palīdzību, kā rezultātā varētu noskaidrot būtiskākos siltuma zuduma momentus. Un pēc tam varētu izvēlēties optimālāko šī siltuma zuduma novēršanas mehānismu.
Un pēdējais jautājums par līdzekļiem. Vēl pēc šīs atbildes sniegšanas tika saņemta no Ludzas pilsētas priekšsēdētāja atbilde, kā arī no SIA “Ludzas bioenerģija” atbilde, ka notiek parāda nomaksa, kāds grafiks. Šajā brīdī ir samaksāti jau 30 tūkstoši par 2003./2004.gada piegādāto enerģiju, un ka tiks arī samaksāti 39 934 lati par šo te 2003./2004.gada sezonu šā gada novembra mēnesī. Par pārējo summu vēl pastāv tiesisks strīds. Līdz ar to nav zināms šīs summas apmērs.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Vai ir papildjautājumi? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sokolovskim!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Paldies, ministra kungs! Tagad par šiem parādiem. Tagad man ir LETA informācija, ka patiešām 30 000 jau ir pārskaitīti, bet problēma ir tādā jautājumā, ka tomēr tiesā atrodas tāda prasība – par 431 tūkstoša latu piedzīšanu no tātad Ludzas pašvaldības.
Vai nākamā gada budžetā ir paredzēta kāda summa, vai ir kāds plāns, ja tomēr nākamajā gadā tiesa pieņems lēmumu par šīs summas piedzīšanu no Ludzas pašvaldības? Jo, protams, ka viņi nevarēs samaksāt tik lielu summu. Tas ir pirmais jautājums.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, ministra kungs!
A.Radzevičs (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).
Šajā brīdī vēl nākamā gada budžets nav sastādīts, jo nav pieņemts valsts budžets. Līdz ar to nevar tikt pieņemts pašvaldības budžets, un šī summa līdz ar to vēl nav plānota. Šajā brīdī šis iepriekšējais tiesas spriedums ir pārsūdzēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu palātā.
Sēdes vadītājs.
Un otrs papildjautājums. Lūdzu, Sokolovska kungs!
J.Sokolovskis (PCTVL).
Jā, paldies. Tātad 2.jautājums saistīts ar to, ka tātad pilsētā principā ir izveidojies privātais monopols uz siltumenerģijas piegādi. Kādā veidā ministrija, dome vai, teiksim, valdība plāno atrisināt šo jautājumu, un vai izveidos kādu alternatīvu šim neefektīvajam un nekvalitatīvajam produktam? Paldies.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu, ministra kungs!
A.Radzevičs (reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs).
Jā. Šajā tikšanās reizē mēs saņēmām arī no domes apstiprinājumu, ka pagājušajā gadā veiktā katlumājas siltumražošanas tehnoloģijas uzlabošana ļauj piegādāt pilnīgi nepieciešamā daudzumā, vēl ir jāsaka, ka ir pat pārpalikums, siltumu un nepieciešamajā kvalitātē. Tika izskatīts arī jautājums, kurš tika minēts, par alternatīvās katlumājas celtniecību.
Ņemot vērā, ka šajā brīdī siltumražotājs nodrošina pietiekamā daudzumā un kvalitātē šo te siltumu, izbūvējot jaunu katlumāju, ņemot vērā, ka bioenerģijā ir ārvalstu ieguldījums, būtu jāmaksā faktiski divreiz. Viens par jauno katlumāju, otrais, ņemot vērā, ka wto aizsargā likums par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā, vēl jāatmaksā arī šim iepriekšējam ražotājam. Tāda ir šī būtība. Un tas nozīmē, ka faktiski šī summa būtu dubultā.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Jautājumu iesniedzējiem papildjautājumu iespējas ir izsmeltas. Atbilde uz jautājumiem ir sniegta. Sēde ir slēgta.